|
Papucs  |
# Iesūtīts: 2008.07.25 18:07:49
sicilia
Teicu jau, ka savējās nevaru. Būtu kāds, kas varētu līdzēt...  |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2008.07.25 18:10:03
nu svešas problēmas es ar māku risināt |
Papucs |
# Iesūtīts: 2008.07.25 18:15:26
sicilia
Ļoti labi! Tikai risinājumam ir jābūt pietiekoši izskaidrotam, nevis vienkārši nosauktam vārdā.
Piem., viens no debīlākajiem `kristiešu` padomiem: vajag vairāk lūgties. |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.07.25 18:38:54
Papucs
nea to es varu tikai tev ieteikt parasti man ir praktiski risinājumi |
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.07.27 00:12:42
es esmu domājusi adoptēt vai pieņemt aizbildnībā kādu. Tikai tuvāko 2-3 gadu laikā, visticamākais, ne. Tad ir vajadzīgi atbilstoši apstākļi, pietiekoša finansiāla stabilitāte un dzīvesvieta u.tml. Un jābūt gatavam bērnu pieņemt uz visu mūžu (kas nav viegli).
Attiecībā uz Amēlijas un Sicas apspriesto, ka mēdz būt sakarīgi 3gadīgi bērni - piekrītu, tomēr domāju, ka tādi parasti ir auguši veselīgā ģimenē. Adoptējamajiem katram ir kāda trauma - ja ne no nelabvēlīgas ģimenes, tad ar vecāku zaudējumu. Ar to jārēķinās.
Bet ar mīlestību un pacietību var tikt galā arī ar to. (Man ļoti patika par bērniem un aizbildņiem Ketrinas Petersenas grāmata "Lieliskā Gillija Hopkinsa" - aldebaranā var dabūt, tiesa, krieviski.)
Bet iebilstu pret apzīmēju "dzīves pabērns" - ērmoti skan un kaut kā noniecinoši, manuprāt. Bērns kā bērns. Un, otrs - Brīnum, Tev nevajag nevienu adoptēt. Vēl noteikti kādu laiku ne. |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.07.28 12:33:59
adoptēt nevienu negribētu, man tāpat regulāri pilna māja ar svešiem bērniem. tikko atbraucām no četru dienu ekskursijas. mana ģimene +kaimiņzēns. neteikšu, ka bērni būtu īpaši parocīga kompānija,bet kā personības viņi ir interesanti. kā priekšrocību adopcijā uzskatu "lieko emociju" neesamību, iespējams, tā ir daudz vieglāk izaudzināt kārtīgu cilvēku. |
Rosalie  |
# Labojis Rosalie: 2008.07.29 10:32:48
S.R...,
bez emocijaam /liekaam ?? / tu domaa izaudzinaat cilveeku ? Pat ne " kaartiigu " ? |
Donachka  |
# Iesūtīts: 2008.07.31 19:14:38
vilks
Brīnum, Tev nevajag nevienu adoptēt. Vēl noteikti kādu laiku ne.
Bet varbuut Briinums grib, lai vinju adoptee? |
Briinumsons  |
# Iesūtīts: 2008.07.31 19:51:10
komūnā mēs būsim viens otram adoptētāji un adoptētie , Bērni un vecāki !
pievienojieties komūnai! |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.08.01 13:12:19
Briinumsons
savstarpēja atkarība nav labākais komūnas veids. |
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.08.01 18:26:52
Briinumsons
kaa tu to saproti - buut savstarpeeji adopteetam???? |
Balss  |
# Labojis Balss: 2008.08.01 19:15:58
Papucs
Piem., viens no debīlākajiem `kristiešu` padomiem: vajag vairāk lūgties.
Vai tu sevi uzskati par kristieti?! Tad laikam tev Jēzus vārdi par lūgšanu pilnīgi nesaistoši un glupi liekas?
Vnk zinu, kāds liels spēks ir lūgšanai...
Par adoptēšanu. Mums ir adoptēts bērns, dabūjām viņu 5 gadu vecumā. (Ar pārejas periodu, apciemojot vienu no vēl dzīvajiem vecākiem.) Viss noritēja vienkārši perfekti gludi. Šobrīd ir bērns kā pašu bērni - ar visiem stiķiem un niķiem, bet nekā smaga vai traģiska.
Pazīstu vēl vairākas ģimenes, kas adoptējušas mazus bērnus ar smāgākām pagātnēm.
Jo mazāks bērniņš, jo vieglāk viņu ieaudzināt ģimenē, nemaz neslēpjot, bet piemēroti izstāstot, ka bērns ir adoptēts. Attiecības un mīlestība tieši tāpat kā ikvienā normālā ģimenē.
vilks
Ja tu nespēj šobrīd adoptēt vai uzņemties aizbildniecību, pastāv iespēja (manuprāt, ļoti laba), kļūt par kāda bērna uzticības personu.
Funkcija ļoti vienkārša un neko daudz neprasoša - būt bērna draugam - ar šad tad apciemošanu, kādreiz paņemšanu pie sevis ciemos, kaut kur kopā aiziešanu.
Vnk, lai bērnam ir kaut viens cilvēks pasaulē, kurš interesējas tieši par viņu. Nav nekādu saistošu likumu, cik bieži vai daudz jākontaktē - kaut vai pāris reizes gadā, bet lai bērnam ir ko gaidīt, par ko domāt un cerēt. |
Briinumsons |
# Iesūtīts: 2008.08.01 19:29:16
Ļaudia biju pie grēksūdzes nelamāšos un nerakstīšu perversijas ! Miers ar jums! |
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.08.01 19:44:32
Briinumsons
Vai tad tu kadreiz esi lamaajies??? Cho to njipripominaju |
Solveiga  |
# Iesūtīts: 2008.08.01 20:01:00
Jā, lai nu ko, bet lamāšanos (vismaz interneta ārēs publiski redzamu) Briinumsonam neviens nevar pārmest |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.09.13 15:50:00
Olita
nu s nebūtu tik šerpa... pie3tiek bērnu, kas izņemti no alkoholiķu ģimenēm ar visām no tā izrietošām sekām. |
Janis Diekonts  |
# Iesūtīts: 2008.09.13 16:24:25
Olita Vai šādiem bērniem labāk ir mitināties bernu namos, vai mīlošās ģimenēs? Cik % traucējumu ir slieksnis, pēc kura bērnu nedrīkst audzināt ģimenē?
Protams, ka vieglāk ir ņemt pilnīgi veselus bernus un audzināt. Bet nedomaju, ka adopcijā galvenais jautajums ir par to cik man būs viegli vai grūti. Adopcijā galvenais ir lai bērnam būtu labāk. Un arī bērnam, kas ir kādā veidā nepilnīgs, ir vajadzīgi vecāki un mīlestība. Jā...tas ir grūts ceļš. Mīlēt vispār nav nemaz tik viegli...kur nu vēl to, kas nav pilnīgs, skaists un ideāls. |
Janis Diekonts |
# Iesūtīts: 2008.09.14 20:00:24
Olita Te jau Balss pieminēja, ka ir iespeja kļūt par uzticības personu kādam bērnam. Iepazīties. Tas dod arī pašiem vecākiem iespēju pārliecinaties par to, vai viņiem tas ir pa spēkam vai ne. Manuprāt lieliska ideja. kļūsti par uzticības personu |
Briinumsons |
# Iesūtīts: 2008.09.16 11:54:13
Janis Diekonts
laba ideja , bet apraksta bērnus kā tadas ierīces / mašīnas.
varēja taču uzrakstīt vārdiņu arī  |
Janis Diekonts |
# Labojis Janis Diekonts: 2008.09.16 21:34:31
Olita "virtuve" laikam ir visur
Artos līdzīgas sajūtas. Visiem mēs nespējam palīdzēt. Būs jāsāk ar mazām lietām. Kas meklē, tas atrod iespēju kaut ko darīt lietas labā.
Briinumsons man arī pirmoreiz lasot likās mazliet dīvaini...bet vēlāk sapratu, ka ne jau internetā izvēle notiek. Tas vairak mudina sasparoties un iesaistīties, jo redzi, ka ir reāli bērni, kam palīdzēt. |
