atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Sv.Annas draudzei jau 500
Janis Diekonts
Iesūtīts: 2008.07.15 21:41:42
Liepājas Sv.Annas Ev. Luteriskā draudze svin lielu jubileju.
Svētku sarīkojumi par godu Sv.Annas draudzes lielajai jubilejai ritēs trīs dienas. Ceturtdien, 24.jūlijā, pulksten 19 ir paredzēta Sv.Annas ikonas izstādīšana un kora "Upe" koncerts. Piektdien, 25.jūlijā, Liepājas Sv.Annas baznīcā muzicēs grupa "Jorspeis", savukārt sestdien, 26.jūlijā, notiks Sv.Annas ikonas iesvētīšanas dievkalpojums. Tas nozīmē, ka turpmāk ne tikai informatīva plāksnīte pie dievnama durvīm rādīs, kā vārdā saucas baznīca un draudze, bet būs arī apskatāms iesvētīts Sv.Annas svētattēls.(laikraksts Kurzemes Vārds)
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.07.17 09:32:37
vai nav kaut kā dōvaioni luteriskai draudzrei svinēt jubileju, ja tā draudze kaut kā tik ilgi vienkārši nevar eksistēt ibo luterticība nav tik sena

Ja pirms Lutera aktivitātēm jau bija kristīgā draudze, kas vēlāk pieņēma Lutera ierosinātās reformācijas, tad viņi mierīgi var svinēt šo jubileju. Luters jau neko jaunu neieviesa un jaunu baznīcu nedibināja - viņš tikai centās baznīcu attīrīt no sārņiem, līdz ar to, ticamākais, draudze paliek tā pati.

Drusku cita tēma, manuprāt, runāt par luterticību vispār nav pareizi. Jo tā ir Kristus ticība.
sicilia
# Iesūtīts: 2008.07.17 09:40:13
Mārtiņš


emmm Mārtiņš grib teikt, ka nabaga LV, kur ar kristīgo ticību baig klibo jau Pirms Luterticības ieviešanas bija luterticība?


Luters jau neko jaunu neieviesa un jaunu baznīcu nedibināja - viņš tikai centās baznīcu attīrīt no sārņiem, līdz ar to, ticamākais, draudze paliek tā pati.

negribētu piekrist, ka baznīca tāpati. Cilvēkiem tā neliekas. aš mūsdienās ir grūti noorganizēt kapu sv`etkus luterāņiem un katoļiem kopā. kad prasīja kāpēc katoļu rpiesteris teica, ka luterāņu draudze ko tādu negrib. tāpēc luterāņu kapu svētki ir 13 qa katoļu 16..... un strapība ta kāda. pusmiests iet pa dienu, otra p[use pēcpusdienā.... a tie, kuriem Dievs ijis nebijis velkas pa vidu
Ingars
# Iesūtīts: 2008.07.17 09:43:32
būtu mana teikšana sinodē, es pieturētos pie Pāvila vārdiem, ka nav sevi jāidentificē ar Pāvilu, Apollu vai kādu citu, bet gan jāsaucas visiem par kristiešiem un punkts. Lai tad ir Latvijas kristīgā baznīca, pasaules krsitīgā baznīca. Tādas un tādas pilsētas kristīgā draudze
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2008.07.17 09:49:47
sicilia
emmm Mārtiņš grib teikt, ka nabaga LV, kur ar kristīgo ticību baig klibo jau Pirms Luterticības ieviešanas bija luterticība?

Nu nav tādas luterticības. Ir ticība Trīsvienīgajam Dievam, un par luterismu sauc tikai mūsu konfesiju.
Labi, tūlīt par šo atvēršu jaunu tēmu.
sicilia
# Iesūtīts: 2008.07.17 09:50:39
Mārtiņš

vari nepūlēties
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2008.07.17 10:15:41
sicilia

Papūlējos .
vilks
# Iesūtīts: 2008.07.17 10:44:02
Eshkola
Ai, sajaucu, ar Lutera dzimšanas gadu

bet vispār draudžu vēsturi rēķina no tā laika, kad tur pirmoreiz dibināta kristīga draudze. Tas, ka draudze vēlāk konvertējās, nav būtiski.
Rosalie
# Iesūtīts: 2008.07.17 14:32:04
esmu sajaa draudzee kristiita (sen )

Peedeejos gados tur taada aAugstbazniica gan esot.
Janis Diekonts
# Labojis Janis Diekonts: 2008.07.17 21:01:47
Sameklēju nelielu rakstu par ikonām pareizticīgajā baznīcā
Kādēļ Baznīcā ir ikonas? "Ikonā Baznīca redz ne tikai kaut kādu vienu pareizticīgo ticības aspektu, bet pareizticības izpausmi tā veselumā, pareizticības kā tādas. Tāpēc ne saprast, ne izskaidrot Baznīcas mākslu ārpus Baznīcas un tās dzīves nav iespējams. Ikona, kā svētīgs tēls, ir viena no Baznīcas tradīcijas izpausmēm, vienlīdz ar rakstīto un mutisko tradīciju."
Ļoti palīdzētu, ja kāds pastastītu vairāk par to, kas ir ikona luteriskajā baznīcā.
Mekletajs
# Iesūtīts: 2008.07.18 11:26:36
Būtu jauki, ja pats Bitāna kungs pastāstītu! --- kā nekā viņš arī šeit šad tad parādās!
Balss
# Iesūtīts: 2008.07.19 19:56:28
Artos
Vai tad katoļiem nevienas Sv.Annas nav?
Vikentijs
# Iesūtīts: 2008.07.23 13:19:37
Paldies Mārtiņam!
Liepājas Annas draudzē man daudz pazīstamu cilvēku un zinu, ka šī draudze ir Liepājā vecākās minētās savā laikā katoļu draudzes mantiniece reformācijas rezultātā. Kur problēma? Altārgleznu svētī pat ja tajā blakus ir svētie apustuļi Dievmāte vai pat Mārtiņš Luters (ir redzētas arī tādas). Vai nedrīkst iesvētīt, ja ir kāds svēts cilvēks atsevišķi gleznots? Glezna vai ikona, būtība viena, man domājas, ka tas svēts attēls principā. Pareizticīgiem svētas gleznas kanoniski zīmē, tā arī ir atšķirība, stilā. Redzēju jaunu baznīcas iesvētīšanu tur arī sakramenta traukus svētīja. Labi, ka Liepājnieki ko kanosnisku izvēlējušie. Latvijā ar Kolku priekšgalā un dažas citas vietās altārgleznā tas pats, kas mākslinieka emocijās un sirdī, ar sārņiem... `
Janis Diekonts Mums miera nesējiem jābūt, a jūsu diskusijas pieteikumā cauri iet motīvs boksam starp ikonu un luterismu, ko arī diskusijas attīstība apliecina.
Vikentijs
# Iesūtīts: 2008.07.23 13:26:00
sicilia
ta jau tā bzneica atņemta katoļiem vai pareizticīgajiem tad jau var būt, ka 500 gadi tai bazneicai

Jauniešiem tipiski šodien pa virsu braukt... Draudzei 500, ne baznīcai! Katoļu brāliem viduslaikos modrākiem garā vajadzēja būt, tad šodien būtu Liepājas katoļu svētas Annas draudze Es jokoju!
Rausītis
# Iesūtīts: 2008.07.23 13:30:16
par to Annu ... es domāju, ka parasti runa ir par šo Annu "Un tur bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37 Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu."
Vikentijs
# Iesūtīts: 2008.07.23 13:47:09
Rausītis
Piezvanīju draugiem uz Liepāju un pajautāju. Un izrādijās, ka Rausīša pieminētās Annas vārdā ļoti reti tika nodēvētas baznīcas un retums ir arī šodien. Turklāt svētās ģimenes un locekļu vārdā dēvēt baznīcas ir tradicionāl. Domāt ir labi, bet zināt vēl labāk!
Rosalie
# Iesūtīts: 2008.07.23 14:00:32
Vikentijs,

biju sveetdien tur dievkalpojumaa, noklausiijos draudzes zinjas, cik lieliski sii skaistaa jubileja tiks atziimeeta, redzeeju ikonas foto draudzes aviiziitee...

Jaa...sv. Anna ir jaunavas Marijas maate.

Par augstbazniiciskumu sajaa draudzee ir atsevisks staasts.
Vikentijs
# Iesūtīts: 2008.07.23 14:33:51
Rosalie
Kas ir augstbaznīciskums? Saprotu, ka visā luterāņu baznīcā Latvija zembaznīcas kultūra jau nekad tā īsti nav iedzīvojusies. Man senči ir slāvi. Tur nekad nav jautājums par augstbazn``iciskumu vai zembaznīciskumu, baznīca un viss. Man jādomā, ka kopta pielūgšana un liturgija tiek saistīta ar augstbaznīciskumu, bet tas īsti nav tā pareizi. Baznīca pēc būtības ir koptas pielūgsmes vieta.
Rosalie
# Labojis Rosalie: 2008.07.23 16:07:26
Vikentijs,

esmu lajs, uz patiesiibu nepretendeeju , bet, manupraat, Lutera reformaacijas meerkjis bija skaidraa Dieva vaarda/gara attiiriisana no paavesta/farizeju/raxtu maaciitaaju vizuljiem un aariskjiibaam, kuros tas stipri pasmacis bija.

Manai latvietes mentalitaatei funkcionaalais minimaalisms dizainaa ir tuvaaks
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2008.07.27 22:57:28
Vikentijs hmm...tikai jautāju, vai nav kāds, kas var paskaidrot. Vai jūsuprāt ikona un luterisms varētu iziet uz boksu? Jau mineju, ka uztveru to līdzīgi kā altārgleznu. Tikai nebiju tā manījis, ka LELB tiktu iesvētītas un lietotas ikonas. Tāpēc arī jautāju par to vai mums ir tieši tāda pati izpratne par to, kas ir ikona, kā pareizticīgo baznīcā, vai arī to uztveram savadak. Pareizticīgo baznīcā ir arī šādi:
Stāsts par Tihvinas brīnumdarošo Dievmātes ikonu (sastādīja Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs)
Svētā ikona pirmoreiz parādījās Krievzemē 1383. g., valdot labticīgajam lielkņazam Donas Dmitrijam un Augsti svētītajam Metropolītam Pimenam. Senās hronikas un “Teiksma par Vissvētās Dievadzemdētājas Tihvinas ikonas parādīšanos un brīnumiem” vēsta: Vissvētās Dievadzemdētājas ikona (Odigitrija) parādījās virs Lādogas ezera ūdeņiem starojošā gaismā. Paši pirmie to ieraudzīja zvejnieki, kuri izmeta tīklus. Viņi pamanīja neparasti spožu gaismu un, paskatījušies augšup, ieraudzīja gaisā virs ūdens virzošos brīnumainu Dievadzemdētājas ikonu ar Pirmsmūžīgo Mazuli uz Dievmātes kreisās rokas. Izmetuši tīklus, viņi ar trīsām sekoja svētajai ikonai, kas virzījās pa gaisu. Ikona parādījās trīsdesmit verstis no ezera. Tajā vietā tai izveidoja kapelu, un atnākusī ikona tūdaļ pat daudzus dziedināja.

Drīz vien ikona neredzami aizgāja no šīs vietas, to redzēja divās citās vietās gaisā, mirdzot neizsakāmā gaismā. Apkārtējo ciemu iedzīvotāji, brīnuma satriekti, no visas sirds lūdzās un piesauca Vissvēto Dievadzemdētāju. Ikona nolaidās zemē, un milzum daudz slimo no tās saņēma dziedināšanu. Svētajam tēlam tūdaļ uzcēla kapelu, bet pēc tam arī dievnamu. Tomēr ikona arī šeit nepalika uz ilgu laiku.

Nākamreiz tā parādījās 19 verstu attālumā no tās vietas, tad ikona apstājās 10 verstis no Tihvinas. Arī tur uzcēla kapelu un dievnamu. Taču arī no turienes svētā ikona pārvietojās uz kalnu Tihvinas tuvumā, iedama pa gaisu kā viegls mākonis. Uz šo ikonas parādīšanās jauno vietu saplūda ļaužu pulki, ieradās arī garīdznieki ar krustiem un ikonām; visi ar asarām piesauca Vissvēto Dievadzemdētāju. Šai vispārējās lūgšanas laikā parādījusies ikona nolaidās uz lūdzēju rokām, veicot pārdabiskus brīnumus. Sāka celt dievnamu, jau sacirta trīs guļbūves vainagus. Agri no rīta, kad sapulcējās tauta, te vairs nebija ne ikonas, ne uzsāktās guļbūves. Ļaudis dziļās sērās apraudāja svētuma zaudēšanu. Sāka meklēt ikonu, un atrada to uz austrumiem aiz Tihvinas upes, divas verstis no tā kalna, kur svētais tēls parādījās.

Visi ieraudzīja – it visa šī vieta mirdz gaismā, bet pie ikonas uzsāktā guļbūve un celtnei sagatavotie koki, pilnīgi viss atradās tādā pašā kārtībā, it kā kāds būtu pārstūmis šurp visu celtniecības laukumu. Ikona, neviena neturēta un neatbalstīta, novietojusies guļbūves austrumu pusē un mirdzēja gaismā. Ļaudis diženā priekā pauda pateicību Visšķīstajai par Viņas nesamaksājamo dāvanu. Šī nu kļuva Visšķīstās Valdnieces, Vissvētās Dievadzemdētājas galīgā izraudzītā vieta, kur palikt Viņas ikonai. Tūdaļ pat šeit uzcēla koka dievnamu, kurš trīs reizes nodega, taču svētais tēls palika pilnīgi neskarts.

Ikona palika Tihvinas pilsētā pie Tihvinkas upes. Sava gājiena laikā tā piecās vietās apstājās un parādījās ticīgajiem, un visās tajās vietās, kuras iesvētīja brīnumainās ikonas klātbūtne, iedzīvotāju dedzība lika uzcelt dievnamus. Svētās ikonas galīgās apstāšanās vietā uzcēla koka dievnamu par godu Vissvētās Dievadzemdētājas Aizmigšanai. Šis dievnams vairākkārt ugunsgrēku dēļ pārvērtās pelnos, tomēr Vissvētās Dievmātes ikona vienmēr palika neskarta. 1510. g. pēc lielkņaza Vasīlija III pavēles koka dievnama vietā sāka akmens baznīcas celtniecību. Šo celtniecību iezīmēja liels brīnums. Kad dievnams gandrīz jau bija pabeigts, negaidīti sabruka velves, aprokot 20 strādniekus. Nevienam nebija šaubu par viņu bojāeju, tomēr pēc trim dienām, novācot nobrukumu, celtniekus atrada sveikus un veselus. 1560. gadā ar cara Ivana Bargā pūliņiem parādīšanās vietā uzcēla Aizmigšanas vīriešu klosteri. Tur arī palika brīnumdarošā Vissvētās Dievadzemdētājas ikona.
pareizticiba.lv

bitch
# Iesūtīts: 2008.07.28 10:11:26
Nu es tur biju 6dien. man ar biku dīvaina liekas ta padarīšana ar ikonām, bet no otras puses, kāpēc gan neturēt baznīcā svētītu bildi? es gan gribētu redzēt tekstuis, ko izmanto altāra un baznīcu svētīšanai, jo vispār tie apsolījumi par to, ka ikonas priekšā izteiktās lūgšanas būs labāk uzklausītas, manlikās stipri vien dīvains...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 36 , pavisam kopa bijuši: 35617