foruma vilks 
|
Iesūtīts:
2010.03.26 10:29:51
Vai kristietis drīkst dusmoties?
Vai dusmoties ir/nav grēks? Kādas dusmas ir grēks un kādas nav (ja nav)?
Kādu kristiešu attieksmi pret dusmām esat sastapuši?
Diskusija primāri kristiešiem. Nekristieši rakstīt drīkst, bet lai uzmanās, ka diskusija neizvērstos par sarunu par marginālām lietām. |
|
S.R.(katole)  |
# Iesūtīts: 2010.03.26 10:54:30
Aivars
piekrītu, dusmas ir kādu citu darbību, emociju rezultāts - tāda kā aizsargreakcija. kas pati par sevi nav slikta. slikti - ja dusmas pāraug naidā, vēlmē atriebt. nevis vēlmē piedot.
un kāda vaina flegmatiskam ķirbim?
visi jau nevar(nevajag) būt trakie tomāti. |
Aivars  |
# Labojis Aivars: 2010.03.26 10:56:06
Bet tur jau tā lieta, ka tā jau ir dusmu `pāraugšana` jeb `transformācija`. Kaut vai `lai saule nenoriet jums dusmojoties` ir labs atgādinājums tajās bez vajadzības negremdēties.
Atceros, kā Arturs Irbe reiz par kļūmi vārtos sacīja, ka gribējis pats sev pa dibenu iespert. (Tiesa vārtsarga ekipējumā t;ads mēģinājums laikam varētu būt ne vien neiespējams bet pat bīstams) Taču, tajā brīdī noteikti ir jāuzvelkas. Taču arī dusmas jāprot menedžēt. |
S.R.(katole) |
# Labojis S.R.(katole): 2010.03.26 11:04:15
pašā sākumā Dievs runā ar Kainu par viņa dusmām uz brāli Ābelu. jāpameklē to vietu Rakstos.
te būs.
Tad Dievs sacīja Kainam: "Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7 Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!"
pār savām emocijām-dusmām cilvēkam ir jāprot valdīt. ja emocijas valda pār tevi - ak vai, tad esi pagalam. |
Donatella  |
# Labojis Donatella: 2010.03.26 11:06:49
Svētais
aha, atkal karteejais blablabla, bez jebkada sava viedoklja. Taa jau domaaju.
Vispar, no savas pieredzes varu teikt, ka dusmas pariet visaatraak, ja es cilveekam uz kuru dusmojos ta arii pasaku - zini, es uz tevi dusmojos par to un to.
Apspiestas dusmas gan ir biistamas, taas var radiit pat naidu, kas var kljuut nekontroleejams. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.03.26 11:10:41
S.R.(katole)
Starp citu, ļoti interesanta situācija ar tām Kaina dusmām vai ne? Jo dusmīgs viņš ir par to, ka Ābela upuris pieņemts, bet viņa upuris ne.. Kaina dusmas izaug no tā, ka viņš tā kā grib, lai Dievs viņu pieņem, bet, kad Dievs runā ar viņu, šim paiet secen, ka arī ar viņu Dievs runā... (1. Mozus 4 nodaļa) Būtībā, piedāvājumu konfliktu ar Dievu atklāti risināt Kains neprot, un drūmu vaigu piebeidz jaunāko brāļuku. Kurā brīdī dusmas, kas likušas apzināties, cik svarīgs Kainam ir Dieva akcepts, pāraugušas skaudībā, ienaidā pret tuvāko? Tur vesela tēma arī reliģiskai psiholoģijai |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:12:35
Donatella
kā vēl skaidrāk pateikt. Dusmojos uz sevi, kad novirzos no Dieva gribas ikdienā. Dusmojos uz ļauno garu, kas grib mani ietekmēt caur cilvēku. dusmojos uz netaisnību ( nevis kas man nodarīta, bet tā kas krusto manus ceļus) jebkurā jomā- svētdzīvē, finansēs, veselībā, kas nav pēc Dieva prāta manā dzīvē. |
sicA. [78.84.154.224] |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:13:08
Donatella
jā es ar tā daru.... ja uz kāda esmu dusmīga pasaku.... man nepatīk tas un tas......
vien`;igi.... man grūti atklāt savas dusmas, ja manī ir bailes pret ;šo cilvēku..... tad tik lūgšanas  |
Donatella |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:19:23
Svētais
ko tev noziime DIeva grib ikdienaa? es tev nepiesienos. Vienkarshi `harikiem baigi patiik shaadiem teikumiem runaat, bet man piemeram nav skaidrs, kas zem ta sleepjas, taapeec arii jautaaju. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:21:30
Donatella
nedusmoties uz cilvēkiem  . Darīt savu aicinājumu un uzdevumu ko esmu saņēmis no Dieva un nenovirzīties no tā, lai kas stātos tam ceļā. |
S.R.(katole) |
# Labojis S.R.(katole): 2010.03.26 11:21:30
Aivars
vispār man Kaina upuri šķiet daudz humānāki nekā Ābela... bet Dievs redz savādāk.
par to pieņemšanu-nepieņemšanu, es arī eju tam cauri - kad uznāk lepnība, domāju, nē, tādu draņķi kā mani Dievs nevar pieņemt, kad pieņemu sevi tādu kāda esmu - tad viss štokos. nu, kaut kā tā.
Kurā brīdī dusmas, kas likušas apzināties, cik svarīgs Kainam ir Dieva akcepts, pāraugušas skaudībā, ienaidā pret tuvāko? Tur vesela tēma arī reliģiskai psiholoģijai
tad jālasa tālāk Rakstus. nekas daudz laikam gan tur nav tālāk par minēto situāciju teikts. Kains izgāja runāt ar savu brāli. varētu secināt - dialogs izvērtās neveiksmīgs... tātad, Kains nemācēja veidot attiecības ne ar Dievu, ne cilvēkiem. kāpēc?
manuprāt visa nelaime ir Kaina paša attieksmē pret sevi - Dievs mani nemīl, nepieņem, negrib. negatīvisms. dabiski, ar tādu attieksmi nesti upuri nav patīkami Dievam. te nāk prātā vēl divi personāži - Pēteris un Jūda Iskariots - abi nodod Jēzu, tikai viens notic Dieva lielajai žēlsirdībai, piedošanai,pieņemšanai bet otrs ne.
kā sacīt jāsaka - rezuļtat na ļico. |
Donatella |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:22:49
Svētais
nedusmoties uz cilvēkiem
vo, beidzotr sadzirdeeju kaut ko konkretu. Vieniigi - kaapeec gan NEdusmoties? Labak buutu miileet cilveekus, un, ja kaads sadusmo, tad ar to tikt galaa konstruktiivi |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:30:22
S.R.(katole)
Tur jau tā lieta, ka Kaina upuri liekas humānāki. Tikai acīmredzot Ābela upuris vairāk norāda uz pestīšanas nepieciešamību (protams, te nevar arī palaist garām momentu, ka ja tā ir dāvana, tad tās saņēmējam ir visas tiesības nebūtu dāvanu devēja ķīlniekam, bet brīvi paust savu attieksmi) Konflikts ir normāla lieta. Bet Kains `pazemīgi` izliekas Dieva priekšā un `nesprēgā`, no sarunas izvairās utt
Un pareizi jau Tu norādi, arī tāda sevis `norakstīšana` ir viena no lepnības kantēm, kad iztaisāmies gudrāki par pašu Dievu, kurš Tev pasludina pestīšanu, bet cilvēciņš `zina labāk, kāds neglābjams draņķis pats ir`. |
foruma vilks |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:31:48
S.R.(katole)
man patīk ideja, ka sevis pieņemšana ir pazemība
nu jā, dusmas nereti rodas no tā, ka es jūtos labāka par citiem (kā viņi maitas nesaprot, ka man taisnība) vai sliktāka/vājāka (visi man dara pāri un tad nu es bezpalīdzīgi dusmojos). |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:38:44
Donatella
Ja kāds var mani sadusmot, tad problēma ir manī, nevis tajā otrā cilvēkā. Jo kas gan tāds konstruktīvs varētu būt, kas mani pamatoti sadusmotu? Ja vien ne mana lepnība un ego. Mana reakcija ar dusmām uz kādu cilvēku norāda tikai uz to, ka es domāju par sevi vairāk, nekā par citiem. Tieši tāpat, tas nozīmē to, kas esmu iedomājies savu viedokli augstāku par citiem, ja ir strīds, kas mani personīgi aizskar vai kāds pāridarījums. Taču Jēzus māca citus uzlūkot augstāk par sevi. Tas nozīmē, ka neesmu nomiris sev pašam un manī ir ļoti maz no Jēzus, jo Jēzus izcieta lielus pāridarījumus no grēciniekiem, lielākus par jebkuriem kurus mēs piedzīvojam savās dzīvēs. Un ja viņš izcieta un dzīvo manī, tad to varu arī es. |
Donatella |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:47:16
Svētais
un kas? Labi, probleema tevii, bet tas jau nenoziime,e ka tev ar sho probleemu jaasadziivo un liekuliigi ta jaanoliedz. Ja ir dusmas, tad taas vajag konstruktiivi novadiit, citaadi var nomirt 40 gados ar sirdstrieku. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:47:44
Svētais
es domāju par sevi vairāk, nekā par citiem - nu pilnīgi normāli! Tas tikai trūka, lai tu kavētos domās vien kaimiņienes Lienītes dzīvi un uzdzīvi, bet savu skabargu neredzētu.
Ja kāds var mani sadusmot, tad problēma ir manī, nevis tajā otrā cilvēkā - ne vienmēr.
Tas nozīmē, ka neesmu nomiris sev pašam un manī ir ļoti maz no Jēzus - baigais kalamburs. Briesmīgi pareizs , bet neko nepasakošs.
Ieskaties, kā šīs monētas otru pusi ļoti skaisti iezīmē mūsu forumietes.
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:56:59
DonatellaAivars
Mēģināju to visu dusmu kontekstā attēlot. Domāju, ka mums visiem tur ir kur tiekties, lai atbrīvotos no šīm dusmām, kas galvenokārt jau iznīcina mūs pašus. AIvars es par dusmām, kas ceļas no miesīgās dabas un egoisma. Protams, ka ne vienmēr, jo ir dusmas, kas vērstas pret netaisnību( to ieprieks aprakstiju). Donatella kaa tas ir konstruktivi novadit izgazot tas uz citiem vai kā? |
Sniegpulkstenītes balss  |
# Iesūtīts: 2010.03.26 11:58:21
Nezinu, vai pastāv jēdziens svētas dusmas un vai tādas drīkst būt. Varbūt taisnīgas dusmas? Kad citi cilvēki tiek netaisni apsūdzēti un pat apmeloti, vai es nedrīkstu izjust dusmas par to? Ja skaidrojums netiek pieņemts un apmelojumi tiek kultivēti, vai es nedrīkstu dusmoties? |
Donatella |
# Labojis Donatella: 2010.03.26 11:59:33
Svētais
tavuprat konstruktiiva dusmu novade ir izgaazt taas uz citiem???? Diivains domu gajiens.
es jau augstak rakstiiju, ka pasaku cilvekam kursh mani sadusmojis, ka dusmojos uz vinju. Mieriigaa dialogaa ljoti labi var atrisinaat shiis lietas. Liidz ar ko shiis dusmas nevienu neizniicina un neparaug neapmierinaatiibaa, ruusgshanaa, vai sliktaakaja gadiijumaa naidaa. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.03.26 12:01:30
Sniegpulkstenītes balss
Nezinu, vai pastāv jēdziens svētas dusmas
ņemam pirmo Mozus grāmatu un lasām... |
:: Pievienot komentāru
|
