Balss 
|
Iesūtīts:
2008.05.07 10:37:19
Mani nodarbina šis jautājums.
Mat. 16:19 Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs."
Mat. 18:18 Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.
Kā grēcīgam cilvēkam, pat ja tas ir apustulis Pēteris, var tikt dota tik milzīga vara? Jeb mēs te kaut ko pārprotam?
Lūdzu, tikai kristiešiem! |
|
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.07 10:37:39
Kā grēcīgam cilvēkam, pat ja tas ir apustulis Pēteris, var tikt dota tik milzīga vara? Jeb mēs te kaut ko pārprotam? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.05.07 10:41:49
Tas tiek dots visai draudzei un Pēteris šeit ir viņas reprezentācija... runasvīrs!
Kā var tikt dota tāda vara... nu lūk... var tikt dota! Baznīcas vara! Taču pirms tam ir jāizpildās šim būtiskajam nosacījumam - tev jābūt akmenim uz vienīgās Klints - Kristus! Kā Pēterim! Ne jau kurš katrs, kas iedomājas sevi par Bīskapu, iemanto šo varu! Šī vara izriet no ticības apliecības, bet kā redzi Kristus apliecina - Pēter, tev to mans Tēvs atklāja! Tātad galu beigās vienalga centrālie groži ir Tēva rokās! Vienkārši Baznīca kā Dieva gribas paudēja Zemes virsū, tai dota vara gan piedot grēkus gan tos paturēt! Taču tiesu pēdējo spriedīs Kristus tāpat!
Varu nomierināt - kļūdas pēc neviens uz elli neies! Un cik man zināms, vismaz Luterismā, varu sasiet izmanto daudz daudz retāk nekā varu atraisīt!
|
dorinda  |
# Iesūtīts: 2008.05.07 10:58:54
es to tulkoju kā baznīcai doto varu..Kļūdos? es gan zinu, ka teologiem tur ir ko mocīties ar to pēctecības tēmu..hmm..nu man, ierindniekam, tie vārdi ir vienkārši par baznīcu |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:01:08
Es jau arī to zinu - par baznīcu u.t.t.
Bet man tas vienalga liekas tā kā par daudz... Neviens cilvēks taču nevar ieskatīties otra sirdī... Arī ne bīskaps.
Ja nu Baznīca kļūdās, kā mēs to labi zinām no vēstures?... |
dorinda |
# Labojis dorinda: 2008.05.07 11:07:28
pag..nūu kā tad sanāk, vara (nu piemēram vara kristīt) ir baznīcai, konkrēts mācītājs tikai pārstāv to konkrētā brīdī..es tak esmu patiesi kristīta pat arī, ja mācītājs, kas to darīja savā laikā noiet no kristīgā ceļa...baznīcas darbi jau vienalga ir Dieva darbi
es zinu, ka te drīz vien es sapīšos manās domās |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:12:54
Balss, ja tas ir cilvēka darbs, tas iznīks, bet ja Dieva darbs, tad kas mēs tādi lai ar to strīdētos!
Pietam atkal... tas tikai parāda Dieva varenību Kristū, ka viņš šādu varu dod savai Baznīcai! Bet kā jebkuru dāvanu Cilvēks var izmantot arī nelietīgi... bet tā kā gala instance ir Dievs, viņš dod un viņš var ņemt! Balss, vēlreiz ar pilnu pārliecību... neviesn kļūdas dēļ ellē nenonāks un neviens ļaundaris nenonāks Paradīzē... nebaidies... PAT ja kāds Bīskaps būs sajaucis Dieva balsi ar trokšņiem no vēdera! |
Teofans  |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:16:15
Ja kādiem šī vara netiktu dota, tad ko - grēciniekam mocīties ar savu nepiedoto grēku līdz Lielajai Tiesai? Diez kas nav, lai neteiktu vairāk. (Runa par tiem, protams, kuriem grēknožēla un grēku piedošana kaut ko nozīmē.)
Ja kādi šo varu arī izmanto kļūdaini vai ne tā, kā Dievs to sākotnēji iecerējis, - tāpat Dievs beigās veiks korekcijas un cilvēku negudrības vai vājuma kļūdas tiks izlabotas, taču vairumā gadījumu, domāju, Atslēgu vara tiek lietota korekti un par lielu atvieglojumu tiem, kas saņem Absolūciju un ar pateicību uzlūko priesterības institūciju kā šīs varas likumīgo nesēju.
Par to, ka tiek dota tik milzīga vara, - ar to jau, lūk, atšķiras priesterība no ierindniekiem. Un ir labi un svētīgi šo milzīgo atšķirību ievērot un respektēt. Priesterība patiešām ir kaut kas ļoti ĪPAŠS. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:19:13
Teofans, a par otru aclēgu - paturēt grēkus?
Un vai tu uzskati, ka parastam kristietim nav varas piedot grēkus citam grēciniekam, kas meklē piedošanu? Vai tu domā, ka kristietim nav varas sasiet grēcinieku, kas nevēlas atgriezties? |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:21:41
Balss
Katoļi šo atslēgu varu tulko kā priestera varu piedot (vai nepiedot) grēkus, bet, kā jau te iepriekš aizrādīts, luterismā mēs to izprotam kā visai Baznīcai doto varu. Tas ir vieglāk izprotams, ja atceramies, kas ir Baznīca: tā ir Kristus miesa, respektīvi Viņš pats. Tieši tā es arī skaidroju Viņa vārdus, par klātbūtni ikdienas līdz pasaules galam: baznīca būs klātesoša līdz pasaules galam. Saviem mācekļiem - Baznīcai Kristus ir devis apsolījumus, ka viņi darīs vēl lielākus darbus, jo Kristus aiziet pie Tēva. Neskaties šos vārdus personīgi uz kādu cilvēku, kaut vai pašu pāvestu - tas ir dots apsolījums Baznīcai un ikviens to lieto Baznīcas pilnvarās.
Un vispār - manuprāt ir visai sekli šos vārdus attiecināt uz kāda (priestera, mācītāja) vēlmi vai nevēlmi pasludināt grēku piedošanu. Vai nav tā, ka Kristus caur savu upuri ir tas, kurš atraisījis cilvēkus no grēka varas. Ja cilvēks ir ticībā uz viņu, tad viņš ir atraisīts, ja nē, tad saistīts! Kā šodien notiek šī cilvēku atraisīšana - vai ne caur Evaņģēlija sludināšanu? Tātad te ir 1) apsolījums, ka ikviens, kurš ieguvis ticību gŗeku piedošanai uz zemes, to saņems arī debersīs; un arī pretēji - neticīgie uz zemes, saistītie grēku valgos, būs sieti arī debesīs; 2) aizrādījums uz to, ka šī atraisīšana, kas notiek caur ticību, ir pilnīga draudzes atbildība un pienākums sludināt Evaņģēliju. Nesludināt - tas nozīmē siet.
Varbūt kāds man pārmetīs tik šķietami voluntāru skaidrojumu, bet vai kāds man var pateikt, kuram Kristus atteica grēku piedošanu? Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šos vārdus attiecinot uz kāda mācītāja vai bīskapa ieskatu, ka kāds cilvēks ir tik ļoti grēkojis, ka tam nevar tikt pasludināta absolūcija, pat ja viņš nožēlo grēkus (par to ir runāts operā Tenheizers), baznīca uzņemas pārāk daudz, lietas, kuras Kristus nekad nav nedz pavēlējis nedz atļāvis. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:22:27
Jā, vai tiešām šī Dieva grēku piedošanas pasludināšana ir rezervēta tikai priesteriem? Ir taču teikts: Izsūdziet savus grēkus cits citam! Vai tad drīkst tikai izsūdzēt cits citam bez Dieva piedošanas pasludināsanas? |
Teofans |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:25:00
Parastam kristietim NAV varas piedot grēkus ar Absolūcijas spēku. "Parasti" piedot - jā, mēs jau katru dienu piedodam un piedošanu lūdzam - saviem laulātajiem, bērniem, kolēģiem utt., bet pasludināt Absolūciju - to gan var tikai likumīgi ordinēts Dieva kalps.
Paturēt grēkus? Man nav nācies saskarties, ka man pie bikts nepiedod. Ir gan saņemta konkrēta pamācība, kas jāizdara, lai savu grēku sekas mazinātu un izlīdzinātu (kad tas bijis iespējams). Cik zinu, nepiedot pie bikts var tiem, kas savu grēku NENOŽĒLO un no tā NEGRIB atgriezties. Jo, lai pasludinātu Absolūciju (par ko mācītājs nes atbildību), vajag divas lietas - grēku sūdžetāja nožēlu un atgriešanos no sava ļaunā darba. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:26:46
Teofans
Parastam kristietim NAV varas piedot grēkus ar Absolūcijas spēku.
Kur tas rakstīts? |
Teofans |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:27:31
Man, personiski, maz dod savu grēku izstāstīšana kādam, kas nevar pasludināt Absolūciju. Man vajag visu!
Iespējams gan, ka kādiem jau tas ir milzīgs solis - atzīt skaļi. Nu tad jāsper vēl viens solis - jārunā ne tikai ar tiem, kuriem atzīties ir viegli, bet jāiet pie Dieva kalpa un jādara lietas kā nākas. |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:27:58
Teofans
Muļķības!
Ikviens kristietis var pasludināt absolūciju. Tas ir skaidrs no vispārējās priesterības principa. Te jau ir atšķirība starp katoļu un evaņģēlisko teoloģiju. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:28:05
Parastam kristietim NAV varas piedot grēkus ar Absolūcijas spēku.
Šitāds apgalvojums prasīs pamatojumu... Rakstos! |
Teofans |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:28:16
Balss
Parastam kristietim NAV varas piedot grēkus ar Absolūcijas spēku.
Kur tas rakstīts? - vārdos par Atslēgu varu, par ko visu laiku te runājam! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.05.07 11:28:23
Šoreiz man ļoti patika Kalniņu Jāņa atbilde un skaidrojums! Kristus nepiedošana drīzāk izpaudās viņa līdzībās un brīdinājumos - aceries vietu, kur Kristus saka, ja jūs neticat ka ES TAS ESMU, jūs paliekat savos grēkos! Tieši tas ko tu teici - neticība faktiski ir šī siešana! |
Teofans |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:29:40
Jānis Kalniņš
Muļķības!
Ikviens kristietis var pasludināt absolūciju. Tas ir skaidrs no vispārējās priesterības principa. Te jau ir atšķirība starp katoļu un evaņģēlisko teoloģiju.
Māc. Kalniņ! Vai mūsu arhibīskaps zina, ka Jūs tā domājat - ka nav atšķirības starp laja un mācītāja pilnvarām???
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.05.07 11:31:40
vārdos par Atslēgu varu, par ko visu laiku te runājam!
Vēlreiz KUR? Precīzi parādi rakstu vietu, Mateja evanģēlijā nekas tāds nav rakstīts! Pieprasu segt savus vārdus ar autoritāti, ko atzīst visi Luterāņi (tu tač esi Luterānis) - tātad Rakstiem!
Atkārtošu par ko runa... tavs apgalvojums ir "Parastam lajam NAV tiesības pasludināt absolūciju" - lūdzu šo apgalvojumu vai loģisko ķēdi no Rakstiem, kur tas izriet... ņemot vērā, ka Luterāņu TA ir runa par vispārīgo priesterību, kura gan ir pamatojama Rakstos, ja palūgsi, varu nocitēt attiecīgos kontextus! Bet pagaidām gaidām tava apgalvojuma teoloģisku biblisku pamatojumu!
Un lūdz neputrot biblisku teoloģisku pamatojumu ar konkrētu lokālu draudzes kārtību/tradīciju! |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2008.05.07 11:31:50
Teofans
Zin! Un ja līdž šim vēl ne, tad tagad viņš var to uzzināt! man ir vēlr radikālāki uzskati, par ko mūsu virsgans varētu arī krist šausmās... |
:: Pievienot komentāru
|
