atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Grēksūdze
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.01.31 18:47:47
Drīz Lielais gavēnis, tāpēc vēlējos aizsākt tēmu, kurā pārrunāt ar grēksūdzi saistītos jautājumus.
Pagājušajā gadā LELB aktīvāk kā jebkad ticīgajiem atgādināja par privātās bikts esamību un nozīmi. Vai tā ieņem noteiktu vietu jūsu garīgajā dzīvē? Atzīstat, praktizējat? Kāpēc jā vai nē?
Varbūt maldos, bet vai kopējā grēksūdze ne reti praktiski (ne ideālā variantā, kā tas, iespējams, pie kādiem arī realizējas) nav stipri formāla? Vai mācītāji, kas pēc šādas vispārējās grēksūdzes cilvēkiem, kuru ticības dzīvi nepazīst pat lielos vilcienos (megadraudzēs), uzliekot rokas pie absolūcijas, neuzņemas pārāk lielu (un varbūt nevajadzīgu?) atbildību?
1Tim 5:22 "Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem, sevi pašu glabā šķīstu."
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
moritz :) [213.21.215.97]
# Iesūtīts: 2007.02.28 12:14:30
liturgs [81.198.178.216]
ja? un kopsh kura laika draudzee ienaak shie rakstu vaardi: Izsūdziet cits citam savus grēkus...??? ceru, ka esi lasiijis un zini, kur atrodaas...
moritz :) [213.21.215.97]
# Iesūtīts: 2007.02.28 12:23:48
liturgs [81.198.178.216]
neesmu taa ne teicis un pat ne domaajis... tikai raksti...
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.28 13:50:57
liturgs [81.198.178.216]
Šis ir tavs citāts - Neapšaubāmi, ka auss privātbikts būtu svētīga praxse, gan daudz ļaunprātīgi izmantota, bet ,izskatās, ka to neizdosies reanimēt.
Tāda neatgriezeniska zaudējuma intonācija. Lietu mācīšana, atgādināšana un pamudināšana nav reanimēšana ar pesimistisku galu.
Vēl viens tavs citāts - Ar auss privātbikti ir tāpat kā ar gavēni-ar to aizraujas attiecīgās praxes entuziasti.

Tavuprāt izskatās, ka esi par pašsaprotamu un vairumā atpazīstamu auss bikti baznīcā? T.s. es neesmu pret, es tikai neesmu ļoti par
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.28 18:02:10
liturg [81.198.178.216]
Kur tad nācies saskarties, ka privātā bikts "ir pārāka par citām Absolūcijas formām" ? Neko tādu nekad neesmu dzirdējusi vai lasījusi. Drīzāk otrādi - joprojām gribētos, lai cilvēkiem vairāk mācītu un atgādinātu, ka ir arī šāda bikts iespēja, tad būtu mazāk tādu, kas ar īsti nenomierinātu sirdsapziņu staigā.
Starp citu, kā pašam ar privāto bikti? Praktizējat? Ir, kas labi izbiktē?
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.28 19:05:50
Saulespuķe
Šeit nevajag uzdot neatbildamus jautājumus, es jau to Ēvaldam Bērziņam reiz sacīju
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.28 19:54:08
Jāni_Bitān
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.02.28 21:38:39
1) Man te kaut kas nav saprotams. Man jau teoloģijas seminārā mācīja, ka evaņģēliskās baznīcas lielais spēks ir vispārējā grēksūdzē un tai sekojošajā absolūcijā, savukārt privātbikts ir personīgās attīrīšanās un garīgās pieaugšanas instruments. Kad man bija vajadzīga privātbikts, tad vienkārši gāju pie sava draudzes mācītāja un saņēmu personisku absolūciju un stiprinājumu ticībā, garīgu padomu. Kur ir problēma?
2) Būtiskāks man šķiet jautājums, ko pieminēja +Jānis: roku uzlikšana vispārējā kārtībā. Pirms kāda gada nonācu pie pārliecības, ka jāseko ap. Pāvila padomam - "... rokas nevienam neuzliec ātri....". Draudzei vienkārši paskaidroju kas un kā un viss. Vismaz es pats sūdzības par to neesmu saņēmis, varbūt ka cilvēkiem vienkārši bail sūdzēties? Varbūt ka vērts atvērt jaunu iskusiju par šo tēmu vai arī varam tepat turpināt?
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.02.28 22:23:51
Jānis Kalniņš
Vai ap. Pāvils ar roku uzikšanu vēstulē Timotejam nedomā ko ļoti konkrētu, proti, ordināciju?

Kas attiecas uz "roku uzlikšanu" Absolūcijas laikā, es vairāk pievienotos Balss komentāram: "Domāju, ka šis mācītāja roku pieskāriens ir kā taustāms apliecinājums Dieva piedodošajam, dziedinošajam pieskārienam."
Ne-baznīctēvs [81.198.190.2]
# Iesūtīts: 2007.03.01 15:29:00
Varu tikai pievienoties god.Pāvila sacītajam. Vienalga, vai ar labo vai kreiso roku, kurš daudz par to pie altāra aizdomājas. Tomēr, manuprāt, nav mazsvarīgs piedošanu apliecinošais un dziedinošais pieskāriens. Savukārt, kā mēs zinām, tas ir bijis nopietns iemesls diskusijās par grēksūdzi kā sakramentu. Tāpēc tā nav nejaušība, ka par pieskārienu (t.i.roku uzlikšanu) vairāk tiek runāts privātbikts kontekstā. Lai gan evaņģēliskajā kalpošanā jādominē piedodošajam (došu pāriplūstošu, sakratītu, saspaidītu) pasludinājumam. Jā, nepelnīti, jā, avansā, bet no tā mēs visi dzīvojam! Jā, visu mūžu nožēlojot, apraudot savus un savu garīgo bērnu grēkus, bet arī ticot, cerot un apliecinot Kristus mīlestību.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.03.01 15:29:39
liturgs [81.198.178.216]
Vai tu pats esi vispārējas bikts entuziasts?
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.03.01 15:30:56
liturg [81.198.178.216]
Tad jau varu kādu vārdu teikt, kaut tam nav nekāda sakara ar "entuziasmu".
Protams, ka nav privātā bikts pārāka par vispārējo, bet ir reizes, kad pilnīga dvēseles miera iegūšanai ir nepieciešams izsūdzēt ļoti konkrēti un ļoti konkrēti saņemt Absolūciju. Un ja vēl tad uzmācas mocītājs par vecajiem grēkiem, tad vienkārši ar prātu ir ko likt pretī- izsūdzēts, nožēlots, piedots un no parādu saraksta izdzēsts! Grūti iedomāties (tas gan no pers. pieredzes), ka sirds var palikt mierā, tā arī skaļi neatzīstoties savos, piemēram, okultajos vai citos tikpat smagos grēkos. Vismaz man bija ļoti svētīgi to savulaik skaļi izteikt, atzīt un skaļi nožēlot, jo, ja reiz varēju ko atklāti grēkot, tad japrotas arī atklāti nožēlot, nevis klusumā sirsniņā, tā lai neviens cilvēks manu kaunu neuzzina. Bet tas laikam kā kuram.
P.S. Paliek spēkā jautājums - kā pašam ar privāto bikti? Praktizējat? Ir, kas labi izbiktē?
dzervene [87.110.153.250]
# Iesūtīts: 2007.03.02 10:30:47
nupat biju uz privato greksudzi, cik tas bija svetigi!
un otrs - man butu loti bedigi, ja pie Vakarediena vairs nebutu absolucijas ar roku uzliksanas.
Zaurs
# Labojis Zaurs: 2007.03.02 10:53:09
Lasu un nesaprotu, kas notiek. Pārlasīju vēlreiz to gabalu par grēksūdzi no Lielā katehisma (atrodams arī šeit) http://www.3vienbaznica.net/pardomuArhivs/Arh_Luters_greksudze.htm
cilvēks tak ir spējīgs jebkam , pasvītroju, jebkam , sameklēt attaisnojumu, lai tikai pats paliktu savās acīs taisns un cienījams. Un vispārējā bikts dievkalpojuma laikā ir gan jauka, bet neliek konkrētas lietas konkrēti nosaukt, verbalizēt, atzīt par grēcīgām - tāpat kā universāls instruments skaisti izskatās plauktā, bet patiesā darbā tas īsti neder.
Privātbikts ar privātkaunu un privātabsolūciju labi palīdz pret privātlepnumu un privātpaštaisnumu.
deprofundis
# Iesūtīts: 2007.03.02 14:38:48
labāk pastāstiet, kā būtu jāgatavojas privātajai grēksūdzei. un ko jūs sakāt par ideju rakstiski sagatavot dokumentu, kur izklāstīti konkrēti grēki atbilstoši katram bauslim, un tad to iesniegt mācītājam, lai izlasa? runājot taču ... zin kā, sastostās, samulst, kaut ko aizmirst...
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.02 18:20:32
deprofundis
Tā arī gāju uz savu pirmo bikti - ar rakstiskām atbildēm uz mācītāja doto Dvēseles spoguli (sīkāk sadalīti jautājumi pēc 10 baušļu principa). Daudz lapu bija- kā nekā par visu iepriekš nodzīvoto un nekad nesūdzēto. Lasīju skaļi pati. Kauns bija liels, asaras ar` mazliet bira, bet vēlākos laikos bira stipri vairāk un par stipri vieglākām lietām. Tagad eju par dažām vai tikai kādu vienu mokošu lietu.
Dvēseles spoguli pavaicā savam mācītājam - sākotnēji ļoti palīdz sagatavoties, ja viņam nav, šai pat portālā ir mācītāji, kuriem noteikti ir, kas varētu padalīties.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.03.02 19:59:01
par roku uzlikšanu .
Cik esmu bijis Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Norvēģijā, tur roku uzlikšana pie vispārējās bikts netiek praktizēta. To nedara arī katoļi, cik zināms, viņu konstrukcijas biktskrēsos tas nemaz nav iespējams.
Vai kāds varētu sniegt komentāru, kad šī roku uzlikšana pie vispārējās bikts ir sākusies? Man šķiet, ka tas kaut kādā mērā ir saistīts ar cilvēka vēlmi saņemt individuālu absolūciju, bet bez individuālas bikts. Man tas īsti neiet kopā. Pie vispārējās bikts mēs uzdodam bikts jautājumu un tad atbildam: " Ja tā ir tava patiesa grēksūdze un lūgšana...", bet uzliekot rokas vairs nevienam to nejautājam un arī nepārbaudam, vai tad ikviens ir pateicis to "jā". Tādā gadījumā var iznākt, ka pasludinām personīgu absolūciju tam, kurš nav apliecinājis savu patieso grēknožēlu, vai nu tos uzskaitot, vai nē!
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.02 21:12:45
liturg [81.198.178.216]
Kā var gribēt bez grēksūdzes saņemt Svēto Sakramentu? Tā nu gan nav laba doma. Necienīgi.
sandra [81.198.179.167]
# Iesūtīts: 2007.03.03 09:16:57
liturg,ieejot pa durvīm,kājas tā kā vajadzētu noslaucīt,kaut mājās tās jau nomazgāji...
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.03.03 14:02:25
Grēciniece
Nu redz, te nu ir mūsu Latvijas īpatnība grēsūdze, grēku piedošana un sv. Vakarēdiens viss sajaukts vienā putrā!
Cik man kādreiz ir mācīts, tad grēksūdze un sv. Vakarēdiens ir divas atšķirīgas lietas, kas pastāv viena ar otru nesaistītas. Tradīcija ir, ka svētdienas dievkalpojumā ir gan grēksūdze, gan sv. Vakarēdiens, un tādēļ kaut kādā dīvainā veidā šis ir saistījies vienā kompleksā. Liturgam taisnība, var būt arī situācija, kad sv. Vakarēdiens tiek svinēts bez iepriekš tieši notikušas grēksūdzes.
Vēl man visai dīvains šķiet apgalvojums, ka sv. Vakarēdiena baudīšana dod grēku piedošanu!
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.03 14:19:00
Jāni Kalniņ
Vai gan kāds apgalvo, ka Sv.V. un Gr. nav atšķirīgas? Protams, ka tās ir absolūti atšķirīgas svētdarbības!
Ir runa par CIENĪGU Sv.V. saņemšanu, kas, loģiski, iespējama, pateicoties pirms tam notikušai grēksūdzei (uz katra paša sirdsapziņas, cik patiesi tiek izsūdzēti grēki kopējā grēksūdzē). Man tiešām grūti iedomāties, ka varētu pa taisno kā no ielas doties pie altāra pēc Vissvētākā Sakramenta... Varbūt vienīgi kādā fastfood tipa baznīcā, bet ceru, ka Latvijā nekas tāds nenotiek.
Sv.V. baudīšana nedod grēku piedošanu, nepamanīju, ka te būtu izskanējusi šāda ideja.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 45 , pavisam kopa bijuši: 4673