Jānis_Bitāns 
|
Iesūtīts:
2007.01.23 17:03:38
Bieži dzirdam vārdus - mirušo pieminēšana. Dažkārt ar to tiek saprasta burtiskā nozīmē mirušā vārda un uzvārda pieminēšana, nereti kopā ar kādu dziesmas pantu. Dažkārt ar to tiek saprasta lūgšana par dvēseles pēcnāves stāvokli. Citreiz skan pilnīgs noraidījums praksei, kas saistīta ar lūgšanu par aizgājējiem. Šis un vēl plašāks mirušo pieminēšanas interpretāciju spektrs ir ieraugāms LELB locekļos. Kāda ir jūsu un jūsu draudzes pārliecība un prakse? |
|
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.01.26 18:29:06
Eņģeļu Marķīze
Bībelē nav rakstīts, ka jākristī bērnus, bet tas izriet no sv.Rakstiem un tā darīt ir Baznīcas tradīcija, kas mantota no apustuļiem.
Tiešā veidā pavēlēta aizlūgšana par mirušajiem nekur nav, bet tā izriet no sv.Rakstiem. |
Ivo Odītis [194.153.79.122] |
# Iesūtīts: 2007.01.26 19:15:03
Jānis_Bitāns: Vai Jūs varētu lūdzu paskaidrot, kā aizlūgšana par mirušajiem izriet no Rakstiem, t.i., kuras Rakstu vietas ir tās, kuras pamudina jūs tā darīt un liek domāt, ka tā Jūs varat ietekmēt mirušo stāvokli? |
Jānis no Liepājas [85.254.179.155] |
# Iesūtīts: 2007.01.26 22:36:51
Pirmkārt, man ir jautājums, kāpēc diskusijas pamatā aizlūgšanas par mirušajiem iebildējiem pamatā ir aksioma, ka ar aizlūgšanām velk ārā no elles?
Otrkārt, kas jums ir iemācījis, ka nāve kristietim ar lūgšanu ir tik nešķērsojama robeža, ka pēcnāves stāvoklis priekš aizlūgšanas ir kļuvis par tabu? Jūsu Kristus nav tās robežas vēl pārvarējis? |
kapteinis  |
# Labojis kapteinis: 2007.01.27 01:05:36
Fil.4:6-7: "Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū."
Ja kādam ir kāds lūgums attiecībā uz mirušajiem, lai tas nāk zināms Dieva priekšā. Dievs zinās, vai, ko un kā darīt. |
kapteinis |
# Iesūtīts: 2007.01.27 01:09:01
Voldemār, redzu, ka Tev ļoti patīk vārds "liekulība". Tu bieži to lieto. Bet saki lūdzu, ja man ir pamudinājums lūgt par mirušu cilvēku, par ko man sāp sirds un es aizlūdzu - kādēļ lai tā būtu liekulība? |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.01.27 21:35:29
Kapteini!
Es kā standarta grēcinieks nereti kļūdos, bet, ja nu šinī reizē nē?
Mēģināšu salikt pa plauktiņiem
1. Diez kur Jānis Bitāns var izlasīt par mirušo aizlūgšanu Bībelē, jo pat pāvestieši, cik man nācies saskarties ar viņu materiāliem, to balsta ārpus kanona esošajā II Makabeju grāmatā. Tāpat, baidos, ka Lk 20:38 tomēr nekādā veidā nepabalsta lūgšanas par mirušajiem, jo te runāts par Dieva visvarenību, nevis par spēju "izlūgt" kādu no elles.
2. Tad nu pieļauju, ka mācītājam būtu jāzi par tik aktuālu draudzes dzīves jautājumu, vai tas ir Bībelē balstīts, vai nav.
2.1. Ja viņš to nezina, tad jājautā, ko viņš zina.
2.2. Ja viņš to zina, bet praktizē un cilvēkiem dod veltu cerību, par spīti šī aspekta nebiblismam, tad rodas jautājums, vai viņš nav liekulis vai vēl kas vairāk.
Tas, ka palicējus vajag stiprināt, ir tiesa. Un viņi ir tā patiesā grupa, par kuru vajag aizlūgt gan draudzē, gan individuāli, taču dot ļaudīm cerības jautājumā, kur ir tik daudz neskaidrības, manuprāt, nav godīgi. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.27 21:36:22
Jāni Bitān!
Piedod, bet Tu man neatbildēji par tiem luteriska mācītāja pamatiem. |
kapteinis |
# Labojis kapteinis: 2007.01.28 14:10:05
Voldemār,
paldies, sapratu Tavu domu gājienu.
Bet Tu īsti neatbildēji uz manu jautājumu.
|
Eņģeļu Marķīze  |
# Iesūtīts: 2007.01.28 15:33:36
Kapteinim!
Ja tev par kādu cilvēku sāp sirds, tad vajadzēja par viņu lūgt kamēr viņš bija dzīvs, kad tavas lūgšanas būtu ko līdzējušas. Bet lūgt par mirušu ir tikai savas sirdzapziņas mierināšana par neizdarītajām lietām un nepateiktajām lūgšanām. Un tā jau lūk ir liekulība... |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.01.28 20:06:33
Eņģeļu Marķīze!
Ne visi cilvēki, dzīvi būdami, atsaucas Dieva aicinājumam - par spīti aizlūgšanām un sarunām un liecībām...
Ja nu dvēsele, atrodoties Dieva priekšā, redz savu traģisko maldīšanos (kā bagātais vīrs stāstā par Lācaru) un grib atgriezties, tad varbūt tuvinieku un draugu aizlūgšanas tomēr ko līdz? Vai arguments Kas netic, taps pazudināts... attiecas tikai uz šīs dzīves laiku? Vai tad Viņa priekšā visi nav dzīvi?... |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.28 21:39:40
Kapteini!
Cilvēks var darīt daudz un dažādas lietas, galvenais tādām lietām nepiešķirt nozīmi, kuras tām nav. Tāpat, var lūgt par mirušiem, bet tam nav bibliska seguma.
Apzinoties sāpes, kas reizēm ir, pavadot aizgājēju, labāk ir tverties pie Evaņģēlija apsolījuma, ka ikviens, kas Kristū miris, augšāmcelsies (Jņ.11: 25, arī Rom.6:5).
Sliktāk nekā pašam maldīties, ir maldināt citus (par to, iepriekšējā komentārā)
Ceru, ka tagad man izdevās |
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.01.28 22:23:33
Diez kur Jānis Bitāns var izlasīt par mirušo aizlūgšanu Bībelē, jo pat pāvestieši, cik man nācies saskarties ar viņu materiāliem, to balsta ārpus kanona esošajā II Makabeju grāmatā.
Ne tikai Makabeju II!
Atzīšos, ka nav tik daudz laika pie kompjūtera, lai atbildētu uz katru jaunāko repliku, bet daži tavi izteikumi, Voldemār, tomēr liek domāt, ka Tavi argumenti ir pakārtoti aksiomātiskai attieksmei un emocijām.
Es darītu tevi uzmanīgu par galējo autoritāti saskatot šajā diskusijā - pat pāvestiešus, kā tu saki!
Skaidrībai. Es runāju tikai par kristītu un ticīgu cilvēku pieminēšanu lūgšanā!!!
To, ka kāds te saredz nebībeliskas briesmas elles iemītnieku pārcelšanai uz debesīm, ir mazākajā mērā nezināšana šajā baznīcas aizlūgšanas praksē, smagākā gadījumā - antipāvestiešu akciju un teoloģisku terapiju rezultātā iemantotas traumatiskas bailes šīs prakses priekšā. Aizlūgšana par mirušajiem ir baznīcai piederīgo privilēģia, tā neattiecas uz dvēselēm, kas mirušas naidā ar Dievu un lojālas ellei. |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.01.28 22:31:21
Apzinoties sāpes, kas reizēm ir, pavadot aizgājēju, labāk ir tverties pie Evaņģēlija apsolījuma, ka ikviens, kas Kristū miris, augšāmcelsies (Jņ.11: 25, arī Rom.6:5).
Voldemār, visi augšamcelsies!
Es izvairos doties uz bērēm, kur jāizvada ārpus baznīcas miris cilvēks, jo tad šis mierinājums attiecībā uz mirušo nu ne kādi nav mierinošs. |
kapteinis |
# Labojis kapteinis: 2007.01.28 23:12:05
Eņģeļu Marķīze ,
Mans vectēvs nomira kā agnostiķis, kad man bija 11 gadu, un tika laicīgi izvadīts. Es pats nācu pie ticības un tiku kristīts 13 gadus vēlāk. Domājot par viņu man sāp sirds. Vai, lūdzot Dievu par viņu, es liekuļoju, īpaši, ja apustulis Pāvils māca savus lūgumus nest Dieva priekšā? Ja Pēteris māca visu savu zūdīšanos mest uz Viņu, un Viņš gādās par mums? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.29 09:20:40
Jānis_Bitāns
Piedod, lai nerastos pārpratumi, man nekā personīga pret Tevi nav. Tā sakot, viens kristietis (Tu) un cits kristietis (es), abi no Dieva žēlastības, abi varam runāt par teoloģiju un baznīcas lietām. No Tevis sacītā labās lietas mācos es, pieļauju, ka arī varētu pienākt brīdis, kad kaut kas noderīgs būs arī manis sacītajā. Taču, piekrīti, ja man rodas kādi jautājumi, tad esmu tos tiesīgs uzdot. Bet ja Tu neatbildi, tad mēģinu izdarīt secinājumus. Ja kļūdos, tad lūdzu piedod, bet mini pamatojumu.
Man prieks par Taviem vārdiem, ka aizlūgšana par mirušajiem ir tikai par kristītem un ticīgiem cilvēkiem. Taču, vai Tu domā, ka viņiem to vajag? (Jņ, 11:25) Dzīvajiem noteikti to vajag, bet mirušie jau ir Kristus ziņā.
Piekrītu arī par to, ka mācītājs nav izvadītājs. |
vienkārši es [84.237.197.233] |
# Iesūtīts: 2007.01.29 11:46:46
vai Tu domā, ka viņiem to vajag? ©
bet ja vajag priekškam? Vai tad enģeļi(?) , labie darbi(?) (bija kaut kāda rakstu vieta par šo, nevaru atrast uzreiz  ) vai beigās pats Kristus par viņu neiestāsies "bargās" tiesas priekšā? |
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.01.29 13:16:22
Baznīcas, kas mirušos piemin, parasti to attiecina uz baznīcas piederīgajiem. Pārmetumi, ka kādi ar aizlūgšanām neatpestītus ļaudis pārceļ uz Debesu mājokļiem, labākajā gadījumā attiecas uz nekorektu praksi, nekā mācību un ieskatiem.
Vēlos (iesākumā) minēt divus argumentus, kas ticīgam cilvēkam dod iedrošinājumu Kristus priekšā iestāties ar aizlūgšanu par aizgājēju:
1. Jēzus Kristus ir nokāpis ellē un uzkāpis Debesīs (ceru, ka oponentiem tas šķiet bīblisks notikums jeb vajag rakstīt grāmatu saīsinājumus un nodaļas un pantus?). Viņa vara nav ierobežota nevienā vietā, kur cilvēka dvēsele varētu doties pēc nāves. Kungs ir suverēns atbildēt uz aizlūdzēju lūgumiem "tajā vietā un laikā". Pieņemu, ka ir denominācijas, kas nosaka Kunga darbību vai bezdarbību pat "tur" saskaņa ar kādu konfesionālo ideoloģiju. Var ielūkoties 1.Pēt.3;19.
2. Jēzus Kristus un apustuļu augšāmcelto cilvēku pemēri. Tie nav tikai eshatoloģisku notikumu piemēru paraugdemonstrējumi. Tie ir Kristus un Baznīcas vara pār cilvēka pēcnāves gaitām. Rakstu vietas principā neminēšu, bet ieteikšu pameklēt baznīcas vēsturē šādu brīnumu aktuālas liecības un to nozīmi izpratnē par mirušo aizlūgšanu. |
vienkārši es [84.237.197.233] |
# Iesūtīts: 2007.01.29 13:30:16
Kungs ir suverēns © dot pats mirušajam mieru dvēselai, ja to zemes gaitās nopelnījis vai ticība,kas tiek pielīdzināta par taisnību viņam (mirušajam to dod)
1. Jā Kristus tur bija, bet tagad tač Krisus ir debesīs un pie mums līdz pasaules galam.
2. pareizticīgo baznīcas vēsturē?!
p.s. nevajag visus uzreiz par ienaidniekiem vai oponetiem turēt! visi tač mēs Dieva izredzēti, ja jau esam Baznīcā (vai šiet). Vai arī tu jūties labāks, zinošāks, pilnīgāks par mani?(personīgs jautājums, netieši saistīts ar tēmu, bet arī.. ) |
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.01.29 13:44:53
Vienkārši Tu!
Dievs nedod, ka uzskatu gudrāku sevi par tevi un visiem. Nebūt ne.
Sacīju oponenti nevis ienaidnieki (kaut kas pamatattieksmē mums liek pārklausīties). Aizlūgšana par mirušajiem vienmēr ir bijusi latvijas luterāņu draudžu lūgšanas daļa, tāpēc saprotu, ka tas ir sveši tiem, kas tajā nav ticību iemantojuši vai uzauguši, bet līdz galam neizprotu šai baznīcai piederīgo tik atsvešinātu sapratni par to.
1. Atbildot uz šo, tad jājautā, kāpēc svinam Lielo Piektdienu un Lieldienas, jo lineāri domājot tas bijis un pagājis. Visur, kur Kristus uzvarējis, tur Viņa uzvara un valdīšana paliek.
2.Kāpēc tu jautā specifiski par pareizticīgo baznīcas vēsturi? Mans vērojums, ka brīnumi sniedzas pāri tās konfesionālajām robežām. Man saistoši šķiet, piemēram, šādi gadījumi Ķīnā 20.gadsimtā, nepavisam pareizticīgo vidū.
|
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.01.29 13:46:12
Man šķiet uz Kapteiņa jautājumu neviens vēl tā nopietni nav atbildējis |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
