atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par mācītāju atalgojumu
Pilsonis
Iesūtīts: 2008.01.24 10:45:02
Vai jūs neplīdzētu man vienā jautājumā?

es gribētu zināt par mācītājiem
no kā viņi dzīvo? kas viņiem maksā? cik? vai ir kādi atvieglojumi?

bū``su ļoti pateicīgs
lūdzu lūdzu!
paldies!
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . >>
AutorsZiņas teksts
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2010.09.21 00:19:59
Ķepa

Nezinu,kādu labumu Pampāļu draudzei dos rīdzinieki, kas sabrauks nolasīt viņu ābolus?
Ķepa
# Labojis Ķepa: 2010.09.21 00:42:58
lēnprātīgaisNu būs iemesls parunāt
Nevajag jau obligāti āboļus lasīt, to es tik lai ēteru aizpildītu uzrakstīju. gan jau izdoma būs, ko varētu padarīt, lai izpalīdzētu viens otram...
etaoin shrdlu
# Iesūtīts: 2010.09.21 08:49:01
Jānis Kalniņš
jo tādas juridiskas personas kā LELB neeksistē
paskaties uzņēmumu reģistrā, ir tikai atsevišķas draudzes un LELB virsvalde, bet LELB kā patstāvīga juridiska vienība neeksistē!


Patiesībā kā juridiska persona vēl bez draudzēm eksistē tikai LELB ar reģistrācijas numuru 90000159994.
Savukārt juridiskas personas "LELB virsvalde" gan nav - tas ir iekšējais nosaukums.

...ja dumaju...
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.21 12:59:13
Jāni Kalniņ, lasot tavus tekstus, domāju, ka tu lielā mērā vnk pārstāvi to pirms GASN domāšanas veidu par mācītāju kalpošanu, kurš tomēr bija izskaidrojams ar padomju laika ekstremālo situāciju.
Un miera laikos tas noveda pie šīs brīžam liekulīgās attieksmes (ar atbilstošajiem tekstiem) pret mācītājiem, kurai punktu gribēja pielikt tavs arhibīskaps.
Un lielā mērā viņam tas izdevās.
Ķepa
# Iesūtīts: 2010.09.21 13:16:29
indriķis (labs) Atvaino, ka iejaukšos, bet manuprāt J.Kalniņš norāda uz to, ka katrs saņem par padarīto. Un redzu, ka piemēram J.Kalniņš to nav izzīdis no pirksta, bet gan lieliski parāda to savā dzīvē. Turpretī dažs labs to vien dara, kā māj ar galvu visam, ko saka vadība savu pelēko masu neapgrūtinot ar novērtējumu. Un kur nu vēl savu viedokli.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.21 13:44:08
ķepa, protams, ir divi iespējas. Viena, atrast mehānismu, kā izvērtēt draudzē padarīto.
Bet, izrēķināt kalpošanas efektivitāti draudzē ir tik komplicēta padarīšana, ņemot vērā, ka galējā instance ir Svētais Gars, kurš vai nu pulcina vai arī ne , ticīgos draudzē.
Otra, par pamatu ņemt Kristus paša līdzībā pausto attieksmi pret tiem, kas strādā viņa tīrumā. Tur arī bija, kas teica - kāpēc šiem , ja mēs esam visu smagumu iznesuši , bet šie pēdējā brīdī iesaistījušies.
Zelta vidusceļš - ja baznīca var atļauties -algot arī tos, kas mazās draudzēs nekad nesavāks pietiekamo cilvēk`skaitu.
Un dzīve tāpat ievieš savas korekcijas.
Un, atvaino, kurš gan dzīvē saņem par padarīto kā tādu? Sētnieks?
Pat ne kvalificēts amatnieks. Viss atkarīgs no iespējas, tirgus, konjunktūras, aprēķina, situācijas.
Galu galā no fortūnas, veiksmes kundzes, laimīga gadījuma.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.09.21 14:12:54
indriķis (labs)
Nu ko var ņemties? Ne Tu to algu maksāsi, ne rēķināsi.
Pamatā taču ir skaidrs, ka vienmēr Baznīcā paši draudzes locekļi arī ir atbalstījuši kā kalpošanas darbu, tā pašus kalpotājus. Tas ir normāli strādājošs variants īstenībā ne tikai Baznīcā, bet visur, kur tu tam, kas tavā labā ko dara, kaut ko no savas puses labu izdari. Sen ir pienācis laiks draudzēm un to locekļiem apzināties, ka nevar tikai patērēt un dzīvot uz citu pienesuma, bet arī no savas puses ir kaut kas jādod. Un nevarēs centralizēti visu izregulēt. Būs jārunā uz vietas un jāmeklē samērīgi risinājumi, kā vienai tā otrai pusei. Protams, ir labi, ja ir kaut kāds palīdzības fonds, caur ko var atbalstīt misiju tur, kur kādi grib, bet nespēj vēl paši parūpēties, bet tad acīmredzot, tam jānotiek kaut kā savādāk, nekā līdzšinējā kolhoza modelī. Un lielākā problēma jau, kāpēc te viss iet pa gaisu, šķiet, nebija finansu kļūdas, bet politiskās manipulācijas un spiediens, acīmredzot tomēr kādām citām interesēm dominējot pār cēlo uzstādījumu. Šķiet, Dievam pašam kaut kas nepatika.
Te gan kāds mīlēja savulaik piesaukt, kur viņam Dieva pirksts pie visa bija redzams, bet nu acīmredzot ne to pirkstu Dievs rādīja. Bija mums te viens politiķis, kas arī reiz sacīja: "Nu kā var nesolīt?" Acīmredzot, arī fonda sakarā stāsti par kliņģerlietiņiem likās svarīgāki par reālu situācijas izvērtējumu. Šobrīd jau nav noticis nekas cits, kā saņemta pamācība par 2. un 8. baušļa tēmu (nu ok. arī 10). Jānorok mironis, un jādzīvo tālāk.
Uldis
# Labojis Uldis: 2010.09.21 15:42:08
Aivars

Ja kāds domā, ka viss tas, kas notika ar un ap GASN, ir noticis bez arhibīskapa ziņas, tad tas ir lētticīgs naivulis.

Jānorok mironis - interesants un daudznozīmīgs priekšlikums?! Kas ir tas mironis?
Uldis
# Iesūtīts: 2010.09.21 15:45:07
indriķis (labs)

Bet, izrēķināt kalpošanas efektivitāti draudzē ir tik komplicēta padarīšana, ņemot vērā, ka galējā instance ir Svētais Gars, kurš vai nu pulcina vai arī ne , ticīgos draudzē.

Kristus šajā sakarā saka: "No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?"
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.21 16:53:29
Aivar , tas ka draudzēm vairāk vajadzīgs iesaistīties, tas ir vairāk kā skaidrs, izņemot pašu draudžu locekļiem.
Man nupat iznāca saskarties ar situāciju, ka kāda kristiete, izrādās, pārstājusi apmeklēt dievkalpojumus, jo ņēmusi piedauzību pie nesenā notikuma ar nabaga Lēvaldu, sak, ja reiz ir tādi mācītāji, labāk uz dievkalpojumiem neiet.
Un pie šādas dievbijīgas "loģikas" iedomājies, ka draudzēs pēkšņi sāktu pastiprinātu mācīšanu par ziedojumiem.
Vai latviešu cilvēki, kuri nekad nav izcēlušies ar attīstītu ziedošanas kultūru ( varbūt vēsturisku iemeslu dēļ ) šādu spriedzi izturētu?
Un tad iznāk šo ziedošanas jautājumu kā karstu kartupeli pa muti viļāt un tam meklēt alternatīvas.

Uldi, es jau ar par to pašu "No viņu augļiem jums tos būs pazīt". Bet tas nekādi nav piesaucamais teksts saistībā ar draudzes ziedojumu un mācītāja atalgojuma jautājumu. Ir vāji ticīgie, ar kuru vājo ticību rēķināties mums Dievs pavēlējis, ja vajag, pat auklējoties.
Ķepa
# Labojis Ķepa: 2010.09.21 17:05:03
indriķis (labs) kamēr Jūs kā mācītājs domāsiet, runāsiet un centīsieties iestāstīt par ziedošanas kultūru, tikmēr nekas nebūs. Varu teikt par sevi, ka man šķebina runas par naudas trūkumu. Bet noliec draudzes priekšā caurskatāmu ziedojumu ienākumu un izdevumu bilanci un tad, kad sākas apkures sezona neliecies traucēts, sludini, uz ko esi aicināts sludināt un tici, ka Dievs uzrunās cilvēkus. Tāpat par draudzes nometnēm, mācītāju algām utt. Ļaujiet mācītāj kungi Dievam uzrunāt. Nemāciet ziedošanas kultūru, jo Jūs to nekad neiemācīsiet. Ja ir vajadzība, sakāt draudzei un to pat labāk varētu darīt draudzes priekšniece, ka lūk tam un tam mums nesanāk, varbūt draudzei ir kādās idejas kā kāds var palīdzēt. Bet ja Dievs neuzrunā, tad ... nu ko tad... taisa to bodi ciet.
Lai runātu par ziedošanas kultūru, ir jābūt skaidrai tērēšanas kultūrai. To nu nevar saskatīt, vismaz pēdējā laikā īpaši.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.21 17:10:12
ķepa , tā ir , kā tu saki.
Kopā ar alternatīvajām iespējām.
Bet to bodi Dievs atvēra, tad pats lai arī klapē ciet, ja grib.
Mēs tur tikai darbinieki. Naša hata s kraju .
Aivars
# Iesūtīts: 2010.09.21 17:16:29
indriķis (labs)
Neko neiznāk viļāt. Ar to ir vienkārši jārēķinās. Mācītājiem nevajag ziepes vārīt, un draudžu locekļiem nevajag no sevis nezin ko iedomāties. Ir skaidrs, ka ja draudze grib, lai mācītājs ir maksimāli pieejams, ir tur visādas regulāras Bībeles stundas, mājapmeklējumi, katehēzes, pieņemamās stundas, sadraudzības pasākumi, pārstāvniecība vai katrā nozīmīgākā apkaimes notikumā utt.. nu nāksies domāt, kā tad parūpēties par to, kā mācītāju uzturēt, lai viņam nav jāpiepelnās bārā vai bankā, vai vēl kur citur plašajā pasaulē. Un beigu beigās būs tā, ka dažā draudzē jāiztiek vien ar pārdesmit dievkalpojumiem gadā, kamēr citā būs četri mācītāji un 3 dažādi pasākumi ikdienas
Bet ir svarīga šī partnerība - ka draudzes loceklis un mācītājs apzinās, ka vienā misijā šai pasaulē kopā darbojas. Bez šīs izjūtas, vienkārši veidojot kaut kādu diskutablu administratīvi ekonomisku sistēmu, nekas labs tāpat nebūs gaidāms.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.09.21 19:11:54
Un beigu beigās būs tā, ka dažā draudzē jāiztiek vien ar pārdesmit dievkalpojumiem gadā, kamēr citā būs četri mācītāji un 3 dažādi pasākumi ikdienas
šis jau lielākoties ir atkarīgs no tādiem nemaināmiem faktoriem, kā konkrētā senā dzimtenes dievnama ģeogrāfiskā novietojuma.
Uldis
# Iesūtīts: 2010.09.21 22:06:16
Aivars

četri mācītāji un 3 dažādi pasākumi ikdienas - tu sprēga. Vai tomēr nav tā, ka pietiek ar vienu labu pasākumu nedēļā - Evaņgēlija pasludinājumu? Draudze jau nepieņemas spēkā un ticībā no kaut kādiem pasākumiem. Izskatās, ka baznīca dažā labā vietā pārtop par alternatīvu kultūras iestādēm.
?????? [84.237.158.34]
# Iesūtīts: 2010.09.21 22:47:58
Uldi, kā tad ar Bībeles stundām un k`du nedēļas dievkalpojumu?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.09.22 08:19:06
indriķis (labs)

Zelta vidusceļš - ja baznīca var atļauties -algot arī tos, kas mazās draudzēs nekad nesavāks pietiekamo cilvēk`skaitu.

Tie gan ir viedi vārdi, bet par to jau visu laiki mēs maļamies! Vai tas nozīmē "varēt atļauties" - ņemt kredītus un vienkārši pārdot īpašumus, kurus varētu arī apsaimniekot citādi? Labi, man nav īsti viedokļa par to, kā mums varētu palīdzēt lielie īres nami Rīgā, varbūt tos arī var pārdot un tie nav vajadzīgi, bet LA ēkas pārdošana, kur daudzkas ierīkots par partneru ziedojumiem, kura tiešām mums reāli ir vajadzīga....???

Tālāk par mācītājmuižām. To apsaimniekošana ir liela problēma. Redzi, ja tu būtu pārvarējis savu iedzimto un plaši pazīstamo slinkumu un atbraucis uz kultūras mantojuma dienu pasākumu Ugālē, tad tu būtu dzirdējis lielisku dr. hist. Armanda Vijupa lekciju par draudžu un mācītājmuižu saistību, to veidošanos, pastāvēšanu. Tur bija daudz vielas pārdomām.

Bet visa muldēšana par kalpošanas efektivitāti un atalgojuma samēru atkristu, ja vienam otram nebūtu tik milzīga tendence centralizēt varu un stipri izkropļots priekšstats par baznīcas pārvaldīšanu. Aivars jau ļoti labi visu paskaidroja: normāla draudzes darbība ir tāda, ka tā pati risina sava mācītāja atalgojuma lietas; kā tu raksti - ja centram ir iespēja palīdzēt, tad palīdz un tā jau ir misija. Te mēs nonākam pie nepiciešamības izprast situāciju, kādēļ gan tā ir kāda tā ir gan attiecībā uz ziedošanu, gan dievkalpojumu (ne)apmeklēšanu kādu ārēju iemeslu dēļ (Lēvalds, a varbūt mācītājam ir slikta frizūra). Palasot JD, tomēr varam najaust, ka mācītāja kalpošana vienmēr ir saistīta ar misiju ne tikai funkcionālā nozīmē, bet laikam galvenokārt paša mācītāja iekšējā aicinājuma nozīmē. Nepietiek tikai ar teoloģisku izglītību un no kādām vecām grāmatām paņemtiem sprediķu pārstrādājumiem mūsdienām (pat arī ne Lutera daiļdarbiem). Man nekad nav pat doma iezagusies prātā, ka mēs kādu draudzi varētu raksturot kā kūtru, sliktu, neatsaucīgu utt. Pagājušās svētdienas epistula bija jālasa dažus tekumus tālāk - tur Pāvils ļoti labi un skaidri pateicis, kādēļ Dievs iecēlis dažādus mācīšanas amatus draudzē: "lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam Kristus miesai par stiprinājumu". Ja kādā draudzē ir kādas problēmas, tad vispirms meklē, kā tad šis sagatavošanas darbs ir veikts! Zivs pūst no galvas.
Uldis
# Iesūtīts: 2010.09.22 11:40:53
?????? [84.237.158.34]

Bet par ko tad es runāju. Vai tad Bībeles stunda ir pasākums? Tā ir Bībeles stunda. VAi tad dievkalpojums ir pasākums? Tas ir dievkalpojums.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.09.22 19:42:28
Uldis
mjā. Pēc šādas sistēmas jājautā, vai tad Uldis ir cilvēks? Tas taču ir Uldis.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.23 12:58:58
Jānis Kalniņš, Palasot JD, tomēr varam najaust, ka mācītāja kalpošana vienmēr ir saistīta ar misiju ne tikai funkcionālā nozīmē, bet laikam galvenokārt paša mācītāja iekšējā aicinājuma nozīmē. Nepietiek tikai ar teoloģisku izglītību un no kādām vecām grāmatām paņemtiem sprediķu pārstrādājumiem mūsdienām (pat arī ne Lutera daiļdarbiem). Man nekad nav pat doma iezagusies prātā, ka mēs kādu draudzi varētu raksturot kā kūtru, sliktu, neatsaucīgu utt.

Baznīca tomēr vairāk ir ņēmusi vērā objektīvo, t.i. ārējo aicinājumu , lai atceramies Ambrozija ievēlēšanu par bīskapu, uz kuru viņš ieradās kā pilsētas kārtības sargs un no kuras aizgāja kā bīskaps.
Un biklais ( kā viss mūsu mutuļojošajā dvēselītē ) iekšējais tiek neizmērojami pastiprināts ar objektīvu ārējo - draudzes aicinājumu.

Es neteiktu, ka ir kūtras, sliktas, neatsaucīgas draudzes, iznāk gan sastapt sasirgušas, permanentā krīzē nonākušas draudzes, kuras nepieciešams dziedināt un sakārtot ar Dieva vārdu.

Un no savas pieredzes zinu, ka vecā sprediķu grāmatā var atrast tādas pērles, ka mūsu brīžam postmodernā uz publiku vērstā parunāšana no kanceles nestāv tām līdzās.
Arī korāļi, manuprāt, tieši Reformācijas laiku ļoti konkrētie teksti, tie kas parasti beidzas ar doksoloģiju, vislabāk atbilst mūsdienu cilvēka ļoti konkrētajai domāšanai.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 39 , pavisam kopa bijuši: 2285