atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kristus patiesā klātesamība sakramentā
Mulders
Iesūtīts: 2008.06.13 13:36:06
Par Vakarēdienu!

Kā jūs to saprotat. Es apzinos, ka tēma ir `ķecerīga` jo iet pāri tam, kas rakstīts... bet vai jums ir metafiziskā izpratne Kristus patiesai klātesamībai Vakarēdienā?

Tēma, protams, exkluzīvi Kristiešiem!
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Amēlija
# Iesūtīts: 2008.06.13 14:28:08
vai Mulders nebūtu tik jauks lai paskaidrotu, ko nozīmē vārds "metafiziskā"
tad varbūt varētu atbildēt uz diskusijas jautājumu.
Donachka
# Iesūtīts: 2008.06.13 14:36:21
Mulders
nezinu vai meta vai parafiziski, bet speeku sanjemu.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:45:45
Donachka
labi, tad liksim jautaajuma otrajai daljai mieru. taatad luteraanji Vakareedienaa sanjem patieso Kristus miesu un asinis?
no striideesjanaas un kasiisjanaas labuma tiesjaam nebuus nekaada, taadelj pieveersiisimies Muldera uzstaadiitajam jautaajumam - kad un kaa maize un viins top par Kristus miesu un asiniim?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:49:00
Mmmm laikam par gudru uzrakstīju!

Vai jums ir atbilde uz jautājumu "KĀ" Kristus ir klātesošs sakramentā? Teixim RKB šāda metafizika ir ar viņu transsubst... blablabla nemāku to vārdu rakstīt! Luterāņiem un PB tādas nav... Bet nav aizliegts par to domāt? Tad nu vai esat par to domājuši un ja jā, tad vai padalīsities?
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.06.13 15:50:11
Vai luteraaniem Vakareediens nav pieminjas mielasts un tikai? Vai tad maize un viins tiek konsekreeti? un ja jaa, vai luteraanju maaciitaajiem ir taadas pilnvaras?

Prijehaļi!

Kurš tev šito saborējis... atkal būs kādi priesteri, kas stāsta par to kam tic Luterāņi. Man tāda sajūta ka jūsējie par mūsējiem stāsta mītus un analoģiski mūsējie par jūsējiem stāsta mītus... ij viens otrā bubuļus saskatām... a īstenībā tagad kā PB un Koptiem... izrādās viss klapē, tik nesapratās šie bik!

Jā S.R. Luterāņi vakarēdienā saņem patieso Kristus miesu un asinis objektīvi neatkarīgi no tā vai tu tam tici vai nē! Pamats šādi apgalvot ir tikai un vienīgi Kristus Vārdi iestādīšanas brīdī... neviens cits kā tikai Kristus nevar maizi un vīnu konsekrēt, laigan cik es saprotu Luteriskā terminoloģija kāreiz to tā sauc!

Atšķirība starp Lukturiem un RKB ir tā patki kas starp RKB un PB, RKB ir pārlēkuši par tālu, mēģinot atbildē uz jautājumu KĀ tas iespējams un KĀ tas notiek! Tas nav nosodāms per se, tas var radīt problēmas, ja to dara par Dogmu!

Šī tēma ir tieši tamdēļ, lai painteresētos, vai individuāliem ticīgajiem ir šāda atbilde par "KĀ", jo pati teoloģija ortodoxā šādu atbildi nesniedz! Arī Raksti nesniedz atbildi uz KĀ, līdzīgi kā Raksti nepaskaidro kā Bezgalīgs Nemirstīgs Logoss var iemājot galīgā mirstīgā cilvēkā!
Donachka
# Iesūtīts: 2008.06.13 15:55:40
Artos
Paudies...ash nosarku
Mulders
un shajaa konteksta jau gruuti runaat par "miilestiibu braalju starpaa", bet , redz, kas ir - gan vieni, gan otri otri fundamentalisti par braljiem uzskata tikai savas sektas locekljus. A tos, kas aarpusee jau driikst nemiileet, jo tie nav bralji Bet ateisti tai pat laikaa skataas no malas un smiin baardaa un izsaka pilniigi pamatotus argumentus par "kristiigo miilestiibu".
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.06.13 15:56:46
Donachka, nū... vērojot citus jau vienmēr var sajusties labākam. Neba nu ateisti savā starpā ir daudz draudzīgāki sava ateisma dēļ! Bet tas offtopiks!

Es tiešām netaisos RKB te bašot, jo vismaz luteriskā skola māca, ka viņiem IR patiesais Sakraments, kas nozīmē, ka viņiem IR Kristus... un kasīties par blēņu uzslāņojumam Kristum ikvienā vietā... nu varētu padomāt, ka mēs neesam vai neesam bijuši no tās pašas kastas, kas brēc "Sit viņu krustā"... tik... hmmm Mulderveidīgie neprot vēl savus baļķus vilkt ārā... pazemību mācīties, jo ikreiz, kad dzird viņprāt maldus, lec uz ecēšām!
Donachka
# Labojis Donachka: 2008.06.13 15:58:44
Mulders
bet vienalga riebiigi ....runaajot par ateistiiem, vinji vismaz nelepojas ar to, ka vinjiem pieder saprashana par iisto miilestiibu. Tas arii offtopikaa.
Amēlija
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:02:56
aga, tagad es sapratu jautājumā būtību.
mana atbilde - es nedomāju, ka es līdz galam izprotu KĀ un nedomāju, ka man to jāizprot. es vienkārši ticu, ka ir.
Donachka
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:04:02
Amēlija
Amen, Amelija! Es tev pilnigi pievienojos. Nav ko skaldiit matus lietaas, kuras nav liidz galam skaidras nevienam mirstiigajam.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:06:46
Donačka, mācēt paklusēt kad jāklusē un runāt kad jārunā, tā nu ir skola, ko mums visiem jāmācās neatkarīgi esam ticīgi vai nē...

Vienīgā laikam jau atšķirība starp ateistiem un kristiešiem ir tā, ka kristieši zin, ka ir leprozorija dalībnieki īsteni. Kā saka Pāvils, viss ar ko mēs varam lielīties ir Kristus.. ne mēs paši! Cik zinu, tad būtiskas iebildes pret Kristu pat ateisti neceļ!
Tādējādi... JĀ Ateistiem ir pilnīga taisnība apsūdzot mūs... Bet mums ir pilnīga taisnība sakot, ka beigās šīs apsūdzības Kristus ņems pie sevis bet mūs mazgā baltus!
Prosto mēs lielāmies ar neredzamo, ko ateisti neredz. Vai mēs varam viņiem pārmest to, ka viņi spriež pēc tā kas redzams... ? Nekā savādāk jau redzamu to neredzamo mūsos nevar padarīt, kā esot šis neredzamais redzamā veidā... Bet tu jau zini, ka svētdarīšana nenotiek 1ā dienā...

Pietam... skatoties konkrēti uz tevi, mani, S.R. ateisti jau nesāk mūs neieredzēt... viņi pasmīn, bet ja tā dziļi sirdī, tad viņi visai draudzīgi un pozitīvi mūs uztver... ja viņi pareflektētu dziļāk, tad atskārstu, ka mēs nespīdam tumsā un nepretendējam uz to... un nespīdēsim vēl ilgi...

Vai tamdēļ mums pašiem iet tuxnesī, ka neesam svēti redzamā veidā? Dievs ļauj mums izplūkties... jo Dievu jau mēs nezaimojam... Sv. Garu tomēr turam par Dievu! Visu pārējo kā saka Pāvils - gan Dievs pats atklās... jo ja tu esi parakstījusies uz JK lapiņas, tad tu esi parakstījusies uz palātu ar tādiem pašiem grēciniekiem un trakajiem kā tu! Kāmēr vien mūs neizārstēs pavisam, mēs plūksimies... kā bēbji ap rotaļļietām!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:07:34
Amēlija, paldies... pirmā atbilde pa tēmu

S.R...
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:07:52
Mulders
es domaaju, Tu pats arii atbileeji uz savu jautaajumu. taapat kaa mees nespeejam pilniigi izprast Kristus iemesossanos, taapat mees nevareesim pilniigi izskaidrot maizes un viina konsekraaciju Kristus miesaa un asiniis. katolji to skaidro taa - (iespeejams, izteiksjos ljoti nepilniigi,atvainojos) taatad Jeezus Kristus r tas, kas iedibina Sv. Vakareedienu zaljajaa ceturtdienaa caur maizes un viina ziimeem - Lielajaa piektdienaa Vinjss ssiis ziimes apstiprina un piepilda ar Savu naavi, ar savu miesu un asiniim. Viss tiek piepildiits. Krstus upuris ir darbiigs tikpat lielaa meeraa arii ssodien. ssis upuris tiek nests katraa Sv. Misee. Kad priesteris pats mums kalpo kaa Kristus - kad Kristus ir klaatesoss visaa, gan Vaarda liturgjijaa, gan maizee un viinaa, gan greeku piedosjanaa, gan sveetibu dosjanaa. nezinu, vai izteicos pietiekami saprotami. kad mees zinaam, ka Sv. Misee mums kalpo pats Jeezus, tad Vinja klaatesamiiba zem maizes un viina ziimeem mums kljuust saprotama.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.06.13 16:12:52
S.R. es apmēram zināju RKB mācību šajā. Vienmēr mani ir mulsinājis tas "atkārtotais upuris"... jo Raksti liecina, ka Upuris ir nodots, tas ir pabeigts darbs, kas nav jāatkārto.

Taču mans jautājums bij tieši par vakarēdiena konsekrāciju, tā RKB arī ir izstrādāta visai smalka metafizika... zem kuras Luterāņi gan neparakstās, un cik zinu arī PB zem tā neparakstās! Taču, tik pat labi zinu, ka ierindas Lajs arī patiesi nemēģina iedziļināties tādos smalkumos un pareizi dara, ja nepaceļas intuitīvi pār to kas rakstīts!

Svarīgais ir tas, ka tu uzzināji ka Luterāņi (manuprāt pat vienīgie no protestantiem) tic un māca ortodoxo Baznīcas mācību, ka Vakarēdienā Kristus ir objektīvi klātesošs miesā un asinīs zem maizes un vīna zīmes un ēdot un dzerot mēs savienojamies burtiski ar to, kas ir Patiesība un Dzīvība un mūsu grēki tiek piedoti, ja cienīgi šo saņemam, un baisi riskējam, ja necienīgi saņemam, jo Dievs ir klātesošs gan ticīgajam gan neticīgajam, ticīgajam viņš dāvā pestīšanu, bet neticīgo nosoda, jo mums ir brīdinājums, ka Dieva tuvumā grēks nevar pastāvēt!
S.R...
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:18:28
Mulders
Kristus upuris ir pilniigs un pabeigts - vinjss ir paari laikam, tas darbojaas ssodien tikpat speeciigi kaa totreiz Golgaataa.
teelaini runaajot tas ir kaa aplis, kas turpinaas neko nezaudeejot no savas pilniibas. un mums ir tas gods buut ssii aplja ietvaros. citaadi Vakareediens patiesjaam paliek vieniigi kaa pieminjas mielasts, nekas vairaak. un nekaadas mistikas
S.R...
# Labojis S.R...: 2008.06.13 16:20:09
Mulders
un nekaadas mistikas...
jo Kristus miesa un asinis ir klaatesiossjas maizee un viinaa Vinja apsoliijuma deelj, nevis kaadu muusu nopelnu peec.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:29:31
a_masiks
taa ir. Dievs ir kljuvis veel piekaapiigaaks muusu greeku priekssaa. senaak priesteris, kurss nebija izpildiijis visus skjiistiisjanaas rituaalus pirms tuvojaas altaarim riskeeja liidz tam dziivam netikt... a tagad - luudzu, iet visi kam nav slinkums.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:30:46
principaa es atblstiitu pirmkristiessju kaartiibu. bazniicaa ielaist tikai kristiesjus un katahumenaatus.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:35:58
Artos
te jau sanaak taada kaa vaardu speele. vai tad priesteri kaadi cirkus maakslinieki kuri demonstree trikus? Protams, ka izpildot euharistisko litururgjiju maize un viins top par Kristus miesu un asiniim. taa ir Kristus miesa un asinis. tas no Dieva zjeelastiibas, ne muusu darbiibaam. tam un taa es ticu.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.06.13 16:39:20
a_masiks
apluuko vesels. tikai pirms skataam areejo buutu veerts padomaat par buutiibu.
Sheksna
bet vai ir dokumentēts kāds gadījums, ka kāds priesteris būtu acīmredzamā veidā dieva sists, jo nešķīsts tuvojies altārim?
varbuut cien. maaciitaju k-gi vareetu citeet Rakstus VD tur esot fikseeti ssaadi gadiijumi. varbuut pameklee pats, ja ir interese.
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 97 , pavisam kopa bijuši: 4803