butkane 
|
Iesūtīts:
2018.02.15 13:16:27
Labdien!
Esmu kristīta un arī mani bērni ir nokristīti, tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus (sākot jau ar aizliegumu ordinēt sievietes, beidzot ar noraidošo attieksmi pret mācītāju Rubeni un paranoidālo nostāju pret Stambulas konvenciju) vēlos nepiederēt LELB kopienai. Vai ir kādas formalitātes kas jānokārto ar LELB, jo ar Dievu es pati visu sakārtošu! |
|
rīts. [94.100.10.235] |
# Iesūtīts: 2018.02.15 16:57:15
Nekas sarežģīts nav. Lai izstātos no LELB ir jāparakstās šeit:
Izstāšanās no LELB
un jāpasaka Āmen! |
incognito  |
# Iesūtīts: 2018.02.16 07:54:11
Vai nav tā, ka izstāšanās no LELB kārtojama, izstājoties no draudzes? |
butkane |
# Iesūtīts: 2018.02.16 09:02:23
incognito
Jā, paldies, tā arī ir!
|
incognito |
# Iesūtīts: 2018.02.17 17:05:14
butkane
Novēlu Jums sekmīgi atrast jaunu draudzi, kas nebūs nīstās LELB sastāvā. |
dafne  |
# Iesūtīts: 2018.09.04 00:31:15
Njā...nav jau perfektu draudžu..ne konfesiju,jo tās visas sastāv no grēciniekiem...pie Kristus ir jāturās un tā ir problēma,jo vienmēr jau gribas pa savam |
incognito |
# Iesūtīts: 2018.09.29 13:13:01
dafne
Bet, ja tev liekas, ka kādā draudzē vai konfesijā visi ir pat ne grēcinieki, bet gatavie šaitānisti un antikristi, vai tad nav pareizāk doties prom? |
Eshkola  |
# Iesūtīts: 2018.09.29 23:20:19
incognito
Laiks doties prom pienāk tad, kad tu vairs nespēj pieaugt Kristū - ilgstoši tādā stāvoklī (draudzē) atrasties ir bīstami. Citādi gan nav jāmeklē vieglākais ceļš, bet jāliek lietā viss, ko Dievs ir devis, lai celtu draudzi, vienalga cik šķība vai greiza tā būtu. |
dafne |
# Iesūtīts: 2018.09.30 13:49:55
incognitonu,pēc pāvesta vizītes es vairs neņemos kādam ko ieteikt..palikt LELB vai nē.Lai skatās un iedziļinās tajā ko redz un dzird...un salīdzina ar to,kas Bībelē rakstīys |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2018.09.30 22:51:17
Piekrītu dafnei , ka vienmēr ir jāsalīdzina mācība un prakse ar Bībelē teikto. Eshkola teiktais par `nespēju pieaugt Kristū` un `draudzes celšanu` gan man šķiet velk virzienā uz maniakāla manipulatora egocentrismu.
Kā kristieši mēs varam dalīties ticības pieredzē, nevis uzstāties kā citu ticības kurbulētāji vienlaikus baidoties, ka tikai "ļaunā draudze" manu ticību `nenolaupa".
Nāk prātā cik sirsnīgi Luters (piedzīvojis pašu elli no mīļotās baznīcas augsto priekšnieku un `kristīgās pasaules" imperatoru puses) tomēr turpināja kalpot, apcerēdams, ka `Dievs ir lielāks nekā mūsu sirdis"
|
:: Pievienot komentāru
|
