Oskars 
|
Iesūtīts:
2008.04.19 11:45:20
Izlasot šōdienas "Svētdienas rīts" numurā rakstu "Lai pasaule ticētu", kurā aprakstīts par Eiropas evanģēlisko konfesiju pētniecības darba grupu tikšanos, esmu ļoti nepatīkami pārsteigts par sašķeltību luteriskajā baznīcā. Mēs gribam visu kristiešu vienotību, bet paši luterāņi savā starpā nav vienoti  Kāpēc pašu luterāņu starpā ir vajadzīga altāra un kanceles kopība? |
|
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.04.23 15:04:35
Kristofers
forši, ka diskutētāji mācās lietot pieklājīgu valodu Baznīcas forumā  |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.04.23 15:12:38
tad svarīga ir visas tās draudzes ticības apliecību,
Un kas to nosaka?
Vot kā tu vari uzzināt draudzes X ticības apliecību? Kur tu to atrodi? Kā tu par to spried? Un ja to pašus kritērijus attiecina uz tām draudzēm kas ir tavā sadraudzībā? Kas sanāk? |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2008.04.23 15:31:34
Faktiski tādas "draudzes ticības apliecības" nav. Tā ir vienīgi tai Baznīcai, kuras sastāvā ir šī draudze.
Saprotot, ka šāds uzstādījums pārmet pār vienu kārti visas ZB draudzes, es piedāvāju šādu rule of thumb :
Mēs nevaram zināt kas katram draudzes indivīdam galvā un sirdī darās. Bet mēs ļoti labi zinām, kāda ir draudzes mācītāja ticības apliecība - tā izskan katrā viņa svētrunā.
Ja draudze savu mācītāju uzklausa, tam seko, ja nav viņu izbalsojusi ārā, vai atstājusi viņu, tad es pieņemu. ka šī konkrētā mācītāja ticības apliecība ir arī viņa draudzes ticības apliecība.
Piemērs - Cālīša ticības apliecība noteikti bija arī visas viņa Brāļu reformātu draudzes ticības apliecība, jo, kad Cālīti atstādināja no kalpošanas, visa viņa draudze solidarizējās ar viņu, ujn bija gatava turpināt viņam sekot. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2008.04.23 17:30:23
Jāni Kalniņ!
Galvenais ir velme but bibliskam un konsekventi godigam. Lietu noskaidrosana jau ir prakses jautajums, kuru lai katrs macitajs risina ta, ka vina konteksts un sagatavotiba lauj 
Par baznicu auksu (ne)speju saprasties ar ticibas (ne)braliem, lai vini pasi laza galvas
Jautajums par draudzes locekla (macitaja) ricibu gadijuma, ja vins/a nav viena prata ar vadibu ir vairakos limenos. Svarigi ir cik nopietnas (kada rakstura) nesaskanas, un kuram ir bibliska pozicija (var jau ari but, ka nevienam), jo nesvarigos un maznozimigos jautajumos (piem., koralu izvele) katram var but savs viedoklis. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.04.23 17:36:30
Kristofers, perfekti, tas ir tas ko es vienmēr esmu teicis un apgalvojis! Ka, ejot pie konkrētās draudzes deivgalda es apliecinu ticību un pakļaušanos tai mācībai, kas tieši tur ir skanējusi no kanceles. Es neiešu pie dievgalda, ja no kanceles skanēs aizdomīga mācība PAT ja mācītājs ir LELB loceklis. Kā arī atsevišķos gadījumos (Ja tuvumā nav Luterāņu) es varu meklēt sakramentu pie RKB vai Pareizticīgajiem, ja no kanceles netiktu sludināts kaut kāda nepareiza mācība!
Nu tas tā, neiedziļinoties detaļās! Pilnīgi tev piekrītu!
Jo pati mācība par Baznīcu māca, ka šajā lokālajā draudzē, ja ir Dieva Vārds un ir Sakramenti, tad tur ir Baznīca 100% nevis 1.% vai 2% vai 1/n daļa kur n ir visu draudzū skaits latvijā!
Un mana sirdsapziņa ir brīva no kaimiņu draudzes parasktīto papīru izmeklēšanas. Es pat esmu brīvs no savas draudzes papīru izmeklēšanas, bet mans pienākums ir klausīties mācītāja apliecībā un mācībā un iebislt, ja tā iet šķērsām fundamentālām ticības artikuliem! Un ja manā draudzē kaut kādu iemeslu dēļ sludinātu, piemēram, sieviete no kanceles, tad tas būtu arī akmens mana mācītāja lauciņā... Es reiz pajautāju explicitly Alexandram, vai viņš pielaistu mūsu draudzē mācītāju kancelē, par kuru zināms, ka viņš ir atklāts grēcinieks (gejs, pro-choice proponents) un atbilde bij - nē - pat tad, ja viņš skaitītos formāli sadraudzībā ar LELB!
Tieši tā - demarkācijas līnija ir pasludinājums, kas skan no kanceles!
Šā iemesla dēļ personīgi manai sirdsapziņai nebūtu apgrēcība iet pei KLB dievgalda, jo cik zinu, tad viņi pārstāv Luterisko mācību... taču lūk artikuls par viņu "sadraudzību" kas mēģina vienādot politiku ar teoloģiju, man nav pieņemams... tamdēļ lai neapgrēkotu nedz viņus nedz sevi, es neeju pie viņu altāra! |
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.04.23 17:58:33
Labi, kā ir tādā gadījumā, kad es, teiksim 2x esmu dzirdējusi sprediķi abas 2 reizes sludināts ir pareizi un esmu gājusi pie Sv.Vakarēdiena un tad 3 reizē mācītājs ir izvēlējies tēmu par kuru tad nevar saprast ko viņš ... nu "jocīgi runā"
ko darīt? iet man un teikt, ziniet, MAN ŠĶIET, ka jūs tur kaut ko ne pēc Rakstiem sludinājāt, nozīmē uzprasīties uz nopietnu kašķi arī ar draudzes aktīvistiem ... turklāt, kas es tāda bezkaunīga lai mācītu mācītāju
tā bija situācija, kad mūsu mācītājs kādu laiku tika aizvietots. ko darīt? tak mana draudze, kur es aizskriešu, liturģija tiek ievērota Sv.Vakarēdiens konsekrēts pareizi ... ko darīt? tā es mocījos no reizes uz reizi ... un tad es padomāju, ka ne jau mācītājs ir tas, kurš ir galvenais Sv.Vakarēdienā, bet Kristus ... nezinu vai tāda distancēšanās ir pareiza, bet tas bija vienīgais, kas man uz sitienu ienāca prātā. jo mukt prom arī likās stulbi |
Stiso  |
# Iesūtīts: 2008.04.23 19:53:23
Mulders
Pareizi, nav vajadzīgs iet tikai tāpat vien pie citas baznīcas altāra. Normāli ir, ka pie Vakarēdiena iet šīs draudzes locekļi. Ja vajadzība spiestu tev nākt, tevi neatgrūstu neviens no KLB draudzes altāra. Tā ir sadraudzības mācība KLB. |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2008.04.23 20:43:22
Stiso
Kas ir vajadzība?  Mums, man tā šķiet, ir vēl joprojām tāda attieksme pret Vakarēdienu, itkā tas būtu kaut kas tāds ļoti sevišķi atsevišķi baudāms un piedzīvojams. Varbūt kāds man varēs pārmest profanizāciju, bet no Acta es tā saprotu, ka mācekļi pastāvēja sadraudzībā, apustuļu mācībā, lūgšanā un maizes lauzšanā. Visi šie 4 elementi ir savā starpā līdzvērtīgi un tie ir tās formas, kādā Baznīca manifestējas pasaulē (un nevis kāds episkopāts vai kāds nu tur cits -pāts). Mums liekas normāli - kristietis dievkalpojumā noklausās sprediķi (apustuļu mācība), paklačojas ar blakussēdētāju (sadraudzība) noskaita (varbūt?) tēvreizi (lūgšana), bet maizes laušanā viņš nepiedalās. A janu kāds izlemj citādi: atnākt tikai uz vakarēdienu, bet sprediķa laikā palasīt kaut kādu grāmatu, varbūt pat Svētos Rakstus, jo lūk, mācītājs runā garlaicīgi un stulbi, pārējie draudzes locekļi ir tik prasti ļautiņi, ka ar tiem runāties ir zem viņa goda, bet viņam ir VAJADZĪBA pēc dievgalda, tāpēc viņš to piecieš!
Man kādreiz ir gadījies būt visai komiskās situācijās: aizeju pasniegt svēto Vakarēdienu mirējai. Arī viņas vīram, kurš ir draudzes loceklis, bet šī iemesla dēļ nav ilgi bijis baznīcā, piedāvāju reizē saņemt sakramentu. Saņemu atbildi: Nē, es jau vēl netaisos mirt!
Skaidrs, ka ir visai reti gadījumi, kad cilvēkam regulāri nākas meklēt sakramentu tā teikt, kur pagadās. Mūsu ceļi ir mazāk vai vairāk regulāri un, neesot savā draudzē, mēs jau esam atraduši, kur viesoties. Tas attiecas gan uz Zviedriju, gan citviet.
Kristofers
Bet priekšnosacījums, lai kādā ZB draudzē varētu kopīgi ar turienes brāļiem un māsām svinēt Vakarēdienu, lai viņi būtu aktīvā opozīcijā savam bīskapam, ir vienkārši muļķīga. Tiktāl, ciktāl mani neviens ar varu nespiež uz kādām antikristīgām darbībām, es dzīvoju vienā mierā, aizlūgdams lai maldīgais atgriežas no maldiem. Aktīvi jāsāk oponēt, ja kāds brauc virsū.
Timēr, kamēr mani liek mierā, es arī citus lieku mierā un izsaku savu attieksmi ar balsojumu sinodē. Ja man sāks brukt virsū, es droši vien paiešu malā, lai nekristu nemīlestībā.
|
Stiso |
# Iesūtīts: 2008.04.23 21:09:52
Jānis Kalniņš
Vakarēdiens ir normāla dievkalpojuma daļa, pie tam svarīga daļa, kas, piemēram, pareizticīgo tradīcijā, ir dievkalpojuma kulminācija. Tas dabiski tāds arī ir, jo ir pēc visām pārējām daļām kā kulminējošā. Es domāju to vajadzību nākt pie altāra kā normālu piedalīšanos draudzes dievkalpojumā, kad tā tiešām ir vajadzība, nevis iegriba. Es tā saprotu iegribu kā šo populāro staigāšanu pa baznīcām, lai kaut ko pierādītu vai pētītu. Normāli tā tam nevajadzētu būt, bet gan alkt pēc Dieva vārda un to arī saņemt Vārdā un Sakramentā. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.04.23 23:27:07
Stiso, bet vai tu piekrīti ka Draudzes TA ārēji izpaužās kā Kanceles mācība, nevis formāli paraksti zem papīriem, par kuru existenci zin tikai šīs draudzes pirmais mācītājs pirms 100 gadiem? |
Stiso |
# Iesūtīts: 2008.04.24 00:03:35
Mulders
draudzes TA izpaužas ārēji gan kā kanceles mācība, gan arī pēc tā, kādi ir ticības darbi. Tai skaitā ir arī nopietna attieksme pret vienādu ticību apliecinošiem. Ja tu redzi, ka tiek sludināti maldi, tad taču nekavēsies aizrādīt! Ja redzi, ka ticības vienība ir apliecināta, parakstot vienības dokumentu (un šāda vienība tiešām ir bijusi), vai tā ir tikai formāla parakstīšanās? Tas apliecina kanceles kopību, altāra kopību. Es saprotu (pēc agrākām diskusijām), šīs abas kopības tev neko neizsaka. Pēc manām domām Kanceles mācība un šīs abas kopības liecina visu par draudzes TA - kā formālo, tā neformālo, un abas ir svarīgas. |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2008.04.25 11:06:32
Jānis Kalniņš - Tā doma, ka mācītājam jāuzņemas atbildība par komunikanta sirdsapziņu. ir jaunlaiku izdomājums, cenšoties ieviest privātās bikts praksi.
Bingo, tieši manas domas. Mācītājs iesvētes mācībā māca katehismu par Altāra Sakramentu, sprediķī reizi pa reizei atgādina mācību par to, arī personiskā dvēseles kopšanas sarunā uzsver tā būtību un svētību, bet neuzņemas atbildību par komunikanta sirdsapziņu. Sirdsapziņas jēga jau ir tieši tajā, ka tā ir konkrēta indivīda sirsapziņa.
OTRKĀRT - tāda pilnīgi legālistiska Sakramenta nedošana citiem luterāņiem nekad un nekur nepastāv arī KELK. Piemēram, WELS ir paradums baznīcas svētkos pasniegt Svēto Vakarēdienu arī savu baznīcēnu radiem, ja jau reiz tie ir aizgājuši pie altāra, pat ja viņi pieder Misūrijai vai citām luterāņu baznīcām. Tai pat lakā tiek mācīts un atgādināts, ka dievgalds ir draudzei un šai baznīcai.
Bet tai pat laikā ir pilnīgi normāli, ka Misūrija , noturot dievkalpojumu īrētā Eiropas dievnamā, sagaida, ka eiropieši nelauzīsies pie tās altāra tāpat vien, jo tiem ir savs dievkalpojums. Altāris , pirmkārt, ir konkrētai draudzei, otrkārt , konkrētai draudžu sadraudzībai un tikai treškārt, ir izņēmuma gadījumi, labvēlīga pretimnākšana konkrētam komunikantam no citas luterāņu draudzes.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.04.25 12:54:57
Altāris , pirmkārt, ir konkrētai draudzei, otrkārt , konkrētai draudžu sadraudzībai un tikai treškārt, ir izņēmuma gadījumi, labvēlīga pretimnākšana konkrētam komunikantam no citas luterāņu draudzes.
Izklausās loģiski! Bet vai nav tā, ka galu beigās mēs visi vai nu esam pie Dieva Galda, vai vienkārši pie savaiem galiem (daudziem)! |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2008.04.26 11:48:55
Mulders Un mana sirdsapziņa ir brīva no kaimiņu draudzes parasktīto papīru izmeklēšanas. Es pat esmu brīvs no savas draudzes papīru izmeklēšanas, bet mans pienākums ir klausīties mācītāja apliecībā un mācībā un iebislt, ja tā iet šķērsām fundamentālām ticības artikuliem! Un ja manā draudzē kaut kādu iemeslu dēļ sludinātu, piemēram, sieviete no kanceles, tad tas būtu arī akmens mana mācītāja lauciņā... Es reiz pajautāju explicitly Alexandram, vai viņš pielaistu mūsu draudzē mācītāju kancelē, par kuru zināms, ka viņš ir atklāts grēcinieks (gejs, pro-choice proponents) un atbilde bij - nē - pat tad, ja viņš skaitītos formāli sadraudzībā ar LELB!
Tieši tā - demarkācijas līnija ir pasludinājums, kas skan no kanceles!
Šim principam ir praktiska nozīme vienīgi šajā nenormālajā laikā, kad mūsu LELB vadībai vien zināmu iemeslu dēļ izlēmusi provēt "sēdēt uz diviem krēsliem": piederēt liberālajai Pasaules luterāņu federācijai un būt īpašā sadraudzībā ar atseviškām liberālām PLF Baznīcām un vienlaicīgi būt sadraudzībā ar konservatīvo Misūri Sinodi, kas PLF nepieder tieši tās liberālisma un nekonfesionalitātes dēļ. Jo patiesi - liberālie "luterāņi" de facto noraida Sv. Rakstu inspirāciju un rezultātā - gandrīz visas fundamentālās kristīgās ticības patiesībās.
Cik es nojaušu iemesli tam varētu prozaiski merkantīli - dabūt naudiņas no visiem, bet vadībai jāsaprot, ka teoloģiski šāda lieta nav pieņemama:
2. Kor. 6:14 "Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? "
Tieši tā, neticīgie. Ar citu vārdu neapzīmēsi ļaudis, kas netic, ka Sv. Raksti ir Dieva vārds, kas netic nedz uz Kristus dieviškību ( ipso facto viņi noraida Trīsvienīgo Dievu), nedz uz viņa augšāmcelšanos, otro nākšanu, mirušo augšāmcelšanos un Pastaro tiesu. Ar lūpām viņi varbūt it kā lieto kristīgu frazeoloģiju, lai maldinātu vientiesīgas sirdis, bet ja paklausās ko viņi runā savās teoloģijas fakultātēs, un ko ir sarakstījuši savās "akadēmiskajās" grāmatās un disertācijās, tad viss top 100% skaidrs!
Viņu atkrišanai no Trīsvienīgā Dieva ir sekas viņu morālē: "24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, 25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. 26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. 27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. 28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. ... 32 Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo. " (Rom. 1)
Te ir mistiskās saknes viņu fanātiskajai cīņai par geju un lezbiešu tiesībām, skat., jau minēto citātu par Zviedrijas Baznīcu. Tamlīdzīgas Baznīcas sen vairs nav Kristus Baznīcas, Kristus līgava, bet gan Bābele, lielā netikle, visu ķecerību māte. Skat. Atkl. 18. nod. "Kritusi, kritusi lielā Bābele! Tā kļuvusi par ļauno garu mājokli, par visu nešķīsto garu mitekli!" "pasaules ķēniņi ir piekopuši netiklību ar viņu" - jā šīs liberālās baznīcas ir valsts baznīcas, un bieži valsts ir grūdusi tās pa ķecerības un netiklības ceļu. Bet "4 Es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm saucam: "Izeita no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos un jūs neķertu viņas mocības.5 Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus. "
Mums ir oficiāli jāaiziet no PLF, jāizbeidz sadraudzības līgumi ar tās viskritušākajām dalībbaznīcam. Vienreiz mums ir godīgi jāizšķiras, un visai pasaulei ir godīgi jāpasaka, kur mēs esam - vai kopā ar atkritēju Baznīcām, vai kopā ar patiesību apliecinošām Baznīcām.
1. Ķēn. 18:21 "Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!" "
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.04.26 12:07:28
Kristofers,
Principā piekrītu tevis teiktajam. Taču nepiekrītu es šim tavam textam :
Šim principam ir praktiska nozīme vienīgi šajā nenormālajā laikā
Frāze būtībā ir tautoloģija, jo laiks līdz pasaules beigām vienmēr būs nenormāls... Es nedomāju, ka iestāsiez uz Zemes tāda kā Paradīze, ka vienprātība de facto izrietēs no vienprātības de jure!
Tamdēļ es domāju, ka šis praktiskais princips tāds būs un paliks līdz pat pasaules galam, kas nozīmē, ka šī papīru padarīšana... es godīgi pat teiktu, nezinu kur tai ir vieta Baznīcas teoloģijā. Tam var būt kā sava veida jēga pasaulē... kā ārējais paziņojums pasaulei, lūk tam mēs ticam - bet šie papīri nokāš tikai kamieļus... !!! |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2008.04.26 12:33:42
Kristofers
Par to PLF varētu piekrist - sagatavo lēmumprojektu uz sinodi un dodbalsošanai! Satversmē taču ir paredzēta kārtība, kādā jautājumi ir iesniedzami sinodes izskatīšanai. ja sinode nobalsos par izstāšanos no PLF, tad neviens tur vairs nevarēs iebilst.
Jāatceras, ka mēs bijām PLF jau okupācijas gados, tad gan viņi mums daudz palīdzēja un deva arī zināmu ieguldījumu neatkarības kustībā. Zinot šo vēsturi, būs mazliet jāpakasa galva. Bet no otras puses - kāda vispār ir jēga tādam monstram kā PLF? Tā tāda deklaratīva organizācija vien ir un, kas attiecas uz mums, nu kādā veidā tad tas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi? Es te tomēr esmu Muldera pozīcijās: svarīgākais ir tas ,kas notiek konkrētā draudzē. Nu kā mani tagad ietekmē tas, ka pirms sazin tur cik gadiem Matulis vai vēl pat pirms viņa mēs iestājāmies PLF? Mēs jau ar dalību tur neuzņemamies nekādas saistības. Dalība šādā federācijā mus ne ar ko nesaista un tā ir katra personiskā izšķiršanās - ņemt dalību pie kādas ģeķīgas draudzes vakarēdiena vai nē. Es tomēr domāju, ka Dieva priekšā mums nebūs jāatbild par to, vai esam bijuši vienā federācijā ar kādiem geju un lezbiešu laulātājiem, bet gan tikai un vienīgi par savu personīgo ticību.
Blakus vēl: Mums jau LELB arī visu laiku tiek skandināts, ka mēs esam viena Baznīca un tieši ar to tiek pamatots algu projekta realizēšanas veids ar visu tā zināmo sociālismu. Bet pat mūsu mazā LELB nav nebūt tik viendabīga, ne visi mācītāji ir vienisprātis par sieviešu (ne)ordinēšanu, zinu mācītāju, kas vakarēdienā dod tikai vīnogu sulu un nevis vīnu, un tas notiekot ar Vanaga zināšanu un akceptu(?), mums ir mācītāji, kas pie vakarēdiena lieto zvanus biezā slānī, nemaz jau nerunājot par vīraku. Un ko jūs sakiet par ūdens svētīšanu? Tā kā, lūk, tā mācības tīrība pat knapi 40 000 baznīcā ir visai nosacīta!
Mēs taču līdz ar visām citām baznīcām veidojam vienu vienīgu Kristus Baznīcu! Es tālab esmu tāds piesardīgs, kad mēs no kaut kurienes izstājamies vai kaut kur iestājamies "pareizas" mācības dēļ. Vai tad tādā gadījumā mēs nepasludinām, ka mūsu mācība ir tā vispareizākā un visi, kuri nedomā un nerīkojas akurāt kā mēs, ir novirzījušies?
Un citātus no apokalipses Tu interpretē visai brīvi! Es tieši šos pašus citātus dzirdēju pirms 17 gadiem, kad tie tika attiecināti uz LELB un patiesi ticīgie tika aicināti iziet no "mirušās" draudzes un pāriet pie dzīvās, vai veidot jaunu, protams, harizmātisku, kur labākais teiciens, kas skanēja no sprediķa bija tāds: "Svētais Gars nogāž gar zemi un iepriecina". |
lēnprātīgais  |
# Labojis redaktors: 2008.04.26 19:05:42
Kristofers
Es domaju, ka tā nevar samest vienā katlā liberālos teologus un vienkāršos ticīgos, kas ar tīrām sirdīm katru svētdienu iet uz saviem dievnamiem, klausās šo liberalo teologu "kristīgo frazeoloģiju", ņem to par pilnu, tic pasludinātajai Evaņģēlija vēstij, neviltotā ticībā uz Kristus nopelnu saņem Svēto Vakarēdienu...
Tu aicini no šādiem mūsu braļiem un māsām novērsties, kamēr viņi nepadzīs savus liberalos ganus. Vēl vairāk - Tu viņus pasludini par neticīgajiem, par atkritējiem, par bezdievjiem!
Ir jau taisnība, ka mēs esam aicināti nevilkt svešu jūgu kopā ar neticīgiem, bet vai mēs pārāk vieglprātīgi nepaejam garām Jēzus vārdiem Mat. 5,22: "Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī"?
|
:: Pievienot komentāru
|
