atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mīlestību Evaņģēlija dziedinošais spēks
foruma vilks
Iesūtīts: 2010.03.27 00:09:40
Kāpēc tas mūsu draudzēs parādās tik reti?


Diskusija kristiešiem. Ateisti un citticīgie - drīkstat īsi paust viedokli, bet jautājumus, lūdzu, uzdodiet citur.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 10:16:21
Svētais
Laikam jau ir kāds iemesls, kādēļ tiem, kas ilgstošāk kalpojuši, kā arī mūsu Vilks, tā dvēseles `kanalizācija` un `intimizācija` tik vienkārši shēmojama nešķiet. Ir dažādi likteņi un dažādas brūces un traģēdijas, ko arī kristieši sevī nes.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.27 10:19:28
Aivars
Protams, ka tā ir, bet tad jācenšas to laikus nomanīt, un jādodas pie Kunga, lai saņemtu visu dvēselei nepieciešamo kalpot tālāk cilvēkiem utt, jo Kungs šajā tuvībā kalpo tev pašam personīgi. Ja to apzinamies, tad meklējam šīs attiecības un sadraudzību kā ar uguni, jo tājās mēs atkopjamies.
Aivars
# Labojis Aivars: 2010.03.27 10:37:14
Svētais
Laikam nesaprati.
Draudzēs nākas sastapt ļoti sirsnīgus un nopietnus kristiešus, kuriem tāpat ir savas vātis, kas gan kādreiz mēdz būt par dziedināšanu un svētību citai ievainotai dvēselei.
Svētais
# Labojis Svētais : 2010.03.27 10:42:08
Aivars
Es saprotu tā. Tu kalpo citiem un viņiem ir brūces un sāpes, ko tu sevī caur šo kalpošanu uzņem. Tāpat arī, tev pašam ir kaut kādas dvēseles traumas. Taču tiklīdz tu noskaidro pats priekš sevis kas ir tas avots, no kurienes tu smelies spēku , ierosmi, atjaunošanos utml., tā tev nav vairs tie smagumi jāstiepj, jo pie Jēzus tu saņem šo dvēseles dziedināšanu. Tu katrā nomāktības brīdī neļaujies tam, un dodies Kunga vaiga priekšā, kur saņme prieku, mieru savai dvēselei. Ja tu to esi vienreiz atradis ( tas ir process, kamer atrod), tad tu vairs neiesligsti nomaktiba jebkadu iemelsu deļ, jo tu saņem no Kunga personīgi šīs lietas un ne caur cilvēkiem! ( nesaku, ka caur cilvēkiem to nevar saņemt un ka tas nav jāsaņem! saku, ka to var saņemt pa tiešo no kunga, un maz ir to, kas to atrod!)

Draudzēs nākas sastapt ļoti sirsnīgus un nopietnus kristiešus, kuriem tāpat ir savas vātis, kas gan kādreiz mēdz būt par dziedināšanu un svētību citai ievainotai dvēselei.

Protmas, ka tā ir. Tas nenozime, ka mums ir obligātas šīs brūces un vātis savās dzīvēs, lai palīdzētu ci`tiem. Neticu tam! Bet, ka tas var kalpot ( šī pioeredze) tam gan ticu, un ka no tās var kāds cits gūt labumu un to izmantot, jo tu pats esi gājis tam cauri, tam gan ticu!
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 10:51:56
Svētais
Kā tur bija ar to dzeloni miesā?
incognito
# Iesūtīts: 2010.03.27 10:52:44
Kāpēc [arī kristiešu vidū] ir tik daudz nelaimīgo, dzīves traumēto, atkarīgo un līdzatkarīgo, vardarbīgo u.tml.?

Liekas acīmredzami, ka cilvēks nav kā balta lapa. Nav iespējams, sastopoties ar kādu labu mācību, piemēram, evaņģēliju, izdzēst visu savu vēsturi un sākt no nekā. Domāšanai ir inerce. Labi vai slikti ieradumi var turpināties paaudzēm, tikt nodoti no vecākiem bērniem un tā tālāk.
Bet tomēr, pat arī ja labu mācību iespaids nav tūlītēji revolucionārs, tās iedvesmo cilvēkus veikt mazas izmaiņas savās dzīvēs un izvairīties no dažām negatīvām izvēlēm.
Un kausu piepilda ne pirmā vai pēdējā pile, bet visas piles kopā.
-Jona-
# Iesūtīts: 2010.03.27 11:01:25
pilnībā piekrītu Svētajam - ja reiz Jēzus ir personīgi iepazīts (bet tādi nav pat visi mācītāji), tas arī ir visas nākamās laimes stabils avots, kas nekad neizsīkst.
vienīgi piebilde - nejaukt ar t.s. dvēseles sausumu, kas ik pa laikam piemklē visus kristiešus, un tos garīgākos jo īpaši (Māte Terēze). Jēzus skaidrojums Vassulai - šīs ciešanas mums tiek pieļautas, lai kristietī attīstītu vel daudz lielāku tiekšanos pēc Kunga, lai mēs ilgotos un sauktu pēc Viņa dienu un nakti, līdz pat sāpēm... tad "atkalredzēšanās" būs jau uz citas pakāpes, tā mēs mācāmies pieaugt svētumā.
danar
# Iesūtīts: 2010.03.27 11:06:39
Bet pastav jau ari tas neredzamas lietas...neizprotamas lietas,kuras Dievs pie mums veic.un tas,ka mums skiet,ka nav isti riktigi...nebut nenozime,ka Evangelija dziedinosais speks vairs nedarbojas.Es ticu,ka darbojas..ari pie siem cilvekiem,kuri kaut kadu iemeslu del aiziet no draudzes..ari pie tiem,kuri ir vienkarsi pagurusi meginot visu laiku noticet Dieva milestibai.Es nesaskatu taja tragediju,drizak..ka Dievs sadiem cilvekiem pienacis pavisam tuvu klat
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.03.27 11:23:21
Ja pareizi saprotu, tad arī šis vīrs bija kristietis un bija visnotaļ dziedināts:

Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm, un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. (Lūk. 16:20-21)

Protams, es lieliski apzinos, ka šodien nevēlos mainīties vietām ar Lācaru, bet foruma vilks, vai tiešām Tu domā, ka neesam pietiekoši dziedināti, neskatoties uz katru mūs specifiskā veidā apklājošajām vātīm, ko laiza kādi suņi ?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 11:30:24
Ienāca prātā, vai arī šeit lasāmās atbildes bieži neizriet no tā `miesas prāta`, kas iegulst gan vienīgo bērnu (vecāko-jaunāko-vidējo, vecu vecāku, nepilnu ģimeņu) mentalitātēs, gan tiek mēģināts analizēt ar visādiem personības tipu aprakstiem, piem. http://www.2h.com/articles/personality-tests/personality-types.html
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.27 13:05:47
Aivars
Kā tur bija ar to dzeloni miesā?

Tās ir vajāšanas Kristus dēļ, un tam nav sakara ar to vai jūtamies vai nejūtamies laimīgi Jēzū. Jo Pāvils cietumā varēja dziedāt Jēzum slavas dziesmas, un atvērās durvis, bet Pāvils nebēga, jo dziedāja dziesmas aiz mīlestības pret Jēzu, jo bija iepazinis viņa mīlestību. Ja mēs atrastos vairāk Jēzū savā ikdienā, tad pārējās ciešanas saistītas ar apstākļiem, dvēseles smagumiem utml. utt., mums būtu īsas un vieglas, jo mēs iepazītu Jēzu kāds viņš ir un atrastos viņā.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.27 13:47:54
Svētais
Nu nez vai vajāšanas būs tas vienīgais pareizais skaidrojums. Un arī pats Pāvils nemaz tik harmoniska personība šķiet nav.
Vienkārši, man pazīstot dažu labu tiešām nopietnu kristieti, kas arī pēc gadiem ir tādā sava veida rehabilitācijas procesā, mute neveras pamācīt: `Mīļā māsa/brāli, visa problēma ir tajā, ka neesi pa īstam atdevis savu sirdi Jēzum un pieņēmis viņu par savu personīgo glābēju!" Nē, nē! Nebūs tik primitīvi.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.27 13:53:44
Aivars
šeit mūsu domas dalās. Par Pāvilu jau biju iedomājies, ka tu tā varētu atbildēt. Bet tieši par to otro daļu, jo dziļāk tu iepazīsti Jēzu un Viņa mīlestību, jo mazāk tevi skar jebkāda veida problēmas ar kurām mēs sastiopamies šajā dzīvē, esmu pilnīgi par to pārliecināts.

danar
# Iesūtīts: 2010.03.27 14:31:28
Svētais tu gribi teikt,ka visi tie,kuriem ir kadas problemas nav kartigi iepazinusi Jezu?
Sniegpulkstenītes balss
# Labojis Sniegpulkstenītes balss: 2010.03.27 14:33:49
Reizēm ir tā, ka jo lielākas sāpes un izmisums, jo cilvēkam spēcīgāk atklājas Kristus tuvums, rodas iespēja vēl vairāk tuvoties Kristum. To apliecina kādas man tuvas sievietes dzīves pieredze. Viņa liecina, ka tad, kad viņas dzīvē bija ļoti smaga personīga krīze, tā viņu veda un spieda aizvien tuvāk Jēzum.

Arī ar citu aizlūgšanām, ar medikamentiem (ārstu palīdzība nav jānoniecina), šī patiesi dziļā un nopietnā kristiete iznāca no šīs krīzes stiprināta un atjaunota.
Un Dievs darīja gandrīz vai brīnumu viņas dzīvē, dodot tai pilnīgi jaunu virzienu un saturu.
jancis [78.84.254.16]
# Iesūtīts: 2010.03.27 14:39:40
Svētais Ko Tu saki par paraudāšanu līdzi brāļa vai māsas skumjās nevis tāpēc, ka rakstīts, bet tāpēc ka skumji. Proti paņemt daļu no tā, nevis dancot riņķī evaņģēlija gaismā. Tā pilnīgā laime būs nedaudz vēlāk un noskumušie to zina
diletants
# Iesūtīts: 2010.03.27 14:51:52
Šķiet, ka evaņģēliji nav tādas laimīgas un pareizas dzīves rokasgrāmata- līdzīga , piemēram, tām grāmatām , kuru nosaukumi ir aptuveni- 100 laimīgas un veiksmīgas dzīves noslēpumi un kas māca dažādus labos padomus- atceries par to un to, dari tā un būsi laimīgs ,cienīts un mīlēts.

Tāpēc arī kristiešu dzīves tādas ārēji skaistas un laimīgas nav. Un kristieši nav tie, kas kā kādā valstī lielas demonstrācijas ietvaros visi - ārēji laimīgi un smaidīgi , dodas uz saulaino nākotni. Reizēm varbūt tāda vēlme ir, bet Kristus valstība nav no šīs pasaules.


Kā Psalma autors saka- daudz ciešanu taisnajam, bet Tas Kungs no visām izglābj.
Un apustulis Pāvils 2.Kor. 12:10 :
Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.

Tā ir kristieša ikdiena- kad viņš pats sajūtas spēcīgs un varens, tad viņš patiesībā ir nespēcīgs un piedzīvo zaudējumus. Gan- jautājums varbūt par to, kāpēc visi kristieši nav kā Pāvils ar labu prātu vājībās un ciešanās. Taču arī Pāvils pie šīs atziņas un sirds attieksme bija nonācis kādā savā dzīves brīdī un periodā. Vai satiekot viņu- kādu viņš tajā brīdi bija, mēs viņā saskatītu evaņģēlija dziedinošo spēku (nezinot ko viņš rakstījis un darījis)?
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.27 14:52:36
danar
Nē, to es neesmu teicis. Es saku, ka problēmas, kad tevi skar, ja tu esi Jēzu iepazinusi dziļak un ciešāk savā dzīvē, tad šīs problēmas uz tevi neatstāj tādu ietekmi, nekā gadījumā, ja tu Jēzu esi tikai nedaudz iepazinusi.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.03.27 14:53:29
jancis [78.84.254.16]
Piekrītu.
danar
# Iesūtīts: 2010.03.27 15:26:50
Svētais Nu,nezinu...vai tas ir tik vienkarsi.

diletantsPilniba piekritu...

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 112 , pavisam kopa bijuši: 9860