atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Grēksūdze
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.01.31 18:47:47
Drīz Lielais gavēnis, tāpēc vēlējos aizsākt tēmu, kurā pārrunāt ar grēksūdzi saistītos jautājumus.
Pagājušajā gadā LELB aktīvāk kā jebkad ticīgajiem atgādināja par privātās bikts esamību un nozīmi. Vai tā ieņem noteiktu vietu jūsu garīgajā dzīvē? Atzīstat, praktizējat? Kāpēc jā vai nē?
Varbūt maldos, bet vai kopējā grēksūdze ne reti praktiski (ne ideālā variantā, kā tas, iespējams, pie kādiem arī realizējas) nav stipri formāla? Vai mācītāji, kas pēc šādas vispārējās grēksūdzes cilvēkiem, kuru ticības dzīvi nepazīst pat lielos vilcienos (megadraudzēs), uzliekot rokas pie absolūcijas, neuzņemas pārāk lielu (un varbūt nevajadzīgu?) atbildību?
1Tim 5:22 "Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem, sevi pašu glabā šķīstu."
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.02.03 12:19:15
Grēciniece,
To pašu tad varētu vaicāt par absolūcijas formulu, ko draudzēs parasti lieto, pasludinot grēku piedošanu visiem klātesošajiem, tai skaitā nepazīstamajiem. Man pašam vispārējai grēksūdzei piemērotāka šķiet formula, ko lietoja laikā, kad es sāku iet uz baznīcu: "Visuspēcīgais un mūžīgais Dievs par mums ir apžēlojies Jēzū Kristū un Viņa dēļ mums piedod mūsu grēkus, kad tos no sirds atzīstam un sūdzam, un dod žēlastību, ka atgriežamies un iemantojam mūžīgo dzīvību." Plašākā formula ar roku uzlikšanu tiešām šķiet piemērotāka privātajai grēksūdzei.
Roku uzlikšanu dievgaldniekiem es personīgi saskatu kā problemātisku praksi. No vienas pues roku uzlikšana īpaši dievgaldniekiem objektīvi neko nepieliek klāt pie tās absolūcijas, ko mācītājs pasludina visai draudzei. Un, ja tā, tad kādēļ vispār jāuzliek rokas? Un kādēļ rokas uzliek "pa pāriem" nevis katram atsevišķi? Tikai laiku taupot, tāpat kā, gribot aiztaupīt došanos pie altāra dievkalpojuma sākumā, lielās draudzēs ir pasākuši uzlikt rokas tieši pirms izdalīšanas, kaut grēksūdzes un absolūcijas vieta ir dievkalpojuma sākumā. Un, protams, arī mācītājam psigoloģiski mēdz būt grūti uzlikt rokas nepazīstamam cilvēkam.
No otras puses, šī prakse ir TIK ļoti iegājusies draudzēs, sevišķi vecākajā paaudzē, ka tās atmešanu viņi izjūt kā lielu traumu. Šeit nu ir gadījums, kad ir paturēta ceremonija, kuru var paturēt neapgrēkojoties, varbūt tikai aptumšojot simbolu skaidrību.
Tomēr attīstībai manuprāt būtu jābūt uz vispārēju absolūciju pēc vispārējas grēksūdzes. Protams, rodas jautājums, kurā brīdī tad draudzes locekļi dzird grēku atlaišanu nevis tikai apliecinājumu, ka Dievs piedod grēkus. Stingri ņemot, Tiem, kas vēlētos saņemt absolūciju ar roku uzlikšanu būtu jāiet pie individuālās grēksūdzes, kā arī draudzē jāievieš īpašs grēksūdzes dievkalpojums pirms mesas. Tādus esmu redzējis gan pie prof.R.Feldmaņa, gan arī Vācijā, SELK baznīcā. Draudze sanāk sestdienas vakarā vai svētdien pirms lielā dievkalpojuma un tur izvērstu grēksūdzes lūgšanu ar sirdsapziņas izmeklēšanu un baušļu atgādinājumiem, izlūdzas piedošanu un tad saņem absolūciju ar roku uzlikšanu. Šo praksi jau sāk izmēģināt dažās mūsu draudzēs. Taču liturģiskās pārmaiņas vienmēr ieviešamas lēni un apdomīgi, citādi tās cilvēkus traumē un apgrūtina.
Oskars
# Iesūtīts: 2007.02.03 13:15:19
Tas būtu brīnišķīgi, ka visur būtu tā, ka ir iespēja sestdien vai svētdien pirms dievkalpojuma aiziet uz privāto grēksūdzi.Tas vairāk cilvēkus piesaistītu un mudinātu to darīt, jo ja ar mācītāju ir jāsarunā laiks, kad pie viņa iet uz grēksūdzi, daudziem ir problemātiski. Un tāpēc tas būtu ļoti labi, ja visur ieviestu šādus grēksūdzes dievkalpojumus.
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.02.03 22:00:17
Rīgas Jaunajā Sv.Ģertrūdes baznīcā kopš Baznīcas gada sākuma noturam grēksūdzes svētbrīžus svētdienās plkst. 9:30. Tieši tajos ir roku uzlikšana individuāli, (nevis par pāriem). Pēc svētbrīža ir neliels pārtraukums un 10.00 sākas dievkalpojums, kā parasti. Svētbrīža kārtības paraugs ņemts Vācijā SELK draudzē.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.04 18:43:24
Irma Semjonova
# Labojis Irma Semjonova: 2007.02.06 00:53:58
...piedodiet, atvainojiet, d-žēl ir aizslēgusies manējā diskusija, par grēksūdzi, bet Man ļoti gribētos dzirdēt LELB vadības un mācītāju komentārus par Jāņa Bitāna, kurš pat vairākkārt ir kauninājis foruma dalībniekus, rakstot:
"Kauns, no kura tik bail un neērti pirms grēksūdzes, tās laikā ir kā šķīstījoša uguns, kas attīra."
"Es jautāju, kā nav kauna kaut ko tādu rakstīt? Kā kāds var kļūt par mācītāju vai vispār tikt uzņemts luterāņu baznīcā, ja nezina, ka nevis mūsu kauns, bet Kristus asinis ir tās, kas mūs šķista un attīra no visiem grēkiem?" mani tā samulsināja, ka nezinu vairs, ko domāt.
Varbūt mēs varētu turpināt šeit?

redaktors
# Labojis redaktors: 2007.02.06 06:28:29
Piedodiet, Irma, jums tika atbildēts pēc būtības. Labu un vērtīgu diskusiju neveicina ja jautājat "kā nav kauna..." Ja rakstīsiet, ka nesapratāt šo vai citu domu, esmu pārliecināts, ka dabūsiet daudz vērtīgākas atbildes. Un, lūdzu, ievērojiet, ka redaktori savu iespēju robežās vēlas nevis kādu ierobežot, bet gādāt, lai forumā varētu apmainīties ar vērtīgām domām, un forums kalpotu ticības, draudzības un mīlestības stiprināšanai.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.06 08:57:33
Oskars
Tas tiešām būtu labi, ja pirms katra dievkalpojuma būtu iespēja privētbiktij. Kaut vai iespēja! Taču tam ir arī viens praktisks šķērslis. Mācītājs bieži ierodas no cita dievkalpojuma un nav daudz laika, lai pieņemtu penitentus. Otrkārt, daudzās baznīcās nav tādas nišas, kur cilvēks varētu palikt mazāk ievērots savas privātbikts laikā. Kurzemēs baznīcās vēl vietu vietām ir saglabājušies biktssoli, bet tie ir gaužām nepraktiski. Savā draudzē izgatavojam tādu speciāli bikts vajadzībām, tas var būt noderīgs arī poimēniskām sarunām. Ja labi izdosies, varētu to kā ierosmi un praktisku iespēju piedāvāt citām draudzēm.
juzis
# Iesūtīts: 2007.02.06 16:37:18
Es gan nesaskatu, ka redaktotrs ko nogriezis! Vienkārši Irmai Semjonovai, kura zin stāstīt, kas notiek daudzās draudzēs un pazīst daudzus mācītājus, lūdz izlasīt arī tās atbildes, kas viņai ir sniegtas šajā forumā, nevis nokopēt velreiz savu tekstu un ievietot atkārtoti.
Irma Semjonova
# Labojis Irma Semjonova: 2007.02.06 19:38:04
Paldies, redaktor, ka atslēdzāt vaļā manu diskusiju "Kauns pirms, pēc un grēksūdzes laikā".

Man gan nešķiet, ka pēc būtības tika atbildēts, jo +Jānis, izsakot spriedumus, minēja, ka neesot lasījis. Tas man atgādina padomju laikus, kad politbiroja biedri neizlasīdami sprieda verdiktu, kā sacīt jāsaka – ņi čital no jesķ mņeņije.

Starp citu, darbā pavirši pārskrēju komentāriem un man šķita, ka to bija krietni vairāk. Kāpēc tika izdzēsts māsas Saulespuķes komentārs 2007.02.05 19:01:48?

juzi, savas asprātības paturiet pie sevis.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.06 20:16:56
Irma , ja Jūs runājat par diskusiju saistībā ar kaunu, tad neko vairāk par tām rindkopām vienā atbildē konkrētai diskusijai arī nerakstīju, tā ka viss ir kārtībā. Tas, ka dators uzrāda dažādus laikus, laikam ir datora personiskais viedoklis
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.11 20:49:10
Jāni Bitān,

Jūsu pēdējais komentārs ir labs. Tam arī es pilnībā varu piekrist.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.02.26 08:49:13
>Jānis_Bitāns

Bet vai tad nav vienkāršāk palūgt Romas katoļiem biktskrēsla rasējumus? Viņiem tak pieredze gadsimtu gaŗumā.
liturgs [87.110.5.87]
# Iesūtīts: 2007.02.26 20:13:34
Ar auss privātbikti ir tāpat kā ar gavēni-ar to aizraujas attiecīgās praxes entuziasti. Absolūtais vairākums luterāņu neaizraujas ar auss privātbikti, tāpēc ir veicināma un mācāma atziņa, ka grēki piedoti absolūcijā un caur Sv. Vakarēdienu. Neapšaubāmi, ka auss privātbikts būtu svētīga praxse, gan daudz ļaunprātīgi izmantota, bet ,izskatās, ka to neizdosies reanimēt. Neuzticēšanās un kauns spēlē savu lomu, arī luteriska gudrība, ka grēkus izsūdzot Dievam, dievkalpojumā saņemam tādu pašu absolūciju, kā biktstēva teikto.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.26 21:30:43
Zaurs
Ne gluži. Man nešķiet tas režģītis nepieciešams, brīvā dabā esmu redzējis kā blakus sēžot kabatlakatiņu tur. Bikts krēslu var lietot kā samierināšanās solu, kur mācītājs sēž vidū starp ķildniekiem (kaimiņiem, laulātajiem u.c) un palīdz samierināties. Nu pavisam citādāks
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.26 21:37:49
liturgs [87.110.5.87]Ar auss privātbikti ir tāpat kā ar gavēni-ar to aizraujas attiecīgās praxes entuziasti.

Paklau, nemāni cilvēkus. Nav tāpat. Auss bikti lieto pēc vajadzības, pēc nepieciešamības. Auss bikts ir primāra, no tās atvasināta vispārējā un individuālā. Katru formu lieto atbilstoši, tās neaizstāj viena otru.

luteriska gudrība, ka grēkus izsūdzot Dievam, dievkalpojumā saņemam tādu pašu absolūciju, kā biktstēva teikto.

Tā gan drīzāk ir luteriska nolaidība pret atšķirību svarīgumu.
Balss
# Labojis Balss: 2007.02.26 23:27:39
+Jānis raksta:
Roku uzlikšanu dievgaldniekiem es personīgi saskatu kā problemātisku praksi.
Visi Jūsu tālāk minētie pretargumenti, protams, ir pamatoti.
Kā ar par-argumentiem? Luteriskā Baznīca vēsturiski ir bijusi vairāk racionāla kā emocionāla. Attālināta varbūt... no cilvēka dziļākā iekšējā es. Kuram gribas ne tikai zināt , ka viņa grēki ir piedoti, bet to arī sajust, piedzīvot . Domāju, ka šis mācītāja roku pieskāriens ir kā taustāms apliecinājums Dieva piedodošajam, dziedinošajam pieskārienam.
Nedomāju, ka mācītājam jājūtas atbildīgam, ja kāds saņem šo piedošanu nepelnīti. Tas šā vai tā paliek šī cilvēka un Dieva ziņā. Tad jau tikpat labi nevar arī visiem nepazīstamiem pasludināt absolūciju...
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.02.27 14:45:38
>Jānis_Bitāns
Ir jau arī rasējumi tādi bez režģīša. Ir arī Rietumos tādi kā .... labāku vārdu neatrodot, jāsaka - grēksūdzes skapji - tādi kā palieli skapji, kā pamazas koka istabiņas, kur var aci pret aci runāt ar priesteri bez kādiem režģiem, un draudze neredz.
Vai tik kaut kas līdzīgs nav arī dažās Kurzemes baronu celtajās baznīcās?
Ne-baznīctēvs [81.198.190.2]
# Iesūtīts: 2007.02.27 15:41:19
Jānim Bitānam.
Privatbikts ir laba lieta, bet tomēr, manuprāt, vajadzētu izvairīties no draudžu locekļu terorizēšanas, lai privātbikts nepārvērstos tikai par varas rīku. Jo galu galā Dievs Kristū mums sniedz piedošanu! Mēs esam tikai pazemīgi instrumenti Viņa rokās. Baznīcas vēsturē ir bijuši gaužām nožēlojami piemēri, kā biktēt jaunus skuķus, sievas vai zēnus, kas gan vairāk līdzinās perversībām. Var palasīt vienu otru viduslaiku bikts spoguli! Grēku skaits tomēr ir visai ierobežots, bet lielākā problēma ir tajā, ka mēs netiekam galā ar savu seksualitāti. Tāpēc lielus pārpratumus palīdz atrisisnāt sistemātiskas, izkaidrojošas Bībeles stundas. Es nedomāju, ka klērs ir kādu slepenu zināšanu glabātājs vai arī tam kaut kas no draudzes īpaši būtu slēpjams (ja vien savi kašķi). Arī mūs glābj tas pats mīlāļais Kristus Evaņģēlijs. Lieku reizi tikai atkārtošos, biktī savarīgākais ir Absolūcija! Un kas tas i
Ne-baznīctēvs [81.198.190.2]
# Iesūtīts: 2007.02.27 15:43:13
+ un kas tas ir, ja ne Evaņģēlijs!
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.28 11:43:13
Ne-baznīctēvs [81.198.190.2], liturgs [81.198.178.216]
Jums jāatmet emocijas un jābūt lietišķiem šajā tematikā. Katrai formai ir sava nozīme, nevis atšķirīga absolūcija! Ne tā? Kristīgs cilvēks, kurš nopietni sūdz grēkus, to dara indiviuāli, savas draudzes dievkalpojumā un pie garīdznieka. Kāpēc aplaupīt sevi un nelietot visu absolūcijas saņemšanas iespēju bagātību? Kāds sakars te ar viduslaiku īpatniem bikts spoguļiem? Bija arī labi un vairāk par sliktiem. Ko meklē, to atrod!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 9 , pavisam kopa bijuši: 4637