Ingars 
|
Iesūtīts:
2008.06.30 14:29:01
Būt vai nebūt - tāds ir jautājums. Bieži nākas dzirdēt, ka tā ierobežo Svēto Garu, ka jāļauj lai Gars vada, nevis lai cilvēks. Metam nost tradīcijas, liturģiju, metam ārā ērģeles. Mums vajag dzīvu draudzi, nevis tradīcijas un mirušu reliģiju.
Kāda nozīme ir Dievkalpojuma kārtībai, kāds tam pamatojums bībelē un vai tas ir pēc Dieva prāta?
Vai mums būtu jārīkojas kā kad aizsākās vasarsvētku kustība - vienkārši sapulcēties un katrs iegrimt lūgšanās, "meklēt Dievu", laiku pa laikam kāds kaut ko pasaka un tad atkal trupinās individuāla Dieva meklēšana, gaidīt pēc Svētā Gara kristības utt.? |
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.06.30 14:30:47
Jūsu domas? |
Zive.  |
# Iesūtīts: 2008.06.30 14:34:48
1. jebkurā draudzē ir kaut kāda sava kārtība, arī harizmātiskajās draudzēs, principā arī ir kaut kāda liturģija.
2. es esmu priecīga, ka aizbraucot uz ārzemēm, pat ja es nesaprotu valodu, es varu pilnvērtīgi piedalīties dievkalpojumā.
Ja vēlas kaut ko individuāli darīties, tad to arī mierīgi var darīt individuāli, tas tak nav aizliegts. tāpēc arī kopīgas lūgšanas ir kopīgas. |
Mekletajs  |
# Iesūtīts: 2008.06.30 14:35:35
Man vajag liturģiju! Obligāti! |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.06.30 14:44:50
Patiesībā tāds jautājums man radās pēc grāmatas "Azusas iela" lasīšanas. Tur principā tāda doma tika izteikta. Par mūsdienu harizmātiem viņi sacītu, ka tie ir novirzījušies, jo patiesā dievkalpojumā lūk neesot nekādas cilvēka noteiktas kārtības, vienkārši sanākt kopā un lūgt liecināt, lasīt vārdu, dziedāt - atkarībā no tā, kā konkrētā gadījumā Dieva Gars vada.
Man tik tāds jautājums - vai tad liturģija nav no Svētā Gara?
Bet patiesībā mums, tradicionālajām konfesijām ir pat vairāk - ir gan liturģiski dievkalpojumi, gan arī brīvāka rakstutra pasākumi.
Galugalā - pats grāmatas autors arī vietām raksta, ka attapušies, ka visi tik grimst transā un Dieva vārds paliek novārtā, tad uz kādu laiku kas tiek darīts lietas labā un pēc tam jau atkal - viss pa vecam. Pilnīgi cauri var just to naidu pret jebkādu kārtību, tradīciju. Un par tādu lietu, ka sakramentiem (kurus taču pats Jēzus iestādīja) vispār ne vārda. Bet vai tad tā kārtība cilvēku izdomāta, vai nav tā, ka Svētais Gars vadījis tieši tādu liturģiju? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.06.30 15:09:11
Artos
Nu itkā jau es cik saprotu - jau Pāvils ieviesis tādu kā liturģiju, viņš tak daudz ko noteica un vēl piekodināja, ka jābūt kārtībai.
Par dziedāšanu - dzirdēju vienā sprediķī, ka tas ir labs veids, kā piepildīties ar Svēto Garu - dziedot kristīgas dziesmas  |
rainars  |
# Iesūtīts: 2008.06.30 19:05:44
Jēzus vārdā sātan atkāpies un ,lai Jēzus Svētās asinis sagrauj mūrus kurus sātans tu cel starp kristus miesu.Debesu tēvs dod savu gaismu kura izgaismotu sātana plānus sadalīt tava dēla kristus miesu ,viņa sievu un dod mums kristiešiem saprast ka ikkatrs loceklis ir vajadzīgs kristus miesai ar savu funkciju.To visu mūsu Debess Tevs lūdzos tava dēla, mana kunga ,drauga un pestītāja Jēzus Kristus vārdā .Āmen. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.06.30 23:27:23
rainars, prikolīga lūgšana - sākās ar uzrunu Sātanam |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2008.07.01 07:42:34
man patīk kārtība, kāda ir manā baznīcā, tieši tāpēc es tur jūtos labi
Kā Zivs jau teica - man patīk, ka pat pasaules pretējā mala`es varu ar prieku saprast kas notiek baznīcā, jo ja neskaita dziesmas un sprediķus, tad pārējais ir tāds pats kā mājās, pat Bībeles lasījumi un dziesmas ar bija tāda spašas, tik apdare interesantāka I tavo secinājums - cilvēks jūtas labi neatkarīb`a no tā, kur Dievs aizstiepis, jo viņš var ieiet SAVā baznīcā un piedalīties misē. Tik ar dievgalda jābūt uzmanīgiem, jo kārtība tepat LV atšķiras. Un man pagāja 3 min, kamēr pārdzīvoju šoku un iebraucu kādas kārtība ir citur. nē nē, nebija sliktāka, tieši organizētība un perfektums mani pārsteidza. LV ko ta`du biju manījusi tikai klosteros |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2008.07.01 08:56:37
Mulders
Tā vispār nav kristīga lūgšana pēc būtības. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2008.07.01 09:06:38
Starp citu, rainara minētā `lūgšana` ir ļoti labs piemērs, kā harizmāti izmanto Kristus Asinis savās maģiskajās formulās, kas vairāk atgādina buramvārdu skaitīšanu. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.07.01 10:04:24
Papucs, domā rainars to zin? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.07.01 10:07:15
Jūsu padevīgais kalps uzskata, ka Liturģijai ir milzīga nozīme un svars, tas ir vēl viens veids kā Svētais Gars uzrunā cilvēkus un saskaņā ar Pāvila norādēm Korintas draudzē, kurā kāreiz valdīja "harizmātisks bardaks" viņš norāda, ka visam jānotiek kārtīgi!
Man pat (atšķirībā no daudziem Luterāņiem) nav principālu iebilžu pret Augstbaznīcu un A kārtību! Tieši tāpat nav iebildes pret C kārtību - abas labas un dažādiem cilvēkiem vajag dažādu valodu kā uzrunāt. Svarīgais ir lai ar šo valodu tiktu Dieva Vārds sludināts, un man pagāja daudzi gadi kāmēr es sapratu Liturģijas nozīmi - pietam arī neesmu drošs ka pilnībā to izpratis esmu! Tas bij pareizi, ka pašu Liturģiju Luters neizķēzīja un atstāja to kādu tā bij pamatos!
Vienkārši Liturģija ir valoda, kas jāiemācās lasīt. Kurš to neprot, tas tajā saskata tikai formu un "tradīciju", bet kurš prot lasīt, tas redz, ka tas pats Dieva Vārds vien tas ir - Luterāņi saka - Dziedātā Dogma! |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.07.01 10:26:36
A kārtība, manuprāt, ir laba ir Miera sveicienu - tāds mazs fizisks kontakts un vēršanās vienam pie otra tagādina, ka mēs esam draudze kopībā nevis atsevišķi katrs par sevi. |
moritz :)  |
# Iesūtīts: 2008.07.01 14:26:46
artos
"Bet galvenais liturģijas uzdevums ir nodziedāt evaņģēliju"
***
liturgijas uzdevums laikam jaa, bet vai shis uzdevums ir rakstos pamatots?
Mulders
vai pāvila mineetaa kaartiiba noziimee "liturgija"?
vai cilveekam jaasarezgjii elementaaras lietas, kaut ks jaamaacaas lasiit?
uzskatu, ka liturgjija ja ne nomeerdee garu, tad iemidzina draudzi konkreeti... |
moritz [87.110.40.171] |
# Iesūtīts: 2008.07.01 14:44:21
psalms ir dievkalpojums? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.07.01 15:14:25
> vai pāvila mineetaa kaartiiba noziimee "liturgija"?
Ko tad vēl tas var nozīmēt?
> vai cilveekam jaasarezgjii elementaaras lietas, kaut ks jaamaacaas
> lasiit?
Nē!
> uzskatu, ka liturgjija ja ne nomeerdee garu, tad iemidzina draudzi
> konkreeti...
Pareizi uzskati!
Šoreiz es par apbrīnu moritzam piekrītu! |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2008.07.04 08:32:00
moritz [87.110.40.171]
Vai paši harizmāti neuzskata, ka slavēšana ar dziesmām ir dievkalpojuma svarīga sastāvdaļa? Kā redzu te ir tikai piekasīšanās un muļķīga strīdēšanās par gaumi. Vienam patīk kristīgais roks, citam korāļi un psalmu dziedājumi - ko nu, sitam psalmu dziedātājus? Dāvids būtu dzīvs, viš gan tev ieskaidrotu.
Vārds "liturģija" jau arī nozīmē "kārtība", kas šajā gadījumā ir dievkalpojuma kārtība. Un palasi bībelē, salīdzini, un pasaki - kas konkrēti luterāņu liturģijā ir pretrunā ar Dieva vārdu un gribu? Kas konkrēti tavuprāt būtu cilvēcīga nevajadzīga tradīcija, kas jāatmet?
Un saki man - kā liturģija var nomerdēt garu, ja tieši otrādi - viss, kas luterāņu liturģijā ietilpst ir paša Dieva pavēlēts un iecelts - sakramenti, žēlastības līdzekļi, slavēšana, lūgšana, sadraudzība, Dieva vārds
Bet ja tev šķiet, ka patiesam dievkalpojumam jānotiek obligāti pēc harizmatu parauga, lai tā būtu - luterāņiem ir arī šādi pasākumi, kas arī uzskatāmi par dievkalpojumiem. Tad jau sanāk, ka mums ir vairāk un pilnīgāk.
Bet vai tas nenomerdē garu un neiemidzina draudzi, ja dievkalpojumi ir tikai diskotēkas un transā grimšana, ja vēl ir kādas svētrunas tad tās pašas ar herēzēm un maldiem pilnas
Kas tevi vairāk pievelk - šovs, atrakcijas, ārējs spožums un emocionāli pārdzīvojumi vai Dzīvā Dieva klātbūtne tā kā Viņš to ir apsolījis - caur vārdu un sakramentiem?
Protams viss atkarīgs no tā, kā mēs saprotam - dzīva draudze un iemidzināta draudze. Kā tu to īsti saproti? Tātad iemidzināta draudze ir tāda tavuprāt, kurā cilvēki atvēl laiku tāda veida dievkalpojumam, kurā ir klusa meditācija, tiek pilnā mērā lietoti sakramenti un žēlastības līdzekļi, kur ir laiks katram būt ar Dievu klušībā, mierā un pazemībā.
Bet dzīva draudze acīmredzot ir essential klubā vai jau neesošajā Larocca. Jā tur ir brīvība, tur katrs dara kā grib
Bet vai Pāvils neteica, ka Dievs ir kārtības Dievs, nevis nekārtības Dievs. Jā pirmaznīcas svētsapulces ārēji atšķīrās no tām kas notiek mūsdienās, tomēr kā viņiem tolaik, tā arī tagad ir liturģija jeb kārtība konkrēti piemērota konkrētai videi, tautai, kā kurai pēc mentalitātes ir vieglāk uztvert (kā Pāvils saka - visiem esmu tapis viss) Un pats interesantākais, ka Svētais Gars mudināja Pāvilu noteikt kārtību sapulcēs jeb dievkalpojumos. Un kur tad te tas - Svēta Gara vadīts dievkalpojums? Lūk te tas arī ir ikvienā draudzē, kurā Dieva vārds tiek svēts turēts un sakramenti lietoti. Bet nejau , kur notiek bezpridjels, visi krīt transā, par Dieva vārda lasīšanu un mācīšanos galīgi aizmirst - lūk tas iemidzina draudzi, ja meklē Dievu visur citur, tikai ne VIņa vārdā un sakramentos, kur Viņš pats apsolījis mums savu klātbūtni. Nemaz vēl nerunājot par tādu runāšanu mēlēs, kas bībelē skaidri un gaiši nosodīta - publiski bez tulkošanas. Uz to, kāpēc tas tā notiek tā arī neviens harizmāts nav attaisnojoši atbildējis. Dieva vārds saka skaidri - ja kas nevar iztulkot, tad lai cieš klusu un runā tik sev un Dievam (tā lai citi nedzird) Arī apustuļu darbos lasam, ka pārējie saprata, kad apustuļi runāja mēlēs, bet nekad netika publiski runāts tā ka citi nesaprot. Dāvana jau harizmātiem laba, tik vajag prast to lietot pēc Dieva prāta nevis nelietīgi sava goda celšanai
Un pat harizmātiem un vasarsvētku draudzēm ir liturģija, tā ka nevajag, ja? Tik pat cik jūs pretendējat uz Svēta Gara vadītiem dievkalpojumiem, tik pat arī mēs |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.07.07 10:05:14
Zini Ingars šajā svētdienā viena luterāņu baznīca izpalika bez ērģeļnieka .Un zini nekāda vaina dziedājām korāļus bez pavadījuma.Iztikām ar svētā gara vadību un paļaušanos uz Dievu.palīdzēja ar tas ka bija otrais Dievkalpojums pēc kārtas un daudz kas skanēja galvā .Nu un kā tad lai nezin 314 korāli un Māci man ticēt kungs un bērnišķi lūgt.
Ja kas Luters ar bij iecerējis iztikt bez ērģelēm un ir sastopami Bībeles pētnieki kuri uzskata ka muzicēšana Dievkalpojumos nekur neesot aprakstīta Jaunajā derībā.Es uz to skatos caur dok.filmu "dzīvais ūdens."
Lai svētīga tā nedēla pēc mūsu kunga dienas .
Paldies visiem diskutētājiem par manu ne visai pareizo aizlūgšanu. |
moritz:) [87.110.163.52] |
# Iesūtīts: 2008.07.07 11:50:24
rainars
a vakar jaunpiebalgas kapusveetkos arii nebija eergeljnieka, maaciitaajs pateica, ka lapinjas varot panjemt pieminjai, dziesmu nebuus, viss paareejais gan buushot... da pusi to dziesmu pat es zinaaju, gruuti bija novadiit vai? kaut gan, varbuut puisim dziedamas rikles nav... |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.07.07 11:53:41
nu ja puisim nav dziedamās rīkles, labāk, lai klusums... cit`ad zinu vienu subjektu, kam nav dziedamās r;īkles, bet visu gribas izdziedāt.... |
:: Pievienot komentāru
|
