atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Luterisms un Gara Dāvanas
Mulders
Iesūtīts: 2008.06.02 16:22:37
Šādu tēmiņu gribēju parunāt!

Luteriskā mācība paģēr, ka Dieva brīnumi Baznīcā sākumā (mēles, pravietošana, dziedināšanas) bij kā Dieva zīmogs Apustuļu runātajam Vārdam. Toreiz nebij Kanonizēts Dieva Vārdu rakstu krājums, tamdēļ bij jābūt citam veidam kā drošticami apstiprināt Dieva mācību!

Tomēr Luterāņi nenoliedz Dieva brīnumus un Gara dāvanas arī šodien!

Tad nu jautājums - kādas būtu šodienas šādu brīnumu mērķis Baznīcā? Sākotnēji acīmredzot tas bij - stiprināt ticību? Vai šodien ticību Dievs stiprina ar kaut ko ārpus Dieva Vārda? Ja nē, tad kāds ir šodienas brīnumu mērķis? Jeb tomēr šodien brīnumu vairs nav?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.06.03 08:54:54
Es kvēli ticu, ka Zeme nav apaļa kā ... , bet gan plakana kā podnieka ripa!
Donachka
# Labojis Donachka: 2008.06.03 09:05:04
Rausītis
Patiik tev tas vai nee, bet ir cilvekei, kuri tic un dabuu neatkariigi no religiskaas piederiibas.
Bet vispar nesaprotu par ko tu cepies? Tev ko zheel, ka Dievs miil arii cilveekus, kas Vinjam netic un ljauj vinju dziivees notikt labaam lietaam?

ja tas, ko rakstīji būtu taisnība, tad Dievs nemaz nav vajadzīgs.
Ja tev vajadziigs Dievs tikai taapeec, lai vinsh izpildiitu tavas veeleeshanaas, tad jaa - Vinsh nav vajadziigs, jo cilveks uz shiis zemes ljoti labi pats var tikt galaa ar daudzaam lietaam.
Un , starp citu, es nemaz neapshaubu, ka ticiiba ir dieva davana. Reizeem tachu ir taa, ka tev atnaak kaada daavana un tu nemaz adresaatu nezini. Vismaz man ta ir gadiijies.
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.06.03 09:22:49
Donachka par ko tu cepies?
ja es izsaku savas domas, tas uzreiz nozīmē, ka es cepos?!
Tev ko zheel, ka Dievs miil arii cilveekus, kas Vinjam netic un ljauj vinju dziivees notikt labaam lietaam?
???? žēl??? ...
Ja tev vajadziigs Dievs tikai taapeec, lai vinsh izpildiitu tavas veeleeshanaas,
tu saproti, ko tu raksti un ar kādiem pārmetumiem tu mētājies ... kāpēc? ... kā reiz es rakstīju, ka ar manu gribēšanu tam nav sakara
Dieva žēlastība ir neizmērojama un Viņš to piešķir pēc savas gribas. ateistu gadījumā gods un pateicība tiek dota pēc viņu ticības (jo neticīgo pēc būtības jau nava) kādam elkam vai pašam sev, nevis patiesajam Dievam, tas ir viss, ko es gribēju pateikt.

Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.03 09:37:55
Donačka, tu labi zini to grāvi!

Ja nekas labs nenotiek, tad nepareizi vai ne pietiekoši stipri tici! Nu un ja jau netici, tad elle tev īstā vieta...

Tātad Ja nenotiek pēc mana prāta, tātad esmu elles iemītnieks... jo redz ticu par maz, lai Dievu piespiestu Zemi par plakanu padarīt!
Rausītis
# Iesūtīts: 2008.06.03 09:38:39
a_masiks
Vai es pareizi sapratu? Tevi moka nepilnvērtības sajūta, Tev trūkst pašpārliecības un netici savām iespējām?
... palīdzi, es nesapratu kur kaut ko tādu var izlasīt un kas ir tās manas iespējas, kurām es neticu
Rausītis
# Iesūtīts: 2008.06.03 09:48:13
a_masiks
tu neesi noputrojies ...
Pārējais izriet loģiski
nu nav te nekādas loģikas. Kādēļ, lai es ticētu sev radīšanas, pestīšanas un svētdarīšanas lietās ... ko no tā visa es varu - neko
vai man kā īpaši būtu jātic tam, ka es protu praktiskās ikdienas lietās lēmumus pieņemt, idejas ģenerēt un ieraudzīt izdevīgas iespējas - kāds tam ir sakars ar ticību?! ... fakts, arī veiksme tādas lietas nenotiek bez Dieva ziņas, bet man nav jātic sev, lai pagtavotu vakariņas
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.06.03 09:51:48
Tu tici ka spēj atšķirt baraviku no mušmires?
tiešām tam nepiecišama ticība manām spējām?! varbūt pietiek ar zināšanām un sliktākā gadījumā ar pieredzi
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.03 09:52:15
a_masiks, tu nesaprati ko nozīmē "Ticēt sev" Rauša kontextā... viņa tev pateica - ticēt sev attiecībā uz pestīšanu! Nevis ticība sev tajā kā pagatavot vakariņas!
Donachka
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:00:11
Rausītis
Shkjit, ka tu pati putrojies,. Ja mees runaajam par radiishanu, pestiishanu vai svetdariishanu, tad, protams, ar ticiibu sev nepietikt. Es ieprieksh runaaju par reaalaam vajaadziibaam ( piem. dziedinaashana, jauns darbs, un tamliidziigi), kur cilveks tic, ka notiks un notiks. Un tam var nebutu nekaada sakara ar ticiibu Dievam. Lai dabuut darbu, ir nepiecieshama ticiiba sev un savaam speejaam. Tas tikai hariki uzskata, ka dziedatajeim ir jamazgaa podi un cilveekiem bez muzikaalaas dzirdes jaadzied solo.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:05:21
Ir kāda robeža starp "ticamo" un "neticamo" (iespējamo un neiespējamo), kas pastāv gan mūsu individuālajā apziņā, gan arī konkrēti vēsturiskas sabiedrības kopējos priekštatos. Šī [konvencionālā] robeža zināmā mērā formē mūsu realitātes uztveri un attieksmi pret to. Par vienu mēs varam būt droši - nav ticības ārpus apziņas. Bet viens ar apziņu apveltīts subjekts šo robežu noliks vienā vietā, cits citā. Viena priekštats par iepējamo atšķirsies no cita tāda paša priekšstaata. Ticība šī vārda reliģiskajā izpratnē cenšas paplašināt "iespējamā" apgabalu uz citaprāt "neiespējamā"rēķina. Tātad, realitātes uztvēruma formēšanā lielu lomu spēlē voluntāri faktori, piemērām, ar cik lielu gribas spēku (vai citiem resursiem) ir apveltīts cilvēka. Jo tas būs lielāks, jo vairāk viņam liksies iespējams, un ne tikai liksies. Tā vai citādi - gan jau pati dzīve parādīs, kura cilvēka priekšstati par pasauli ārpus viņa apziņas, būs adekvātāki, vai viņa ticība, ka tāds vai cits notikums (ne)iestāsies, ir bijusi pamatota.
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.06.03 10:12:19
a_masiks
Neko par ticību pestīšanai jāmā neteica
rakstīju, gan
Tu tici savām zināšanām ?
zini, ja man jāvāra zupa, tad es nedomāju vai es ticu savām zināšanām par to kā vārīt zupu. Ja man ir jāiet uz darbu, tad man nav jātic savām zināšanām, bet tās ir jāpielieto (mans darbs neprasa ticību konkrētai teorijai vai uzskatam)... masik, tu neizspiedīsi no manis neko, jo vārdu ticība es šādā kontekstā nelietoju.

Donachka
Shkjit, ka tu pati putrojies. ,. Ja mees runaajam par radiishanu ...
tā bija atbilde masikam

Es ieprieksh runaaju par reaalaam vajaadziibaam ( piem. dziedinaashana, jauns darbs, un tamliidziigi), kur cilveks tic, ka notiks un notiks. Un tam var nebutu nekaada sakara ar ticiibu Dievam
nu ja. kur cilveks tic, ka notiks un notiks. Tavuprāt, tā ir viņa ticība, kas to visu paveic. un es saku, ka cilvēks var būt pārliecināts par savām spējām (vai arī nē) un var ļoti vēlēties=ticēt, ka dabūs darbu vai tiks dziedināts, bet bez Dieva ziņas tas tik un tā nenotiks, jo " .... ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļnas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem. ...
kā rezultāta visa pateicība netiek Dievam, bet kam citam
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:13:13
Duksis,

Tā vai citādi - gan jau pati dzīve parādīs, kura cilvēka priekšstati par pasauli ārpus viņa apziņas, būs adekvātāki, vai viņa ticība, ka tāds vai cits notikums (ne)iestāsies, ir bijusi pamatota.

Nepiekrītu!

Tā kaut vai Fermā tā arī nomiris ticēdams savai lielajai teorēmai, bet nekad nebij pieredzējis tās pierādīšanu! Tātad ticēja kaut kam, kas notika tikai pēc daudziem gadsimtiem!

Tālāk... Darvinisti tic sen senai abioģenēzei un procesam, kas radīja konkrēti novērojamo bioloģisko diversitāti. Darvinisti nāk un iet un mirst tā arī nekad nepieredzējuši savas teorijas empīrisku pierādījumu, bet mirst ar pilnīgu pārliecību, ka tas, kam viņi ticēja, tā arī notika!

Einšteins droši vien nomira ticēdams, ka kvantu nenoteiktībai apakšā tomēr ir kāda prediktējama kārtība!

etc. etc. etc.

Ticība patiešām paplašina iespējamā robežas, bet iespējamais objektīvi un iespējamais subjektīvi var nesakrīst... Pietam, ja mēs runājam par "iespējamo" tikai metodoloģiskā naturālisma kontextā, tad man visiem materiālistiem vienmēr ir šis testa jautājums - Vai tavu prāt antigravitācija ir iespējama?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:20:15
Mulders
Ticība patiešām paplašina iespējamā robežas
... drīzāk jau sašaurina. Ja tu tici kādam tur A, tad vairs netici B, C un D. Esi izvēlējies vienu alternatīvu, kurai ticēt, un līdz ar to pazaudējis pārējās.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:20:47
a_masiks, pag pag pag... neticīgie kāreiz deklarē, ka lai kļūtu labam un ideālam cilvēkam, tad tas jādara pašam saviem spēkiem, ticot sev... Jo kas tad ir pestīšana - tas ir pestīšana no grēka un tā sekām!
Tātad pārfrāzējot pozitīvi - tā ir glābšanās no ļaunuma cilvēkā un no šī ļaunuma sekām!
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.06.03 10:22:15
... drīzāk jau sašaurina. Ja tu tici kādam tur A, tad vairs netici B, C un D. Esi izvēlējies vienu alternatīvu, kurai ticēt, un līdz ar to pazaudējis pārējās.

Paplašina attiecībā pret esošo! Ja ir a,b,c tad ticība arī D paplašina šo alfabētu! Tas nekas, ka kāds cits pieliek E vai Z vienalga tā ir esošā paplašināšana!
A tālāk jau tiešām... pieredze, dzīve, domāšana, spriedumi, meklējumi, jautājumi, atbildes rādīs...

Pietam nereti ticība draivo cilvēkus tā radot reālus efektus šajā pasaulē! Tā cilvēks var domās radīt pat dēmonus, kas vēlāk iemanto reālu darbību šajā realitātē! Teikt, ka tie nav reāli... vot te tad ir jautājums klasiskais - kas IR realitāte
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:25:45
Mulders
Kādā veidā tad paplašina? Piemēram, ticība Korānam tev dod ticību tam, ka izpildot Allaha dotos norādījumus, tu nonāksi paradīzē.
Vienlaicīgi, tu vairs netici tam, ka Kristus ir Dievs, netici reinkarnācijai, netici pestīšanai, netici evolūcijai, netici vēl daudz kam citam.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:26:46
Mulders
vot te tad ir jautājums klasiskais - kas IR realitāte
Viss, kas eksistē neatkarīgi no mums, arī ir realitāte.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2008.06.03 10:28:09
Mulders Gudrs esot tas, kas protot paredzēt nākotni (kāda vai kādu notikuma (ne)iestāšanos). Atzīšos, ka man tas pavisam neizdodas, un tādējādi no manis ne komersants, ne politiķis pat gribot, cerot un kvēli ticot nevar iznākt. Tātad mani priekšstati par pasauli acīmredzot neatbilst pašai pasaulei, kāda tā ir īstenībā. Iespējams, ka vaina nav manā ateismā, jo arī ticīgos, pat bieži pat vēl lielākā mērā nekā mani, vajā tāda pati liksta. Un tātad... atkārtošos... - pati dzīve parāda, kura cilvēka priekšstati par pasauli ārpus viņa apziņas, ir adekvātāki, vai viņa ticība, ka tāds vai cits notikums (ne)iestāsies, ir bijusi pamatota. Parādīs arī to, kurš ir bijis apveltīts ar smalkāku intuīciju un ir bijis vairāk motivēts panākt tāda vai cita notikuma (ne)iestāšanās varbūtības palielināšanos/samazināšanos.
. ... . Tā grjobannaja pasaule atrodas ārpus mūsu apziņas. Mēs varam domāt, ko mes gribam; ticēt, kam mēs gribam, kaut slotaskātam, pildspalvai vai spļaujamtraukam, bet... gan jau pati dzīve, pati objektīvā realitāte, parāda, cik adekvāti ir bijuši mūsu katra priekšstati par to.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:28:28
Ā nu poņal ko tu gribēji teikt... nu tādā gadījumā vispār nevar teikt vai paplašina vai sašaurina... drīzāk "šeipo" !
Mulders
# Iesūtīts: 2008.06.03 10:33:28
Duksis, jā un nē!

Tā ir klasiskā moderniskās domāšanas un pirm-fizikas postulāti... Tobiš pētīt pasauli izslēdzot no tās pašu pētnieku, apziņu Un tad nu vienā brīdī fiziķi sabrauca auzās... kad kvantu efekti sāka "gļučīt" ne pēc grāmatas!
Šodien fiziķi ir sapratuši ka ir bezceris izskaidrot pasauli no tās izslēdzot apziņu. Jo maita apziņa ietekmē šo realitāti kaut kādā mērā... Tobiš tas kā tu GRIBI skatīties uz fotonu jau nosaka to vai šamais manifestēsies kā vilnis vai kā daļiņa! (Spooky effects) Einšteins nabags ilgi ar to lauzīja galvu! Tā arī neatrisināja!

Tādējādi kaut kādā mērā mēs tomēr ietekmējam paši šo realitāti... es gan nedomāju ka kaut kā ūber-būtiski! Bet ignorēt apziņu un pašu novērotāju fizika vairs nevar atļauties, kas nozīmē, ka pētot realitāti mēs paši uz sevi arī skatāmies... un redzēsim to, kas mēs esam dotajā brīdī...

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 79 , pavisam kopa bijuši: 5308