atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mīlestību Vai mīlestība ir mūžīga?
Katrīna
Iesūtīts: 2006.11.24 15:55:09
Cilvēki sastopas, iemīlas, taču pēc kāda laika izšķiras. Jo mīlestība esot zudusi... Šādas attiecības taču ir tik pašsaprotamas mūsdienu pasaulē. Kā lai saglabā sākotnējo mīlestības dzirksti? Un vai mīlestība pret otru cilvēku šeit, uz Zemes, vispār var būt mūžīga?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Viesturs
# Iesūtīts: 2006.11.25 13:45:00
Dieva mīlestība ir mūžīga.
"Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība." !.Kor. 13:8.13.
Ēvalds [81.198.13.203]
# Iesūtīts: 2006.11.25 23:52:15
Reiz viens pareizticīgo priesteris laulību uzrunā teica: "Nodzīvojiet līdz mīlestībai."
Mirga
# Iesūtīts: 2006.12.05 22:53:16
Ja paliekam Dieva mīlestībā, kas ir mūžīga, tad arī mūsu mīlestība ir mūžīga.
Beatriče [87.110.133.119]
# Iesūtīts: 2006.12.09 13:43:03
"Mūžīgs" varbūt ir pārāk liels un stiprs vārds cilvēcīgai mīlestībai. Aizraušnās un pirmais mīlestības karstums ar gadiem, protams, mainās un pārvēršas par drošas draudzības, siltas un maigas uzticības un savstarpējas gādības attiecībām. Bet tās nebūt nebūt nekļust par brālīgām vai mātišķam attiecībām. Erotiskā pievilcība un prieks saglabājas līdz pat dziļam vecumam - ja abi šīs attiecības kopj. Nedomājiet, ka šīs jūtas ar gadiem vienkārši izgaist kā atavisms, ka tās veciem ļaudīm neeksistē vai nepiestāv. Esmu redzējusi iemīlējušos un greizsirdīgus septiņdesmitgadniekus...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2006.12.15 13:24:14
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāvienojas par kādu mīlestību ir runa. Pat apsriežot specifisku terminu "Dieva mīlestība", cilvēki nereti ar to saprot diezgan atšķirīgas lietas. Tādēļ es paskaidrošu par kādu Dieva mīlestību rakstīšu es - tas ir mūsu KUNGS un Pestītājs Jēzus Kristus, kas ir Dieva mīlestība. Un šī mīlestība IR mūžīga.
Visas citas ir laicīgas.
Svilpaste
# Iesūtīts: 2006.12.17 19:06:07
Vai tad diskusijas iesācēja Katrīna skaidri un gaiši nepateica, ka runā ne par Dieva mīlestību, bet gan par laulāto mīlestību???
Voldemārs
# Iesūtīts: 2006.12.17 21:23:42
taisnība, bet te jau kādi aizrunājās, un es līdz ar viņiem
par laulātajiem. pie viņu savstarpējās mīlestības pašiem vien ir jāstrādā. vislabāk, ja to lietu liek arī Dieva rokās, jo Viņa palīdzība ir neatsverama.
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 13:33:08
Man jau izskatiijaas (bet es varu kljuudiities) ka Katriinas veelme ir saglabaat saakotneejos taurenjus veederaa, ko vinja sauc par miilestiibu, bet parasti to sauc par kaisli un iemiileeshanos.
Ivarse
# Iesūtīts: 2006.12.18 16:47:43
Šī laikmeta īpatnība ir uzskatu atšķirībās par laulības dzīvi. Mīlestība tiek bieži vien pielīdzināta kaislei, seksuālai pievilcībai, atkarībai vienam no otra. taču, kad pāriet kaisle, vecums nomāc jaunības tvirtumu, finansiāla un reizē arī garīga atkarība zūd, cilvēks kļūst nobriedušāks, bieži vien laulāto draugu starpā iestājas nesaskaņas, dzīves nogurums, neuzticība. Kas attiecas uz mīlestības izpratni mēs bieži vien smagi kļūdāmies. Vai tiešām mēs esam gatavi mīlēt savu otro pusīti, līdz pats Dievs mūs šķirs laicīgā nāvē? Vispirms mums ir jāiemācas mīlēt. To mums var iemācīt pats Kristus. Laulība nav tikai divu cilvēku apvienošanās kopīgai dzīvei, bet tā vienojošais elements ir pats Dievs. Tātad arī Viņš tur ir iesaistīts, un viņam tur ir zināma daļa. Ja kristīgā laulībā abi mīļotie ir saistījušies ar Dieva vārdu, tad arī Viņš būs šīs laulības saišu turētājs. Esiet pēc iespējas kopā visur un atrodit to, kas jūs vieno, tikai nedariet to uz bērnu rēķina. tas nav godīgi pret viņiem.
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.02 18:15:13
manuprāt, cilvēku mīlestība vienmēr ir arī gribas jautājums.
Ivarse
# Iesūtīts: 2007.01.03 17:35:08
Diemžēl, jāsaka, ka nevienmēr mīlestību var noteikt ar vārdiem, gribu mīlu, gribu nē. Šeit ar gribu vien ir stipri par maz. Tā pa īstam mīlēt nevaram sevi nedz piespiest, nedz negribēt. Teikšu vienkārši, tās vai nu ir, vai arī nav. Varam par šo jautājumu padiskutēt.
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.04 18:26:23
griba ir plašs jēdziens. Vismaz es to domāju plašākajā nozīmē. Ivarse , Tu runā par posmu, kur griba ir pēdējais līdzeklis, un tādā gadījumā tas tiešām ir neiedarbīgs. Bet griba iesākas, kad cilvēki apzināti sāk veidot attiecības, un noslēdzas, kur attiecībām tiek atmests ar roku. Manuprāt griba ir kas vairāk par emociju ( to drši vien neviens arī neapstrīd )
Ivarse
# Iesūtīts: 2007.01.06 09:57:25
Protams. Mēs varam ar savu vēlēšanos kaut ko kontrolēt cilvēku attiecībās. Un emociju gaisīgā iedarbība nereti ir ļoti maldinoša, kas bieži vien ir tikai ilūzija vai vēl skaistāk, mirāža tuksnesī. Veselais saprāts liek filtrēt šos dažādos gribas "kairinājumus". Visbiežāk jau esošās cilvēku savienībās, jeb vēl precīzāk, laulībās, mīlestības lielākais drauds ir tās pieņemšana par pašu par sevi saprotamu lietu, vai pat tās neievērošanu.
bambuks@e-apollo.lv [195.13.183.211]
# Iesūtīts: 2007.01.25 16:08:39
Pāvila2Tesalon.2.nod.7.Mīlestība ir zudusi.Stāvoklis ir ļauns,ka ļaunāk vairs nevar būt.Kļūs tikai sliktāk,jo dzīvojam 3.b.laikā(beidzamie beigu bēdu laiki)Dan.12. Šeit nav cerību, ka kautkas uzlabosies.Caur Vārdu viss ir radies un caur Vārdu viss beidzas kā tas ir šodien.Es to nevaru izturēt. Tas ir ļoti slikti.Cerība ir tikai uz Tā Kunga drīzu atnākšanu(tuvāko 20 gadu laikā). 3b laiki sākās 1948.14.05.
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.01 21:58:13
bambuks@e-apollo.lv [195.13.183.211]
Mīļais bambuk! Kur Jūs ņēmāt tik precīzu datumu? Jēzus pats taču ir teicis, ka otrās atnākšanas dienu un stundu nezin neviens, tikai Tēvs. Tas Kungs gan atnāks mums ikvienam mūsu nāves stundā, pavisam bez laika rēķināšanas un datumu skaitīšanas.
Bet mīlestība ir un būs. Visupirms lielā, neaptveramā, ar kādu JŪS mīl PATS DIEVS! Bet ir jau arī vēl joprojām mūsu šīs zemes mīlestība!
ziema
# Iesūtīts: 2007.02.05 15:26:06
Mēs bieži vien otrā cilvekā meklejam to,ko var dot tikai Dievs.Tikai ar Dieva palīdzību spējam otru cilveku pieņemt tadu,kāds viņš ir.Man liekas,ka daudzi šķiras tāpēc,ka nespej pieņemt to otru cilvēku.Sakot kopdzīvi parādās cilveka "nadziņi"un "radziņi",nokrīt apburošā prinča un princeses maska.Ir liela vilšanās...Un kurs ir teicis,ka mīlestībai visu laiku jādzirksteļo.Varbūt ta notiek tikai serialos...Tā patiesi var iemīlet otru cilvēku,tikai tad,kad esi attiecībās ar Dievu...Un tad arī šī mīlestība būs mūžīga!Varbut es domaju nepareizi,bet bez Dieva arī mana laulība būtu izjukusi.
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2008.02.23 13:02:59
Ir te citaa temaa sakusies diskusija par milestibu un uzticibu.
Varbut te varam izteikties?
Kurmis [80.249.195.217]
# Iesūtīts: 2009.01.02 12:46:48
M ani nodarbina šis jautājums, un es neprotu atrast atbildes uz vienkāršiem jautājumiem:
Man ir pamatoti pierādījumi tam, ka uzticības definīcija tiek personalizēta. Katrs to saprot savādāk.
Ko iesākt ja dzīvojot laulībā sev iedarbojošā formā mīlestības apliecinājumus nesaņem?
Varianti:
#neko- dzīvo otram, aizmirsti par to, kā tu jūties. (nu, dažiem ir paveicies -viņu kaislības citiem netraucē)
#meklē to ārpus laulības? (neder)
#gaidi lai mainās otrs? (neder)
#ārstējies no atkarībām (kur!?)
#lūdz Dievam padomu - (der). Bet! Nenāc pie Dieva ar savu vēlmju sarakstu, tādad skat. p.1?

Nu jā, ar mīlestības trūkumu nemirst. Ar maizes gan. Mums nerodas jautājumi, kad izsalkušais ir jāpaēdina. Un kā ar mīlestības izsalkušo?
Skarbi? Nesakarīgi? Jā. Dzīve nav datoprogramma (piedodiet, esmu programmētājs). Dieva loģika atšķiras no cilvēku loģikas. Turpmāk vēl...
Balss
# Labojis Balss: 2009.01.02 15:52:01
Kurmis [80.249.195.217]
Šeit mēs neviens neesam profesionāli padomdevēji - varam tikai dalīties katrs ar savu pieredzi un domām par to, kā būtu vai nebūtu labi un svētīgi visiem.
1. Mēģini saprast, kāpēc nesaņem. Kur ir sakne, cēlonis tam? Ja izdodas saprast, kāpēc, tas varētu būt pirmais solis uz risinājumu.
2.Varbūt ir iespējams atgriezties punktā, kur mīlestības trauks ieplīsa? Varbūt to var salīmēt? Protams, tas neskanēs kā nelīmēts, bet tomēr, tomēr...
3. Lūdz par to otro un pats par sevi - lai Dievs dod savu padomu.
4. Mēģini saprast, ko tu vari darīt pats, kas tev jāmaina sevī, kā tu vari iepriecināt to savu otru pusīti.
5. Nedomā, ka otrais ir priecīgs par šādu savstarpēju nemīļumu... gan jau arī viņam kaut kas pietrūkst. Tas lai tev dod drosmi meklēt!
6. Zinu vairākus gadījumus, kur laulību padomdošana ir nesusi labus augļus (ārzemēs). Protams, kaut ko labot un veidot no jauna ir jāgrib abiem... Ir arī LV kristīga padomdošana, skat. Diakonijas centru Daugavgrīvas ielā.
Mirga
# Iesūtīts: 2009.01.02 18:28:57
Man skiet, Kurmja pirmais un pedejais punkts ari ta isti neder.
Ja pirmaja vieta liktu vel - dzīvot Dievam un, nemeginot neko aizmirst, visu uzticetu un nodotu vinam?
Jezus ir tev blakus, jo tevi mil. Un vinam nekad padoma netrūkst
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 7 , pavisam kopa bijuši: 713