Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.02 16:22:37
Šādu tēmiņu gribēju parunāt!
Luteriskā mācība paģēr, ka Dieva brīnumi Baznīcā sākumā (mēles, pravietošana, dziedināšanas) bij kā Dieva zīmogs Apustuļu runātajam Vārdam. Toreiz nebij Kanonizēts Dieva Vārdu rakstu krājums, tamdēļ bij jābūt citam veidam kā drošticami apstiprināt Dieva mācību!
Tomēr Luterāņi nenoliedz Dieva brīnumus un Gara dāvanas arī šodien!
Tad nu jautājums - kādas būtu šodienas šādu brīnumu mērķis Baznīcā? Sākotnēji acīmredzot tas bij - stiprināt ticību? Vai šodien ticību Dievs stiprina ar kaut ko ārpus Dieva Vārda? Ja nē, tad kāds ir šodienas brīnumu mērķis? Jeb tomēr šodien brīnumu vairs nav? |
|
kasitis [84.245.235.254] |
# Iesūtīts: 2008.06.06 18:23:44
6. Tu nevari no savām attiecībām implicēt citu attiecības! Es arī nevaru, es tikai saku, ka pats galvenais ir attiecības ar Viņu. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.06.06 18:27:39
Jēzus arī sacīja, ka Labais Gans nāk pa durvīm, bet visur citur lien iekšā tikai zagļi un laupītāji. Kā mēs varam piedzīvot Dieva klātbūtni? Kā mēs to varam panākt? Nekā, to panāk Dievs Pats, Viņš Pats mums atklājas kā vēlas un VIņš izvēlējies Savu Vārdu un sakramentus.
Reāls piedzīvojums un teoloģija ir kā pasaule un gobuss. Tu nevarēsi pilnvērtīgi izbaudīt reālo piedzīvojumu, pat vēl trakāk - tu iesi bojā, ja nezināsi karti. Karte nav jāpielūdz, pēc tās jāvadās. DIevs ir Pats noteicis kā mums būs būt attiecībās ar viņu, tad kādēļ pašiem sākt kaut ko izdomāt? Ja tev ir "pliks" ekstātisks pārdzīvojums, bez satura, tad jāšaubās vai tas bij Svētais Gars. Dievfs vienmēr atklājas ar kādu konkrētu mērķi un tās ir attiecības - Dieva atklāšanās, darbošanās mūsos un caur mums, mūsu saruna ar Viņu un salvēšana, nevis pats emocionālais pārdzīvojums, kas ir tikai piedeva, vēl jo mazāk kādas mūsu psihosomatiskas reakcijas, ko daudzi sajauc ar piedzīvojumu Svētajā Garā. To pašu jau var panākt arī ar autogēno trenniņu.
Es piekrītu, ka Dievs izraisa mūsos emocijas un pārdzīvojumus, taču tā nav absolūti obligāta pazīme, Viņš var darboties arī nemanāmi, taču lai mēs zinātu, ka Viņš darbojas, tāpēc arī doti sakramenti un žēlastības līdzekļi. Krišana gar zemi un mēlēs runāšana var būt un noteikti arī ir Svētā Gara klātienes sekas, taču bieži vien tālāk par to reti kāds ko vairāk saprot un iedziļinās.
Lasīju grāmatu "Azusa iela" un mācītājs pats atzina, ka draudze vairāk pavada laika hipnotiskā transā, nekā reāli kopā ar Dievu. To viņš protams tā nenoformulēja, tikai izteica domu, ka tomēr vajagot arī bībeli palasīt un palūgt.
Galugalā - kas tad ir attiecības ar Dievu? Tās ir sakramentu lietošana, lūgšana, slavēšana, labu darbu darīšana, taču primārais ir sakramenti un žēlastības līdzekļi, jo caur tiem Dievs nāk pie mums un dara visas pārējās lietas. Ja kādam nav tomēr augļu, tad tāds kā ir rakstīts bībelē - akls un stulbs, jo nezina vai negrib zināt, ka ir atbrīvots no vecās grēcīgās dabas, bet turpina tīši grēkot, nelietīgi izmanto Dieva žēlastību, tāds noteikti nepaliek nesodīts. Bet svētīgs, kas ņem vērā laicīgo pārmācību, kas nav gluži sods par grēkiem, bet piespiedu glābšana |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.06.06 18:36:39
kasitis [84.245.235.254]
Un kā tu vari noteikt - tev ir attiecības ar Dievu (dzīva ticība) vai tikai neīsta reliģiozitāte (pašizdomāta ticība, kāda ir arī velnam, ka viņš tic, jo zin, nevis tic, jo pakļaujas)?
Kas ir teoloģija? Tās ir zināšanas par Dievu, kā tu pareizi saki, taču atšķirībā no citām zinātnēm, teoloģija, ja tā ir Kristus, apustuļu un praviešu teoloģija (mācība, katehisms, sauc kā gribi), šis zināšanas ir tas, ko Jēzus nosauca - Vārdi, ko Es uz jums runāju IR Gars un Dzīvība. Ticība nāk no (teoloģijas) sludināšanas.
Zināšanas par Dievu, kas nerada dzīvas attiecības ar Viņu ir vai nu viltus evaņģēlijs vai arī tas gadījums kad tiek sēta sēkla uz akmenāju.
------------------
Jo atzīsti, Tu taču esi sastapis cilvēkus, kas var teoloģiski pareizi viskaut ko noformulēt, bet savā dzīvē attiecību ar Dievu viņam nav, nav prieka, nav mīlestības, nav augļu, nav nekā. Tas ir tas negatīvais piemērs, par kuru es runāju.
Un tu būtu tas soģis, kas nu noteiks, ir kādam augļi vai nav? Tu taču nezini, kas darās cilvēka sirdī. Ticība rada darbus, nevis otrādi. Ja nav darbi, tad kaut kas nav kārtībā ar ticību
Bet stāv rakstīts, ka daudzi nāks un sacīs Kungs Kungs un lielīsies ar saviem darbiem, ko tie pat Jēzus vārdā darījuši, taču viņi taps iemesti ellē. Kas par problēmu? Problēma lūk tā, ka mēs cenšamis bāzt Dievam virsū savu sārņaino paštaisnības tērpu un atsakamies no kāzu drēbēm, ko Viņš dod (caur vārdu jeb teoloģiju), vaina ir tā, ka paļaujamies uz saviem darbiem, nevis uz Viņa darbiem, uz Viņu pašu |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.06.06 18:41:48
Kas tad ir harizmātisms - tas ir Dieva pārdabiskās darbības cilvēkā uzsvēršana. Tādā gadījumā luterāņi ir harizmātiskāki par pašiem harizmātiem, jo harizmāti cenšas sasprindzināt savus miesas spēkus un pucēt savu paštaisnību, savus nopelnus, bet luterāņi vairāk uzsver, ka visa mūsu kristīgā aktivitāte izriet no Dieva darbošanās mūsos un caur mums, kurpretī harizmātiem pašiem vispirms kas no Dieva jānopelna, jāizsit, kurš lielāks mīlētājs, kuram vairāk to augļu. Kas tad tie par augļiem? ti ir tie, ko miesa cenšas saviem spēkiem nest, bet Kristus tak sacīja - bez Manis jūs nenieka nevarat darīt - ne attiecības veidot, ne jaunpiedzimt, neko, pilnīgi neko |
rainars  |
# Iesūtīts: 2008.06.11 08:24:35
Bez Dieva ne ,bet kopā varam vairāk !
Re kur pierādās Jēzus teiktais,ka būšot šķiršanās savā starpā vārda dēļ. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.06.11 08:30:48
rainars
es protams pārspīlēju, lai pievērstu uzmanību tam, ko parasti atstāj neievērotu - to netaisnību, ka Jēzus nopelns tiek aizēnots ar cilvēka centieniem. Kad runa ir par svētu dzīvi - lūdzu, un arī tad pirmais ir Dievs, kas mums dod spējas dzīvot šādu dzīvi, bet mēs kā spoguļi atstarojam Viņa gaismu, mēs no jauna radīti mācamies dzīvot pēc debesu valstības likumiem, taču kad runa ir par pestīšanu, jaunpiedzimšanu, Jēzus Krsitus pieņemšanu, tad jāizslēdz jebkādi nosacījumi, jebkādi cilvēka nopelni, pat ticības apliecināšana, izvēles izdarīšana un Jēzus pieņemšana - tie ir tikai augļi. Taču augļi kā zināms ir tikai veselam kokam, veselam zaram, tādam, kas pielikts pie vīna koka tur arī paliek. Tātad runa patiesībā nav vis par ieiešanu, jo mēs neieejam, bet tiekam ienesti, bet runa ir par PALIKŠANU un tikai tad mēs spējam nest ticības augli - apliecināt Jēzu par savu Kungu un Pestītāju |
kasitis [194.8.16.3] |
# Iesūtīts: 2008.06.11 14:36:17
Čau, Ingar. Par jau atpestīta cilvēka ticība dzīvi mana pārliecība ir skaidra. Jēzus ar savu Krusta upuri JAU visu ir izdarījis(atpestījs, svētdarījis, dziedinājis utt) 2000 gadu atpakaļ un tāpēc Viņam jau pieder visi nopelni. Taču lai tas notiktu manā dzīvē, man ir jāizpilda noteikti nosacījumi - jātic, jāapliecina, jāuzticas, utt. Tomēr, ja cilvēks koncentrējas tikai uz to, kas pieder Dievam un nevis uz Viņu pašu kā Personību, tā ir elkdievība, un tad šie likumi nestrādā. Kristietība pats svarīgākais ir attiecības ar Dievu Viņa paša dēļ. Par šo es nemaz negribu īpaši diskutēt un strīdēties. Savukārt jāatzīstas, ka par pestīšanu mana izpratne nav pilnīgi skaidra. Agrāk es uzskatīju, ka cilvēks ir garīgi miris līdz brīdim, kad viņš dzird Dieva vārdu, tad pār šo cilvēku nāk Svētais Gars, un viņš kļūst spējīgs pieņemt vai atraidīt Jēzu. Ar sirds ticību panākama taisnība, ar mutes liecību pestīšana. |
kasitis [194.8.16.3] |
# Iesūtīts: 2008.06.11 14:37:37
Ja viņš nožēlo savus grēkus un izvēlas pieņemt Jēzu, Viņš piedzimst no augšienes un no šā brīža ir Dieva Bērns. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.11 14:42:20
kasītis, ko tu īsti saproti ar "Veidot attiecības ar Dievu" vai "koncentrēties uz Dieva personību"... Lab neskaldīsim matus par trīsvienību, tik daudz sapratu ka ne par to bazars!
Bet, es nesaprotu tavu iebildi pret jēdzienu "ticību" kā šo paļāvību uz Dievu. Vai tad maz ir iespējama paļāvība starp divām personām, ja nav attiecības? Kā var būt paļāvība bez attiecībām - manuprāt to tu Ingarsam pārmet!
Jeb varbūt tā pajautāšu, vai ticība ir intelektuāls process, kas pakļaujas gribai, jeb kas?
Mēs luterāņi ticību saprotam kā tādu garīgo roku/maņu kas spēj satvert garīgas lietas un tās attiecināt uz cilvēku. Tā ticība uz Jēzu Kristu ir garīga roka, kas satver Kristus dāvātās lietas un tās attiecina uz cilvēku un pamatojoties Dieva apsolījumos dara šīs lietas piederīgs tam, kas tic!
Ja es ticu Kristus Vārdiem "Tavi grēki tev piedoti", tad mana ticība ir kā "tilts" pa kuru šī piedošana objektīvi un īsti nonāk manī un es objektīvi un īsti Dieva acīs kļūstu brīvs no grēkiem! Ja ticības nav, vai ja, ticība ir pieķērusies kaut kam, kas nav Kristus, tad arī attiecīgā produkcija uz šī "tilta` nāk no šī ticības objekta!
Un ticība bez attiecībām nav iespējama. Tā ir dēmonu Ticība! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.11 14:42:57
Ja viņš nožēlo savus grēkus un izvēlas pieņemt Jēzu, Viņš piedzimst no augšienes un no šā brīža ir Dieva Bērns.
Bet tas nozīmē, ka Cilvēks ir spējīgs izvēlēties Dievu pirms ir piedzimis! Tas ir... cilvēks būdams mironis spēj sevi atdzīvināt? Vai tu tam tici? Vai Griba ir dzīva lai arī cilvēks ir miris pirms viņš kļūst dzīvs? |
kasitis [194.8.16.3] |
# Iesūtīts: 2008.06.11 14:45:37
Ai, labi, bija man jautājumi, nevaru tagad noformulēt domu, uzrakstīšu vēlāk. Veiksmi. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.11 14:46:00
Mulders
Vai Griba ir dzīva lai arī cilvēks ir miris pirms viņš kļūst dzīvs?
Tad cilvēks ir bandinieks Dieva rokās? Pats neko nevar? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.11 14:49:08
KarotesNav, kāmēr māls nav darīts dzīvs, viss ko tas spēj - sekot vēja un ūdens straumēm, pats tas neko nespēj!
Tikai tad, kad Dievs cilvēku dara dzīvu, cilvēks kaut ko spēj!
Šeit runa iet par šo Garīgo atdzimšanu ne fizisko piedzimšanu. Fiziskā plāksnē Griba ir par tik brīva par cik tā ir fiziska neatdzimuša cilvēka griba, viņš var izvēlēties desas veikalā, sviestmaizi, mašīnas krāsu un pat filosofiskus traktātus ko lasīt. Bet ticēt Dievam viņš nevar izvēlēties pirms Dievs pirmasi nav uz viņu runājis un ar savu Vārdu darījis dzīvu!
Tas ir Luteriskais "sola gratia" (tikai žēlastība) princips, ka mēs topam darīti dzīvi pēc Dieva paša iniciatīvas, kura nav mūsu kontrolē! Kādi ir kritēriji pēc kuriem Dievs kādu atdzīvina bet kādam ļauj iet bojā - kā Faronam - tos diez vai pilnībā izpratīsim.
Varbūt arī nevajag izprast, jo tad būtu tas pats joks, kas ir atklāts zināmajā mūsu teikā par to, kad cilvēki zināja savu nāves stundu - tie sāka celt salmu sētas!
Fiziski šī Garīgā īstenība perfekti parādās encountrā ar Lācaru. Kur vispirms Dievs saka "Lācar nāc ārā" un pēc tam tikai Lācars var veikt kādas darbības... un būtu muļķīgi, ja Lācars nepaklausītu Dievam un paliktu kapā... tas nozīmētu tieši to - palikt kapā!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.11 14:54:37
Mulders
Bet ticēt Dievam viņš nevar izvēlēties pirms Dievs pirmasi nav uz viņu runājis un ar savu Vārdu darījis dzīvu!
Tātad, ir cilvēki, uz kuriem Dievs NErunā?
Tas ir, cilvēki dalās 3 daļās:
1) tādi, kuriem konfektes neviens nedod
2) tādi, kuriem konfektes dod, bet viņi nesaprot, ka viņiem dod, vai nesaprot konfekšu vērtību un izmet tās ārā
3) tādi, kuriem konfektes dod un kuri tās paņem.
Beigās tos, kam konfekšu nav, samet ftopkā? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.11 15:08:08
KarotesNav...
Bik nepareizi!
Beigās tos kuriem konfektes ir, noteikti ftopkā nesamet!
20 nodaļā atklāsmes grāmatā tas scenārijs tāds viltīgs - Bij frukti kam ir daļa pie otrās augšāmcelšanās, tiem otrā nāve nedraud. Tiem taisnā biļete Debesīs!
A PĀRĒJOS tiesā pēc šo darbiem! Ja darbu nebij, tad skatījās vai šamā vārds DZīvības Grāmatā - ja nebij, tad ftopkā!
Tātad ftopkā nonākt var tad un tikai tad, ja esi ļauns pēc Tiesas Sprieduma!
Kristus mums dod šo recordu Dzīvības Grāmatā!
Dieva Tiesā tiek ņemti vērā VISI lietas apstākļi! Ja pie kāda cilvēka ceļā bij misionārs, bet pa ceļam misionāru kāds ļaundaris nokāva un pēc tam arī šo cilvēku nokāva, tad Dievs to ŅEMS vērā tiesā!
Bet lūdzu neprasi man izskaidrot visu tiesu un taisnību, jo es to nespēju, nav man dota nedz vara nedz materiāli izprast Dieva tiesu, vienu es zinu, tā būs taisnīga, tev visi lietas materiāli būs pieejami, tu pats visu skaidri redzēsi un Dievs netiesās tevi pēc tā, ka vot tu maita pēc 25 paaudzēm manjaku dzemdēji, bet gan tiesās tieši tevi!
Tā būs vienīgā pa īstam taisnīgā tiesa visa Visuma vēsturē!
Jautājums ir... aizstāvēsies tu pats, vai nolīgsi advokātu? |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.06.11 22:03:15
Mūsu DSievs ir lēnprātīgs un mīlošs .redzi viņam gan ir tīkama mūsu degsme,bet atcerēsimies mūsu pirmos soļus un nesaprašanu un kā palēnām Dieva vārds pats saliek visu pa vietām un mūs sakārto ,kas mēs esam lai citam ko borētu.Gads nāk ar gaidīšanu un silts ar sildīšanu.Tāpēc mums pašiem jāsildās ar vārdiem kas nāk no Dieva un mīļot.Mūsu pēršanās nenieka nedod atgriežot tikkai sķelšanos ko Kristus ar ir teicis.Mēs jau nekas neesam ,Redz Dieva vārda zinātāji (mācītāji)šitā neperas par kādām nesaprašanām ,bet bībeles stundā un vienkārši diskusijās nestrostē ,bet atstāj tās atklāsmes došanu svētajam garam.Kurš tad ar mūs pārmāca un pamāca. |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.06.12 20:11:42
kad Dieva aicināts cilvēks ir atgriezies no grēkiem un tos nožēlojis ,pieņēmis Jēzu Kristu par savu kungu un pestītāju ir dabūjis grēku piedošanu un viņu vairs netiesās ,bet tos kas nav nožēlojuši grēkus un argriezušies no grēkiem gan tiesās pēc katra paša sirdsapziņas un nodarījumiem.
Jņ.3:5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
Jņ atkl 3:19 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies. |
rainars |
# Iesūtīts: 2008.06.12 20:50:15
Mulders ja uz tavu jautājumu par brīnumiem tad Dievs pats tos rāda vai caur cilvēkiem kurus viņš izvēlējis.
Ap.d.2:17 tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.
Par parādībām kā cilvēkiem nācies piedzīvot Dieva patīkamo klātbūtni,līdzīgikā aprakstīts
Lk.9:29 Un, Viņam lūdzot, Viņa vaigs dabūja citu izskatu un Viņa drēbes kļuva spoži baltas.
32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, un uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un divi vīrus pie Viņa stāvam.
33 Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: "Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam," - un viņš nezināja, ko viņš runāja. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 10:13:25
Mulders
Jautājums ir... aizstāvēsies tu pats, vai nolīgsi advokātu?
Ideāli taisnīgā tiesā nekāds advokāts nav vajadzīgs, ibo pēc definīcijas vienīgā un patiesā taisnība uzvar jebkurā gadījumā.
Advokāts tur būtu tikai teātra spēlēšanai. :-) |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.13 10:14:07
Ctulhu
Tad jau tur buus kriminogeena vide - visaadi halyavsciki saliidusji, kuri naff iztiesaati peec buutiibas, tikai pieblatojusies...
Tie visi būs pārprogrammēti par labajiem. |
:: Pievienot komentāru
|
