atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Komunistiskā terora upuru piemiņas diena.
*Duksis
Iesūtīts: 2008.03.25 11:29:20
Latvija 25. martu atzīmē kā Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu. Kaut kā nav dzirdēts, ka bezdievīgā komunistu vara kādu luterāņu mācītāju būtu ierindojusi "sociāli kaitīgo elementu skaitā" un deportācijas rezultātā kāds būtu sācis pievērst kristietībai baltos lāčus. Vai starp deportētajiem ir bijuši arī garīdznieki?
<< . 1 . 2 . 3 .
AutorsZiņas teksts
Balss
# Iesūtīts: 2008.03.25 20:27:36
*Duksis
Kapēc baznīica netapa vajāta?
Šitādas blēņas bieži vairs negadās dzirdēt... ja nu agrākos gados vēl kādreiz no rietumvalstu rakstāmgalda marksistiem. Mūsdienās pat tie vairs to nenoliedz, ja nav galīgi auna pieres.
Komunistiskajā sistēmā Baznīca bija viens novairāk postītajiem iestādījumiem. Gan fiziski - graujot un atņemot baznīcu ēkas, pārvēršot tās i par minerālmēslu noliktavām, i kolhoza darbnicām. Gan garīgi - iznīcinot, izsūtot, bieži uz neatgriešanos - mācītājus, atlikušos kontrolējot un smagi ierobežojot. Viņu ģimenes un bērnus dažādi diskriminējot - gan ar pazemojumiem no skolotāju puses skolā, gan neļaujot studēt.
Arī par šo ir bezgala daudz materiālu. Kas negrib redzēt un dzirdēt, kas uz vienu aci grib būt akls, tas tāds būs un paliks...
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2008.03.26 08:22:49
a_masiks*Duksis

Jūs tiešām esat tik vājprātīgi ciniķi, ka kaut ko tādu spējat domāt un rakstīt, vai arī te vienkārši kaitiniet ticīgos?

Vai jūsu ģimenēs neviens nav cietis deportācijās? Neviens radinieks nav miris aiz polārā loka? Kungi, padomājiet par to!

Vakar biju piemiņas brīdī represētajiem - 3/4 no klātesošajiem 49. gada represētajiem bija draudzes locekļi. Un jūs uzdrošinieties apgalvot, ka Baznīca nav cietusi represijās!!! Man vienkārši trūkst vārdu, kā gan jūs varat būt tik ciniski.

Mani pašu pēc iestāšanās teoloģijas seminārā vēl 87. gadā 2 reizes sauca uz čeku, lai savaņģotu. Mani izsauca aribīskaps Ēriks Mesters un lika manīt, ka viņam dots norādījums visādi kavēt manu uzņemšanu seminārā; un tā notika ar ikvienu tā laika teoloģijas studentu! Un jūs te rakstāt visādas glupības un cinismu!

Vismaz visu to piemiņas dēļ, kuri miruši mocekļu nāvē Gulagā un citur plašājā Padomjzemē apklustiet!
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.03.26 08:49:09
vilks Vilks, es protams esmu tik pietiekoši objektīvs, lai prastu novērtēt tādu spīdošu argumentu diskusijā, kā "vai, Duksi, cik tu esi sūdīgs!" Tomēr nevaru neatzīmēt, ka diskusiju nedaudz konstruktīvāku padarītu, ja tiktu uzskaitīts kaut viens garīdznieks, kas ir cietis savas reliģiskās pārliecības dēļ. Vēlams deportrāciju kontekstā. ... . Lai padarītu tēmu pat visnotaļ vispusīgu varētu pieskārties arī tiem lutrerāņu garīdzniekiem, kas sadarbojās ar "bezdievīgo okupācijas režīmu", to pašu "stūra māju", protams, ja tādi vispār ir... . Var gadīties, ka tādu ir vismaz reizes divas vairāk nekā to, kam patiešām padomju vara bija uzkāpusi uz varžacs.
Pērs Gints
# Labojis Pērs Gints: 2008.03.26 08:57:40
*Duksis Vai ar Juža ātri norādīto sarakstu Tev nav gana? Personiski pazinu R. Feldmani vienīgais viņa izsūtīšanas iemesls bija ticība. Kas attiecas uz čekistiem pašā baznīcā, jāsaka es pirmais tos pieminēju, bet nedomāju ka pie šīs tēmas to vajadzētu turpināt attīstīt. Ja ir interese uzsāc jaunu tēmu, cerams redaktors neidzēsīs.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.03.26 09:07:38
Pērs Gints Nu, es te vispār esmu tikai garāmejot un nebiju plānojis te aizkavēties, jo vairāk, ka te nekā interesanta nav. Ja arī es, kā luterāņu pēctecis, gribētu aizskārt kādu tēmu, tad tikai "luterānis un ļaunums viņa apziņas dzīlēs", bet neesmu vēl gatavs šādai tēmai kaut gan intuitīvi apjaušu šeit kādu nelāgu saistību, bet iespējams, ka tā ir tikai mana personīgā problēma.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.03.26 10:01:42
Tagad, kas bija tie, kas ņēma dalību deportācijas (25.03.1949) īstenošanā (dati kopēji par visām trīs Baltijas valstīm):

Kopējais "deportētāju" skaits - 76 212 (cilvēku) [100%]

no tiem:

čekisti - 8 215 (galvenokārt operatīvo grupu priekšnieki) [10,8%]
Iekšlietu karaspēkā dienošie (divas pilnas divīzijas) - 21 206 cilv. (27,8%)

Tagad seko galvenais!

Iznīcinātāju bataljonos dienošie "iezemieši" - 18 387 cilv. (24,1 %)
Partijas un padomju darbinieki u.c. "iezemiešu" aktīvisti: 28 404 cilv. (37,3% !)

Hmm... diemžēl statistikas, cik no viņiem bija "draudzes locekļi" nav... .
vilks
# Iesūtīts: 2008.03.26 11:21:14
Man kaut kā šķiet, ka tie, kuri par šo tēmu interesējas un jautā, arī paši varētu pameklēt un citiem pastāstīt, nevis žēloties, ka neviens neko nesaka vai ka, ja viņi nezina, tātad nekā tāda nav bijis.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.03.26 11:32:40
vilks Baznīcu nedaudz piežmiedza Hruščova laikos (20.gs. 60. gadu sākumā), jo tika uzskatīts, ka neglābjami pēc 20 gadiem būtu bijis komunisms jeb Dieva valstība zemes virsū, kur baznīcai tik vai tā vieta neatrastos. Bet vienlaicīgi tika bremzēta arī tautas kāre svinēt tādus pagānu svētkus kā Jāņus, arī nacionālo valodu pielietojums [savienības pakļautības] uzņēmumu pārvaldē u.c. lietas, kam būtu bijis jāpaliek aiz komunisma borta. Bet, tas nu tā... .
Batseba
# Iesūtīts: 2008.03.26 11:35:38
Re, kāds informācijas bads! Baznīca tika vajāta nežēlīgi. Padomju varai lielāka ienaidnieka nemaz nebija. Kas attiecas uz garīdzniekiem (neatkarīgi no konfesijas), tad viņi Rīgas Centrālcietumā tika pienagloti pie sienām, kā Jēzus. Kamerās tika spīdzināti gan ar spilgtu gaismu, gan ar skaņu. Ūdens kamerās bija līdz ceļiem. Pat apsēsties nevarēja. Centrālcietumam ir pagrabtelpas. Un tās pratināšanas ar smalku piekaušanu! Viņi tika izsūtīti uz tādām vietām, kur viņus sagaidīja droša, lēna un mokoša nāve.
vilks
# Iesūtīts: 2008.03.26 11:54:32
Nu re, te ir vēl vien mācītājs,kurš cietis, un visa viņa ģimene. Tiesa, viņam izdevās tikt uz Zviedriju. Bet vai tas nozīmē, ka viņu nevajāja?

"Roberts Slokenbergs, zaudējis darbu un mājas, slēpās pie draudzes locekļiem, pēdējā laikā - mežā, 13.-14.jūnija naktī uz Sibīriju tika aizvesti abi brāļi ar ģimenēm. Rūjienas mācītājs nesadarbojās arī ar vācu okupantiem, par viņu interesējies gestapo."
http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=33017&menu_left=LAI.. DIENS&PHPSESSID=78f243a0bd76b5c2b164268f.. 54339116&print=on&PHPSESSID=78f243a0bd76.. b5c2b164268f54339116
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.03.26 12:04:20
vilks Paskatījos, kas tad to slavas dziedājumu Šlokenbergam uzrakstījis. Izrādās Valdis Rūja. Prieks par šo cilvēku, jo viņš ir mācējis pielāgoties apstākļiem visos laikos. Kaut tādu būtu bijis vairāk! Tad nevajadzētu nedz pa mežiem slapstīties, nedz bēgļu gaitās doties.

[RŪJA Valdis (īst. v. Valdis Kriķis; dz. 1928.9.I Rūjienā) - dzejnieks. Dz. strādnieka ģim. Beidzis Rūjienas vsk. (1947), Dailes t-ra dram. studiju (1949). Bijis aktieris Dailes t-rī (1947-51), red. Radiokomitejā (1951-60), lit. līdzstr. žurn. "Karogs" (1960-62), direktors Drāmas t-rī (1962-65), Operas un baleta t-rī (1965-67), kult. namā "Ziemeļblāzma" (1967-69), red. izdevniecībā "Liesma" (1969-88). RS b. (1956). LPSR N.b.k.d. (1987). Pirmā nozīm. publikācija - dzejolis "Dziesma mātei" laikr. "Padomju Jaunatne" 1945.18.XI (ps. Valdis Mētra). Izd. vairāk nekā 20 grām., gk. dzejoļu krājumi. Pirmais krāj. - "Lāstekas krīt" (1955), citi nozīm. krāj. - "Viršu vainags" (1958), "Skaņām piebērta pasaule" (1967), "Vecie puikas" (1972), "Deviņzirnis" (1976). R. ienākšana lit. 40. un 50. gadu mijā notika dzejas attīst. nelabvēlīgā laikā, kad tika noliegta cilv. subjektīvo pārdzīvojumu atklāsme, dominēja prasība pēc varas sistēmu apliecinoša, optim. dzīves attēlojuma. Šī dogma noteica arī R. dzejas patētiski abstrakto raksturu. Labākajā daļā (aktieriem, māksliniekiem u.c. veltītajos ciklos, čigānu motīvos, satīrā) tēlojums konkrēts, izteiksmīgs. Gaiša, sirsnīga lirika mijas ar drastisku humoru, zobgalīgu ironiju. Īpaša vieta R. daiļradē latv. strēlnieku tēmai. Grām. "Strēlnieku zeme" (1982) veidota kā dzejas un prozas, fotogr. un dokumentu mozaīka. Aprakstu grām. "Ceļš uz leģendu" (1971), "Bērnības līčos ievas zied" (1973), "Dzērvenes sniegā" (1974), "Zilākalna ceriņi" (1980), "Kur esi, mana Beverīna?" (1987) dominē atmiņas un tēlojumi par dzimto Tālavas novadu. Pārdomas par lit. apkopotas grām. "Bronzas zirgs un Pegazs" (1982). - Cits ps.: Valdis Viesturs. Izd. izlases "Gaujas vītoli" (1978), "Savi puikas" (1983). Dz. Vārdaune]
vilks
# Iesūtīts: 2008.03.26 12:06:43
"1949. gadā no 25. līdz 29. martam no Rīgas pilsētas izsūtītas 545 ģimenes; kopējais cilvēku skaits – 1280.
Pēc nodarbošanās:
zemnieki – 6,
strādnieki – 759,
mājsaimnieces – 118,
kalpotāji, t.sk. 17 skolotāji, 2 mākslinieki un 2 mācītāji,
skolēni – 204,
studenti – 52. "
http://www.nordik.lv/index.php?1&7&view=book-detail&&bookid=521&showimg=&readroom=1
vilks
# Iesūtīts: 2008.03.26 12:07:20
*Duksis
un ko tu ar to gribēji teikt?
Balss
# Iesūtīts: 2008.03.26 12:08:49
Kāds sakars Rūjas bibliogrāfijai ar mācītāja izsūtīšanas faktu?
vilks
# Labojis vilks: 2008.03.26 12:12:38
Balss
jā, es arī nesapratu

bet tepat, lelb.lv LELB vēsturē rakstīts, ka 60% mācītāju devās trimdā. Tā ka nebija jau pārāk daudzi palikuši 49. gadā, ko deportēt, un tie, kas bija, droši vien centās dzīvot klusi un nemanāmi. Jo kādam jau draudzes bija jāaprūpē.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.03.26 12:13:32
vilks Neko vairāk, kā esmu pateicis.
Pērs Gints
# Iesūtīts: 2008.03.26 13:37:36
*Duksis Kaut kur dzirdets teikums. Tikai tur skanēja Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis..
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.03.26 15:19:11
Vai starp deportētajiem ir bijuši arī garīdznieki?
Ir bijuši. Var kasīties par skaitu & %, bet ne par faktu.
<< . 1 . 2 . 3 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 19 , pavisam kopa bijuši: 2265