atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Aizlūgšana par mirušajiem
Jānis_Bitāns
Iesūtīts: 2007.01.23 17:03:38
Bieži dzirdam vārdus - mirušo pieminēšana. Dažkārt ar to tiek saprasta burtiskā nozīmē mirušā vārda un uzvārda pieminēšana, nereti kopā ar kādu dziesmas pantu. Dažkārt ar to tiek saprasta lūgšana par dvēseles pēcnāves stāvokli. Citreiz skan pilnīgs noraidījums praksei, kas saistīta ar lūgšanu par aizgājējiem. Šis un vēl plašāks mirušo pieminēšanas interpretāciju spektrs ir ieraugāms LELB locekļos. Kāda ir jūsu un jūsu draudzes pārliecība un prakse?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.02.01 17:15:04
Jānis , ja arī kādam īstenībā pienākas gods par maniem vārdiem, tad Tam, kas ģeķus par gudriem dara. Paldies par atzinību!
Voldis arī taisnība, bet tas pie kā cilvēki ķerās parādās tavā tekstā zem vārdiņa diez vai. Tā ir ši cerība, pie kurās cilvēks tverās. Mēs patiesi nezinām Dieva prātu, tamdēļ arī lūgšana iesākās "Ja tas ir tavs prāts, tad..." Un tas vai kāds lūdz par mirušiem ir atkarīgs ko viņš pats ieliek šajā "diez vai". Kristus arī piedod ja mēs lūdzam paši nemaz nesaprasdami ko... gadījums ar Cebadeju Dēlu māti. Nebaidies, zobiji pa zemi nesāks staigāt tikai tamdēļ ka kāds būs Dievu pierunājis kādu no elles uzcelt.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.01 18:52:58
Mulder!
Diez vai tekstā lieku tādēļ, ka vēlos mīkstināt sevis sacīto noliegumu, jo tikko ierakstu "nē", tad tieku noraksturots kā aprobežots burta kalps, ar sektanta metodēm, kuram nav nekādas spējas ieklausīties.
Taisnība teiktajam, ka Kristus piedod arī mūsu lūgšanu kļūdas, bet nedomāju, ka ir labi, zinot, kā vajag , darīt kā gribas un tad visu norakstīt uz Kristus piedošanu. Tas man vairāk izliekas kā manipulēšana.
Man arī nenāk prātā Rakstu vieta, kur kāds būtu lūdzis Jēzum mirušo uzmodināt. Ir bijuši gadījumi, kur ir lūguši kādu dziedināt, bet, ierodoties, tas jau ir bijis miris. Tad arī Kristus ir Savu brīnumu darījis, bet, ka par mirušajiem... neatceros. Vai vari atgādināt?
Un vēl, atceroties Tevis sacīto, par to, "kas nav aizliegts, ir atļauts". Domāju, ka Raksti nerāda piemēru aizlūgšanām par mirušajiem, bet tas vēl nenozīmē, ka tas ir atļauts, jo pat no konteksta neko tādu nevar atrast.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.02.03 02:31:42
Es te tā profāni arī atļaušos kaut ko pierakstīt.

1) Vai kāds varētu man izskaidrot, ko ap. Pāvils domājis rakstīdams, ka "... citu pamatu neviens nevar likt ... ja kāda darbs sadegs, tad viņš pats gan tiks izglābts, bet kā caur uguni." (piedošanu par neprecīzo citātu un norādes trūkumu, man te Bībele nav pie rokas)

2) Rakstos sacīts: "Ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts". Kurš var ar 100% drošibu apgalvot par kādu mirušo, ka viņš nav mirstot piesaucis tā Kungavārdu? Vai mēs te neuzņemamies par daudz atbildības, jau tagad sašķirojot kas būs un kas nebūs Debesīs?

Es samērā bieži esmu lūgts pieminēt un aizlūgt par mirušajiem un vienmēr izlūdzos tiem svētīgu dusu, neiedziļinoties "tehnoloģiskos" sīkumos. Tāpat arī pats lūdzos tā par savu māti un citiem mīļajiem aizgājušajiem.

Viena lieta mani kā Kurzemes mācītāju gan iepriecinātu, ja visi kopīgi nolemtu, ka nedrīkst aizlūgt par mirušo mieru - tad atkristu tie daudzie kapu svētki............................
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.03 16:14:53
Atvainojiet manu nezināšanu, bet sakiet, lūdzu, kāpēc īsti praktizē Kapu svētkus? Pasaulīgam cilvēkam gar to tāpat nekādas daļas, ticīgajam vislabākā vieta un veids, kur un kā pieminēt savus ticīgos aizgājējus, ir Baznīca. Var biežāk kā reizi gadā, bet īpaši tam domāta Mirušo piemiņas diena, kā to arī dara manā draudzē. Kāpēc gan Kapu svētki?
Vai kaut ko saprotu nepareizi?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.02.03 17:52:02
Mums latviešiem jau tie veļi un tās mirušo būšanas tādas tuvas...
Ja nopietni, cik tad daudz ir to "pasaulīgo", t.i. tādu, kas nekam netic, cilvēku? Es domāju, ka 99% tic Dieva eksistencei un "aizkapa dzīvei".
Kapu svētki ir tāda specifiska latviešu tradīcija, kas esot aizsākusies Vietalvā, bet Kurzemē to ieviesis Teodors Grīnbergs vēl būdams mācītājs Ventspilī. Lielākā daļa kapu svētku apmeklētāju ir ārpus draudzes esošie cilvēki, varbūt viņi tā cenšas mierināt sevi, pievilkt ķeksīti...
Padomju laikos tā bija iespēja iziet ārpus dievnama un uzrunāt arī ārpusē esošos cilvēkus, tagad lielu jēgu tiešām neredzu, varbūt patiesi būtu jāmēģina kaut ko te mainīt, sevišķi Kurzemē, man pa 2 draudzēm sanāk 14 kapi, katros pa pārdesmit cilvēkiem, kamēr visus apskraida, ir krietna noņemšanās. Bet pamēģini tik kaut kur nebraukt, šogad knapi tiku vaļā no svecīšu vakariem.
No malas [80.232.238.114]
# Iesūtīts: 2007.02.08 10:35:08
Jūs visi tā diskutējat par aizlūgšanām par mirušajiem, bet vai paši esat piedzīvojuši to,ka kāds jums tuvs, mīļš cilvēks ir nomiris? Ja tā būtu,tad jūs nediskutētu ar tādu pārliecību par mirušo aizlūgšanu,ka to nevar darīt un nedrīkst,kur tas Rakstos rakstīts utt.. Ja jūs to piedzīvosiet, tad meklēsiet tādu velmi, ko labu vēl varētu darīt priekš sava tuvākā. Un aizlūgšana par viņa dvēseli, būs vienīgā dāvana un mīlestība,ko vispār viņam varat vairs sniegt! Jo mēs visi reiz dusēsim un gaidīsim uz mirušo augšāmcelšanos. Miesa ir mirusi,bet dvēsele gaida uz pastaro tiesu. Vai nu tu būsi mūžīgā ellē vai debesīs...
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.08 14:51:57
No malas [80.232.238.114]
Tu aizskāri svarīgu aspektu. Un prakstisku.
Ir teoloģiski traktāti, kuros aizlūgšana par mirušajiem tiek pamatota ar tuvākmīlestības bausli un jūtām.
Lasīju kāda askēta salīdzinājumu aizlūgšanai ar ceļa maizi, ko dod līdzi ceļiniekam, necerot, ka tālumā viņš ar to pārtiks un iztiks.
Līdzšinējās diskusijās ir nepieminēts vēl viens apstāklis (mazliet gaidīju, kad noskries tvaiks ),proti, ka aizlūgšana par mirušo ir turpinājums lūgšanai par par mirstošo!!!
No malas [80.232.238.114]
# Iesūtīts: 2007.02.09 09:11:45
Es domāju,ka aizlūgšana ir nepieciešama! Ja es nomirtu gribētu,lai par mani lūdz mani mīļie un tuvie cilvēki! Ticu un zinu,ka Dievs ir žēlīgs un mīlošs!
midsummer [84.237.246.170]
# Iesūtīts: 2007.02.09 15:37:20
aizlūgšana par mirušu tuvāko ir tik pašsaprotama, jo neko citu jau es viņa dvēseles labā vairs darīt nevaru, kā vien lūgt lai Dievs "velk" viņa dvēseli pie sevis. Ja vēl palicis kas nepateikts, neizrunāts nepiedots ..... mans tuvākais ir miris .... šīs ciešanas es pazīstu ļoti labi...
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.09 17:38:36
Luteriskā baznīcā mirušos parasti pieminam Dieva priekšā un dr.Juris Rubenis reiz teica, ka pieminēšana esot vēl stiprāks vārds nekā lūgšana. Lūgšanā mums nav īsti skaidrs, ko gribam ar to panākt, no elles izlūgt ārā , vai? Bet, ja tiešām aizgājējs ir miris sirds apcietinātībā un naidā pret Dievu, vai neko nav gribējis zināt par Kristus piedošanu? Pieminēšanā mēs uzticam aizgājēju Dieva žēlastībai, Viņš ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi; arī -Dievs ir tiesnesis, kurš taisni tiesā.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.09 17:40:58
Jānis Gaisiņš
"Lūgšanā mums nav īsti skaidrs, ko gribam ar to panākt, no elles izlūgt ārā, vai? Bet, ja tiešām aizgājējs ir miris sirds apcietinātībā un naidā pret Dievu, vai neko nav gribējis zināt par Kristus piedošanu?" Tas jau būs kāds trešais riņķis, atkal skart šos aspektus... par elli un nomiršanu neticībā šeit viss jau sen ir atrunāts.
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.09 17:48:51
Nē, saulespuķe, netaisos skart aspektus, vien apliecinu, ka pieminēšana atrisina situāciju, atstājot visu Dieva ziņā.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.10 15:39:02
Voldemār!
Man arī nenāk prātā Rakstu vieta, kur kāds būtu lūdzis Jēzum mirušo uzmodināt.

Tas tāpēc, ka viņiem prātā neienāca KAUT KO TĀDU lūgt. Martai un Marijai bija ticība uz vispārēju mirušo augšāmcelšanos. Tās Rakstu vietas atklāj to, ka Kristus var izmainīt pēcnāves stāvokli, atsaucot dzīvē. Jautājums ir, kāpēc tik neiespējami izsecināt un ticēt, ka Viņš to var darīt aiz žēlastības, tuvinieku lūgts un neatsaucot dzīvē? Jeb tu domā, ka Pestītājs sevi un savu Baznīcu sasaistījis aizlūgumā par mirušo ar obligātu uzmodināšanu no miroņiem. Vai tad tas nav skaidrs, ka astsevišķu mirušo augšāmcelšana un Kristus vara pār miesu un dvēseli pirms un pēc nāves, bija redzams apliecinājums cilvēkiem? Tad nu kopš tā laika arī tic, ka Viņš ir spēcīgs pār cilvēku pēc nāves!
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.10 15:52:20
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
Tevis piesauktais vārds - pieminēt, tiešām ir spēcīgs vārds. Tieši to pie krusta lūdza Jēzum noziedznieks. Vai tu domā, ka viņa vēlme bija palūgt Jēzum, lai Viņš atcerētos, ka šis viņam pie krusta blakus karājies un viss? Pieminēšana nav atcerēšanās. Tā ir tik intensīva atcerēšanās, ka vēsturisks notikums, fakts vai cilvēks kļūst par tagadni! Tāda pati pieminēšana ir novēlēta svinot sv.Vakarēdienu. Pieminēšana ir atcerēšanās un lūgšanu pat apsorbējošs termins un prakse. Noziedznieks LŪDZA, ATCERĒTIES PAR VIŅU PARADĪZĒ, tai nozīmē, lai ar Jēzus aizbildināšanu viņam secen ietu pelnītā sodība ciešanās pēc nāves. Tevis piesauktais pieminēšanas kompromiss starp brīvbaznīcām un RKB un PB ir tāds ne ne karsts, ne auksts un pēc būtības ir izspļauts. Tad nu cilvēki vai nu nelūdz par mirušiem vispār (upurējot šo praksi savas konfesijas ideoloģijai) vai lūdz mīlestībā ar vienu mērķi, lai viņu tuvinieku pēcnāves stāvoklis būtu vairāk svētīts pateicoties Dieva cilvēkmīlestībai, nevis atalgots par aizgājēja daudzajām apzinātām un neapzinātām nepilnībām un vainām. Vai tas kaut kādā mērā mazina Dieva godu un žēlsirdību?
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.10 22:55:15
Pieminēšana nav atcerēšanās, pieminēšana ir vēl stiprāka nekā lūgšana - tieši to es gribēju akcentēt.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.12 08:43:24
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
Tā paša iemesla dēļ aizlūdzot tiek darīts viss, ko pieminēšana ietver, lūgšanu par mirušo ieskaitot.
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248]
# Iesūtīts: 2007.02.12 16:44:24
Gan ar zināmu teoloģisku filtru.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.03.05 13:41:29
Voldemār
Man arī nenāk prātā Rakstu vieta, kur kāds būtu lūdzis Jēzum mirušo uzmodināt. Ir bijuši gadījumi, kur ir lūguši kādu dziedināt, bet, ierodoties, tas jau ir bijis miris. Tad arī Kristus ir Savu brīnumu darījis, bet, ka par mirušajiem... neatceros. Vai vari atgādināt?

Ir kāds gadījums Evaņģēlijā, kur Jēzum tiešā veidā lūdz uzmodināt mirušo: "Un, Viņam ar tiem runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: " Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva ." Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar Saviem mācekļiem." Lk.9:18
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.04.07 11:16:52
vai mes LELB praktizejam tieshi shadu lugshanu par mirushajiem?
Te redzam Kristuu Augshamcelshanos,kas noteikti bus,bet citi celsies augsham sodam,citi godam.
Jautajums gan ir par to vai mes no shejienes vel varam ko uzlabot taa cilveka stavoklii,kas ticibaa uz Kristu aizmidzis?
Atvars Andis [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.07 13:26:45
Tam kas ir beidzis šis zemes gaitas nepalīdzēs nekādas lūgšanas-tas būs vai nu ellē vai paradīzē.
Velmē aizlūgt par mirušo nāk no šaubām par Jēzus Kristus upura pilnīgumu un garīdznieku vēlmi būt svarīgiem,jo no viņiem būs atkarīga tava dzīve pēc nāves.Man nav cita izskaidrojuma.
Pieredze ir pati lielākā vērtība ko varēsim paņemt mūžībā, taču vēl svarīgāk ir noskaidrot šās pieredzes autoru.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 43 , pavisam kopa bijuši: 4671