atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu apustuliskā sukcesija
Svilpaste
Iesūtīts: 2007.02.06 09:15:45
Apustuliskā sukcesija luteriskā izpratnē. Kas var ordinēt mācītājus? Vai Latvijas mācītājiem ir kāda atšķirīga sukcesija no, piemēram, Vācijas luterāņu mācītājiem?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Aigars Dāboliņš
# Iesūtīts: 2007.02.08 20:40:28
Tāpēc, redzi, Balss (māsa, brāl), lai Tev un man nesajuktu tās lietas un lai Tu un es nonāktu pareizajā vietā, kad viss būs galā, ir vajadzīgas Ticības Apliecības - tajās evaņģēliski luteriskā baznīca skaidro Rakstus, lai tos nevarētu katrs uz savu pusi, kā tādu lupatu deķi vilkt. Nu, beidzot Tev arī pieleca, kāpēc mēs te ecējamies.

Labojums: Debesīs atradīsies tie, kas tic Dievam resp. Kristum . Tā Dievs ir pats ir teicis. Un Viņš nevar melot kā cilvēki. Atā.
Jānis Gaisiņš [81.198.179.22]
# Iesūtīts: 2007.02.08 21:21:03
Aigaram Dāboliņam. Labi, imagine, kā dziedāja Džons Lenons; kādam no KLB nāk pāri atklāsme vai parādība ieviest to sukcesiju un kronēt Gundaru par vienu riktīgu arķibīskapu. Sarunāsim kādus veckatoļu shizmatiķu bīskapus, kam no Utrehtas tā sukcesija vēl īstāka. Ilārs un tu, Aigar, kā tādi nonkonformisti,iespējams, iebilstu pret šādu rīcību, bet mēs padraudētu ar izslēgšanu, sak ,pilnību negribat, bet mēs gribam. Bet tālāk problēmas problēmu galā-bučojamais gredzens jāpērk, mitra, zizlis, maināmās drānas, nevar taču arķibīskaps vienā talārītī skraidīt kā tāds evaņģēlists. Tālāk arķibīskaps pēc Feldmaņa piemēra izdomā, ka jāpārordinējas agrāk ordinētiem, lai visiem būtu īstā sukcesija; tad kabinetu pārceļ augstāk un retāk top aizsniedzams, tāds svarīgi aizņemts paliek. Tad vajag vēl divus citus bīskapus, sak, ar prastiem mācītājiem nav aršana, piedodiet, pilnība, tie tik tādi diakoni. Redzat, vie
Jānis Gaisiņš [81.198.179.22]
# Iesūtīts: 2007.02.08 21:24:47
nas vienīgas nepatikšanas un izdevumi un rezultāts...čiks. Vēl kapituli, kanoni, svītas. Brr...Labāk lai paliek kā ir.
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.08 22:17:04
Brāli Aigar Dāboliņ,
pilnīgi piekrītu, ka TA ir tā esence, tas absolūtais pamats ļoti konspektīvā formā, uz kā var balstīties mūsu ticība un mūsu mūžīgā nākotne. Plus Jūsu papildinājums anekdotei.
Bet cik dažādi tomēr tiek izprasti un skaidroti Raksti par to, kas un kā ir pareizi, kas nepareizi... Vai tas viss kādreiz neizgaisīs kā tvaiki Dieva majestātiskās klātbūtnes priekšā kā mūsu smilšu kastītes ŗotaļas?
Vai tomēr nav teikts, ka lielākā no visām lietām ir mīlestība? Ka mīlestība (Kristus mīlestība) apklāj (mūsu ) grēku daudzumu? (Lūk, kur jau parādās mana subjektīvā Rakstu interpretācija un it kā papildinājumi Rakstiem, pret ko var iebilst un ko var apstrīdēt.
Vai tomēr nav tā, ka "pa īstam mēs redzam tikai ar sirdi"?
Jānis Gaisiņš [81.198.179.22]
# Iesūtīts: 2007.02.08 23:39:29
Nupat biju katedrale.lv. Brr...,ar jums tomēr mīļāk.
Aigars Dāboliņš
# Labojis Aigars Dāboliņš: 2007.02.09 10:57:01
Māsa Balss, bet līdz tai Dieva majestātiskajai klātbūtnei vēl ir jānonāk. Vai šī dzīve mums būtu dota tāpat vien - jokam vai garlaicībai? Turp ved divi ceļi. Pestīšanas ceļš jeb Jēzus Kristus ceļš, kas ir patiesība un mūžīgā dzīvība. Ja kāds to atsviež (īstenībā atsviež taisnošanas mācību, kas ir pati būtiskākā, lai mēs tiktu pestīti), tad tas pats atsakās no pestīšanas ceļa un netiek pie Tēva, bet gan iet otrā ceļā. Kas ir plats un ērts, bet tas ved uz pazudināšanu. Viņa galapunkts un stāvēšana dievišķās majestātes priekšā ir pilnīgi savādāka, ne tāda kādu Dievs bija domājis: briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā. Redzi, nu - nav viss, kas mums te notiek kā tvaiki un smilšu kastītes rotaļa. Šī dzīve ir ļoti nopietna padarīšana. Es domāju īpaši - ticības dzīve. Mums tajā gan viss ir dots, viss ir sataisīts, bet vai mēs paņemam? Vai mēs bieži vien iedomībā to neatsviežam un neizvēlamies pašu versijas? Pašu ceļus? Kamēr tikai viens ceļš (Kristus, Viņa vārdi, Viņa mācība) ved uz glābšanu.

Par mīlestību ir tā teikts. Tu trāpīji punktā. Es Tevi gribu lūgt: nenosmādē mūsu klapošanu un izlasi par Himnu kristīgajai mīlestībai, skaidrojumi par 1 Kor 13. Tie ir svaigi. Mēs to tikko pabeidzām mūsu draudzes Bībeles stundā. Bija ļoti interesanti. Daudz arī spriedām un diskutējām. To var atrast www.kmd.valsts.lv; tajā tabulā kreisajā maliņā ir īpaši uzrakstīts par šo jauno ierakstu. Tur ir tiešām rūpīgi paskaidrots par mīlestību - par kristīgo mīlestību. Tā patiešām ir ļoti svarīga tēma.

Bet par to redzēšanu ar sirdi - jā un nē. Jā, ka sirds ticība nav tikai prātula. Nē, ja Tu izslasītu Mat 15, 19. Jauku dieniņu!

Jāni Gaisiņ, jokus pie malas! Tu jau zini, ka tie "nonkonformisti" ir nenormāli, trakie. Var sākties sprādzieni. Brr. Arī Džonam, es domāju tam Lenonam, pats zini kā izgāja: just shot...
Balss
# Labojis Balss: 2007.02.09 17:52:51
Brāli Aigar Dāboliņ,
protams, ka izvēle starp plato pasaules un šauro Kristus ceļu ir būtiskākā mūsu dzīvē. Bet vai tad legālisms ir tas īstais šaurais ceļš? Dieva dotais prieks un miers sirdī nav panākams ne ar pašsuģestiju, ne ar pareizu ticēšanu - tā ir Dieva Svētā Gara dāvana, ķīla, dota mūsu sirdīs - ka neviens mūs neizraus no Viņa rokas.

Jā, lai nesāktos visvisādi sagrozīti Rakstu tulkojumi, greizu fantāziju uzdošana par Dieva atklāsmēm, IR vajadzīgi šie apustuļi, skolotāji un mācītāji, uzticami vīri visos laikmetos un kultūrās.
Bet tas nedrīkstētu kļūt par matu skaldīšanu, kur nu vēl par naidošanās iemeslu.

Vai tomēr nav tā, ka mēs, cilvēki, esam kā tie četri aklie, kas aptaustīja katrs savu ziloņa daļu - snuķi, ausis, kājas, asti, un bija svēti pārliecināti, ka taisnība IR MAN - ka zilonis ir kā caurule, kā lapa, kā stabs, kā šņore - bet tiem citiem - nē. Ka tomēr visiem bija taisnība, bet tikai daļēja... mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī"..."
Jūsu norādītā lapa nav atverama.

Lai Jums miers un prieks sirdī!
Aigars Dāboliņš
# Iesūtīts: 2007.02.09 20:08:23
Balss , ir visādi, bet teoloģijā no universiālisma es Jūs esmu brīdinājis. Legālismam - nē. Evaņģēlijam - jā. Jā, vajadzīgi apustuļi, skolotāji un mācītāji, kuri māca apustuļu mācību. Es esmu parakstījis ordinācijas solījumu, kurā ir teikts, ka LTA pauž šo Rakstos atklāto apustulisko mācību - tā ir tā pēctecība, ko baznīca nodod tālāk no paaudzes uz paaudzes, no bīsakap uz bīskapu, no mācitāja uz mācītāju, no ģimenes tēva uz viņa sievu un bērniem etc. Cīņa par patiesību nav matu skaldīšana. Tā pavadīs mūsu esamību līdz tam brīdim, kad skatīsim vaigu vaigā.

Paldies par labu vēlējumu, Jums vēlu to pašu. A.D.
Balss
# Labojis Balss: 2007.02.09 23:06:10
Aigars Dāboliņš,
teoloģijā no universiālisma es Jūs esmu brīdinājis.
Lūdzu, paskaidrojiet, kas tas ir.

tā ir tā pēctecība, ko baznīca nodod tālāk no paaudzes uz paaudzes, no bīsakap uz bīskapu, no mācitāja uz mācītāju, no ģimenes tēva uz viņa sievu un bērniem

Diemžēl, mūsdienās ap 90% to nodod nevis vīri sievām un tēvi bērniem, bet gan mātes un vecmāmiņas bērniem un dažreiz arī vīriem - lai cik skumji un ačgārni tas būtu.

Cīņa par patiesību nav matu skaldīšana. Tā pavadīs mūsu esamību līdz tam brīdim, kad skatīsim vaigu vaigā.

Varu piekrist, ja ar to domāta cīņa ar saviem grēkiem, kļudām un vainām, nevis ar citiem ticīgajiem, kuru izpratne kaut kādā mērā atšķiras no mūsējās. Nekļūsim līdzīgi tiem aklajiem, kas strīdā par to, kāds ir zilonis, gribēdami pierādīt katrs savu taisnību, sakāvās. Jo taisnība taču bija visiem un reizē nevienam nebija VISA taisnība.

Attiecībā uz Mat.15:19 - nu, nebūsim taču TIK burtiski! Vai tad nesaprotat, ko Ekziperī Mazajā Princī ar to gribēja teikt?
Tā taču ir viena no visskaistākajām liecībām par agapi...

Aiko_Saule [81.198.157.105]
# Iesūtīts: 2007.02.10 14:04:47
+Jānis Ja godīgi - tad man nav skaidrs - vai LELB ir sukcesija vai nav ? Un ir viena PATIESĪBA - un patiesībā ir divi varianti - JĀ un NĒ. Ja JĀ tad JĀ - un sarakstiet tāpat kā RKB uz lapiņas - visas personas - konkrēti. Lai būtu skaidrība patiešām Patiesībā. Ja nav iespējams pierādīt - tad manuprāt LELB ir apšaubāma organizācija, kura nav PATIESĪBĀ spējīga pilnīgi atklāti sevi pierādīt, pat arī tad, ja tā sukcesija būtu. Mani interesē konkrēti vēstures fakti - loģiskā secībā. Gaidu konkrētus pierādījumus - kamēr pierādījumu nav - tikmēr es nevaru pilnībā LELB uzticēties un pie tās piederēt. Jo patiesie ir vienoti ar Patiesību un ir spējīgi pastāvēt atklātībā patiesi Dieva vaiga priekšā. Dot informāciju un pierādījumus. Ja kāds nedod informāciju - man rodas šaubas, kāds pagaidām man ir par LELB sukcesiju. Šāds ir mans personīgais viedoklis - jums ir iespēja atbrīvot mani no šīm šaubām - tikai un v
Aiko_Saule [81.198.157.105]
# Iesūtīts: 2007.02.10 14:17:41
RKB - pierādījums : kas vieš manī patiesu uzticību RKB
http://lv.wikipedia.org/wiki/Romas_p%C4%81vestu_hronolo%C4%A.. 3isks_uzskait%C4%ABjums
Vai LELB ir spējīgs piedāvāt šādu sarakstu ?
Aiko_Saule [81.198.157.105]
# Iesūtīts: 2007.02.10 14:24:20
No šiem faktiem izriet mana tcība Jēzum Kristum - nevis ka Jēzus Kristus varbūt ir bijis - bet ka Jēzus Kristus ir patiešām patiesībā bijis. Kur ir šaubas - tur nevar pastāvēt pilnīga ticība. Mani interesē tāda organizācija kur var iegūt pilnīgu ticību nez šaubu ēnas patiešām Patiesībā.
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.02.10 15:14:39
Savā 1. Mozus grāmats komentārā Luters diezgan daudz runā par patieso baznīcu un pieskaras arī jautājumam par apustulisko pēctecību.

Viņš norāda, ka Baznīcas vārds bieži vien tiek izmantots ļaunos nolūkos, taču sastopoties ar šādu ļaunprātību, ne vienmēr kristieši zina, kā pret to attiekties. Sniedzot mums padomu, Luters saka: „Ne tikai ķeceri, bet arī turki un jūdi sauc sevi par baznīcu. Tādēļ tas, kurš vienkārši saka, ka viņš ir baznīca, vēl neko nav pateicis – viņam tas jāpierāda.” Nepietiek arī ar to vien, jā kāds tiek saukts par baznīcas bīskapu, priesteri vai kardinālu, jo „tās visas, kā svētais Pāvils Rom. 9:8 saka, ir miesīgas lietas un saistītas tikai ar cilvēku, bet Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.” Te Luters skarbiem vārdiem vēršas pret pāvestu un viņa piekritējiem, kas apgalvo, ka apustuliskā pēctecība, kas saņemta ar roku uzlikšanu un dažādi baznīcas amati padarot tos par likumīgo baznīcu, bet luterāņus par atkritējiem – „atmestiem un nedzīviem baznīcas locekļiem.”

Te gan mēs paši, ņemot vērā Mozus stāstu par Īzaku un Ismaēlu, varētu secināt, ka pat tad, ja visi Romas bīskapi būtu apustuļa Pētera bērni, mazbērni un tālāki pēcteči, tas viņiem garīgā ziņā vēl neko nedotu, jo arī Ismaēls bija Ābrahāma dēls. Luters iet soli tālāk un secina, ka tādēļ lietas ir pilnīgi citādas, tieši otrādas, nekā to apgalvo Romas oficiozi: „Tādēļ, kaut arī viņi lielās ar sukcesiju, amatu un likumīgo varu, tomēr, neticēdami apsolījumam, viņi nav nekas vairāk, kā Isamēls Ābrahāma namā”.

Šeit varbūt nebūtu vietā atkārtot visus skarbos un ārkārtīgi asos Lutera polemiskos izteikumus, tos katrs pats var izlasīt viņa 1. Mozus grāmatas komentārā un citos darbos, bet Lutera sacītais liek aizdomāties. Var nepatikt Lutera stils, viņa skarbie, atklātie un tiešie vārdi, taču jāpiekrīt ir tam, ka tas, ko Luters saka, ir labi pamatots Bībelē un patiess. Visu nosaka nevis formāla ārēja piederība, nevis amati un nosaukumi, laicīga bagātība, ietekme, gudrība un pasaules atzinība, bet gan Dieva apsolījums Viņa Vārdā un paļāvības pilna ticība šim apsolījumam. Dieva vārds un arī baznīcas vārds bieži vien ir ticis izmantots ļaunprātīgi. Par šādas iespējas reālo bīstamību liecina jau tas, ka Dievs ir devis mums īpašu bausli, kurā aizliedzis sava vārda nepareizu lietošanu. Ja Dieva un Viņa baznīcas vārdu nebūtu iespējams izmatot ļaunprātīgos nolūkos, vai tas notiktu ārkārtīgi reti, vai tad Dievs būtu mums devis šādu īpašu likumu? Tomēr tā, kā šeit esmu nedaudz izklāstījis Lutera domas, tad pareizi būtu ļaut arī beigu vārdus sacīt pašam Luteram:

„Tādēļ mums labi jāiegaumē šie vārdi, jo tie vēršas pret visiem, kuri lielās ar miesu. Jūdi lielās ar savām asinīm – ar to, ka viņi esot Ābrahāma dzimums. Turki lielās ar savām uzvarām un lielo varu. Pāvests lielās ar sukcesiju, sacīdams, ka savu amatu esot mantojis no apustuļiem. Savukārt mēs sakām, ka nav pamata secināt: mēs esam apustuļu sekotāji, kas mantojuši amatu, tādēļ esam baznīca. Jo šeit ir rakstīts: „No Īzaka tiks dēvēti tavi pēcnācēji,” nevis no Ismaēla. Tas nozīmē: Dieva tauta ir nevis tie, kuriem ir miesīga sukcesija, bet gan tie, kuriem ir apsolījums un kuri tam tic, tie ir Dieva tauta.

Aiko_Saule [81.198.157.105]
# Iesūtīts: 2007.02.10 19:47:40
Ilārs Plūme Tas nozīmē: Dieva tauta ir nevis tie, kuriem ir miesīga sukcesija, bet gan tie, kuriem ir apsolījums un kuri tam tic, tie ir Dieva tauta.
Manā izpratnē - Dieva tauta ir tie, kuriem ir Dievs un kuri atzīst Dievu - ar darbiem. Izdara pirmo darbu - izvēlēšanos turēt Dieva baušļus vai nē - pieņemt svētu skramentu vai nē. Dieva atzīšanas apliecinājumu jāpavada reāliem darbiem - molekulārajā un garīgajā pasaulē. Ja ir TIKAI ticība - tad tāds pilnīgu pestīšanu Patiesībā nevarēs iegūt - jo tie, kam ir Patiesība - nepatiks, jo būs atšķirības - tik ilgi kamēr Patiesība uzvarēs - un neviens sātans nebūs Patiesību uzvarēt. Patiesība ir tāda, kāda tā ir - Dievs ir Patiesība. Līdz ar to pilnīga patiesa pestīšana nav iespējama - ja noliedz kaut niecīgāko Patiesības daļu. Esiet patiesi - un Dievs jūs apgaismos.
Kam Patiesībā ir sukcesija - tiem ir, kam nav Tiem nav - pienākums ir atzīt tos, kam ir - Patiesību.
Aiko_Saule [81.198.157.105]
# Iesūtīts: 2007.02.10 19:54:29
Runa neiet par vecu auto, vai beigtu zivi bet iet par manu garu, dvēseli un miesu - tas man ir ļoti svarīgi. Amats nodotais mantojumā - jau nav tas galvenais, bet galvenā roku uzlikšanas būtība ir nodot varu - varu, ar kuras palīdzību tiek atlaisti grēki patiešām Patiesībā - tiem, kas tos nožēlo. Man neinteresē priestera subjetīvie uzskati, kādi ir ikvienam cilvēkam - mani interesē, vai šim cilvēkam ir Jēzus Kristus dotā vara - atlaist manu grēkus. Vai nu ir vai nu nav ! Ja ir tad ir, ja nav tad nav. Debesis vai elle mans uzdevums ir pasludināt Patiesību, kas nav dzirdējuši.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.10 20:10:40
Aiko-Saule!

Tiem, kam ir ticība, ir arī darbi, jo ticība nekad nav bezdarbīga. Darbi bez ticības nav patiesi, Dievam tīkami darbi. Ticību nevar iegūt ar roku uzlikšanu, bet tā nāk līdz ar apsolījumu jeb Jēzus Kristus Evaņģēliju.
Aiko_Saule [81.198.157.105]
# Iesūtīts: 2007.02.10 20:58:40
Ilārs Plūme Brīžiem man liekas, ka mēs katrs dzīvojam savā aizspogulijā - savā realitātē. Tagad ar Tevi diskutējot - saprotu - ka Tev ir pavisam savādāka realitāte. Manā realitātē - sukcesija ir, lai grēku piedošanas vara tiktu nodota tālāk, Tavā roku uzlikšana amata mantošana. Manā realitātē roku uzlikšana ir aliecinājums patiesai garīgai vienotībai - kas tiek patiesā vienprātībā nodota nākamām paudzēm. Tev Tavā realitātē - liekas, ka es ar sukcesiju saņemu Ticību, nē Ticība ir man personīgi ir radusies - tāpēc ka Dievs tā gribēja un es tā gribēju. Es meklēju to cēloni - kāpēc mūsu realitātes atšķiras - nevis es meklēju atšķirīgo - bet es noskaidroju kā ir Patiesībā, jo mani interesē Patiesība.
Uldis
# Iesūtīts: 2007.02.10 21:50:20
Aiko_Saule . Vispirms šis: runa nekādi nevar "iet". Ja tavi argumenti ir tik pat nabadzīgi kā tava valoda, tad nav vērts tevī klausīties.
Man tevis žēl, nu dien. Vai tev ir zināms, ka daži no šā saraksta ir slepkavas? Tu man protams prasīsi pēc faktiem. Kā tu esi atradusi šo sarakstu, tā arī meklē atbildi uz šo jautājumu!
Ticība bez darbiem nav ticība? Piekrītu! Bet vai darbi bez ticības ir ticība? Tu gribi mūs pārliecināt, ka ir. Es tev nekādi nepiekrītu.
Vara piedot grēkus nav vis varā kā tādā, bet Dieva vārdā.
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.10 22:12:03
Aiko Saule, saskaņā ar Luteriskās Baznīcas mācību, izglābties nevar neviens Romas katolis, kas piekrīt visiem Tridentas koncila artikuliem, izņemot tos katoļus, kas sirds vientiesībā uzticas Kristus Evaņģēlijam, respekīvi, drīzāk izglābsies Latgales dievbijīgās kundzītes, nekā ... Kāpēc tā - izlasi Tridentas koncila lāstu vārdus un mēģini saprast... Te mēs ar +Jāni un viņa teologiem risinām starpluterāņu dialogu. Katedrāle .lv ir priekš anonīmajiem kristiešiem.
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.10 22:16:12
Diskusijā ``kristieši,jūdi un musulmaņi" katedrālē.lv var redzēt, ka RKB šaubu papilnam, pat jautājumos, kurus mēs arisinām Mazā katehisma līmenī.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 35 , pavisam kopa bijuši: 4663