atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mīlestību Ko iesakt ar jutam?
kolege
Iesūtīts: 2007.03.15 13:09:49
Ludzu padomu macitajiem ar dveselkopsanas pieredzi.
Esmu laimigi precejusies sieviete. Sev par parsteigumu sajutu, ka mana sirds sak pukstet straujak, kad domaju par kadu kolegi. Sis nav banalais variants par temu "kas otru uzluko, to iekaarodams, ir jau laulibu parkapis sava sirdi". Es vinu neiekaaroju sada nozimee un esmu parliecinata, ka nekad nekas "tads" ari nenotiks. Es vinu cienu un apbrinoju ka personibu, bet sirds tomeer pukst...
Iespejams, ka sis simpatijas ir abpusejas. Atzistos, ka man patiesiba negribas, lai sis platoniskas jutas izgaisu...

Dodiet padomu un vertejumu: vai sis manas emocijas ir greks, ar kuram man jacinas un jaludz Dievs, lai mani no tam atbrivo? Biktsteva man nav, bet ar draudzes macitaju par to runat negribu.
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.20 14:09:40
mācītāja meita
Jā, ne ar varu, ne gribasspēku jūtas iznīdēt nevar. Bet mans jautājums paliek: vai man jālūdz Dievs atbrīvot mani no šīm jūtām? Draudzes grēksūdzē teicu Dievam - ja Viņš domā, ka šīs jūtas ir nepareizas, tad es ļauju, lai Viņš man tās atņem. Sirdī tai brīdī kļuva tik skumji, tukši un pelēki, ka sāka līt asaras... Bet jūtas tomēr neizgaisa... vai no tā var izdarīt ķecerīgi skanošu secinājumu, ka Dievam nav nekas iebilstams? Bet vai un cik mēs varam paļauties uz savām emocijām? Tās var būt arī mānīgas...
Ar viņa sievu esam labās, draudzīgās attiecībās, no sirds vēlu viņai visu labu. Tāda kā vainas apziņa man ir pret savu vīru, ka kāds sirds stūrītis nepieder viņam...
mācītāja meita [81.198.144.127]
# Iesūtīts: 2007.03.20 20:12:02
parasti Dievs nenoliecas pie auss un nečuksta - sestdien iet uz teātri vai palikt mājās, tāpat arī jūtu sfērā mēs nesaņemam konrētas pastorālas atbildes. piedod par ironiju, bet saku to no savas pieredzes. dažreiz mūsu lūgšanas ir emocionāli piesātinātas, galva ir pārkarsusi, ķermenis ir sasprindzis kādu Debesu zīmju gaidās. Gribās no paša Dieva saņemt atbildi, bet Viņš klusē!!! Bet Dievs runā caur Savu Vārdu-Bībeli, arī caur līdzcilvēkiem, un patiesībā, mūsu sirdsapziņa arī palīdz orientēties ticības jautājumos, kura zin - kas labs kas ļauns - to es nesaistu ar emocijām, kurām it nepavisam nevajag uzticēties.
ja Tev ir jau parādījusies: vainas apziņa man ir pret savu vīru, ka kāds sirds stūrītis nepieder viņam... - tad šī, manuprāt nu gan ir zīme tam , ka Tev IR jālūdz, lai Dievs Tev palīdz atbrīvoties no šīm sajūtām pret citu vīrieti.
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.03.21 09:39:12
Kaa gan priecatos viirs,ja sieva justu satraukumu, dzirksteliti, un maigas sajutas,kad vinsh to uzluko...un kaa vinhs viltos savaa sievaa,ja uzzinatu, ka ta vinai liek justies cits!
Redzi,jau dala no jusu milestibas romantikas plust citur. Cinies ar to! Lai Dievs palidz tev but miloshai sievai un labai maatei Kristus bijibaa.
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.21 10:36:34
mācītāja meita [81.198.144.127]
Reizēm Dieva atbildes esmu saņēmusi pat šokējoši ātri, reizēm nē. Savā lūgšanā bez kāda pārkarsuma un Debesu zīmju gaidīšanas tikai pazemībā un klusi atvēru Dievam savu sirdi... lūdzot Viņa prātu.
Tu raksti:... ja Tev ir jau parādījusies vainas apziņa... Gandrīz vai būtu jāšaubās, vai esi precējusies, ja vari TĀ jautat. Tas taču būtu pretdabiski, ja atklājot sevī tādas emocijas pret citu vīrieti, manī nebūtu nekādas vainas apziņas par savu dalīto sirdi! To sajutu no pirmā mirkļa, tāpēc jau arī meklēju padomu šeit.
Nupat vēl Tu rakstīji: ...nevajag nīdēt jūtas!... tā ir skaista, celsmīga dāvana... Tad nu runā, līdzcilvēk, tā lai varu saprast un pieņemt Tavus padomus!
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.21 10:42:08
Janis Diekonts
Kad būsiet nodzīvojis laulībā dažu labu gadu, sapratīsiet, ka stabilās jūtas laulībā ir citādas un ka prieks būt kopa ar vīru ir citads nekā pirmās romantikas laikā. Varbūt būsiet novērojis, ka jūtas ar gribasspeku nevar ne producēt, ne iznīcinat. Domāju, ka esmu un paliksu laba sieva un māte, lai kas ari notiktu mana sirdī.
Ja n u ta patiesi kļūtu nevaldama, tad atliek ari vienkārša attālināšanās telpā, aizejot no darba.
mācītāja meita [81.198.144.127]
# Iesūtīts: 2007.03.22 23:01:20
esmu precējusies, ir bērni. izejot no tās pieredzes, kas man ir, domāju, ka vainas apziņa ir diezgan drošs rādītājs par to, ka attiecībās ar otru cilvēku ir šķērslis, kas agrāk vai vēlāk traucēs pilnvērtīgi šīm attiecībām veidoties, un galabeigās var tās sakropļot.
par jūtu iznīdēšanu - ja tās nedara ļaunumu, lai dzīvo; bet ja dara - tās jau nevar iznīdēt, tikai Dievs var atbrīvot. droši vien es "uzkāros" uz pašu jēdzienu "iznīdēt", kurš man nepatīk.
Jānis b77
# Iesūtīts: 2007.03.23 09:10:05
Jājautā kolēģei vai ar vīru esat laulājušies baznīcā? Vai esat devuši solījumu Dieva priekšā? Vai tas ir bijis apzināts lēmums? Jūtas nīdēt nevajag, bet patiesai pret savu vīru gan. Tev jāmeklē - kas nav riktīgi tavās attiecībās ar vīru. Un pēc tavas pieredzes ar lūgšanām es nojaušu, ka tas tev izdosies. Turpini lūgt Viņa prātu.
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.23 11:49:01
mācītāja meita
Mans pacilātais dvēseles stāvoklis attiecības ģimenē iespaido drīzāk pozitīvi. Joprojām mīlu un augstu vērtēju savu vīru... tās ir it kā divas paralēlās pasaules, kas pastāv blakus nesaskaroties.
Tu agrāk rakstīji - arī sevi varu tur pieskaitīt - t.i. pie cilvēkiem, kas piedzīvojuši līdzīgas situācijas. Lūdzu, padalies, vai, kā, cik ātri vai lēni, viegli vai sāpīgi esi atrisinājusi šo emocionālo dilemmu. Kā tas skāra vai neskāra Tavu vīru?
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.23 11:53:45
Jānis b77
Jā, esam laulājušies baznīcā. Apzināti. Manās attiecībās ar vīru viss ir vislabākaja kartībā. Tas vienkārši bija kas negaidīts un nemeklēts.
Bet - atzīstos, šīs jūtas ir skaistas... un man negribas tās zaudēt vai iznīcināt. Bet tomēr es tās atdodu Dieva ziņā... noveļu atbildību no sevis?...
Mirga
# Iesūtīts: 2007.03.23 15:02:34
Būtībā ir tā, ka Dievs negrib Tev neko uzspiest vai darīt bez Tevis. Viņam var lūgt palīdzību skaidri saskatīt lietas un sakarības, lai spētu labo pieņemt un no nederīgā atteikties. Kamēr Tu to negribi, vai baidies lūgt, būs grūti Tev palīdzēt.
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.03.24 14:01:21
kolege"Domāju, ka esmu un paliksu laba sieva un māte, lai kas ari notiktu mana sirdī."

nu nu. Nenicini nu manu jaunumu. Un tas ka romantika paliek savādāka nebūt taču nemudina to pieļaut ar citu.... Un par to ka var palikt laba sieva neatkarīgi no tā kas notiek sirdī es arī nebūtu tik pārliecināts. Kristus mudināja ar laulības pārkāpšanu cīnīties jau sirdī...tur kur tā rodas. Bet pēc Jūsu atbildēm varu redzēt, ka vairāk tiek meklēts attaisnojums šīs "skaistās jūtas" paturēt...
Jānis b77
# Iesūtīts: 2007.03.24 15:00:18
kolege, varbūt palīdzēs, citāts no "Bērna pirmā lūgšanu grāmata" (Loisa Roka, Alisone Džeija): Labais Dievs, kad es nezinu pareizo atbildi, palīdzi man pavaicāt pareizo jautājumu.
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.26 11:20:10
Jānis b77
Paldies par labu padomu! Dievs dažu labu reizi vistrāpīgāk runā caur bērna muti.
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.26 11:31:45
Janis Diekonts
Es nebūt nenicinu Jūsu jaunumu un pateicos par nopietno līdzi domāšanu. Bet arī Jūs tapat kā daži citi fokusējaties uz laulības pārkapšanas domām. Kā lai pierādu, ka nav man ne šadu domu, ne vēlmju. Ja tādas rastos, es ne mirkli nešauboties mestos lūgt Dievu mani no tām atbrīvot. Un nav arī nekadas romantikas - tā tiešām varētu kļūt bīstama. Mums ir tikai draudzīgas attiecības ar varbūt vieglu simpātiju zemtekstu.
Bet Svētais Gars ir gudrs un neatlaidīgs. Gan caur Bībeli, gan jums, gan citām lietām Viņš mani skubina atlaist šīs jūtas. Ir grūti un bīstami "pret dzenuli spārdīt", tas var beigties ar pērienu, ja uzrunai neklausīšu... Tad nu esmu gatava šīs jūtas pilnībā atdot Dieva ziņā. Kā tās radušās, tā arī reiz izgaisīs... lai gan viņa personības valdzinājums jau nekur nezudīs...
Tad nu paldies, virtuālie draugi! Uz tikšanos citās tēmās ar citām identitātēm!
<< . 1 . 2 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 155 , pavisam kopa bijuši: 35578