atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu J. Vanaga sprediķis lieldienās
Mulders
Iesūtīts: 2008.03.25 09:20:43
Klausījos J. Vanaga sprediķi (pa TV, jo objektīvu iemeslu dēļ netiku uz dievkalpjumu).

Man patika... Iesāka apmēram (mans pārfrāzējums) : "Nu ko mironīši, nepalīdz jums kosmētika... ???"

Bij labs!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.03.28 14:37:13
"Ticība sev" nozīmes ziņā ir svarīgāka un stāv augstāk par par "ticību Dievam." Ja cilvēks netic pats sev, saviem spēkiem, tad nekāda vēršanās pie Dievu ar lūgšanām, ticība jebkādiem "augstāk stāvošiem spēkiem" nelīdzēs. ... . Svētīgs ir katrs cilvēks, kas ceļ citu pašapziņu. Un mauķis ir katrs cilvēks, kas citiem cilvēkiem to laupa. Kas rosina cilvēkam neticēt saviem spēkiem.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 14:38:27
Duksi,
kas vainas manam pašvērtējumam?
Noasveidīgais
# Labojis Noasveidīgais: 2008.03.28 14:41:23
Duksi,
iedomājies situāciju: cilvēkam jānokļūst Amerikā. Kā to izdarīt?
Kāds saka: vajag pārpeldēt okeānu!
Atbilde pareiza. Cilvēks taču māk peldēt!
Taču es saku: labāk nemēģini, jo tu nespēsi. Lieto palīglīdzekli - kādu kuģi, teiksim.
Saki, vai tad es esmu atņēmis ticību cilvēka spējām, ja es saku: kopā ar Dievu cilvēks spēj izdarīt labus darbus? Kāpēc man būtu jātic, ka es spēju visu paveikt viens pats?
Man neliekas, ka sadarbība ar citiem (Dievu un cilvēkiem) būtu problēma.
Varbūt tā ir taisni mana brīnišķīgākā spēja (kā cilvēkam) - atrast palīdzību.

Tev taču arī katru dienu ir jāēd!
Vai tas negrauj Tavu pašapziņu, ka neesi pašpietiekams šajā ziņā?
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 14:48:29
Ctulhu,
fiziku var mācīties divos veidos. Pirmajās klasēs to pasniedz kā mācību par "formulām, kuras nosaka pasaules kārtību". Kas ar ko jāreizina vai jādala, lai kaut ko izrēķinātu.
Tikai vēlāk cilvēks sāk saprast, ka būt fiziķim nozīmē noteiktā viedā domāt.
Man kristietība ir domāšanas veids un process, ne tik daudz gatavu teorēmu iekalšana no galvas.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:29:13
Ctulhu,
zinātniskais domāšanas veids ir arī daļa no manējā!

Ir daudzas kopīgas iezīmes, ja iedziļinās.

Duksi,
jā gan, jo načaļņiki nav gluži vienādi pēc savas spējas vadīt (pie tam - veselīgā virzienā). "Pats sev načaļņiks" ir viens no gadījumiem. Visai ierobežotas vadības spējas, kā esmu novērojis.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:29:27
Nu es apmeeram vau tev izstaastiit, kaads ir zinaatniskais domaasanas veids, incanti, kar ko tas atskiras no kristietiibas domaasanas veida?

Ne ar ko, kā tikai pamatpremisām!
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:32:36
a_masik,
baidos, ka mēs runājam par divām dažādām kristietībām. Pievienojos Tev apkarojot to kristietības formu, kuru Tu piedēvē Bībelei.

Jo man gan liekas, ka vēstījums ir mazliet cits.
Noasveidīgais
# Labojis Noasveidīgais: 2008.03.28 15:33:47
Ctulhu,
jaunākās menedžmenta metodes?
Zini, kādā vietā Kristus jau toreiz sacīja: es jūs nesaucu vairs par kalpiem, bet par saviem draugiem. Kopīgs darbs un atbildība!

Tās citas daļas saistās ar apgalvojumu, ka nesaprotot to, kas notika Jēzus krustā, mēs pazaudējam atslēgu sabiedrības un indivīda pastāvēšanas procesu izpratnei! Gandrīz zinātniski sanāca!
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.03.28 15:42:44
Ctulhu

Attieciibaa uz prieksniekiem vislabaakaa ir tiiklveida struktuura - kad katrs vada citus tajaa, kuraa ir kompetents.


No kā izriet, ja kāds ir kompetents itvisā, viņš vada visus Bet viņu neviens

Nekaadas luugsanas, tikai sarunas.

Tas ir oximorons!
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:44:03
Ctulhu,
ar vārdu "dievbijība" Bībele izsaka apmēram to pašu, ko šodien mēs apzīmējam ar vārdu "reliģija". Tam nav sakara ar bailēm no Dieva, Tev taisnība.
"Tas Kungs" ir veids, kā atšķirt vienu reliģiju no otras - Dieva konkretizēšana, nosaucot vārdā. Tas, ka to nedrīkst izrunāt, ir norāde uz iespēju to ļaunprātīgi izmantot.
Es tomēr uzsveru, ka bez reliģijas un kristietības daudzas lietas paliek neskaidras un aplamas. Tā ka gluži bez tā nevar iztikt.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:45:10
Ctulhu,
Tieši tā! Ne pirmais un ne pēdējais. Bet pirmais, kurā šis process tiek skaidri atklāts. Un vienīgais, kurš parāda izeju no šādiem procesiem.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:55:09
Ctulhu, a tu uzdod man jautājumu uz kuru nevar pārliecinoši atbildēt no, piemēram, Zilā Kalna martas mācības viedokļa...

Viens ir atbildēt, kudī grūtāk pārliecināt oponentu, ka atbildei ir dajebkāds sakars ar realitāti!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:55:29
Noasveidīgais
Es tomēr uzsveru, ka bez reliģijas un kristietības daudzas lietas paliek neskaidras un aplamas
Ar reliģiju rodas sajūta, ka viss ir saprotams. Taču, par cik tā sajūta atbilst patiesībai, to nevar pateikt. Agrāk daži bija pārliecināti, ka zibeņus met Zevs, un daži citi nebija pārliecināti un teica "mēs vēl nezinām".
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.28 15:57:06
Ja Tu domaa augsaamcelsanos, tad kristietiiba seit nebuut nav originaala, sk. daudz senaako Osirisa kultu, kuru nogalina ljaunais Sets, bet atdziivina Isiida ar savu miilestiibu.

Atdzīvināšana un dzīve mirušo valstībā hardly būs "atdzīvināšana". Ja vēl ņem vērā, ka Osirisa nāve nekādā formā nebij "par cilvēkiem"... tad tā teikt... nu un? Da visas auglības kulta reliģijas ir pilnas ar dievu miršanu un augšāmcelšanos... kam ir visai maz sakara un līdzības ar Kristietības augšāmcelšanos!

Ctulhu, tu atkal zirgu ar knīpstangām salīdzini tikai tāpec, ka abi divi ir leitvārdi!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.28 16:00:51
KN, tas ir jautājums par to, ko un kā kāds uzskata par pierādīju un "saprašanu"

Vienam izskaidrojums ir apmierinošs, ja pasaka, ka, piemēram, dzīvība ir radusies random procesu rezultātā! Nu citam izksairojums ir apmierinošs, ja pasaka, ka tas ir Intelekta darbības rezultāts...

Kur "Intelekts" kaut ko implicē par šī cēloņa dabu, bet "Random" nozīmē tieši to, ka "Mē snezinām"...

Tā nu atiestiem un materiālistiskiem Darvinistiem ir BAIL jelko izteikt par šī "Random" dabu - viņus apmierina šī ērtā neziņa... tjipa "Nezināms Process". Nu mēs teisti esam drosmīgi un izskaām drosmīgu hipotēzi, ka cēloņa daba ir Intelekts!
Tālāk tas ir čalendž apstiprināt/apgāzt... pietam aicina uz paša "Intelekta` fenomena izpēti gan vienus gan otrus!
Materiālisti ieraujas savā čaulā un aklajā ticībā, ka apziņa ir matērijas "īpašība" un te arī paliek... pie šīs empīriski nepierādītās dogmas. IDisti saka - nē ejam pētīt! Materiālists NEIES tur, kur ir kaut MAZĀKĀ varbūtība, ka viņa paša pasaules uzskats tiks sašķobīts.
Tas tāpat kā Viduslaikos RKB baidījās skatīties Galileja teleskopā, jo baidījās, ka tas var sagraut viņa pasaulsuzskatu!
Rausītis
# Iesūtīts: 2008.03.28 16:05:23
uzdod jebkaadu jautaajumu, uz ko, peec Tavaam domaam nevar atbildeet paarliecinosi no materialisma pozicijaam .
man domāt, ja Bībelē mēs lasām par Dieva attiecībām ar cilvēku un sekojošām cilvēku savstarpējām attiecībām, un galu galā mērķis ir būt pareizās attiecībās ar Dievu, tad ko te var skaidrot materiālisms. Ja mums pie Dieva vajadzētu nokļūt ar kosmosa kuģi, tad tā aprakstu noteikti varēti izlasīt Bībelē (līdzīgi kā ar šķirstu), bet citādi ko materiālisms te var atbildēt?
Ja materiālists netic, ka viņš ir Dieva radīt, tas viņam rada vēl vairāk jautājumu, uz kuriem atbildes nākas izgudrot.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.28 16:09:41
Ja materiālists netic, ka viņš ir Dieva radīt, tas viņam rada vēl vairāk jautājumu, uz kuriem atbildes nākas izgudrot.

Vai mūžīgi dzīvot ar atbildi "Es nezinu, bet Dievs toč tas nebij"
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 16:10:11
Ctulhu,

gribi manu definīciju? Reliģija ir sabiedrības neapzinātie centieni tikt galā ar savstarpēja naida un agresijas probēmu, kura neizbēgami rodas starp būtnēm ar tik lielu spēju mācīties un pārņemt no otra domāšanas modeļus, kā cilvēkam.
Kristietība reizē ir reliģija un reizē - reliģijas noliegums, jo centrā ir notikums, kas atklāj, ka reliģiskie paņēmieni vardarbības novēršanai ir vardarbīgāki par to, ko tie cenšas apkarot.

Tevis pieminētie "regulārie" augšāmcelšanās mīti to visu apstiprina: cilvēki vienmēr pamanās nogalināt, un pasludināt to par dieviem tīkamu darbu. Augšāmcelšanās tādā izpratnē ir akcepts un pilnvara turpināt nākamgad (nākamreiz) atkal.

Kristietība nāca ar pieteikumu, ka tādā veidā mēs nevis pienesam upuri Dievam (it kā viņš to no mums gaidītu), bet gan nogalinam pašu Dievu - pašu reliģijas sirdi, jēgu.

Kristietība likumsakarīgi noved pie zināma veida ateisma - reliģisko formu nolieguma.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2008.03.28 16:26:40
Ctulhu,

mēs esam uz viena viļņa!

Tas, kur es saskatu skaidru dievišķo elementu kristietībā, ir šajā brīnumā - kāpēc tur, kur visi domā pēc viena parauga, rodas citāds domāšanas un attieksmes veids?

Kristus mācība nav "dabiska" (resp., no šīs pasaules reālijām izrietoša), bet gan "pār-dabiska", transcendenta. Nevis tāpēc, ka rādītos rēgi, bet tāpēc, ka tas ir kaut kas patiešām jauns. Īpaši jau tam laikmetam.

Un, atgriežoties pie agrāk aizsāktas tēmas, tieši tāpēc Kristus ir tas, kas man var palīdzēt savu dabisko vēlmi palikt cūkas līmenī transcendēt, tiekties pēc citāda dzīves veida.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.28 16:44:47
NVeidīgais, njā... še pieci!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 65 , pavisam kopa bijuši: 833