atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Humanitārisms un racionālisms - kas (vai) labāks?
EzītisMiglā
Iesūtīts: 2008.12.17 10:26:59
Par kādu Ctulhu izteiktu domu, ka glezniecība, mūzika, utml. lietas ir zemākas par racionālo, zinātnisko. Tās ir tikai tā, kā palīglīdzekļi smadzeņu treniņam. Bija apmēram tāda doma, ka visas gleznas ir vienādas, un “lielie mākslinieki” patiesībā ir tāda kā pašiedvesma. Kāda Autoritāte pasaka – “tā ir Mona Līza, un visi tik atkārto autoritātes vārdus. Ja neieinteresēts cilvēks skatītos to gleznu, tad nekā īpaša neredzētu.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.17 15:54:34
Ctulhu
Bet karikatūrās nevajag fotogrāfisku precizitāti. Emocija ir nodota, un tā nododas pat labāk nekā fotogrāfijā. Liekais netraucē.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:08:58
Ctulhu
Glezniecībā var būt tāpat. Lai izteiktu vienu emociju, nevajag fotografēt. Visu var virzīt, lai to emociju pasvītrotu.
Piem, "Kliedziens".
http://cgfa.sunsite.dk/munch/p-munch12.htm
1895. gadā tapusī litogrāfija Kliedziens. Tās uzdevums ir parādīt, kā piepešs satraukums pārveido visu cilvēka sajūtu gammu. Visas līnijas liekas virzāmies uz kompozīcijas emocionālo centru - kliedzošās būtnes galvu. Visa ainava šķiet šī satraukuma un izbaiļu varā. Kliedzēja vaibsti patiešām ir deformēti kā karikatūrā. Viņa iekritušie vaigi un milzīgie acu dobumi atgādina miroņgalvu.
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2008.12.17 16:10:46
Ctulhu
Par plankumiem nemāku teikt. Tur eksperiments nav organizēts.
Taču, par kubismu - Hakslijs izmainītā apziņas stāvoklī vienu brīdi tā redzēja pasauli.

Par plankumiem man ir aizdomas, ka abstrakcionists Autoritāte varētu atļauties kaut vai haotiski izmētāt krāsas, vai uzdot par saviem sava bērna triepienus, un visi tur saskatītu lielu mākslu.
Bet varbūt ka arī nē. Nezinu. Vajag eksperimentu.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:26:54
Ctulhu
Tos kubus jau zīmē vieni, bet skatās citi. Hakslijs skatījās "caur meskalīnu". :-)
Kubisti nelieto meskalīnu, lai gleznotu.
dorinda
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:27:39
Jā, to diagnozi var labi redzēt piem. Van Goga darbos..tas gan nekādi nemazina viņa lielumu mākslā..bet ne katrs trakais ir Van Gogs...Pikasso gan galvā viss bij tīri ok
dorinda
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:29:48
par tiem pērtiķiem un gleznām, bija tāds eksperiments, nezinu gan cik nopietns, bet bij netā tās bildes..ideāli varēja atšķirt mākslienkus no pērtiķiem Es pat pētīju, domāju, kāpēc, secināju, ka jebkurā cilvēka darbā varēja saskatīt mērķtiecīgu darbību, kompozicionālu risināju, cilvēks nemāk tik brīvi kā pērtiķis
dorinda
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:31:49
Ctulhu nu varbūt bij šizīgs, nez, tas esmu to kaut kā garām palaidusi..kurš ta nav..bet Gogam bij reāli grūti..un darbos var redzēt, jo sliktāks periods, jo košākas krāsas, viss pilnīgi kliedz...BET viņam ir smalkums, oriģinalitāte, viņš nav banāls..
dorinda
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:33:39
starpcitu, visa modernā māksla neiet zem emocionalitātes zīmes, tie paaši minētie kubisti tak centās tieši otrādi - atteikties no visa emocionālā, racionāli analizēt formu, kas no tā sanāca, ir cits jaut., ne velti virziens sevi tik ātri izsmēla..
dorinda
# Labojis dorinda: 2008.12.17 16:35:48
http://reverent.org/ru/an_artist_or_an_ape.html?gclid=CJm6tfbVpZMCFQUXuwod21pmaw

(tests makslinieki/pērtiķi, turpat arī vēl interesantāk - izcils māklienieks vai mazpazīstams, šedevrs vai pakaļdarinājums)
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:40:30
dorinda
Uz pērtiķiem man - 50%, tas ir, nevaru atšķirt. :-)
Bet es jeu neesmu mākslinieks.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:41:03
Ctulhu
Nu, a mūzika? Ko tā fotogrāfēja?
dorinda
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:45:08
es laikam diemžēl ar nebūšu nekāds labais modernās mākslas (tā, ko parasti apzīmē ar šie vārdiem, nevis modernisma kā virziena) aizstāvis..jo es pat varu piekrsit Ctulbu par to subjektīvo utt...es redzu, ka māksla lielā mērā ir sevi izsmēlusi..es nezinu, kā tā virzīsies tālāk..Bet māksla nav skatāmi atrauti no visa, kas notiek sabiedrībā, māksā notiekošais ir tikai spogulis..20 gs. sākums ar saviem daudzajiem -ismiem ir labs piemērs. Taču es nekādi nevaru piekrist, ka fotogrāfiska precizitāte ir vienīgais glezniecības mērķis un jēga, un nekad tā nav bijis, arī Rafaēla laikos ne, mākslienieki parasti risinājuši tās pat filosofiskās problēmas, jautājumus, kas tai brīdī vispār aktuāli..tās pašas simboliskās nozīmes, bez tām glezna zaudē..visu laiku glezna
dorinda
# Labojis dorinda: 2008.12.17 16:48:39
mūzika ir vai nu umpapā = izklaidei, vai parapapara = marš= lai militāri zīmētos, vai mistiskās gaudas, lai vestu ekstāžē nē, nu lab, protams, joks.
Bet šai saistībā pārdomājot, ienāca prātā doma, varbūt tāpēc arī tā "izsmelšana" uznāk, ka māksla sagribēja būt kruta pati par sevi..uzlika par mērķi "būt vērtīgai bildei" nu un tad nekas nav..Kad gleznotājs gleznoja ar mērķi portretēt, viņam izdevās ielikt vairāk kā portretēšanu, bet, kad mērķa nav..Zinātnē jau ar nevar būt zinātne pati par sevi, bez objekta, ko nu tad izzināt..ai lab, tas ir mazliet primitīvi, bet nu..man jāpadomā, lai formulētos
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.17 16:54:59
es redzu, ka māksla lielā mērā ir sevi izsmēlusi..

Mākslinieki, vai jums tiešām uz šo nav ko teikt???

Vai arī te forumā nav neviena mākslinieka?
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.17 17:10:16
Ctulhu
Maaxla ( ja taa tiesaam ir maaxla) peeta sarezgiitas paraadiibas/objektus , modeleejot tos.
Nez, vai viņi pēta. Kur ir pētījumu rezultāti?
Manuprāt, drīzāk mākslas uzdevums ir tādas emocijas nodot no viena cilvēka otram. Vai - novest noteiktos emocionālos stāvokļos.

Aciimredzot, radiisies jauni maaxlas veidi - piemeeram, pasaulju veidosana ar datorspeelees izmantojamajaam tehnologijaam.
Daleeji to jau redzam modernajaa kino maaxlaa.

Vai te "māksla" nebūs lietota kā "labs, izcils veikums kādā sfērā". Kaut vai - māksla izrēķināt, cik ābolu kaudzē. :-)
dorinda
# Iesūtīts: 2008.12.17 17:13:24
Ctulhu a pēdējam teikumam es nekādi nevaru piekrist. ar attēlu fiksēšanu būtībā nodarbojās tikai ..nu teiksim nīderlandieši 17.gs...bet arī tiem tas nebija vienīgais mērķis
Ezīt Miglā, piedo, nevēlējos uztraukt māksliniekus, es ar šo frāzi negribēju pateikt, ka vsjo, nav jēgas, jāklapē bode ciet, bet...nus tam manuprāt šai diskusijā vairs nav vietas un tēma../Es pati nekādi nevaru pieteikties uz "īsta mākslinieka" statusu, bet man ir zināma izglītība mākslā un mākslas vēsturē../
dorinda
# Iesūtīts: 2008.12.17 17:18:26
par tām fantastikas lietām īsti negribu izteitkies, tā tāda specifiska lietiņa..(un tās fanus labāk neraustīt, bet sintēzē gan ir redzama atslēga uz attīstību, galu galā tas arī notiek jau labu laiku, nu kaut vienkāršākais piem. redzams, ka itkā tēlotājmākslā (neveikls termins, manuprāt, bet tā nu pieņemts) parādās ir teātris (tā sauktā performance), i kustība, mūzika, kino un nu jau pamanās pat fizikas lietiņas izmantot (nu tip hologrammas kaut kādas)
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.12.18 01:50:53
-Jona-
vai - noklausoties teiksim, tik slaveno Smoke On The Water, varu nosaukt vismaz piecus Dzelzs vilka gabalus, kas viennozīmīgi sit šo pušu.

Patriotisms ir laba lieta, bet nu nevajag pārspīlēt.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2008.12.18 01:59:05
Seno laiku gleznotāju darbi pildīja gan reportāžu, gan ideoloģiskas, gan arī sadzīviski-dekoratīvas f-jas. Bez tam glezniecībā notikumi tika fiksēti ne tikai statiski (fotogrāfiski), bet arī dinamiski, vienā bildē ietverot veselu notikumu ķēdi, pie tam pasniedzot to nolasāmā veidā. Šādi populāri bij attēlot kaujas, arī Bībeles stāstus.

Tagad glezniecībā tā esot problēma, ka jaunie (šodienas?) mākslinieki vairs ne tuvu neprot tā izcelt lietu / notikumu būtību kā senie meistari, tur lielā mērā regresu radot arī pastiprinātā fotogrāfijas izmantošana procesā - parādās agrākajai glezniecībai neraksturīgas fotogrāfiskas perspektīvas (jo gleznots tiek no fočenēm).

Modernajā (laimetīgajā? - nezinu pareizos terminus) mākslā uztraucoši ir vērot lielo fatālisma jeb (kā es to saukāju) "līķu" mākslas īpatsvaru. T.i., tādi darbi, kuri rada (vai aicināti radīt?) spēcīgu nomāktību, kas izskatās pēc dzīves pretmeta.

Nu ja, es jau ar neko priecīgu neuzrakstīju
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2008.12.18 09:10:56
Ctulhu
Nuja un ar dzejoljiem laikam ir tas pats.
Kaadreiz cilveekiem bija jaaiegaumee lieli texta apjomi - jaaiemaacaas no galvas, jaatceras. Jo graamatu nebija vai arii taas bija aarkaartiigi retas, jo pavairot taas vareeja tikai paarraxtot.

Nebūs pietiekami. Ir arī ļoti īsi dzejoļi, piem, haiku.
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 41 , pavisam kopa bijuši: 4210