atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Vai luterāņi ir katoļi?
Voldemārs
Iesūtīts: 2007.02.16 19:31:11
kādā no iepriekš ievietotajām diskusijām bija jautājums par to, vai luterāņi ir protestanti. diskutētāju gan nebija daudz, bet viedokļi ir interesanti.
Šoreiz gribētu jautāt, vai luterāņus var saukt par katoļiem.
Viena atbilde ir nē. Jo luterāņi ir luterāņi un katoļi ir katoļi.
Otra atbilde ir jā. Jo vārds katolis, katolisks nāk no grieķu vārda katolikē, kas nozīmē vispārējs. Ja nu luterāņu mācība ir vispārēja bibliska mācība, tad luterāņi var būt saukti par katoļiem.
Būšu priecīgs lasīt vēl kādas pārdomas, atbildes.
Jau iepriekš pateicos.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.16 19:32:08
Pats pieturos pie otrās, t.i., jā atbildes. Itīpaši tādēļ, ka pie baznīcas pazīmēm ir minēts arī tas, ka patiesa baznīca ir vispārēja. Manuprāt, luterāņu baznīca, pēc savas bibliskās mācības, tāda ir.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.16 22:17:52
Malacis!
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.17 07:51:05
Lai cik pareizs ir šī termina skaidrojums pēc būtības, sabiedrības apziņā vārds katolisks ir pārāk cieši saistīts ar Romas katoļu Baznīcu. Tāpēc domāju, ka tā lietojums šī vārda oriģinālajā nozīmē tikai izraisītu varen lielu sajukumu.
josis
# Iesūtīts: 2007.02.17 08:45:43
Ja saprotu, Balss, Tevi pareizi, tu kapitulē grūtību priekšā. Jā problemātiski ir ar vārda ieviešanu gan ticības apliecību tekstā, gan lietošānā, bet sajukums jau ir tur kur ļaudis netiek mācīti, un lūk te ir lauciņš, kur mums būtu tā aktīvāk jāpašiverē. Jo tā visas vērtīgas lietas mēs varam pazaudēt- nemācot un neko nedarot.
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.17 08:48:53
josi,
vai tiešām ir vērts veltit lielus spēkus terminu jaunai skaidrošanai, precizēšanai un ieviešanai?
Varbūt nozīmīgāk tomēr ir meklāt pazudušos, kaut ar vienkāršākiem terminiem?
josis
# Iesūtīts: 2007.02.17 09:03:51
Jā mēs necīnamies un neskaidrojam pamatlietas, un arī šis mazais vārdiņš- katolikē- pie tām pieder, tad pazudušos mēs tā arī, diemžēl, neatradīsim
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.17 10:52:09
josi,
ak, Dieva piedodošā glābšanas vēsts ir saprotama pat bērnam bez visa katolike ... (kam, protams, arī ir sava vieta cilvēka garīgajā pieaugšanā, bet ne tā būtiskākā, manuprāt).
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.17 11:01:25
Balss!
Sabiedrība nav konstants un nemainīgs lielums, bet skolojama publika. VIņi ir iemācīti nepareizi, bet tas nenozīmē, ka mums tam jāpiekrīt. Procesa gaitā var rasties sajukums, bet pie tā cītīgi strādājot tas ir pārejas laiks.
Pareizi te saka, ka kapitulācija nav īstais risinājums.
eskaliburs [87.110.5.105]
# Iesūtīts: 2007.02.17 13:25:39
Arī pareizticīgie īpaši neizraujas ar vārdu katolis un katolisks lietošanu ārpus teoloģiskām diskusijām un dara to pastorālu iemeslu dēļ, lai draudžu locekļu vidū nerastos pārpratumi. Vārdu - "sobornaja", vispārēja vai kristīga , lietošana TA ir pietiekama. Romas katoļiem prihvatizējot vārdu katolis, tas daudzējādā ziņā ir pazaudējis vēsturisko katolisma būtības izteikšanas nozīmi un nav brīnums, ka draudžu locekļi to uztver jaunajā nozīmē - kā Romas katoli. Pareizticīgajiem ir mācība, ka hierarhu lēmumus ir jāakceptē arī kristīgajai tautai. Tāpēc pareizticība kopumā noraidīja ūniju ar pāvestu, kuru bija "caursituši" daži hierarhi. Līdzīgi ir ar "katoliska" lietojumu luterāņu dievkalpojumā. Protams, Voldemār, šīs nav šķeļošs jautājums, luterāņi ir katoļi, bet senajā nozīmē.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.02.17 14:10:51
Ja Dievs mums ir devis mūsu latviešu valodu, vai tad viņš nedotu mums iespēju darīt savu vārdu saprotamu šajā valodā?
Kāds īstenībā ir iemesls šai akcijai ieviest kādu grieķu vārdu ticības apliecībā, kam būtu jābūt saprotamai ikvienam draudzes loceklim, lai apliecinājums būtu patiess? – Nerunāju šeit par tā lietojumu teoloģiskos apcerējumos vai disputos. –

Kādreiz lasīju šādu skaidrojumu: “Katoliska Baznīca nozīmē ‘īsta Kristus Baznīca’”.
Un ko tad nozīmē ‘kristīga baznīca’?
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.02.17 18:30:02
Tā ir laba doma, Mirga! Arī es pilnībā atzīstu, ka mūsu Baznīca ir katoliska, un pie tā mēs varam palikt teoloģiskajās diskusijās, bet kas attiecas uz latviešu draudzēs lietojamiem tekstiem, tiem jābūt tautai saprotamā, labā latviešu valodā. Tas nav arguments, ka latviešu valodā neesot neviena tāda vārda, kas precīzi varētu atspoguļot vārda "katolisks" dziļāko būtību. Tad meklējiet, mīļie valodnieki! Kas meklē, tas atrod! Es neticu latviešu valodas nabadzībai! Pēc šādas loģikas tad jau pareizi vien bija, kad meses tika lasītas latīniski... Tas lietas būtību izteica visprecīzāk. bet vai tautai no tā bija kāds labums?
Uldis
# Iesūtīts: 2007.02.17 23:36:03
> Voldemārs . Sabiedrība nav konstants un nemainīgs lielums, bet skolojama publika. VIņi ir iemācīti nepareizi, bet tas nenozīmē, ka mums tam jāpiekrīt . - Ievērības cienīgi vārdi!
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.02.21 15:43:04
Zaurs nesaprot (kā valodnieks) - kāda vaina Vispārējai Baznīcai? Ja neņem vērā ar svešvārdiem apsēstos teologus un viņu vietējas halucinācijas?
vasara
# Iesūtīts: 2007.02.22 15:55:24
Man pašai patīk termins "evaņģēliskais katolis".
Esmu par to, lai Apustuliskajā ticības apliecībā mēs atgrieztos, ja ne pie vārda "katoliska Baznīca", tad vismaz "apustuliska" [un/vai vispārēja], ko šur tur esmu dzirdējusi lietojam luterāņu draudzēs. Ja ticības māsām/brāļiem nav skairds, ko nozīmē "katolisks", tad tas ir mācītāja pienākums to draudzē izskaidrot. Tikpat labi daudziem var rasties jautājums, kāpēc vienā draudzē saka "vispārēja", citā "apustuliska", vēl citā "kristīga"?
liturgs [87.110.117.217]
# Iesūtīts: 2007.02.22 17:55:58
Vasara, ja kādā draudzē sāks lietot vārdu "katoliska", tas nenozīmē, ka citur nepaliks ``vispārēja``, "apustuliska``, "kristīga". Apustuliskajā TA "kristīga"ir pilnīgi vietā, kā "katoliska"saprotams sinonīms. Ja godīgi, es labprāt visur, izņemot korāļus, sprediķi un lūgšanas, lietotu latīņu valodu, bet kristīgās tautas labumam nākas pieciest.
vasara
# Iesūtīts: 2007.02.23 13:20:14
Liturgs , kāpēc latīņu val? Tad jau labāk atgriezties pie oriģinālvalodas.
Principā esmu par to, ka luterāņi ticības apliecību visās L-jas draudzēs skaitītu vienādi. Lai neveidotos neveiklais "kaķu koris", kad draudzē ciemojas citas draudzes mācītājs, kurš vada dievkalpojumu un saka vienu no šiem vārdiem, draudze - citu, vēl kāds ieklīdušais no kaimiņu dr. - vēl citu.
nepastāvīgais [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2007.02.23 14:29:43
Draudzēs stipri jāmācās Reformācijas vēsturi. Tad būs viegli saprast, ka Luters & Co. darbojās katoliskajā baznīcā, ka viņu sekotāji ar savu konfesionālo identitāti ir katoliski utt. Tad varēs pajautāt katoļiem, vai viņi arī ir katoliski? Bet Voldemāram gribu iebilst, ka luterāņi nav katoļi. Luterāņi ir luterāņi. Arī to ir jāmācās saprast un luterānim pieņemt Reformācijas izcīnīto katolisko brīvību. Patiesi luterāņi nav sektanti, bet uz apustuļu pamata ticību apliecinoši. Manā draudzē TA apliecina ar "katolisku". Tas rada problēmas vienīgi neīstiem apliecinātājiem. Pārējiem visu var paskaidrot dažās minūtēs. Mūsu draudze lūdz par katoļu draudzes problēmām un dara to katoliskā autoritātē.
+Jānis
# Iesūtīts: 2007.02.23 23:03:12
Balss,
protams, ka vārda katoliska Baznīca lietošana nav izšķiroša pestīšanai. Taču vārds "katoliska baznīca" nozīmē īstā, patiesā, vienīgā Kristus baznīca. Tādēļ šis vārds ir pietiekami vērtīgs, lai par to pacīnītos. Vai mums neienāk prātā, kādēļ Romas katoļu baznīca tik ļoti uzsver šo vārdu savā nosaukumā? Tieši tādēļ, ka tas ir tik vērtīgs. Zviedru (luterāņu) baznīcas arhibīskaps Nātans Sēderblūms ar lepnumu teica: "Katoliskā baznīca Zviedrijā esam mēs." Viņš arī proponēja vasaras pieminēto terminu "evaņģēliskā katolicitāte". Mums nav jāstāv vai jākrīt par to, bet tomēr būtu pareizi nepazaudēt nozīmīgo vārdu "katolisks" mūsu ticības apliecībā, kur ir vienīgā vieta, kur draudze to vispār dzird un saka, un tādēļ var mācīties šī vārda patieso nozīmi.
+Jānis
# Iesūtīts: 2007.02.23 23:11:46
Voldemār ,
termins "katoliska" ir plašāks, "vispārēja" ir tikai viens no aspektiem, tāpat arī "kristīga". Sakot "vispārēja", mēs nepieminam Baznīcas kristīgo saturu, bet sakot "kristīga", nepieminam tās vispārējo izplatību. Par to, manuprāt, ļoti labi un izsmeļoši "Svētdienas Rītā" bija uzrakstījis Juris Uļģis, tikai uzreiz nepateikšu gadu un numuru. Varbūt kāds atceras un var atgādināt?
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.24 02:02:41
Kā Ījabs es aizklāju savu muti ar plaukstām un klusēju...
(Bet turpinu pārdomāt - vai tiešām kāds termins ir tik vērtīgs, ka mums tādēļ ar kādu jācīnās? Vai tas Zviedrijas Baznīcu ir pasargājis no noklīšanas maldu ceļos? Vai tad vārdi viena svēta, kristīga, vispārēja Baznīca neizsaka to pašu? Lai arī garāk, tomēr nepārprotami?
Vai viduslaiku gudro vīru disputi par to, cik eņģeļu var nosēsties uz adatas smailes, kaut ko deva Labās Vēsts izplatīšanai pasaulē?)
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 72 , pavisam kopa bijuši: 2221