atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Altāra kopība
Oskars
Iesūtīts: 2008.04.19 11:45:20
Izlasot šōdienas "Svētdienas rīts" numurā rakstu "Lai pasaule ticētu", kurā aprakstīts par Eiropas evanģēlisko konfesiju pētniecības darba grupu tikšanos, esmu ļoti nepatīkami pārsteigts par sašķeltību luteriskajā baznīcā. Mēs gribam visu kristiešu vienotību, bet paši luterāņi savā starpā nav vienoti Kāpēc pašu luterāņu starpā ir vajadzīga altāra un kanceles kopība?
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Oskars
# Iesūtīts: 2008.04.19 11:54:53
Citāts no raksta: "Pagājušajā gadā Lutera pilsētā, gatavojoties sagaidīt Reformācijas 500. jubileju 2017. gadā, Misūrī Sinodes Luterāņu baznīca bija nopirkusi īpašumu un saņēmusi atļauju turēt dievkalpojumus pilsētas baznīcā, kas atrodas pretī viņu ēkai. To saņēmuši viņi paziņoja, ka šīs draudzes locekļi viņu dievkalpojumos netiek pielaisti pie dievgalda, jo nav altāra un kanceles kopības ar viņiem. Tādējādi dotās zemes baznīcas vadība ir nonākusi neveiklā situācijā- aizliegt misūriešiem turēt savus dievkalpojumus nevar, jo prese rakstīs par nesaskaņām luterāņu vidū. Vai atļaut turēt slēgtā dievgalda dievkalpojumus? Kā to paskaidrot draudzei, kas gadiem tur Dievu lūgusi, ka, lūk, pie šiem luterāņiem, šajā dievkalpojumā pie dievgalda jūs nedrīkstat iet?"
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2008.04.19 17:11:54
Man tas arī liekas smieklīgi un traģiski reizē! Es domāju, ka tāda nošķiršanās ir lielas augstprātības pazīme. Mana izpratne par Baznīcu ir sekojoša: Baznīca ir viena, bet uz zemes tā izpaužas dažādo draudžu (konfesiju) veidolā, kurā katrai ir savas dzīves veids un līdz ar to arī niansēs atšķirīga mācība. Ir normāli, ja ikdienā dzīvojam katrs savu dzīvi. Nenormālība sākas ar tāda veida nošķiršanos, jo pēc būtības nepielaišana pie sv. Vakarēdiena nozīmē tikai to, ka šos nepielaistos subjektus attiecīga draudze neatzīst par kristiešiem. Kristieši, kuri savukārt demonstratīvi paziņo par atteikšanos piedalīties kādas draudzes sv. Vakarēdienā, pēc būtības nepasaka neko citu, kāvien: Šī kopība nepieder Kristus Baznīcai. Tādās svētku reizēs tomēr ir normāli arī būt dievgalda kopībā kopā ar nedaudz savādāk teoloģiski domājošu draudzi.

Manuprāt, pietiekošie nosacījumi tādai svētku reižu dievgalda kopībai ir kopīgi lietotas Apustuļu un Nikajas ticības apliecības. Tur ir viss pamats, pārējais ir tikai nianses.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.04.19 17:25:32
Piedod, Jāni, precizējošs, jautājums. Tu saki: "pietiekošie nosacījumi tādai svētku reižu dievgalda kopībai ir kopīgi lietotas Apustuļu un Nikajas ticības apliecības. Tur ir viss pamats, pārējais ir tikai nianses." Lielos vilcienos Tev nevar nepiekrist, bet vai Tu, piemēram, pieņemtu pie dievgalda Māri Santu? CIk man ir zināms, viņš nav pārkāpis nevienu no Apustuļu vai Nīkajas ticības apliecības apgalvojumiem.
Ja jā, tad tas liecinātu, ka esi konsekvents savos apgalvojumus, lai gan es nevarētu Tev piekrist.
Ja nē, tad ar ko Tu esi labāks par misūriešu "pašpaaugstināšanos"?
Oskars
# Iesūtīts: 2008.04.19 17:58:49
Runa neiet par vienu personu. Cik zinu, Māris Sants nepieder luteriskajai baznīcai.Varbūt maldos. Bet tur luterāņi nepieņem luterāņus. Bet tā patiešām ir augstprātība. Kāpēc katoļiem nav šāda veida problēmu? Viņi ir vienota baznīca. Ja katolis ieiet kādā katoļu baznīcā citā valstī, viņš var iet gan pie grēksūdzes, gan Vakarēdiena. Bet luternim jāpadomā, vai ir noslēgta altāra kopība.Tas man izliekas ļoti jocīgi.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.20 07:53:27
Es tomēr nepiekrītu luteriskajai nostājai šajā jautājumā, jo bībelē ir gan rakstīts, ka tas, kurš necienīgi izturas pret vakarēdienu, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, bet tur nav minēts, ka mācītājam būtu jāšķiro, kurš ir cienīgs un kurš necienīgs, bet jādod visiem kas tic uz Jēzu Kristu. Bet ja kāds ir necienīgs, tad tā ir katra paša problēma un mācītājam gar to nav nekādas daļas, kā vien informēt un pamācīt, bet katram izsekot, īpaši jau lielā draudzē nav iespējams.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2008.04.20 08:13:27
Ingars

Āmen!!!!!!!!!!!!

Tikai tā nav luteriska nostāja - Luters nekur nav rakstījis, ka mācītājam būtu jāpārbauda komunikanta cienība. Tā ir katra paša darīšana un atbildība, Luters mazajā kat. skaidri formulēja, kā Tu raksti, ka šie vārdi "par jums dota" un "izlietas grēku piedošanai" prasa visai ticīgas sirdis. Tā doma, ka mācītājam jāuzņemas atbildība par komunikanta sirdsapziņu. ir jaunlaiku izdomājums, cenšoties ieviest privātās bikts praksi. Bet par to ir daudz diskutēts diskusijā par mācītāja atbildību.
Ingars
# Labojis Ingars: 2008.04.20 08:23:30
Nu nebūs privāt biktij ar to tieša sakara, jo ne ba jau pirms vakarēdiena visi 100 vai 300 izies cuar privāto bikti pie mācītāja, tā jau knapi līdz vakaram dievkalpojums beigtos. Bet es tiešām nesaprotu - ja ticīgs nāk pie altāra, bet necienīgu attieksmi sirdī (piemēram uztver to kā simbolu, vai arī lai labi veiktos eksāmenā) tad tā ir katra paša atbildība, bet ja nu atnāk baptists vai harizmāts, tad ja viš tic ka Jēzus ir viņa pestītājs, viņš ir lasījis bībelē ko svētais vakarēdiens nozīmē - kāpēc viņu atstumt?
Oskars
# Iesūtīts: 2008.04.20 13:10:44
Diemžēl misūrieši laikam tā nedomā
filologs [87.110.153.115]
# Iesūtīts: 2008.04.20 13:53:27
Pilnīgi piekrītu Ingaram!!
indriķis
# Iesūtīts: 2008.04.20 13:56:58
Draugi, bet kā tie paši Misūrieši var pielaist pie dievgalda tos, kas bieži ir luterāņi tikai vārda pēc, vairāk aizraudamies ar cīņu par geju tiesībām tikt laulātiem viņu baznīcās un citām jaunmodes herēzēm. Brīžam pat konservatīvi kalvinisti , baptisti u.c. fundamentālos kristietības artikulos ir lielākā vienprātībā ar normāliem luterāņiem, nekā t.s. "luterāņi".
filologs [87.110.153.115]
# Iesūtīts: 2008.04.20 14:12:00
" Brīžam pat konservatīvi kalvinisti , baptisti u.c. fundamentālos kristietības artikulos ir lielākā vienprātībā ar normāliem luterāņiem, nekā t.s. "luterāņi ". "
Arī šim Indriķa izteikumam piekrītu! Tāpēc uzskatu, tāpat kā Ingars, ka "ja kāds ir necienīgs, tad tā ir katra paša problēma un mācītājam gar to nav nekādas daļas".
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.20 14:24:57
ne cilvēkam vaa noteikt kurš ir un kurš nav pielaižams. Protams, no vienas puses jau sanāk ka mācītājs nepielaižot necienīgos pasarga viņus no soda
Sanits
# Iesūtīts: 2008.04.20 16:08:04
Personīgi man tā karošana par "kura konfesija vai kurs novirziens konfesijas iekšienē tad pareizāk izprot Bībeli" tiešām atgādina godīgu karu. ar visām no tā izrietošajām šausmām un sekām. Normāli cilvēki ne tikai rauc pieres par tāda tipa problēmam kā šķelšanās konfesijas iekšienē, bet daļa labprāt vispār dotos bēgļu gaitās - prom no strīdu skartajiem reģioniem. Un tas nodara vairāk ļauna nekā laba, jo normāli cilvēki nesaprot, kāpēc mīlestības Dieva sludinātā kristietība nespēj pieņemt pati savus locekļus un kāpēc cīņa par pareizu burtu izpildīšanu (atsevišķu indivīdu interpretācijā) pārāk bieži aizstājas priekšā normālām cilvēciskām attiecībām un mīlestībai uz Dievu un vienam uz otru.

Esmu gadiem piedalījusies dievkalpojumos, kur altāra kopība bija vairākam konfesijām vienlaicīgi, jo citas iespējas vienkārši nebija. Un secinājums ir tikai tāds, ka tur ne pār viena galvu ne tikai nenaca Dieva sodība, bet es neesmu redzējusi nevienu citu draudzi, kur būtu redzama tik liela Dieva svētība. Cilvēki bija vienoti, saliedēti, atvērti viens pret otru, kā arī pārējās nedēļas dienās spēja iznest tādu dzīves smagumu, kam spēku var dot tikai Dievs. Ja tie nav tie Svētā Gara augļi, kam būtu jāparādās kā svētībai, tad kas gan tie ir? Cilvēki tajā draudzē pulcējās Dieva vārdā, un Dievs arī bija viņu vidū, lai pie kādas konfesijas kurš arī nepiederētu.
rainars
# Iesūtīts: 2008.04.20 19:55:27
Sanits ĀMEN !Beidzot te ar kāds kas velk noti.Gribam dzīvot kā Indijā -katrs savās kastās.Dievs mums takšu ir viens un viņam katra pielūgsme ir pieņemama.Ja Dievs caur kristu mums ir devis vēl vienu bausli ,kurš ir mīlestības bauslis un ir augstāks par visiem un mēs ar to saprotam ka viņam visnotaļ jebkuš grēcinieks kurš nāk pie viņa ar grēka nožēlu ir mīļs tad kāpēc mums nav mīļs brālis kristū no citas konfesijas un veids kā viņš kalpo savam kungam ar to vai cita kā ēšanu vai neēšanu ja viņam ir nepietiekama ticība.
vilks
# Iesūtīts: 2008.04.20 20:44:26
Piekrītu tiem, kas saka, ka luterāņiem vajadzētu prasties noorganizēt dievgalda kopību savā starpā. Un ka izņēmuma situācijās (savas konfesijas baznīcas tuvumā nav u.tml.) var iet arī uz citas konfesijas baznīcu. Bet, ja cilvēks bez izšķirības visāk konfesijās iet pie Vakarēdiena , vienu dienu vienā, otru otrā, tad tas liecinātu par to, ka, iespejams, viņam nav īsti skaidrs, ko viņš tic un kāpēc.

attiecībā uz minēto situāciju ar Misūri Sinodes draudzi un vietējo draudzi - nu, tas izklausās diezgan traki. Bet gan jau viņi nāks pie kāda laba risinājuma. Vismaz es tā ceru.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.21 10:37:47
Mulders gan te ir paziistams ar visai konservatiiviem uzskatiem, tachu sleegtaa dievgalda ideja ir taada kaa papildus maaciitaaja atbildiiba... pietam nebibliska! Taatad tradiicijas jautaajums!

Un shajaa noziimee ir vienkaarshs jautaajums: Kas ir biistamaak un sliktaak - nepielaist cieniigo vai nepielaist necieniigo?

Tachu es pilniibaa saprotu arii sleegtaa galda ideju un aizstaavju argumentus, tikai apkarot pielaideejus pamatojoties tikai rakstos neizdosies!
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.04.21 10:41:01
vilks
Bet, ja cilvēks bez izšķirības visāk konfesijās iet pie Vakarēdiena , vienu dienu vienā, otru otrā, tad tas liecinātu par to, ka, iespejams, viņam nav īsti skaidrs, ko viņš tic un kāpēc.
Viņš notur Kristus nāves/augšāmcelšanās piemiņas mielastu kopā ar citiem, kas to notur... vai ir TIK svarīgi, KURĀ ēkā tas notiek, un vai visiem mielasta noturētājiem ir vienas un tās pašas krāsas kurpes?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.21 10:43:38
Sheksna, tieshi par to jau vilx izsakaas, ja ar shaadu funktieri iet un piedalaas, tad cilveeks veel nav apguvis un sapratis kas ir Sveetais Vakareediens... kaameer tas ir tikai pieminjas mielasts, nu tikmeer shis svaidaas apkaart bez razboru... un vilxa secinaajums ir patiess.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2008.04.21 10:56:07
Tā vien šķiet, ka vienam otram diskutētājam labāk patīk liekulīga labsajūta, nedaudz rūgtākas patiesības vietā
Vakarēdiens nav vieta, kur izlikties esam vienprātībā, ja vienprātības patiesībā nav. Tā būtu tā rūgtā patiesība.
Savukārt, par liekulīgo labsajūtu jāsaka, tur kur Vakarēdienu svin ar veltīgu cerību par vienību, kuras patiesi nav, tas:
1) nodara ļaunumu tam, kas "bauda vakarēdienu neizšķirot" (I Kor. 10:27), respektīvi tam, kas arī luterāņa vārdā esot neatzīst Kristus vietniecisko upuri un noraida patieso klātbūtni.
2) nespēj radīt vienību, ja tās nav pēc būtības, tas nav "ex opera operato"
tā sakot, IMHO
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.21 11:08:08
Voldi, tu gudrs onka... vari izskaidrot, kamdeelj ir taada diveejaada attiexme... Kristiibu mees atziistam kaa vienu un taa darbojas paari konfesiju robezhaam, bet pie vakareediena tad tiek taisiita taaa demarkaacijas liinija?
Sanaak prikols... mees atziistam, ka tas otrs luteraanis arii ir Kristiits ar to pashu Kristiibu ko mees, bet tomeer pie galda ar shamo neejam. Vai Dievgalds nav paarveersts par bazniicpolitisku manipulaaciju politisko instrumentu, paarcelts no teologjias lauka politikas laukaa?

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 111 , pavisam kopa bijuši: 36468