atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Grēksūdze
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.01.31 18:47:47
Drīz Lielais gavēnis, tāpēc vēlējos aizsākt tēmu, kurā pārrunāt ar grēksūdzi saistītos jautājumus.
Pagājušajā gadā LELB aktīvāk kā jebkad ticīgajiem atgādināja par privātās bikts esamību un nozīmi. Vai tā ieņem noteiktu vietu jūsu garīgajā dzīvē? Atzīstat, praktizējat? Kāpēc jā vai nē?
Varbūt maldos, bet vai kopējā grēksūdze ne reti praktiski (ne ideālā variantā, kā tas, iespējams, pie kādiem arī realizējas) nav stipri formāla? Vai mācītāji, kas pēc šādas vispārējās grēksūdzes cilvēkiem, kuru ticības dzīvi nepazīst pat lielos vilcienos (megadraudzēs), uzliekot rokas pie absolūcijas, neuzņemas pārāk lielu (un varbūt nevajadzīgu?) atbildību?
1Tim 5:22 "Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem, sevi pašu glabā šķīstu."
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Katehisms [87.118.110.163]
# Iesūtīts: 2007.03.03 14:42:46
Kas cienīgi bauda tādu Vakarēdienu?
Atbilde. – Gavēšana un miesīga gatavošanās gan ir laba ārēja kārtība, bet īsti cienīgs un labi sagatavojies ir tas, kas tic šiem vārdiem – “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. Turpretī kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi sagatavojies, jo vārdi “par jums” prasa ticīgas sirdis.

Kāds ir labums no tādas ēšanas un dzeršanas?
Atbilde. – To mums māca šie vārdi – “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums Sakramentā ar šiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime; jo, kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.03.08 18:40:57
"Cilvēks nekaunās grēkot, bet kaunās par to teikt. Un grēks valda pār viņu. Ja spējam pārvarēt kaunu un grēkā atzīties, tas atkrīt no mums kā iekodusies čūska, kam nocērt galvu. Bērni, neizsakāms ir grēku izsūdzēšanas glābiņš un svētība. Kas to atmet, tas atraida pretindi, kas dota pret ieņemtajām nāves zālēm. Izsūdziet viens otram grēkus!
Kas domā, ka turas pie Evaņģēlija, bet saka, ka grēki nav jāsūdz, tas nevar saņemt piedošanu tāpat, kā nevar ieliet tīru ūdeni krūzē, no kuras nav izlieti netīrumi. Un ar paša Pestītāja muti ir dots solījums Viņa mācekļiem un Viņa kalpiem: "Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs." Tas ir ļaunais ienaidnieks, kas neliek mums kaunēties, grēku darot, bet liek kaunēties atzīties, jo tad viņa cilpa top noņemta"

Svētais Antonijs Lielais (251.-356.)
Balss
# Iesūtīts: 2007.03.13 00:56:37
+Jānis 3.febr. raksta:
Roku uzlikšanu dievgaldniekiem es personīgi saskatu kā problemātisku praksi.
Visi Jūsu minētie pretargumenti, protams, ir pamatoti.
Kā ir ar par-argumentiem? Luteriskā Baznīca vēsturiski ir bijusi vairāk racionāla kā emocionāla. Attālināta varbūt... no cilvēka dziļākā iekšējā es. Kuram gribas ne tikai zināt , ka viņa grēki ir piedoti, bet to arī sajust, piedzīvot . Domāju, ka šis mācītāja roku pieskāriens ir kā taustāms apliecinājums Dieva piedodošajam, dziedinošajam pieskārienam.
Nedomāju, ka mācītājam jājūtas atbildīgam, ja kāds saņem šo piedošanu nepelnīti. Tas šā vai tā paliek šī cilvēka un Dieva ziņā. Tad jau tikpat labi nevar arī visiem nepazīstamiem pasludināt absolūciju...
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.04.02 21:57:51
Iedrošinājumam
"Kad Ārons un Mozus sāka iestāties par savu tautu faraona priekšā, lai viņš atlaiž Izraēlu, kā atbilde uz lūgumu sekoja vēl lielāka darba apjoma uzkraušana jau tā izmocītajiem izraēliešiem, kā rezultātā viņi sāka kurnēt uz saviem gādniekiem: jūs mūs esat darījuši par nicināmiem faraona un viņa kalpu acīs. Tieši to pašu pārdzīvo grēcinieka dvēsele grēknožēlā. Kad bailes Dieva priekšā un sirdsapziņa, šie iekšējie Mozus un Ārons, sāk iedvesmot dvēseli, lai tā beidzot uzceltos kājās un nomestu grēka verdzības jūgu, - pār to izlīst dziļš prieks. Bet arī ienaidnieks neguļ un tās nodomiem pārvarēt grēku sablīvē priekšā šķēršļu kalnus, un no visām pusēm uzdzen virsū bailes – bailes par savu labklājību, par iekšējām attiecībām, par savu autoritāti, pat par dzīvību. Un gadās, ka kāds, tikko sācis, jau apstājas. Bruņojies, brāli! Tas Kungs Cebaots dižens stāvēs ar Savu tiesu, un svētais Dievs svēts parādīsies Savā taisnībā. (Jes.5:16) Dievs ir stiprāks par ienaidnieku. Sauc uz Viņu – un dzirdēsi to pašu, ko Mozus toreiz: Tagad tu redzēsi, ko Es darīšu faraonam. " Apgaismotājs Teofans Vientuļnieks
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.11.21 09:47:55
Saulespuķe un Grēciniece ir nopietni ielasījušās askēzes tēvu darbos un plašā diapazonā, Antonijs Lielais - Teofans Vientuļnieks...
Vislaik domāju, ar kādu līdzīgu pieredzi, svētdzīvi un atziņām tiek iebilsts šiem nikiem? Es tiešam vēlētos zināt!
indriķis
# Iesūtīts: 2007.11.21 11:50:00
Daudzus kristiešus īpaši neinteresē šo cienījamo brāļu Kristū pašizdomātā dievkalpošana. Aiziet tuksnesī pēc pašu izvēles un tur ciest - tas ir tikai dabiski. Ja Kungs to atalgos - labi un svētīgi. Bet par to īpaši sajūsmināties - atvainojiet. Katram pašam savs krusts jānes.
Citi sēdēja staba galā - tas jau vispār vairs neatgādina kristietības saprātīgumu, bet gan dervišu un austrumu kultistu ārprātības.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.11.21 20:16:15
Sekojot ticības brāļa Indriķa (starp citu, Indriķi, mēs vienā gadā absolvējām LA ) ieteikumam, griezos pie pirmavotiem, lai nopietnāk iepazītos ar LTA. Cita starpā vēlreiz pārlasīju, ko saka M.Luters par privāto bikti:

"Mums dota priekšrocība zināt, kā grēksūdzi svētīgi lietot par mierinājumu un stiprinājumu mūsu sirdsapziņai.
Taču tagad katrs - un daudzi diemžēl to jau pārāk labi iemācījušies - var darīt, ko grib, uztverot brīvību tā, it kā nemaz vairs nevajadzētu sūdzēt grēkus . Viņi pārlieku veikli iemācījušies to, kas citkārt mums nāk par labu, un uzņem visu pārāk viegli - ja jau Evaņģēlijs ir maigs un tīkams. Taču šādas cūkas (kā esmu sacījis), nedrīkstētu tikt pie Evaņģēlija, nedz ko no tā saņemt. Tām būtu jāpaliek zem pāvesta varas, lai tiktu mocītas un dzītas sūdzēt grēkus, gavēt utt. vairāk, nekā līdz šim. Jo, kas negrib ticēt Evaņģēlijam, nedz pēc tā dzīvot un rīkoties, kā kristietim piederas, tas arī nedrīkst baudīt Evaņģēliju. Kā gan tu varētu vienīgi baudīt Evaņģēlija labumu, neko nedarīdams un nelikdamies par to ne zinis?"
Iespaidīgi, ne?

Tā kā manā draudzē ticīgā tauta regulāri tiek mudināta uz privāto bikti un par to mācīta, tad ar prieku secinu, cik luteriskā draudzē rit mana garīgā dzīve! Paldies Dievam, esmu drošās rokās!
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.11.21 20:30:34
Un nobeiguma daļa M.Lutera pamācībai par grēksūdzi ir īsa, bet kodolīga:
"Tādēļ, kad es pamudinu uz grēksūdzi, es nedaru neko citu kā -mudinu būt kristietim. Kad būsi kristietis, nāksi arī uz grēksūdzi . Jo, kas vēlas būt dievbijīgi kristieši, kļūt brīvi no saviem grēkiem un iemantot mierīgu sirdsapziņu, tiem jau ir īsts izsalkums un slāpes. "
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.21 20:37:09
Es, protams, atbalstu privāto bikti kā derīgu un vajadzīgu lietu.

Bet, uzmanīgi vairākas reizes pārlasot šo citātu, es to gan vairāk saprotu tādā kontekstā , ka daudzi uztvēruši šo evaņģēlisko brīvību kā brīvību grēkot. Un pieļauju, ka Luters ļoti vērsās pret tādu bikts praksi, kurā grēku piedošana tika saistīta ar gandarīšanu, resp. grēka izpirkšanas darbiem, tādējādi nonākot pie tās pašas jaukās mīļās taisnošanas caur darbiem.
Starp citu, esmu sastapies ar diezgan daudziem gadījumiem, kad cilvēki pat pēc pamatīgas grēksūdzes tā arī netic, ka Kristus nopelnā meklējama grēku piedošana. Arī pie sevis zinu, ka patiesībā tieši ticība, ka kāds konkrētais grēks ir piedots, sagādā vislielākās grūtības. Tādēļ jau arī tādos gadījumos ir vajadzīga šī privātā bikts, jo tā palīdz cilvēkam nonākt pie ticības grēku piedošanai.

ir jābūt skaidrībā par diviem grāvjiem: 1. Mācība par to, ja tu grēkus konkrēti neizsūdzi, tad tu nevari nonākt pie patiesas grēknožēlas un tai sekojošas piedošanas. 2. vieglprātīga attieksme: gan jau Dievs visu piedos, tā ka, tik uz priekšu, savu sirdsapziņu pārāk daudz neapgrūtinot.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.11.21 20:45:00
Jāni Kalniņ
Savukārt uzmanīgi pārlasot visu M.L. rakstu par grēksūdzi, tas konteksts veidojas kā reiz par bikts kā tādas atmešanu, t.i., esam brīvi no (tā laika) pāvesta uzliktajiem žņaugiem un nu izmantojam situāciju, lai dzīvotu zaļi, pilnībā aizmirstot par bikti, nevis baudītu to, ka uz bikti var iet nepiespiesti un ne baiļu dzīti. Acīmredzot, ne mazums ļaužu tieši tā arī darīja, ja reiz M.L. tik skarbi raksta. Vai gan kas citādāks vērojams mūsdienās, tagad pat vārds "bikts" tiek uzņemts nereti ar pretargumentu, ka luterāņiem taču tādas nav, tas tik katoļiem.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.11.21 21:32:49
Saulespuķe
Tur nu atliek vien piekrist.
Dzelzs Felix [80.70.23.14]
# Iesūtīts: 2007.11.21 22:25:31
Bikts ir laba un tai ir sava vieta.
Ir trīs veidi kā varam uzlūkot grēksūdzi- 1) vispārējā grēksūdzē vispār pasakām ka esam pē. Sūdzētājs ne saprot ko sūdz ne saprot priekš kam, ne arī apjēdz kas ir piedots grēks. 2) Biktī uzskaitām dažus grēciņus, tā it kā vispār būtu labi, bet daži negludumi būut jāšķīstī. Luters iesaka iesācējiem, lai sāk apjēgt un redzēt sevī grēku un saprast absolūcijas svētību. Bet tas notiek dažreiz, laiku pa laikam- kā pie pāvestiešiem,piem. 3) Patiesa grēkatziņa, ka NEKAS manī nav labs- neviena doma, neviens vārds, neviens darbs- miesa visam klāt. Tur vairs nav labam cilvēciņam dažas lietiņas ko izsūdzēt laiku pa laikam, bet cilvēks visu sevi atzīst par grēcinieku. Kā grēcinieks VISS tiek arī apželots. Tā ir patiesa grēkatziņa 24 st. dienā 7 dienas ned. Tāda ir arī luteriskā grēkatziņa, jo tas kas pie pravoslaviem vai romiešiem ir tikai daļēja grēatziņa līdz ar to arī īstu
Balss
# Iesūtīts: 2007.11.21 23:14:18
Dzelzs Felix [80.70.23.14]
Pieregistrejies, ludzu, lai digitaalais cenzors nenocirstu tava interesantaa komentaara asti!...
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2009.02.01 17:12:39
Šodien Domā Arhibīskaps izteica skaistu domu bikts sakarā, tālab atļaujos šo jau nolikto tēmu mazliet pakustināt.

Proti, ka agrāk un daudzviet vēl šodien sekošana Kristum varēja burtiskā nozīmē beigties ar personisko krusta vai cita veida moku nāvi. Šodien mēs, Latvijā dzīvojošie, esam no tā pasargāti - paldies Dievam! Un mūsu galējais sekošanas punkts varētu būt - ... privātā bikts, jo kas gan var būt nepatīkamāks un grūtāks kā savu grēku atklāšana otram, ne Dievam "pa taisno" (jo Viņam jau tāpat par mums nav ilūziju).

Mekletajs
# Iesūtīts: 2009.02.01 19:16:51
artos, nu nedomaaju, ka katoļu priesteris caur katoļiem ierasto biktssola sienu var izlikt cauri rokas, lai pasludinātu greeku piedošanu! Tā, ka katoļiem atšķirībā no luterāņu bikts, jāiztiek bez roku uzlikšanas.
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2009.02.01 20:43:53
jautājums šejienes katoļiem
Lai arī gan nebūšu "šejienes katolis" tomēr šo, to ir nācies dzirdēt...
Būtiskākos liturģiskos tekstos, kā šeit "ego te absolvo a peccatis tuis in nomine Patris, et Filii, et Spiritus Sancti. Amen." RKB var tikt lietoti Vatikāna apstiprināti tulkojumi. Ja latviešu tulkojumam nav apstiprinājums, tad būtu jālieto latīniskais vai kāds cits apstiprināts tulkojums. Vai to burtiski ievēro, un vai latviskais teksts nesenā laikā ir apstiprināts, nezinu, to gan varētu jautāt "šejienes katoļiem" .

Rokas netiek uzliktas arī saņemot dievgalda sakramentu?
Vai tad luterāņiem rokas būtu jāuzliek, saņemot Dievgaldu?
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.02.01 23:26:38
Iesaku pamēģināt ,,grūtāko,, variantu. Protams tiem , kuri to vēl nav darījuši. -Ir jāatrod laiks un vieta izrunāties ar Jēzu uz ceļiem ilgāku laika posmu. Vienatnē, kur neviens nevar ienākt un iztraucēt ,,sarunu,,. Jāpatin filma atpakaļ un jāpacenšas visus smagākos grēkus atcerēties un izrunāties ar Jēzu par to visu. Pat sākot no bērnības gadiem. Būs ko teikt Jēzum arī par to laika posmu....skolas gadiem utt...Bet vienreiz tas ir jāizdara. Jo tad uz Tevi iedarbojas Vārda jēga - ,, Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidu.... Tas ir Jēzus asiņu spēks, kas reiz par visām reizēm pārklās tavas skarbākās atmiņas ar Jēzus caurdurto roku glāstu.Redzēsiet efektu. Vienā brīdī jums izsprāgs asaras un turpinājumā grēku nožēlas forma ieņems ideālo variantu. Var paiet pat vairākas stundas. Tu būsi nožēlojis garā sarunājoties ar to Kungu.
Ko tas dod? Tu patiešām būsi atradis laiku izrunāties par saviem grēkiem ar savu Kungu, Lielāko Draugu. Tas dod to , ka pēc tādas grēksūdzes Jēzus Tevi vienmēr brīdinās , pirms Tu grēkosi. Tā ir fantastiska sajūta. Svētošanās. Viss tevī mainās un visi ap Tevi...
Grēksūdze Dievkalpojuma laikā mums arī ir jāpieņem. Jo mēs esam viena miesa un draudze. Mums ir iestādīta šāda liturģija. Tas nekad nebūs par sliktu. Bet būtu jāredz lai dažos šis veids nekļūtu pa tukšu rituālu. Tādiem cilvēkiem draudzei ir jāpalīdz. Ir jāatrod laiks mācītājam , vai kādiem citiem draudzes locekļiem uzrunāt šī cilvēka sirdi ārpus liturģijas laika. Bieži vien tādi cilvēki nostājas pret kalpojošajiem draudzes brāļiem un māsām un sēj ļaunumu attiecībās.
Ja kāds nespēj tā rīkoties , tad ir vajadzīga mācītāja vai kāda draudzes vecaja palīdzība. Mācītājs prot runāt ar tādiem grēciniekiem , pamācīt, dot padomu...virzīt sarunu, grēknožēlu pareizajā virzienā.
Man piem. tas nav vajadzīgs. Jo man kontakts ar Jēzu ir ,, pa tiešo,,.
Casaroli
# Iesūtīts: 2009.02.02 07:10:36
Jānis Kalniņš
+ Pāvilam taisnība. Šajā gadījumā apustulis Pāvils par roku uzlikšanu ir domājis tieši par ordināciju.
Aivars Lapšāns
# Labojis Aivars Lapšāns: 2009.02.02 11:19:01
Vai tad luterāņiem rokas būtu jāuzliek, saņemot Dievgaldu?
Roku uzlikšana ir svētīšanas, dziedināšanas ierocis. Protams , ka pirms Dievgalda to var darīt. Draudzei tas nāk par svētību. Sliktāk jau nu ne.
... Nesteidzieties rokas uzlikt... Tas vairāk domāts bija par to , ka mēs to cilvēku nepazīstam , bet dodam svētību kādā kalpošanas amatā, uzliekam rokas nepazīstamam cilvēkam dziedināšanas nolūkā, kurš neko nezin par Dievu , vēl vairāk roku uzlikšanu zin kā dziedniecības rituālu no pesteļotāju prakses utt.
Ideālais variants - uzlikt rokas tādam, kurš pieņem Jēzu par Kungu un ir sagatavots Viņa Vārda uzņemšanai.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2009.02.02 20:50:59
artos
Kādos gadījumos RKB lajs saņem svētību caur roku uzlikšanu ? Vai tikai pie kristībām, un viss? Ja reiz luterānis jebkurā laikā var saņemt privātu svētību no garīdznieka caur roku uzlikšanu, tad kālab gan RKB tas būtu savādāk?

Šī Tava piebilde ir dikti laba : Taču luterāņiem būtu jājautā, kā viņi ir pamanījušies grēkus sūdzēt "visparīgi", bet absolūciju saņemt personīgi?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 31 , pavisam kopa bijuši: 4620