Ingars 
|
Iesūtīts:
2008.06.30 14:29:01
Būt vai nebūt - tāds ir jautājums. Bieži nākas dzirdēt, ka tā ierobežo Svēto Garu, ka jāļauj lai Gars vada, nevis lai cilvēks. Metam nost tradīcijas, liturģiju, metam ārā ērģeles. Mums vajag dzīvu draudzi, nevis tradīcijas un mirušu reliģiju.
Kāda nozīme ir Dievkalpojuma kārtībai, kāds tam pamatojums bībelē un vai tas ir pēc Dieva prāta?
Vai mums būtu jārīkojas kā kad aizsākās vasarsvētku kustība - vienkārši sapulcēties un katrs iegrimt lūgšanās, "meklēt Dievu", laiku pa laikam kāds kaut ko pasaka un tad atkal trupinās individuāla Dieva meklēšana, gaidīt pēc Svētā Gara kristības utt.? |
|
rainars  |
# Iesūtīts: 2011.03.02 11:42:27
Lai to visu varētu saprast un kaut ko nojaust ir jāiet kaut vai kursos. 
Ar to arī izskaidrojums kāpēc vairums ļaužu luteriskajās draudzēs ir mācītāja ticība un savējā ir tikkai ļaužu iemācīta iereša.
Tamdēļ mācītāju sauc par kungu nu un iznāk tāda kundziska padarīšana. |
Pirtniece  |
# Iesūtīts: 2011.03.02 11:50:54
Ingars : Metam nost tradīcijas, liturģiju, metam ārā ērģeles. Mums vajag dzīvu draudzi, nevis tradīcijas un mirušu reliģiju.
Aha, visi kristieši divu tūkstošu gadu garumā, kas ir Dievu lūguši un meklējuši Viņu pagodināt, ir bijuši sastinguši, miruši. Nekā nav sajēguši no Dieva pazīšanas?
Ja jau tā tradicionālā reliģija ir mirusi, nez kā tā šos gadu tūkstošus tomēr ir pastāvējusi? |
armilo  |
# Iesūtīts: 2011.03.02 11:59:34
Trilobīte
luterāņiem ir divu veidu liturģijas. ir samērā vienkāršās un ir samērā sarežģītās |
Tēvs Indriķis  |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.03.02 14:10:56
Nu ja, ar ko pentakostu liturģija labāka.
...Tagad dziedāsim šo dziesmu, tagad brālis vai māsa teiks spontānu liecību, tad slavas grupa, tad stundu runās sludinātājs...
+Benediktam ( Ratzingeram) taisnība tajā, ka ne tikai ticības apliecības, bet arī liturģija ir kaut kas tāds, ko esam saņēmuši kā gatavu autoritāti no priekštečiem un tāpēc respektējam. Nevis izdomājam velosipēdu. |
rainars |
# Iesūtīts: 2011.03.02 18:57:53
Lai vai kādā veidā , galvenais lai pestīšanas atdziņa ka ir taisnoti Dieva priekšā caur Jesus upuri.
Ja notiek tāda sludināšana tad Jesus vārdu apstiprina ar lidzejošām zīmēm(Mk.16:20), cilvēki tiek dziedināti, ļaunie gari aiziet un valda liela līksmība(ap.d.8:4-8).
sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē, lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā. (1.kor.2)
Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā.(1.kor4) |
interesents [80.233.216.75] |
# Iesūtīts: 2011.03.02 19:31:47
Un ko jūs sakāt par baptistu dievkalpojumiem?
|
boreale [81.198.129.194] |
# Iesūtīts: 2011.03.02 21:44:44
armilo
http://www.lelb.lv/lv/?ct=dievkalpojumu_teksti
ņemam Rokasgrāmatu dievkalpošanai LELB un LELBāL draudzēs, šķiram vaļā 58. lpp un tur šito brīnumu (grēksūdzes lūgšana pēc sprediķa) var ieraudzīt. |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.03.02 22:35:03
boreale [81.198.129.194]
Tas jau ir tas jautājums, kāpēc Rokasgrāmatā, Vārda dievkalpojumā, grēksūdze nav sākumā? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.03.02 22:38:50
armilo
Klau, nu forumā laikam atbildi neuzzināt, ne? 
Vispār jau neparasti, bet... varbūt liturgi ņēmuši piemēru no Apustuļu darbu 2. nodaļas? Pieņemu, ka atkarībā no sprediķa satura ir iespējama gan rokasgrāmatā pieļautā, gan Tev pierastā kārtība.
|
armilo |
# Iesūtīts: 2011.03.02 22:40:34
interesents [80.233.216.75]
Baptistu dievkalpojumi ir jauki un sirsnīgi, taču tajos iztrūkst sakramentālā pilnība. Tiek noliegta bērnu kristība, un dievgalda sakraments ir tikai piemiņas mielasts, nevis patiesa Kristus miesa un asinis. |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.03.02 22:44:29
Aivars
"Klau, nu forumā laikam atbildi neuzzināt, ne?"
Kam tad lai prasa, Vilim vai? 
"atkarībā no sprediķa satura "
kā to lai saprot?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.02 22:49:10
armilo
pie pirmā jautājuma, domāju, ka šogad vismaz viena konference varētu būt, kur par šo tēmu varētu parunāt
pie otrā jautājuma... zinu gadījumu, kur mācītājs absolūciju apzināti pārlika pēc sprediķa (gan jau esi dzirdējis arī stāstu par predikantu, kas kādā draudzē vispirms sludinājis tikai bauslību, un pēc laika tikai evaņģēliju)
Liturģija ir forša lieta, bet tā nevar būt pašmērķis, jeb kundze. Tai jākalpo Dieva un cilvēka attiecībām. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.03.02 23:35:45
Aivars
varbūt liturgi ņēmuši piemēru no Apustuļu darbu 2. nodaļas?
Cik vēl nesenā pagātnē tika praktizēta uzaicinoša, rosinoša uzruna pirms grēksūdzes. Ja paskatās agrāko dievkalpojumu aprakstos, piem., kādos svētkos vai vizitācijās, kur kalpoja vairāki mācītāji, tad šai bikts uzrunai bija ierādīta ļoti nozīmīga vieta. Tajā jau izpaužas luteriskā un evaņģēliskā brīvība, runāt, pārliecināt, iedrošināt utt. bet tā jau ir evaņģēlisko kristiešu priekšrocība, kā tu arī raksti, liturģija ir forša lieta, bet tā nevar būt pašmērķis, jeb kundze. Tai jākalpo Dieva un cilvēka attiecībām. |
boreale [81.198.129.194] |
# Iesūtīts: 2011.03.03 00:08:49
armilo
Tas jau ir tas jautājums, kāpēc Rokasgrāmatā, Vārda dievkalpojumā, grēksūdze nav sākumā?
nu varētu būt tā, ka Vārda dievkalpojumā piedalās vairāk ļuaži, kas ar visiem papīriem nepieder lutersikajai baznīcai, tātad, nevar svinēt Vakarēdienu, tāpēc arī ir Vārda dk, bez Vakarēdiena. Un, ja kāds baznīcā ir ienācis pirmo teizi, tad vispirms viņam viss jāpastāsta (sprediķī), un tad, kad ir skaidrs, ka visi esam grešņiki, tad visi kopā var žēlot grēkus... tā kaut kā... |
vilks  |
# Iesūtīts: 2011.03.03 08:49:58
armilo
Tev ir pieejama agenda? Tajā ir atrodams vārda dk. Grēksūdze nav sākumā, bet aiz sprediķa un tic. apliec. Ne A ne C kārtībā grēksūdze nav šajā vietā, bet ir ievada daļā. Man rodās jautājums, kāda ir jūsu draudzes d/k kārtība?
LOL, tiešām. Nebiju ievērojusi. Manā draudzē tiek lietota A kārtība un evaņģēlisti parasti vada dievkalpojumu pie iesvētītām dāvanām, līdz ar to kārtība pamatā paliek tā pati, iztrūkst tikai daļa tekstu. Līdz ar to, ja nu gadās dievkalpojums bez Vakarēdiena, tad ir tikai vēl vairāk saīsināta parastā kārtība.
Kam tad lai prasa, Vilim vai?
kam tad citam prasīs vēl var Ilzei
Aivars
Liturģija ir forša lieta, bet tā nevar būt pašmērķis, jeb kundze. Tai jākalpo Dieva un cilvēka attiecībām.
vienīgais, ka mācītāja un evaņģēlista solījums īsti neļauj modificēt dievkalpojums kārtības pēc saviem ieskatiem.
boreale [81.198.129.194]
nu varētu būt tā, ka Vārda dievkalpojumā piedalās vairāk ļuaži, kas ar visiem papīriem nepieder lutersikajai baznīcai, tātad, nevar svinēt Vakarēdienu, tāpēc arī ir Vārda dk, bez Vakarēdiena. Un, ja kāds baznīcā ir ienācis pirmo teizi, tad vispirms viņam viss jāpastāsta (sprediķī), un tad, kad ir skaidrs, ka visi esam grešņiki, tad visi kopā var žēlot grēkus... tā kaut kā...
tas jau ir drīzāk evanģelizācijas dievkalpojums.
man gan vairāk ir gadījušies tādi Vārda dievkalpojumi, kuri notiek draudzē mācītāja prombūtnes dēļ. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.03.03 09:01:34
vilks
Nevajag jau modificēt. Atliek tikai izvēlēties kādu no neskaitāmajam iespējamām, vai vēl nesen eksistējušām
Bet ja nopietni, nu gan jau, ja evaņģēlists savas iebildes vai priekšlikumus vispirms izdiskutētu un pamatotu, neviens pie karātavām nevilktu. Protams, arī mainīšana nedrīkst būt pašmērķis, jo katras pārmaiņas samulsina. |
Tēvs Indriķis |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.03.03 09:27:44
armilo un dievgalda sakraments ir tikai piemiņas mielasts, nevis patiesa Kristus miesa un asinis.
Cik esmu runājis ar nopietniem baptistiem, viņi ir atzinuši Kristus miesas un asins patieso klātbūtni Sv.Vakarēdienā. Arī kādos baptistu žurnālos ir iznācis lasīt par Eiharistiju.
Pret Rakstiem grūti iebilst.
Drīzāk, baptistu problēma šai jautājumā ir viņu vēsturiskais mantojums.
|
Adonika  |
# Iesūtīts: 2011.03.09 22:23:03
Kārtība ir laba tik ilgi kamēr tā netiek vairāk godāta par Dievu. Man vislabāk patīk dk, kuri ir brīvi un nekad nezini, kas nākošajā brīdī būs. Kā saka H. Beikere - ja Dievs nevadīs, tad mums ir plāns B. |
rainars |
# Iesūtīts: 2011.03.15 16:03:47
Man te no kādiem kursiem pierakstos ir rakstīts ka līdz 5.g.s. ir sanākuši ,lasījuši, sprediķojuši,ailzūguši, pateikušies un baudījuši vakarēdienu. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.03.16 09:43:10
rainars,
Tagad tieshi taapat... sanaak, lasa, spredikjo, luudz, pasakaas un bauda vakareedienu...
|
:: Pievienot komentāru
|
