Harry 
|
Iesūtīts:
2008.09.25 23:57:42
Vai kāds man lūdzu var apskaidrot, kas slēpjas zem šī vārdu salikuma? |
|
lambi [87.110.35.178] |
# Iesūtīts: 2008.09.26 17:56:43
Mulders, par maz liecību esi dzirdējis? |
Magdalēna  |
# Iesūtīts: 2008.09.26 18:47:59
"Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlo mūs/mani, grēciniekus" Skaitiet nepārtraukti šo lūgšanu, tā ir kristīgā meditācija.
Diemžēl ar šo Jēzus lūgšanu var iebraukt "purvā".
Saku no savas pieredzes...
...Pašlaik pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal esmu atgriezusies pie šīs lūgšanas, bet "neievērojot lūgšanas metodiku".
Priekš manis tā ir visorganiskākā lūgšana darbā, mājās, jo:
1) tā ir īsa,
2)neprasa īpašu sagatavošanos, brīva laika atvēlēšanu
3)ļauj ik mīļu brīdi apzināties Dieva klātbūtni un šīs savstarpējās attiecības: cilvēks, tāds, kāds viņš ir, un Vislabākais Visuzticamākais Draugs.
|
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2008.09.26 19:34:19
Magdalēna
Smagas dienas beigās, dodoties pie miera, man labāk der "Esi sveicināta.." nevis "Kungs Jēzu..".
Pirmā patiesi nomierina un ieaijā  |
Varbūt Jony  |
# Iesūtīts: 2008.09.26 21:41:23
vai meditācija un kristietība ir savienojami jēdzieni?...man domāt, ka meditācija ir atteikšanās no jebkādas domāšanas ... |
Noasveidīgais  |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.26 21:45:44
Luters, piemēram, ar meditāciju saprata ļoti konkrētu lietu - pārdomas par Svēto Rakstu tekstu. Nekādas iekšējas maldīšanās, vienīgi un tikai vārds. Svētīgs tas, kas dienām un naktīm domā par tā Kunga baušļiem (Ps.1.)...
Meditēt var dažādi. Galvenais, lai tas notiktu pestīšanas apziņā. Proti, mēs esam Dieva mīlēti un pieņemti jau tagad. Kā tādi - mēģinām padziļināt savu tuvību ar Dievu. Ja nav pestīšanas apziņas (un cilvēks cer, ka ar meditāciju viņš sakārtos savas garīgās dzīves haosu, nodrošinās sev pestīšanu vai vismaz svēttapšanu), tad meditēt ir kaitīgi (vienalga, kādā formā). |
Varbūt Jony |
# Iesūtīts: 2008.09.26 21:53:06
Noasveidīgais Varbūt vārds meditēt nav tas īstais, lai apzīmētu nodarbošanos, ko Tu sauc par kristīgo meditāciju? |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.26 22:04:28
Varbūt Jony,
Meditatio tiešā tulkojumā nozīmē pārdomas.
Precīzāku vārdu Bībeles dievbijīgai lasīšanai un pārdomāšanai grūti atrast.
Kristieši bieži to jauc ar kontemplāciju.
Citticīgie šo vārdu piesavinās savām ezotērajām praksēm.
Bet varbūt Tev taisnība. Tikai nejūtos, ka es būtu devis kādu savu meditācijas definīciju. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.26 22:08:45
Artos ,
meditatio ir latīņu izcelsmes vārds. Ar vēdām maz sakara.
Un meditācija nav gluži tas pats, kas lūgšana. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:18:01
Artos,
un kāda tā būtu, ja drīkst zināt?
Tu vienārši teici, ka "nevajag ievazāt svešvārdus no pasaules reliģijām". It kā meditācija nebūtu izteikti rietumniecisks vārds. Drīzāk citi ir šo vārdu piesavinājušies, lai notirgotu rietumniekiem kā meditāciju to, kas tāda nav. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:25:12
Artos,
tā ir klasiskā dzenbudisma meditācija. Kāds tam sakars ar kristīgo meditācijas tradīciju? |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:30:37
Artos ,
tas, ka dzenbudismam nav sakara ar kristietību, tā kā būtu skaidrs.
Bet jautājums jau nebija par to. Jautājums diskusijas augšgalā bija par to, ko saprast ar kristīgu meditāciju. Un tāda - kā koncentrētas pādomas par Bībeles tekstu (Lutera izpratnē), vai arī iekšējais ceļojums (Avilas Terēzes u.c. katoļu tradīcijas izpratnē) - pastāv gan. |
Papucs |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:43:32
Artos
Vārdu sakot, Tu gribi teikt, ka jēdziens meditācija no kristīgās terminoloģijas ir jāzskauž tikpat viennozīmīgi kā jēdziens maģija , neatkarīgi no tā, ko kāds zem šiem jēdzieniem gribētu pabāzt apakšā? |
Varbūt Jony |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:43:49
Artos ,
meditatio ir latīņu izcelsmes vārds. Ar vēdām maz sakara.
Un meditācija nav gluži tas pats, kas lūgšana.
Dieva vārdu var pārdomāt...jeb kā jau tika minēts-koncentrēti pārdomāt, bet meditēt...atvaino. Bet nu var jau arī veidot ķīseli...kristīgo |
Varbūt Jony |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:45:09
Papucs A kas...kristīgā maģija...Vajag tik izdomāt, ko zem tā paslēpt |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:46:26
Artos,
nekļūsti smieklīgs. Kāpēc tad Luters nodala oratio no meditatio?
Varbūt arī viņš nesaprata, ka meditācija ir tā pati lūgšana?
Un kāpēc tu saki, ka hinduistiem pieder "oriģinālā ideja" attiecībā uz meditāciju? Kas tie par murgiem no kristieša mutes? |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:48:00
Varbūt Jony,
latīņi runāja... latīņu valodā. Kad viņi teica pārdomāt, viņi teica meditēt.
Kaut kā tik vienkārši. Un pārdomas nav gluži tas pats, kas lūgšana, kā cenšos to paskaidrot Artosam. |
Varbūt Jony |
# Iesūtīts: 2008.09.26 22:51:48
Noasveidīgais Poļi saka-Uroda, un domā skaistums, krievi savukārt domā citādāk....Tā redz dažkārt notiek ar to runāšanu un valodām |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.09.27 11:30:35
Meditēt var dažādi. Galvenais, lai tas notiktu pestīšanas apziņā. Proti, mēs esam Dieva mīlēti un pieņemti jau tagad. Kā tādi - mēģinām padziļināt savu tuvību ar Dievu.
Ar prieku atklāju, ka reizēm varu pilnībā piekrit daudzējādi gudrajam un zinošajam Noasveidīgajam! |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2008.09.27 12:02:25
Artos ,
Luters par oratio , meditatio un tentatio runā savā priekšvārdā pirmajam savu vācu rakstu Vitenbergas izdevumam (WA, 50, 654-661). Viņš runā par to, ka ir trīs lietas, kuras piederas pie teoloģijas studēšanas (runa nav tikai par augstskolu studentiem!) - lūgšana, meditācija un dzīves pārbaudījumi.
Attiecībā uz meditāciju viņš saka: " Zum zweiten sollst du meditieren, das ist: nicht allein im Herzen, sondern auch ausserlich ...lesen un noch einmal lesen, mit fleissigem Aufmerken un Nachdenken, was der Heilige Geist damit meint" utt.
Kaut arī vācu valodā ir citi vārdi, kuri apzīmē pārdomas, viņš izvēlas lietot vārdu meditācija. Jo viņam nav šaubu, ka garīgā prakse ietver arī to.
Tu saki, ka viņš neesot lietojis jēdzienu "kristīgā meditācija"? Varbūt tāpēc, ka nekādu citu nemaz lāgā nezināja. Viņš arī vienmēr nesaka "kristīgā lūgšana", bet vienkārši "lūgšana", kaut gan būtu grūti iedomāties, ka viņš ar to saprastu jel ko citu, kā vienīgi kristīgu lūgšanu.
Un vēl.
Dzen-meditācija man liekas vienkārši kā psihotehnika, kuras nolūks ir trenēt koncentrētu uzmanību un mazināt domu ņirboņu cilvēka apziņā. Daudziem šodien tā ir problēma - domas skrien pārāk ātri, trūkst spēja kaut vienā jautājumā iedziļināties. Nedomāju, ka vairākums cilvēku, kuri par šīm dzen praksēm lasa un interesējas, dara to tāpēc, ka nopietni vēlētos kļūt par budistiem. Viņiem tās ir ierosmes garīgiem vingrinājumiem.
Kaut kā līdzīgi grieķiem, kuri teica - veselā miesā vesels gars. Ja cilvēks to saprot kā dzīves filosofiju, tad tas ir smags pārpratums - iedomāties, ka tikai fiziski spēcīgie tiks Dieva Valstībā. Bet tas taču nenozīmē, ka kristietis nedrīkstētu no rītiem skriet... krosu. Ne tāpēc, lai iekļūtu Dieva valstībā, ne tāpēc, lai tā kļūtu garīgs, bet - lai būtu labāks instruments Dieva rokās.
Katrā ziņā es piekrītu, ka cilvēku zināšanas ir ļoti virspusējas un meditācijas prakses daudziem kļūst par pestīšanas surogātu. Ar to jācīnās. Bet nevajadzētu tāpēc nonākt līdz otrai galējībai un sacīt, ka kristietim nav tiesības nekādā citādā veidā izkopt savu garīgo dzīvi, kā vienīgi mentālās lūgšanas (vai pat verbālās lūgšanas) laikā. Tad mēs līdz ar ūdeni būtu izlējuši arī bērnu.
Kristieši ir paši krutākie meditētāji! Īstenie meditācijas zinātāji - tādi, kuriem dzen pat līdzi netiek. Kas viņiem augstākais sasniegums, tas mums - iesildīšanās vingrinājums! Apmēram tādai vajadzētu būt mūsu nostājai!
Ko Tu saki?
Piedod, vakar biju skarbs ar to vārdu "murgi". Neņem ļaunā! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.09.27 13:47:04
Artos
Sauc to kā gribi - par Rakstu pārdomāšanu vai meditāciju, bet tam ir vajadzīgs miers - iekšējs un ārējs...
Jāatliek nost viss, kas mums traucē koncentrēties uz Dieva vārda apceri - savas rūpes, emocijas, problēmas.
Jāapklust Dieva priekšā, jāapklusina pašam sava sirds un prāts, lai varētu atvērties un sadzirdēt Dieva balsi. |
:: Pievienot komentāru
|
