atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mīlestību Ko iesakt ar jutam?
kolege
Iesūtīts: 2007.03.15 13:09:49
Ludzu padomu macitajiem ar dveselkopsanas pieredzi.
Esmu laimigi precejusies sieviete. Sev par parsteigumu sajutu, ka mana sirds sak pukstet straujak, kad domaju par kadu kolegi. Sis nav banalais variants par temu "kas otru uzluko, to iekaarodams, ir jau laulibu parkapis sava sirdi". Es vinu neiekaaroju sada nozimee un esmu parliecinata, ka nekad nekas "tads" ari nenotiks. Es vinu cienu un apbrinoju ka personibu, bet sirds tomeer pukst...
Iespejams, ka sis simpatijas ir abpusejas. Atzistos, ka man patiesiba negribas, lai sis platoniskas jutas izgaisu...

Dodiet padomu un vertejumu: vai sis manas emocijas ir greks, ar kuram man jacinas un jaludz Dievs, lai mani no tam atbrivo? Biktsteva man nav, bet ar draudzes macitaju par to runat negribu.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.15 13:10:57
Ludzu padomu macitajiem ar dveselkopsanas pieredzi...
nemācītājs, bet padoms.... [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.03.15 16:28:54
maini darbu vai arī ir iespēja pārkāpt laulību.... izvēle tava!!!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.03.15 16:55:23
Ko tu gribi?
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.03.15 18:27:47
Mīlestība ir skaista, tā dzīvi padara siltu, krāsainu, skaistu un cik gan labi būtu, ja mēs tādas jūtas izjustu pret visiem saviem brāļiem un māsām, pret visiem cilvēkiem! Tad jau tās būtu debesis! Bet šī mīlestības liesmiņa, par kuru Tu runā, iepriecina un sasilda tikai tik ilgi, kamēr tā paliek dziļi ieslēgta krāsnī (sirdī). Sargies to izlaist ārā - tā nodarīs lielu postu, tā nodedzinās visu līdz pamatiem un varbūt paņems līdzi arī Tevi pašu... Vai tik Tu to neesi jau izlaidusi, jo Tu saki: "Iespejams, ka sis simpatijas ir abpusejas".
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.03.15 19:13:37
Nācies personīgi ko tādu piedzīvot, tāpēc atļaujos ko bilst. Labākās zāles - celšana gaismā un pie tam mācītājam, kam uzticies, vislabāk jau garīgajam vadītājam vai biktstēvam, ja tāds ir. Man veselais saprāts ātri atgriezās - paldies Dievam! - kaut kārdinājums bija uzmācies pēkšņi un ļoti spēcīgi. Cik ātri tas kā vētra uznāca, tik ātri noplaka, it kā bijis nebūtu, pēc tam raustīju plecus un tikai brīnījos, kas tas vispār bija un kā varēju justies tik nostāvēt nespējīga... Viennozīmīgi - no melu tēva.
Nosaucot savu problēmu vārdā (un Jūs to jau darāt!), par to nekavējoties uzrakstīju e-pastā savam māc., jo satikties nebija iespējams. Pietika pat ar to!
Vēlāk domāju, ka tā bija laba mācība, jo "kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt" (1Kor 10:12) un lai saprastu to, cik ļoti vāji mēs esam savā spēkā un bez tā atzīšanas (un tai gadījumā to atklāti konstatēju!) neiespējami ticībā iet tālāk. Tikai no Dieva žēlastības!
umkam [87.110.57.82]
# Iesūtīts: 2007.03.15 20:58:56
Man liekas, ka tā ir kārdināšana visīstākajāa veidā un vienīgais līdzeklis- lūgt Dievu, lai tas palīdz tikt tam pāri.
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.16 11:37:02
Paldies visiem par labiem padomiem! Jus mani bridinat no greizas ricibas un tas sekam. Bat nekadas ricibas un padosanas kardinajumam nebus, pat ja simpatijas varbut ir abpusejas (ari vinam ir gimene). Sis jutas ir tikai ta vardos nedefinejamaa dzirkstelosana, kas kadreiz uzplaiksna skatienaa, kustibaa, smaidaa.
Es pie jums, macitaji, mekleju atbildi savam sakotnejam jautajumam:
Dodiet padomu un vertejumu: Gribu saprast, vai man jacinas pret sim jutam (ne iekaari) jeb varu laut lai laix visu atrisina? Atzistos, ka man patiesiba nemaz negribas, lai sis platoniskas jutas izgaistu... Jo tas ir skaistas...
Padotā [91.142.2.35]
# Iesūtīts: 2007.03.16 13:36:15
Šajā jautājumā pilnīgi piekrītu tam ko rakstīja Pāvils - šīs simpātijas sasilda sirdis, palīdz ar prieku nākt uz darbu un padara dienu īpašu - bet tikai tik ilgi kamēr liesmiņa ir ieslēgta sirdī, kamēr nedeg ar pilnu sparu. Esmu līdzīgā situācijā nonākusi vairākas reizes savā dzīvē.
Un ar iekārošanu, tam nav nekā kopīga. Tikai skaidri jāapzinās savas un otra cilvēka robežas. Šādas situācijas ir tikpat patīkamas kā komplimenti un ceļ sievietes pašapziņu. Ikvienai sievietei patīk komplimenti, sevišķi ja tie ir patiesi. Tad - kāpēc mēs saspringstam, ja pēkšņi šie komplimenti netiek izteikti vārdos, bet ar attieksmi un sktieniem un gaisotni???
ziema
# Iesūtīts: 2007.03.16 14:06:29
Nemāni sevi..Es ar sāku ar nevainīgu sarunu i-neta+vel šis cilvēks atradās vairākus100 km attāluma no manis.Sakumā es mēginaju iestastīt,ka viņs man kā lielais brālis,velak jau sapratu,ka bez mūsu jaukajam sarunam man grūti dzīvot,tad es to sāku slept no vīra un bērna,pēc tam jau nespeju par vinu nedomat.Aizbraucu uz laukiem,domaju,ka tikšu vaļā no šīm domam,bet nekā...Sazinajamies ar mob tel.palīdzību...Tad es sāku izmisīgi lūgt Dievu,jo sapratu,ka esmu ķezā.Tad mans virs nonaca slimnīcā...Es pat nepamanīju,ka viņs ir nopietni slims,vinam atklaja cukura diabetu.Tajā pasa diena es pārtraucu sazinaties ar "draugu",jo sapratu,ka mīlu savu vīru.
Jā,kad svecīte deg ar mazu liesminu..ir brīnišķigi un skaisti,bet,kad no šīs liesminas aizdegas dzivoklis,maja utt.tad tas nodara lielus postījumus...Padomā..vai tas ir tā vērts.Galvenais pastasti par savam jūtam kadam,kurs par tevi var aizlūgt,ja negribi macītajam,tad varbūt kadai māsai.
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.17 09:06:23
Brāļi mācītāji, kur jūs esat, kāpēc neatsaucaties? Izņemot māc.Pāvilu,kura jaukajam komentāram pievienojos, bet kas īsti tomēr neatbild. Vai mans jautājums ir pārak nenozīmīgs, salīdzinot ar globālajām problēmām? Jeb pārāk slidens - jebkura atbilde ar jā vai nē būs nepareiza? Jeb vai jūs esat tik taisni, stīvi un pareizi, ka jums šadas izjūtas ir svešas?
Daža māsa, balstoties uz savu rūgto pieredzi, sūta mani gandrīz vai uz purgatoriju. Bet manās izjūtās nav tās grēcīgās iekāres, tā drīzāk ir tāda kā skolas gadu iemīlēšanās. Arī tās abpusējās simpātijas pastāv varbūt tikai manās iedomās. Nu, nav mums nekādu privātu kontaktu ārpus darba attiecabām, kas tāpat ir visai minimālas.
Tad vai un kas man būtu jānožēlo? Vai man ir jāgrib iznīdēt šīs jūtas? Ja jā, tad kāpēc?
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.03.17 09:25:59
Koleģe, Tu, droši vien, gaidi tādu atbildi, kas apstiprina Tavas pašas sirds domas. Es atbildēju un neko vairāk pateikt nevaru - tas ar ko Tu šobrīd spēlējies ir uguns. Būtu vajadzīga daudz labāka un personīgāka situācijas pazīšana, lai palīdzētu Tev šajā situācijā nešaubīgā ticībā palikt uz Patiesības ceļa . Protams, tas drošākais ir izravēt to no sirds ar visām saknēm, bet vai šis ir tas labākais padoms arī Tavā gadījumā, to neviens pa gabalu nepateiks. Lai Dievs Tevi stiprina ticībā un pasargā no visa ļauna!
kolege
# Iesūtīts: 2007.03.17 15:29:36
Pāvils raksta - Tu, droši vien, gaidi tādu atbildi, kas apstiprina Tavas pašas sirds domas.
Nē, es gaidu atbildi uz saviem jautajumiem... - VAI man ir jāgrib iznīdēt šīs jūtas? Ja jā, tad KĀPĒC?
Par to, ka nekādi reāli draudi nepastāv esmu jau rakstijusi.
Kārlis sj
# Labojis Kārlis sj: 2007.03.17 15:50:52
Pret juutaam jau taa nemaz nevar ciiniities, taa var tikai mazinaat savu briiviibu. Manupraat svariigi ir neiecikleeties uz vienu detalju - to nesvineet, sevii to neaudzeet un nekultiveet, bet visu laiku skatiities uz bildi kopskataa. Dziivot horizonta priekshaa, nevis kaut kaa viena atsevishkja. Tas dod arii iespeeju juutaam iekljauties pasha briiviibaa, to papildinaat un nekljuut par apdraudeejumu.
vienkārši... [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.03.17 17:41:07
drusku uzdzen dusmu...
Vai Tu cien. kolēģe ar vīru par šo vari runāt??? ja vari, tad tas nav grēks.... !!! Ja tas ir jāspēpj.... tad ir grēks.... pamēģini .. vai arī tev pietiek ar domu vien????
un Kristus ir teicis skaidri un gaiši: Mat. 5:28 Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.
oligarhs [87.110.57.82]
# Iesūtīts: 2007.03.17 18:20:34
Piekritu ieprieksteiktajam viedoklim- tads naivs jautajuma uzstadijums- tipa- vai var grekot Un vel uzbrauciens, kapec tad macitaji neko neatbild...Besii araa.
mācītāja meita [87.110.165.78]
# Iesūtīts: 2007.03.17 23:05:46
kolege! Ko Tu gribi no šī vīrieša? Lai viņš būtu - vnk. draugs? ar ko patērzēt, paraudāt otram uz pleca, apmainīties ar komplimentiem? Principā, neredzu problēmu, bet uzskatu, ka tas ir īpašs gadījums, kad vīrietis ar sievieti, ja vien tas nav brālis, brālēns utt., var būt labi, tuvi draugi. Pie kam nozīmīgs faktors šai draudzībai ir kopīgi kristīgās tikumības pamati. varbūt esmu pārāk konservatīva, bet domāju, ka lielākoties šāda veida attiecības beidzas ar diezgan ne-platoniskām (nabaga Platons) sekām, kaut vai jūtu līmenī, sk.: Saulespuķe, Padotā, ziema , un arī pati sevi varu pieskaitīt.

kolege
# Labojis kolege: 2007.03.19 10:39:35
mācītāja meita Paldies par sakarīgām pārdomām. Es no tā vīrieša negribu nekā ! Ne paraudāšanu uz pleca - man to nemaz nevajag - ne ko citu. Jā, varbūt smaidu... Būt draugam būtu skaisti, bet tas praktiski nav iespējams. Un kā Tu pareizi saki, iznākums šādai draudzībai var būt neprognozējams.
Visi, kas šeit pavirši izlasa manus textus un nemaz neieklausās, KO jautāju, metas mani pamācīt, cik sliktas sekas būtu šo jūtu realizācijai dzīvē. To es pati apzinos ļoti labi un spēju sevi kontrolēt. Domāju, ka viņš - vēl labāk.
Bet pat Tu, mācītāja meita, īsti neatbildi uz manu jautājumu. Es meklēju padomu, vai tiešām manas jūtas, kas paliek tikai manā iekšējā pasaulē un nenodara pāri nevienam citam, ir nepareizas un nīdējamas? Šis pacilātais sirds stāvoklis padara dzīvi skaistāku gan man, gan citiem manā tuvumā. Kad mēs ar prieku un apbrīnu raugāmies uz saviem bērniem, viņi atplaukst kā zieds saulītē... vai tad pieaugušie ir daudz savādāki? Vai viņiem izrādīts prieks un apbrīna tos nesasilda un nespārno?... Kas te ļauns un grēcīgs?
Tores
# Iesūtīts: 2007.03.19 12:07:22
Jā,viņas jau nenodara pāri citiem (pagaidām), bet nodara pāri tev pašai un to tu sapratīsi tikai pēc kāda laika, vai tu vari būt brīva no šim domām arī mājās kopā ar ģimeni? Tie ir sērkociņi, kuri var radīt siltumu un mājīgumu un ja nepareizi lietoti ugunsgrēku.
mācītāja meita [81.198.144.127]
# Iesūtīts: 2007.03.20 00:43:02
kolege! ja es teikšu - iznīdē savas jūtas pret šo kolēģi (kurš ne reizi vien noteikti žagojas), bet Tu nesapratīsi - kapēc, tad nespēsi sekot šim ieteikumam, jo nebūs pietiekoša motivācija. Labāk es teikšu tā - nevajag nīdēt jūtas! Dzīvē vispār vajag mazāk nodarboties ar kaitniecību. Labas domas par otru cilvēku ir ne tikai skaista, celsmīga dāvana otram, bet ieguvums Tev pašai. Bet pieņem to, ka labām domām sievietei pret vīrieti, atšķīrībā no labām domām pret otru sievieti (klasiskās orientācijas gadījumā) ir nianses, proti, cilvēks ir seksuāla būtne un cilvēka jūtu pasaule ir visai nepakļāvīga un neparedzama. Tu nevari prognozēt savas turpmākās jūtas, tāpat kā nevarēji prognozēt, ka tieši šis vīrietis kļūs Tev tik tuvs. Vēl vairāk - Tavas sajūtas pret viņu ir radījušas šaubas un pietiekošu iemeslu, lai anonīmi lūgtu palīdzību šajā forumā. Es domāju, labs turpinājums būtu jūsu ģimenēm tuv
mācītāja meita [81.198.144.127]
# Iesūtīts: 2007.03.20 00:45:56
...tuvāk iepazīties, un ja viņam ir draudzene/sieva - it īpaši ar sievu. Tas būs indikators Tavām sajūtām pret šo vīrieti. Un būs godīgi pret Tavu vīru.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 133 , pavisam kopa bijuši: 35714