vilks 
|
Iesūtīts:
2008.07.18 21:56:30
Iemetu aci internetā, un atradu šo, kur kori, kas dziedājuši koru karos, gaida rezultātus. Un dzied. Noklausoties šo dziesmu man ienāca prātā, ka varbūt "Pūt vējiņi" nemaz nav par dzeršanu. Jo, ja tā būtu tikai par dzeršanu, tad Ramiņš nebūtu tai sarakstījis šādu aranžējumu un cilvēki nespētu to tā nodziedāt. "Kur es dzēru, tur man tika", piemēram, neviens par himnu i nedomā iecelt. Vai drīzāk Pūt vējiņi nav dziesma par latviešu tautai akūti svarīgo problēmu (kuras nerisināšana, starp citu, to arī lielā mērā iedzen alkoholismā) - sievietes (mātes) kontrolētājas un vīrieši, kuri negrib ar šo kontroli dzīvot un tomēr nespēj atbrīvoties, tā rezultātā "risinājumu" atrodot alkoholā? Dziesmā apdziedātais jaunietis ir izlauzies vai vismaz cenšas izlauzties no šīs kontroles, kura sagrauj tik daudzu vīriešu un ģimeņu dzīves. (Esmu novērojusi šo problēmu daudzviet, arī savos rados.) |
|
vilks |
# Iesūtīts: 2008.07.18 21:57:23
ko sakāt?
(Man pašai Pūt vējiņi ne visai, bet Ramiņa apdarē tā skan pavisam savādāk.. tā saviļņojoši.) |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.07.18 22:41:09
a_masiks
Jā, ne vien histērija, bet arī veselības problēmas un kaudze citu traģēdiju. Tur jau ir tā bēda.
Tomēr samierināšanās un paklausība visās lietās šai gadījumā ir visai traumējoša. Tiesa, iespējams, vairāk tā atbrīvošanās pastāv ilgu un sapņu līmenī (arī tā paša "dzīvokļa jautājuma" dēļ), bet tad jo sirsnīgāk var dziedāt "Pūt vējiņi". |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.07.18 22:44:29
a_masiks
Tad Tu piekrīti manai interpretācijai vai tikai te koķetē? |
Balss  |
# Labojis Balss: 2008.07.18 23:16:13
a_masiks
Lūdzu, esi tik labs un atZīsti!
Šobrīd tu vai nu latgaliski atdziesti jeb izdari pretējo darbību sadzīšanai ...
(Sorry, ka offtops, bet mani šī smieklīgā kļūda nez kāpēc provocē...)
Vilks
Jā, Ramiņa Pūt vējiņi skan visai dvēseliski. Bet neesmu ne antropologs, ne psihologs, lai spētu uzrādīt te šādus zemtekstus. Lai gan šī doma liekas visai plausibla. |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2008.07.18 23:23:31
Dāmas, masikam vienkārši piektdienas vakars - kā jau daudziem večiem un vecenēm  |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.07.19 10:48:18
a_masiks
PS - kad "sievietes /mātes/kontrolētājas - pasūta dilst un skaidri pasaka ka jāmās ir nekompetentas konkrētā jautājuma risināšanā - iestājas nenormāla histērija. Personīgā pieredze, zinies. ..
Izšķiroši ir, KĀ to pasaka...
Tev nesaistošais kristiešu bauslis - tev būs savu tēvu un māti godāt (cienīt), lai tev labi klājas un lai tu ilgi dzīvo savā zemā - dod norādījumu, pēc kura īstenībā dzīvojušas un uzplaukušas visas tautas.
Mums dota inteliģence, lai atšķirtu mēmu un aklu pakļaušanos no respektēšanas un vecāku cienīšanas. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.07.19 22:45:09
Dziesmas vēsturiskā izcelsme.
Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ - pūt, vēj) ir sena lībiešu kāzu dziesma. Tiek uzskatīts, ka tā radusies pie Daugavas lībiešiem Vidzemē. Lībiešu puisis ar laivu devies pie mīļotās uz Kurzemi, vēlēdamies precēt. Dziesmas pēdējais pants, kuru latviešu tauta bieži aizmirst, tieši dzied par kāzām, kurās panākstnieki dzēra 3 dienas. Dziesma labi pazīstama arī Igaunijā.
/http://lv.wikipedia.org/wiki/P%C5%ABt,_v%C4%93ji%C5%86i_(dziesma)/ |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.07.19 22:46:17
Dziesmas mūsdienu versijas tapšana.
Šīs dziesmas mūsdienu variantu mēs pazīstam Andreja Jurjāna (1856 - 1922) apdarē. Pēc konservatorijas beigšanas Jurjāns, neatrazdams darbu Latvijā, dodas uz Harkovu, kur pavada 35 gadus (1882 - 1920) un strādā par mūzikas pedagogu, kritiķi, diriģentu, ērģelnieku, mežradznieku. Pēc visa spriežot šeit - tālu no komponista dzimtenes - arī šī dziesma ir 1884.g. tapusi. Iespējams, ka šajā dziesmā zināmā mērā ir ieausta arī paša komponista dzīves traģiskā atšķirtības izjūta no savas dzimtenes, tuviem un mīļiem cilvēkiem. Dziesmā nepārprotami skan kāda smeldze un tā vairāk nav kāzu dziesma, bet iegūst kādas citu cilvēku noniecinātas /Solīt sola, bet nedeva, Teic man lielu dzērājiņ`/, bet ar pašcieņu apveltītas personas /Kuru krogu es izdzēru, Kam noskrēju kumeliņ`? Pats par savu naudu dzēru, Pats skrēj` savu kumeliņ`./ sāpes skanējumu. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.07.19 22:59:25
Vēsturiskā situācija, dziesmai pirmoreiz izskanot.
Kārtējos (piektos) Dziesmu svētkus bija plānots rīkot jau 1904. gadā, veltot tos ķeizara Nikolaja II 10 gadu valdīšanas jubilejai. Tā, ka izcēlās karš ar Japānu, svētki nenotika. Tad sākās 1905.g. revolūcija un asiņaina tās apspiešana. Par Dziesmu svētku rīkošanu var tikai pasapņot. Kad sabiedriskā situācija normalizējas, Rīgas Latviešu biedrība beidzot sadūšojas un lūdz atļauju Dziesmu svētkus rīkot 1910. gada jūnijā, veltot tos 200 gadu jubilejai kopš Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai. Šajos dziesmu svētkos arī pirmo reizi atskan "Pūt, vējiņi" A. Jurjāna apdarē un tā sāk savu triumfālo gājienu. ... . Latviešu tauta ir nobriedussi vēsturiskām pārmaiņām, ieguvusi pašapziņu (!). Uz vēstures un cita veida skatuves lepni izskan "Pats!" /Pats par savu naudu dzēru, Pats skrēj` savu kumeliņ`. Pats paņēmu līgaviņu, Tēvam, mātei nezinot./ Līdzīgu laikmeta noskaņu pauž arī Rainis: /Pats cīnies, palīdz, domā, spried un sver, Pats esi kungs, pats laimei durvis ver./. ... . Un tā, izrādas, ka tie draņķa latvieši ir iebāzuši kāju vēstures durvīs un pieprasa savas tiesības pēc cilvēka cienīgas dzīves, deklarē, ka viņu noniecināšanas un pazemošanas laiks ir beidzies un viņi drīz paši paņems to, kas viņiem pienākas. ... . Vot tā ar to dziesmiņu "Pūt, vējiņi!" *Dukša izpratnē ir. |
filologs [87.110.10.186] |
# Iesūtīts: 2008.07.19 23:20:02
Respect Duksim! Paldies par šiem trim komentiem un info par "Pūt, vējiņi"! Pilnībā piekrītu. |
Rosalie  |
# Iesūtīts: 2008.07.20 17:24:54
*Duksis,
respect un piekrisana. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.07.21 01:46:36
Paldies *Duksim par interesanto vēstures background info un Artosam par atgādinājumu vietā - attiecībā uz būtisko. |
Papucs |
# Iesūtīts: 2008.07.21 09:25:44
Man patīk.
Patīk vilka filozofija.
Patīk *Dukša informācija. |
nesaprashanaaa [195.13.144.53] |
# Iesūtīts: 2008.09.14 16:28:35
nav dzēraaju dziesma? http://www.liis.lv/muzika/folklora/godi.php?id=2
pirmos pantnjus visi zina ``(..)pats par savu naudu dzeeru, pats skrej savu kumelinj.`` [Un taalaak?]
4. Pats precēju līgaviņu,
Tēvam, mātei nezinot.
Ak, lūdzama, krogus mamma,
Iznes alu uz parād`!
3. Kuru krogu es izdzēru,
Kam noskrēju kumeliņ`?
Pats par savu naudu dzēru,
Pats skrēj` savu kumeliņ`.
5. Paaugs rudzi, paaugs mieži,
Es godīgi aizmaksāš`,
Atnāks rudens, ņemšu sievu,
Lūgšu tevi vedējos (vedībās).
6. Dzersim kāzas trīs dieniņas,
Lai dancoja panāksniek`.
Ja nedancos panāksnieki,
Dancos paši kāzeniek`. |
filologs [87.110.39.92] |
# Iesūtīts: 2008.09.14 20:50:31
Dziesmas teksts, ko iekopējis Nesaprashanaa , liekas jau stipri vēlākos laikos papildināts un apdarināts. Senatnē latviešu valodā nebija vārda "mamma" (tikai "māte, māmiņa, māmulīte" utt.) Pat Endzelīns vēl uzskatīja vārdus "mamma" un "paps" par "neciešamiem barbarismiem" pretstatā latviskajiem vārdiem "māmiņa" un "tētis".. Par to, protams, šodien var strīdēties, taču tas citētais pantiņš ar "krogus mammu" noteikti nav saistīts ar dziesmas sākotnējo variantu un autoru domu... |
Rosalie |
# Iesūtīts: 2008.09.15 06:47:22
Artos<
nu bet protams.
Dziedaat par neatkariibu un pasapzinju, taapat kaa par neatkariibu ciiniities - Dieva vaardaa. |
Vilnis [78.84.184.41] |
# Iesūtīts: 2008.09.15 12:27:58
Rosalie
Dieva vārdā jau var arī uz elli braukt |
Rosalie |
# Iesūtīts: 2008.09.15 14:33:16
Vilnis [78.84.184.41],
domaa, apzinaati ? |
:: Pievienot komentāru
|
