S.Rrrr.... 
|
Iesūtīts:
2008.03.31 10:11:14
varbūt vēl konkrētāk - garīgais tēvs, padomdevējs, biktstēvs u.tt. |
|
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2008.03.31 11:54:28
da neviens, negandē. Ja Tev patīk paklausīties, ko minētais mūks stāsta par savu ticības dzīvi - klausies. tas noteikti ir interesanti. Tikai tēmas uzstādījums bija - garīgais tēvs, padomdevējs, biktstēvs. Es piemetu klāt sāpīgos dzīves jautājumos var palīdzēt arī kristietis līdzās ar kādu trāpīgu Rakstu vietu. Vai tiešām man tik nesakarīgi teksti sanāk . Negribas arī baigi gari rakstīt. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.31 11:57:25
KarotesNav Var jau vēl arī, kā sacīt, dzīvot vientuļu eremīta bezprieka dzīvīti četrās sienās - nebūs sevi ar ko salīdzināt! Būs komforti un mierīgi uz dvēseles! Kādos 30 gados var pat pie tādas dzīves pierast un nevēlēties neko citu. ... . Ehh... lai cilvēks būtu tikumīgs, viņam pietiek tikai ar sevi, bet netikumam - vajag vismaz divus! Grūti ir cilvēkam panest pašam sevi, savu vientulību. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.03.31 11:57:57
Tāpēc mums ir vajadzīga patiesu UN gudru kristiešu sabiedrība, padoms un korekcija, lai mēs neaizklīstu visdažādākajās novirzēs.
Ir dzirdēts, ka katoļu priesteri bez kādas īpašas meklēšana iet uz grēksūdzi pir jebkura cita priestera...
Ja tā ir tikai izsūdzēšana kā Dieva priekšā un absolūcijas saņemšana, tad tas ir arī mūsu Dievkalpojuma grēksūdzē. Ja vajadzīgs padoms, tad nu tomēr ir jāmeklē personīgāka saruna.
Lūk, tas mums, luterāņiem ir mazliet neskaidrāks - jo, vai mūsu mācītāji vispār ir mācīti, ir gatavi un spējīgi privātai grēksūdzei un garīgai padomdošanai? Vai viņi to ir mācījušies? Jo šī tradīcija, ja vispār ir bijusi, ir panīkusi - ar dažīem izņēmumiem.
Ir arī otrs grāvis - kāds dedzīgs, iemīļots un populārs mācītājs gandrīz pieprasot un spiežot baznīcēnus uz privāto bikti... |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.03.31 11:58:15
Mulders
KN, bet kā ta tu domā tie, kas sākumā dzīvoja ar Dieva Vārdu, kad tas pat nebij nedz pirakstīts nedz pieejams ikvienam lasīt?
Ar to ir par maz! No pierakstu grāmatas ķirurģiju neiemācīsies, tur vajag dzīvu skolotāju ķirurgu, kurš pasaka "tu esi beidzot visu pareizi sapratis, tagad pats vari strādāt par ķirurgu un mācīt arī citus".
Protestanti vienkārši "apvainojās" uz Pāvestu, jo viņš šo Skolotāju autoritāti pacēla PĀRI visam
Jā, viņš iedomājās, ka viņam tā pēctecības ķēde ir, bet patiesībā nebija. Ja ķēdes nav, tad skolotāju nevar absolūti klausīt. |
S.Rrrr.... |
# Iesūtīts: 2008.03.31 11:59:05
Rausītis
zini ko ,rausīt! vispirms parādi man to vietu kur es teicu ka šis cilvēks ir daudz un lepni stāstījis par savu dzīvi!?
tieši par to jau es runāju - liecība par cilvēku vispirms ir viņa dzīvesveids, nevis tukša un skaļa pļurkstēšana.
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:00:34
S.Rrrr....
liecība par cilvēku vispirms ir viņa dzīvesveids, nevis tukša un skaļa pļurkstēšana
Jā, tas rāda, ka cilvēks pats pieturas tam, ko māca citiem. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:02:25
KN, ar tiem skolotājiem jau ir tā, ka ja skolotājs pats kļūst ļauns vai vienkārši slims (kļūdīgs) nav vairs augstākas autoritātes un nekāda mēra, kā pārliecināties par viņa nomaldīšanos!
Jā Raksti var gadīties neuzrādīs katru sīkumu... bet lielās litās, Raksti neļauj novirzīties un tamdēļ jau ir šādas tādas organizācijas, kas grib to Skolotāju Autoritāti tik lielu uzpūst, lai Rakstu Vārds aiz tā tiktu noslāpēts un faktiski tas nozīmē atņemt cilvēkam iespēju vispār pašam pārliecināties vai šis Skolotājs maz māca to, ko Kristus sludināja!
Piemēram, Lūka, pats precīzi ar šo mērķi raksta savu Evanģēliju - uzšķir pārlasi 1 nodaļas pāris pirmos pantus - mērķis viennozīmīgs - lai teofils (īsts vai hipotētisks lasītājs) spētu pārliecināties, ka tas ko viņam pasludināja (tātad kāds skolotājs) patiešām IR tā īstā ticība! Tātad vismaz Lūkas Evanģēlijs ir kā labs sākums šīs ticības mācības pārbaudei! BTW Jānis to pašu saka, tikai sava Evanģēlija beigās 20 nodaļā!
Personīgi Mulders tamdēļ šos abus Evanģēlijus liek interpretatīvās hierarhijas pašā augšā... (jeb pamatā) un ar tiem tiek interpretēti visi pārējie raksti!
Luterismā interpretācijas tradīcija ir vienkārši izsakāma - Kristoloģiski! Ikvienā rakstu vietā vispirms jāmeklē Kristus Persona, Kristus ir centrā, un viņa persona ir aclēga izpratnei. Nu un protams, dabīgi - vispirms mēģinam lasīt kā stāv rakstīts, un tikai ja tad sanāk tufta pilnīga (salīdzinot ar citām skaidrām vietā) tikai tad meklējam simbolisko nozīmi! |
S.Rrrr.... |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:05:27
nu labi. vienkārši man bija (un ir!) prieks, ka beidzot es esmu atradusi to, ko sauc pa savu garīgo tēvu. un viss, un punkts! biju jau izdomājusi, ka man tāda nebūs... jo nebiju satikusi neko tamlīdzīgu... domāju, varu iztikt. bet lai viss gods un slava manam Dievam jo Viņs dod visas lietas, kas ir mums nepieciešamas. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:06:59
S.Rrrr.... manuprāt, ja ir iespējama izaugsme kādā, tātad tā ir iespējama arī manī! Reliģija neesot jūsmošana, vai arī ar pirkstu braukāšana pa Rakstiem, bet gan disciplīna. Ja kāds grib "augt" bez sevis iegrožošanas, tas protams var mēģināt to darīt. Neko citu, kā sūru un grūtu darbu pašam ar sevi, pašatteikšanos, ticība nepiedāvā. Neko citu pēc būtības viņa arī nezina, nekādas garantijas neuzņemas. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:08:36
KN, ir vajadzīgi abi... kā roka roku... Bet arī vēsturē vienmēr redzēsi, ka pēdējā autoritāte pieder Rakstiem...
Ja lasi Evanģēlijus, tad redzēsi ka pat Kristus, izmantoja Rakstus lai pamatotu savu mācību. Viņš bij patiesi vienīgais kurš varēja visur teikt "ES tā saku" un cirst dūri galdā un viņam BŪTU taisnība... Bet viņš izvēlējās apelēt pie Rakstiem!
Es pac reiz uzgāju, bet nu esmu aizmirsis, kādu psalma pantu, kur Dievs pat pasaka ka viņš pats pakļaujas tam, ko ir teicis! Tas skan visai jēdzīgi, bet precīzi nenocitēšu!
Tad kamdēļ lai mēs būtu labāki par Kristu un lietotu citu metodi. Arī Pāvils ar kaut kādiem Jūdiem tieši tā sarunājās... šis pasludina, bet šie meklē Rakstos un pārbauda vai tā ir!
Un, es nezinu vai esi šo tēzi dzirdējis, Krstieši tic, ka Raksti IR Dieva Vārds dzīvais... šie Raksti ir dzīvs Gars, kad tos lasa un ielaiž sevī, tad proporcionāli ielaistībai, proporcionāli DZĪVS Dieva Gars uzrunā un pats sevi interpretē...
Piemēram, Mulderam skolotāju vajadzēja tikai tādos svarīgos mezgla punktos... un faktiski tikai tādu nelielu "grūdienu" kad Skolotājs vienkārši noņem to nebiblisko šķērsli, kas neļauj ieraudzīt Biblisko gaismu!
Pac esmu redzējis pie jaudnzimušiem Kristiešiem kā viņus burtiski "nozilina" kāda atklāsme, kad viņi kaut ko saprot un tad arī kaut kādas Rakstu vietas pašas atverās un kļūst skaidrs kamdēļ tas tur tieši tā rakstīts!
Tas arī ir apoloģētikas uzdevums - nevis iemācīt ticēt (to neviens cilvēks nespēj) - bet gan novākt šķēršļus ticībai! Novākt aizspriedumus, dekonstruēt maldus! Par patiesību pārliecina Sv. Gars pats! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:11:14
*Duksis
Ir disciplīna un disciplīna. Ne jau askēze un sevis mērdēšana ir tas vērtīgākais ceļš, manuprāt. Bet, ja tevi tas nopietni interesētu, man būtu ko ieteikt.
Lūkoties uz tādiem, kuros atspoguļojas Kristus, ir patiess prieks bez kādas skaudības! Tas rada prieku un cerību arī citiem - ka tas vispār ir iespējams.
Ticība dod vislielāko garantiju!!! Mūžīgo Dzīvību!!! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:12:24
Balss Ticība dod vislielāko garantiju!!! Mūžīgo Dzīvību!!! Tu pati esi dumja, jeb mani uzskati par galīgi dumju? |
S.Rrrr.... |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:13:57
*Duksis
Neko citu, kā sūru un grūtu darbu pašam ar sevi, pašatteikšanos, ticība nepiedāvā. Neko citu pēc būtības viņa arī nezina, nekādas garantijas neuzņemas.
nu, tas ir mazliet pārspīlēti...
Dievs... ēēē... nu labi, dzīve mums neuzliek lielākus pārbaudījumus nekā mēs varam panest. vājie salūzt... stiprie kļūst stiprāki.
kam vairāk dots, no tā vairāk atprasīs. u.tt.
ko cilvēks vispār ir spejīgs izdarīt bez darba, pašdisciplīnas, pašatteikšanās? cilvēciņš takš ir kusls un vārgs radījums. tikai grūtības viņu norūda un padara par cilvēku. gribu teikt pat vairāk, par cilvēku nepiedzimst, par tādu ir jākļūst.
|
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:14:22
zini ko ,rausīt! vispirms parādi man to vietu ... skaļa pļurkstēšana
oi, nu gan laikam nokaitināju. ne tu tā rakstīji, ne es skaļu pļurkšķēšanu viņam pierakstīju. par lepnību augstrprātību vai vēlmi izcelties no viņa puses te vispār nebija ne runas ne domas.
Domāju, ka ar tādiem cilvēkiem patiesi ir interesanti parunāties un paklausīties viņu pārdomās. viņš taču sarunājas ar cilvēkiem. Kas tad viņš ikona kāda. Kāds tak līdz tevīm šo ziņu par viņu arī nonesa. |
S.Rrrr.... |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:18:35
Rausītis
nee, Rausīt, vēl jau ne
tad būtu daudz sliktāk
par ziņu - nu nenonesa neviens... pati satiku, pati redzēju pati arī runāju un izdarīju secinājumus.
kaut gan, vēlāk bija lieības arī `no malas". |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.03.31 12:20:13
S.Rrrr.... Paklau, baznīca nav psihoterapeita kabinets vai "trakās mājas" palāta. Ja kāds uzskata, ka baznīca ir vieta, kur viņu samīļos un apčubinās, ļaus paniķoties, paklačoties un piedos kādu grazīti - šādi saprotot "garīgo aprūpi", tad tā nav tāda baznīca, kāda eksistē manā iztēlē, jo pats personīgi pa tām nevazājos un man nav īsta priekštata par to, kas tur notiekas. |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:22:38
Ja kāds uzskata, ka baznīca ir vieta, kur viņu samīļos un apčubinās, ļaus paniķoties, paklačoties un piedos kādu grazīti
nu Tu esi vienīgais, kas nezin kāpēc te to tā apraksta.
šķiet, pārējiem, kas te ir "ierakstījušies" kaut kas tāds par garīgo aprūpi pat prātā nenāk |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:23:44
*Duksis
Balss Ticība dod vislielāko garantiju!!! Mūžīgo Dzīvību!!! Tu pati esi dumja, jeb mani uzskati par galīgi dumju?
Neither, nor! (Jeb labāk citā valodā?)
Domāju, ka tā ir patiesība. Ja es tāpēc esmu dumja - OK! Pasaulei Dieva gudrība ir ģeķība ... |
S.Rrrr.... |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:23:52
*Duksis
ir gan - jo veselajiem jau ārsta nevajag
mani gan samīļoja, gan apčubināja, gan grēkus piedeva...
a ko? es esmu vāja sieviete... grēku daudz, nu vot tā.
joks,joks. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.31 12:27:12
S.Rrrr.... Nabaga priesterīši... . |
:: Pievienot komentāru
|
