atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu evaņģelizācija
Ingars
Iesūtīts: 2008.05.22 10:05:00
Īpaši gribētos zināt mācītāju un citu briedušāku krsitiešu viedokli.

Kāpēc ir tā, ka visaktīvākie evņģelizētāji ir harizmāti un baptisti? Tā ir realitāte vai tikai šķietamība? Nav mans mērķis piekasīties, bet noskaidrot kā ir patiesībā. tā no malas paskatoties rodas iespaids ka vienīgie uzņēmīgie ir labklājības teologi un harizmāti, kuri aktīvi darbojas visā pasaulē. Vai luterāņi ir kūtrāki vai arī tam ir kāds cits izskaidrojums?
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2008.05.22 10:50:06
S.R. kāpēc pārāji uz RKB - tb jautājums nevis par to, kamdēļ tieši uz RKB, bet kāpēc pameti Harikus? Ko šie tev nedeva? Vai kāda cita atklāsme nāca pār tevi?
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.22 10:54:54
es jau kā bērns tiku kristīta katoļos. bet Dievu piedzīvoju pateicoties baptistu sievu sludināšanai. kāpēc aizgāju atpakaļ? tas ir samērā garšs stāsts, bet īsi runājot - Dievs nešaubīgi vadīja. tā nebija īpaši mana griba, klausīju Tēvam. tagad varu teikt - baptistos ir jauki, ģimeniski, u.tt. vēl tagad šad tad aizeju ciemos, bet katoļos viss ir daudz pamatīgāk - un Sakramenti! tas ir galvenais - Adorācija, Sakramenti, vēsture, nu, man patīk.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.05.22 10:56:42
Cilvēks mīl spriest par kādu lietu vadoties no tā, kā mainās viņa paša dzīve. Ja sekošana kristietības pamatprincipiem spēj mainīt viņa dzīves virzību pa augšupejošu līkni, tad viņam būs pamats gan Dievu slavēt, gan arī turpmāk sadarboties ar Viņu un tiem, kas sakās Viņu pārstāvot. Ja nav šīs izaugsmes, tad cilvēks slaidi nospļaujas un dodas pameklēt ko atbilstošāku savām vajadzībām. ... . Tādējādi, vairāk adeptu nogrābsta un nogrābstīs tie, kas sapratīs, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, un spēs atsaukties uz šīm vajadzībām.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:06:39
Mulders
un Bauskas baptisti nemaz nav izteikti hariki, ja tā var teikt - ļoti ieturēti, klusi un mierīgi ļaudis. manuprāt stils vairāk līdzīgs luterāņiem.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:08:52
*Duksis
tie, kas sapratīs, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, un spēs atsaukties uz šīm vajadzībām.
to, kas ir vajadzīgs cilvēkam, zin katrs kārtīgs kristietis problēma sākās tur, ka ne katrs cilvēks zin, kas viņam ir vajadzīgs.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:15:58
Katram cilvēkam, lai arī kas viņš nebūtu - "kārtīgs" vai "nekārtīgs" kristiets-, faktiski ir nepieciešamas divas lietas: mīlestība un padoms. Dažkārt arī atbalsts grūtībās, protams. Jautājums, vai to visu var atrast baznīcā? Ja var, tad, vai katrā? Ja var, tad, vai katrs?
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:22:20
mīlestība, padoms, atbalsts - tās patiešām ir lietas, kuras ir nepieciešamas visiem. tādēļ Baznīca norāda vienīgo un neizsīkstošo šo vērtību avotu - Jēzu Kristu. ko esam saņēmuši no Viņa - to varam dot citiem. katram tas tiek pedāvāts. vai katrs to spēj un grib satver šādā veidā? laikam ne. bet cita varianta nav. surogātus sniedz pasaule.
Donachka
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:23:19
S.R...
Ech...a kaadreiz ta gribas to surogatu
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:26:00
Donachka
arī tos varam lietot kā piedevas pamatēdienam. bet nedrīkst šīs lietas sajaukt. nekas mums nav liegts, bet ne viss ir derīgs, lietojiet šo pasauli it kā nelietojot - nepalieciet tās vergi, atkarīgie.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:27:51
Par tradīcijām runājot - tādas ir visiem, arī harizmātiem. Protams viņi gan cienšas iestāstīt, ka tas nav tas pats, kas piemēram luterāņu tradīcijas, ka viņiem viss tiek pa tiešo no Svētā Gara vadīts. Bet jautājums - vai tad luterāņu dievkalpojumus un kalpošanas nevada Svētais Gars? Vai vakarēdiens un absolūcija ir cilvēcīgas tradīcijas? Vai lūgšanas un Dieva vārda lasījumi ir cilvēcīgas tradīcijas? Kas vispār luterāņu dievkalpojumos ir tāds formāls? Nu nav nekā formāla, jo jebkurā draudzē ja tu esi formāls kristietis, tad arī pie harikiem tev mēlēs runāšana būs formāla tradīcija, tāpat arī roku plaukšķināšana un viss tas uzvedības stils būs tikai formāla tradīcija - absolūti nekādas atšķirības, atšķiras vienīgi ārējais veids, bet ja cilvēks nav patiess kristietis, tad arī kaut viņš no malas izskatītos aktīvs harizmāts, tik un tā visa viņa kalpošana būs tikai formāla tradīcija
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:28:51
S.R... Stulba murkšķēšana un nekas vairāk... .
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:28:55
Ar pasaulīgajām lietām ir tā, ka nevajag tām vergot, bet vajag tās paverdzināt.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:29:48
Ingars
nu redzi, Tu pats sev arī atbildēji - ne jau formai ir nozīmē, galvenais ir saturs.
Donachka
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:30:11
Ingars
Ar pasaulīgajām lietām ir tā, ka nevajag tām vergot, bet vajag tās paverdzināt.
Konkretaak, ar piemeeru, luudzu
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:31:27
*Duksis
kāpēc? ja tā ir stulba, tad norādi kas tieši Tev sķiet stulbs, un izsaki lūdzu ko gudrāku - lai mēs visi tādi topam.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:32:50
Donachka
Piemēram - ēdiens valda pār tevi vai tu izmanto ēdienu lai varētu normāli eksistēt. Televīzija ir kas atrauj mūs no svarīgā vai arī mēs izmantojam televīziju derīgas un audzinošas informācijas izplatīšanai utt.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.22 11:43:21
S.R...
Un saturam jābūt ir Kristum. Patiesībā man radies iespaids, ka brāļi un māsas hariki labu gribēdami ļaunu panākuši. Būtībā jau pareizi - vispirms varbūt vajadzīgi zīmes un brīnumi, taču tam jābūt, kā priekšnamam, ne kā istabai, tiem jānorāda uz Krsitu, nevis Viņš jāaizēno. Jēzus jau arī lika saprast, ka ne par tām zīmēm jāpriecājas, bet par Viņa mīlestību un žēlastību. Kas ir svētāks - upuris, vai altāris, caur ko upuris tiek svētīts? Kas bij svētāks - zeme, kur Dievs lika Mozum kājas noaut, vai Dievs, kura klātbūtnes dēļ šī zeme tika svēta? Galugalā tas pats vien ir, kas katoļiem ar svētajām lietām, relikvijām, kad tiek pārprasta lietas būtība un vairs sāk pielūgt pašu lietu atstājot novārtā lietas svētītāju, kas lietai piešķīris kādu pārdabisku īpašību

Tāpat arī hariki, lai gan mutiski pielūdz Dievu, patiesībā viņi pielūdz lietu - brīnumu, viņi pielūdz Svētā Gara dāvanas, bet ne Svēto Garu. Bet ja Svētais Gars nedod dāvanas, značit tā ir mirusi draudze. Bet vai nav labāk, ka Svētais Gars kaut kur ir bez dāvanām, nekā ka kaut kur ir dāvanas bez Svētā Gara? Vai Svētais Gars nav pats par sevi vērtība arī bez pārdabiskām izpausmēm? Vai Dievam viemēr jāpazemojas cilvēka priekšā un jāpierāda Sava autoritāte ar brīnumiem? Dievam jau nav žēl un Viņš jau arī dod, Viņš dod arī tiem, kas Viņu kārdina, bet cik ilgi vēl, cik Dievs pazemosies cilvēka priekšā? Viņš ir pacietīgs, bet neļaus Sevi par vergu padarīt, Dievs neļaujas apsmieties.
Balss
# Iesūtīts: 2008.05.23 02:12:20
Artos
Domāju, ka viņam pienāktos tituls, visaktīvaākais evaņģelizētājs.
Vārds vietā!!!
Mulders
tie, kas ieiet pa Šaurajiem Vārtiem - beidz lēkāt un ķērkt, bet kļūst mierīgi un nosvērti - var pat teikt mietpilsoniski "garlaicīgi" tomēr viņi paši savā sirdī ir laimīgi un dara laimīgus tos, kas nonāk viņu tuvumā... RKB un PB viņus sauc par svētajiem...
Patiesi, tā ir!
Pazīstu vienu tādu cilvēku, un viņš pat vēl ir dzīvs un gluži mundrs. Neko tādu īpašu nedara un nesaka, bet no viņa staro tāds miers un gaišums, kas pievelk cilvēkus no tālām malām - uz viņa baznīciņu ļaudis brauc no tālām vietām...
Balss
# Iesūtīts: 2008.05.23 02:18:58
a_masiks
Nē, sirms vīrs tālu prom no Rīgas...
S.R...
# Iesūtīts: 2008.05.23 09:13:56
tad varam teikt - ka evaņģelizācija ir laba gan vārdos, gan darbos, gan piemērā ar sevi, ja tas viss ir saskaņā ar Rakstiem un patieso Evaņģēliju. galvenais ir būt Kristū, tad arī augļi veidosies. Jēzus kaut kā tamlīdzīgi teica - ES esmu īstais vīnakoks, jūs tie zari. kas nepaliek manī un es viņā, tas nevar nest augļus. tas nokalst un ir metams ugunī....
tā lūk ir ar tām vajadzībā un to piepildījumu.
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 30 , pavisam kopa bijuši: 4267