atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kauns pirms, pēc un grēksūdzes laikā
Irma Semjonova
Iesūtīts: 2007.02.04 16:54:37
"Kauns, no kura tik bail un neērti pirms grēksūdzes, tās laikā ir kā šķīstījoša uguns, kas attīra." Tā grāmatas "Teoloģija: teorija un prakse. Mūsdienu latviešu teologu raksti, I" 259,lpp. raksta Liepājas Svētās Annas luterāņu draudzes mācītājs Jānis Bitāns.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Irma Semjonova
# Labojis Irma Semjonova: 2007.02.04 16:57:38
2007.gada februāra laikrakstā "Latvijas Luterānis" 26.lpp. rakstītājs: "Te jājautā, kā nav kauna kaut ko tādu rakstīt? Kā kāds var kļūt par mācītāju vai vispār tikt uzņemts luterāņu baznīcā, ja nezina, ka nevis mūsu kauns, bet Kristus asinis ir tās, kas mūs šķista un attīra no visiem grēkiem?" mani tā samulsināja, ka nezinu vairs, ko domāt.

Man ļoti gribētos dzirdēt LELB vadības un mācītāju komentārus par Jāņa Bitāna, kurš pat vairākkārt ir kauninājis foruma dalībniekus, rakstīto.

Kniksis
interese [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.02.04 17:48:30
Gadus atpakaļ biju pie Jāņa Bitāna uz grēksūdzi. Godīgi pasaku: man nebija kauns mācītāja priekšā, bet tikai dziļa nožēla Dieva priekšā, kas neizpaudās skaļās emocionālās vaimanās ... bet klusa un iekšēja sāpe...
gāja laiks un es piedzīvoju brīnišķīgu tiešām Evaņģēlisku grēksūdzi pie kāda cita mācītāja
Un lasot Īlāra Plūmes recenziju apstiprinājās manas domas par mācītāja Jāņa Bitāna piedzīvoto kaunināšanu un neesoša grēka meklēšanā ...
God. Jāni Bitān , cilvēku priekšā var izlocīties un aizmālēt viņiem acis, bet Dieva priekšā to nevar un ja Jūs patiešām tam visam no sirds ticiet, tad ir vērts arī ieklausīties Evaņģēlijā un sludināt arī Evaņģēliju, nevis tikai pats zināt ezaņēliju un sludināt darbus un rezultātus....
p.s. ir cilvēki kurus vajag nokaunināt, lai atdzīst grēku, bet tad tūlīt tur ir drbs Kristus žēlastībai!
Balss
# Labojis Balss: 2007.02.05 00:02:42
interese [193.41.33.65]
No Jūsu aprautajiem komentāriem grūti saprast, ko Jūs domājat, pieminot māc. Jāni Bitānu . Kas tā par kaunināšanu un acu aizmālēšanu? Lūdzu, norādiet diskusijas nosaukumu, datumu un laiku.
Tas, ka Jūs grēksūdzē pie viena mācītāja neizplūstat skaļās vaimanās, bet pie otra gan, tā drīzāk liekas būt Jūsu pašas emociju lieta, ne mācītāja vaina vai nopelns.
Oskars
# Iesūtīts: 2007.02.05 10:11:59
NU jau tiešām.... Arī šo portālu gribat pārvērst par skandālu vietu??? UN vai kādu reizi nevarētu arī par kādām lietām paklusēt. Man jādomā, ka jūs pašas nesaprotat, ko runājat. Tas pat no jūsu puses ir ļauni un nekrītni, ko jūs te rakstāt par māc. Bitānu, kurš ir tik jauks cilvēks un fantastisks mācītājs. Neesmu lasījis nevienu komentāru, kur no mācītāja puses būtu kaut kas kauninošs.
Tas ir pašsaprotami un skaidrāks par skaidru, ka mūs no grēkiem nomazgā Kristus asinis. VAi tad tas ir kādam jāskaidro??Un pasakiet man lūdzu, vai tad, kad jūs ejat pie grēksūdzes jums nav kauns par saviem grēkiem???Jeb varbēt jūs esat tā PIRMĀ akmens sviedējas??? Nu piedodiet man tādā gadījumā!!!

Re kā ir- ja kļudas parastais cilvēks, tad neviens neko nesaka, bat ja mācītājs , tad tas noteikti jāizvazā pa visām vietām. Man ir ļoti žēl, ka šādā portālā parādās tik nejaukas diskusijas un ir jāraksta tādi komentāri...patiešām žēl. Bībele taču māc avienam otru mīlēt un piedot--- tāpēc netaisīsim skandālus arī šajā prtālā. Problēmu pietiek katram savu, netaisīsim problēmas arī te!!!
Irma pārlasi to rakstu vēlreiz, varbūt Tu viņu pārprati, bet tagad gūsi patiešām jauku atziņu Neturēsi ļaunu prātu viens uz otra
Oskars
# Iesūtīts: 2007.02.05 10:14:36
Un tas kauns cilvēkam dažreiz arī piespiež atmest kādu grēku, no kura viņš nevar atbrīvoties, bet tas protams ir kopā ar Dieva spēku un palīdzību!!!
veroju [81.198.231.22]
# Iesūtīts: 2007.02.05 11:19:41
man gan ši diskusija neliekas nekas tads traks un par ko cienijamai Irmai butu jakaunas.
rakstu Latvijas Luterani izlasiju ar lielu prieku, un man prieks, ka Ilars Plume bija noradijis to, ka greksudze ir tik liela nozime absolucijai un priekam, ka tev piedots.
veroju [81.198.231.22]
# Iesūtīts: 2007.02.05 11:22:15
Palasiet tiešām ko Luters sacījis par greksudzi!
juzis
# Iesūtīts: 2007.02.05 11:30:39
Redz kā sanāk, mācītajs glabā un glabās grēksūdzes noslēpumu, pat attaisnoties nav iespējams, jo tad būtu jāatklāj kā tad tur īsti bija, bet grēksūdzes otra puse vienā mierā var klāstīt savus iespaidus!
Nezinu vai to var saukt par kaunināšanu, bet bikts sarunā ir tāds brīdis, kad cilvēks ir izteicis savu sakāmo, bet nesaskata tur neko nožēlojamu.. Un tad mācītāja uzdevums pēc atslēgu varas ir palīdzēt ieraudzīt grēku un atzīt to par tādu, citādi jau nekādas nožēlas nevar būt. Bieži ir jūtams, ka cilvēks atnāk ar savu domu un grib tik saņemt no mācītāja tai apstiprinājumu, bet ja nesanāk, tad ir tā neapmierinātība...
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.05 11:38:27
juzis un Oskars!
Patiesi, patiesi, tā ir, kā Jūs sakāt.
Vai tiešām cilvēki paši nejūt, ka viņu rakstītais izklausās nevis pēc centieniem saprast un noskaidrot, bet gan pēc kašķa un ķengāšanās?
veroju [81.198.231.22]
# Iesūtīts: 2007.02.05 11:52:07
uzskatu ka Ilars Plume aizskara butiskus jautajumus- labie darbi un zelastiba, un irma so problemu ari ir uzkerusi
veroju [81.198.231.22]
# Iesūtīts: 2007.02.05 11:59:41
kad eju pie greksudzes protams ir kauns un bailes, lai ari neesmu nekads dizi emocionalais cilveks, un tad ir svarigi ka macitajs ir iedrosinaoss un pienerm greksudzi ar prieku un iedrosinosi. ka piedzivojot Dieva zelastibu un piedosanu, tev nudien vairs negribas darit greku lietas.
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.02.05 12:49:14
Man šķiet, ka te tiek sajauktas divas lietas - taisnošana un svēttapšana. "Latvijas luterāņa" rakstā par šķīstīšanu (neesmu lasījis) šķiet ir runāts taisnošanas jeb grēku piedošanas nozīmē. Luteriskajā ticībā ir vispārzināms, ka Kristus vietnieciskā nāve ir vienīgais, kas attaisno un spēj šķīstīt no grēkiem un nekas, ko spējam paši veikt vai izjust.

Savukārt mācītājs Jānis Bitāns par kaunu kā šķīstījošu uguni, šķiet, runā svēttapšanas un garīgas izaugsmes kontekstā. Grēksūdzē piedzīvotais kauns, Bonhēfera vārdiem, ir līdzīgs miršanai pazemojumā. Tieši tā Golgātā mira Kristus. Pazemojuma pieredze grēksūdzē viņaprāt ved pie Kristus, jo aizved cilvēku tur, kur Kristus ir atrodams - pazemojumā pie krusta. Garīga izaugsme un svēttapšana savā būtībā ir nostāšanās Kristus priekšā, gatavībā ļauties, lai viņš manī veic nepieciešamās iekšējās izmaiņas. Tādēļ kauns grēksūdzes laikā var būt spēcīga motivācija garīgai izaugsmei un ceļā uz svēttapšanu. Šādā nozīmē par kaunu runāt kā par šķīstījošu uguni nebūtu nepareizi, jo, pirmkārt, tas dedzina, un, otrkārt, mudina uz svētu, šķīstu dzīvi.
Būtu liela kļūda dot cilvēkam tikai bauslību jeb Dieva tiesas un taisnības pasludinājumu, sevišķi cilvēkam, kurš tāpat ir vainas apziņas sagrauzts. Tas var atgrūst no ticības vispār. Evaņģēlijs jeb Dieva piedošana Viņa apžēlošanās un Kristus upura dēļ ir tā, kas dziedē un palīdz mīlēt Dievu. Taču arī bauslībai pie grēksūdzes ir sava vieta. Manuprāt grūta grēksūdze ļauj jo skaidrāk un ar lielāku pateicību piedzīvot Evaņģēlija žēlastības pilno prieku un atvieglojumu.

Oskars
# Iesūtīts: 2007.02.05 12:57:22
Tieši tā!!!
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.05 13:22:03
Kauns ir dvēseles maņa. Samulsums ir normāla kristīga cilvēka reakcija grēka tuvumā. Tik pat aizdomīgi varētu runāt arī par pestīšanas prieku. Man nav šaubu par Kristus asiņu, kā vienīgo, pestījošo spēku. Piemēram, kad es saku - dievkalpojums, es viennozīmīgi domāju tikai par lūgšanu Sv. Trīsvienīgajam Dievam. Kad saku - trīsvienīgs, es nedomāju neko citu kā Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Esmu gatavs paskaidrot, ja rodas pārpratumi, bet man gan šķiet, ka tie vairāk tiek meklēti, nekā uzrodas paši. Baznīca nav mīnu lauks, kur vislaik jauzmanās no kaut kādām briesmām, jāmeklē tās. Tā ir drošības un svētību vieta.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.05 16:29:05
Man arī bija kauns. Kauns par to, ka Baznīcas oficiāls izdevums var publicēt ko tādu. Un nav svarīgi, vai tā ir KLB, LELB, RKB vai vēl kāda cita, jo svarīgi aiz tām visām ieraudzīt vienotu Kristus Miesu. Svarīgāk un skumjāk, ja Kristus Baznīca tīšuprāt nolaižas līdz dzeltenās preses stilam, primitīvā veidā meklējot kašķi un nomelnojot citus. Vai gan tiešām var domāt, ka kādam (un vēl jo vairāk mācītājam) varētu nopietni ienākt prātā, ka ne Kristus asinis ir tās, kas glābj un attīra? Vairāk kā dīvaina, nesaprotama un būtībā apgrēcinoša ir doma kādam piedēvēt šādu domāšanu.

Praktiski par kaunu - kad mans tiešām jaukais bērns ir "sagāzis podus" (parasti netīšām), paša kauns un pārdzīvojums par sadarīto viņu soda daudz vairāk kā es, un kauns ir visai nopietns iemesls, lai nākamā reizē viņš savu rīcību neatkārtotu.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.02.09 18:28:27
1. Interesanti. Grēkot nav kauns. Bet grēkus sūdzēt - ir. Un vai nav vienalga, kad tā sajūta pieslēdzas?
2. quod licet Iovi, non licet bovi. Katrs drīkst iedomāties sevi vajadzīgajā locījumā.
3. Piekrītu, ka kauna sajūta maķenīt izdedzina emociju sārņus. Un tam nav nekāda sakara ar Kristus asinīm, kas atbrīvo. Bet minētajā citātā tas arī netika apgalvots.
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.09 22:23:51
Zaurs,
vai Jūs esat sūdzējis savus grēkus pie privātās bikts?...
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.02.12 15:41:39
Balss
regulāri no 1992 gada.
Balss
# Iesūtīts: 2007.02.12 19:39:07
Zaurs,
vai varat ieteikt kādu biktstēvu?
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.12 20:00:33
Balss
Teorētiski biktēties var pie katra mācītāja, ar garīgu vadītāju vai tēvu nereti saite veidojas ilgstošāk. Cilvēks dabiski atklāj to personu, kurai uzticētos garīgā vadībā. Kas meklē, tas atrod. No savas grēku sūdzēšanas pieredzes zinu, ka izbiktēšana ir liela māksla. lūgšana palīdz atrast to cilvēku.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 36 , pavisam kopa bijuši: 4625