atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.13 10:57:56
eglīte pie brīvbaznīcām tradicionāli tiek pieskaitītās savulaik par sektām dēvētās baptistu, pentakostu un adventistu draudžu apvienības.
Teologs Kurts Hutens "Svētdienas Rītā"(23.01.1994) publicētajā"Sektanta ticības pasaulē" raksta: Te skaidri jānošķir sektu no brīvās Baznīcas. Abas ir līdzīgas ar to, ka tās cēlušās no vienas pretrunas pamatbaznīcā. Bet brīvā Baznīca ar visu savu lielo kritiku izsaka to pašu ticības apliecinājumu un tāpēc paliek saistīta ar pamatbaznīcu ticībā un ekumēniskā darba kopībā.
Ja gribi saskaņā ar jaunu tradīciju dēvēt jaunās kustības par brīvbaznīcām, dēvē, es palikšu pie tradicionālās brīvbaznīcas definīcijas. (Piemēram, Norvēģijā ir liela vēsturiskā valsts ( neesmu interesējies vai joprojām valsts ) baznīca un Evaņģēliski luteriska brīvbaznīca.)
bitukas Re tagad es zinaashu, kas es esmu tavaas un arii teetuka indrikja aciis.
Manās acīs tu esi lāga kristietis, ar kuru man nesakrīt apliecība sakramentu jautājumos.
Zīdaiņi ir jākrista, Vakarēdiens nav tikai simbolisks piemiņas mielasts, kaut gan Vakarēdienā, kā teicis kāds cienījams baptistu sludinātājs, Latvijas baptistu puse turas pie tās pašas pārliecības, pie kuras luterāņi.
Acīmredzot mazāk iespringst par Džonu Smitu, vairāk par patiesību, kas ir labi. Fenomens - neviens no baptistiem, ar kuriem esmu aprunājies par šo jautājumu, nav centies aizstāvēt simbolisko izpratni, bet gan šo: maize-Kristus miesa, vīns-Kristus asinis.
Lai gan baptisti lietojot sulu kā labi atturības kustības mantinieki.
eglīte
# Iesūtīts: 2012.04.13 11:08:08
Pater Henricus
Ja gribi saskaņā ar jaunu tradīciju dēvēt jaunās kustības par brīvbaznīcām, dēvē,
Vai tu lasīt neproti jeb demagogs esi?!
1.Nekur un nevienā vietā es jaunās kustības neesmu dēvējusi par brīvbaznīcām.
2.Paldies par teorētisko brīvbaznīcu definīciju. Tad nu, lūdzu, saskaņā ar to definē, kuras draudžu apvienības Latvijā būtu pieskaitāmas brīvbaznīcām.
bitukas
# Labojis bitukas: 2012.04.13 11:11:23
Pater Henricus
Kas tur tik nesaprotams vaardu salikumaa "Kristiibu veids"? Ko tur piesien sakramentaalo izpratni. Tieshi taapeec es nevaru ar jums normaali runat, jo es tev par vienu, tu pilniigi par citu. Atkal izdomaa probleemu un tad ar to ciinies. Kaatu vari zinaat manu sakramentu izpratni? Komentaa kaut vaards bija par to? Jums tieshaam izdzirdot attieciigus vaardus smadzenes saraujas valrieksta lielumaa, un atskjiriibaa no valrieksta arii rievas pazuud?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.13 11:11:48
eglīte
nu saskaņā ar to visas Latvijas draudzes ir brīvbaznīcas, jo valsts baznīcu taču nav, vismaz kopš Reformācijas un vēlāk arī cariskās Krievijas sabrukuma
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.04.13 12:25:42
nu-nu draugs [213.226.131.133]
1. Altaaris un krucifikss nav viens un tas pats.
Nav gan, bet tie abi ir kopā. Līdz ar krucifiksu tiek noraidīts altāris un otrādi. Pieciešot krucifiksu (nav gan nācies to pieredzēt) vēl netiek atzīts altāris, kas to nes, lai gan pirmais ir svarīgāks par otro.

2. Lielaako tiesu veesturiski izmanto vienkaarshus krustus
Krustus jā, bet ne krucifiksu, tur tā sāls.

"skati aptumshosies"
Ko tas nozīmē?

3. Varu ne vienu vien uzskaitiit, ieskatot saveejaas vienu telpu(man ir divas).
Tu runā par krustu vai krucifiksu? Ja par krucifiksu, tad vismaz gribētos zināt, kas tā ir par brīvdraudzi, kuras baznīcā goda vietā atrodas krucifikss.

4. Jums tieksme pashiem kaut ko no pirksta izziist, un tad ar izziisto probleemu ciiniities
Lēnāk pār tiltu... Nevienā baptistu, adventistu, par jaunākām nerunājot, neesmu redzējis krucifiksu. Krustu jā, bet ne krucifiksu.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.13 14:52:33
bitukas, bet vai tad es ar tevi cīnos?
Pēkšņi ar diskusiju maz saprotamā sakarā uzpeld mans niks un kas tu esot manās acīs... Tad nu es rakstu, ka nekāds bubulis neesi...
Un ja tu esi baptists, tad man tā kā būtu elementāra nojausma par tavu izpratni?
Ja nu vienīgi jums tagad tas viss ir tik ļoti subjektivizējies, ka cik baptistu - tik izpratņu...
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.04.13 15:47:54
bitukas
Kaatu vari zinaat manu sakramentu izpratni?
Šo jautājumu vajadzētu patentēt. Tas man ir iesēdies vienreiz no Maža un ik pa brīdim to dzirdu, kad luterāņi cenšas sarunās konstatēt kāda baptista sakramentu izpratni.
Ja saistībā ar Vakarēdienu baptisti (vismaz daži no Latvijas) ir nākuši pie katoliskās (nejaukt ar Romas katoļu) ticības, tad to nekādi nevar teikt par Kristību, jo tas tad tieši saistās ar bērnu kristīšanu.
Visvieglāk pārbaudīt baptista izpratni par Vakarēdienu ir pavērot, kā viņš izturas pret pāri palikušajiem Vakarēdiena elementiem, pat ja viņš tos nosauc par Kristus miesu un asinīm.
bitukas pa fikso [213.226.131.133]
# Iesūtīts: 2012.04.13 16:53:04
Ēvalds Bērziņš
1. Krusti krucifiksu vietaa biezji vien taapeec, ka taa ir vienkaarshaak. Kur lai dabon to krucifiksu? Cik tas maksaa?
2."skati aptumshosies"- tava iedomaataa briivbazniicu reakcija uz krucifiksu-skat. Ieprieksheejos komentaarus.
3. Manaa draudzee vienaa zaalee ir krusts, otaa krucifikss, kursh tur atrodas, jo mums to uzdaavinaaja. Davai uzdaavini citaam draudzeem ar. Labpraat njemtu pretii. Vienkaarshi ja jau 100 gadus pie sienas ir krusts, kursh tad raus nos un nezin kur meklees krucifiksus. Un es zinu ne vienu vien briivbazniicu, kur tas ir. Dazjviet ir gleznas ar Jeezu krustaa sisto, tev tuvaakaa laikam ir Madonaa.
4. Daudz briivbazniicaas esi bijis? Baptistiem vien ir ap
90.
Pater Henricus
Peace.
bitukas
# Iesūtīts: 2012.04.13 16:58:10
Ēvalds Bērziņš
Nu kaa tad vinji izturas pret paari palikushajiem Vakareediena elementiem?
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.13 19:13:30
Ēvalds Bērziņš Visvieglāk pārbaudīt baptista izpratni par Vakarēdienu ir pavērot, kā viņš izturas pret pāri palikušajiem Vakarēdiena elementiem, pat ja viņš tos nosauc par Kristus miesu un asinīm.
Ar šo jau nevari pārbaudīt, kamēr neesi šo problemātiku ar konkrēto baptistu nopietni pārrunājis.
Luterāņi normāli vienmēr ir ticējuši Reālprezencei, kā to liecina visas Agendas, bet par tiem pārpalikušajiem elementiem vai Vakarēdiena piederumiem dažādos laikos ir bijuši dažādi uzskati.
bitukas
# Labojis bitukas: 2012.04.16 10:47:55
Pater Henricus
Labdien!
Man shodien briivdiena, taapeec var par niekiem. Saki luudzu, kaa bija piestiprinaats pe sienas krucifiks tajaa Piltenes telpaa? Es domaaju stiprinaajuma veidu un novietojumu attieciibaa uz krucifiksu.
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.16 11:07:35
bitukasApsveicu ar brīvdienu!vai tārps vel "dzīvs"
bitukas
# Labojis bitukas: 2012.04.16 11:14:19
dafne
Seshpatsmitkaajis tusee kaut kur nosleepies. Bet dziivs, un prieka sagaadaaja 100 punktu ne mazaak kaa lelle ar asti
eglīte
# Iesūtīts: 2012.04.16 12:20:47
dafne,bitukas
Būšu palaidusi ko garām. Baptistu prieks slēpjas 16-kājainos tārpiņos?
Cik kājiņu luturu priekam?
bitukas
# Iesūtīts: 2012.04.16 12:49:31
eglīte
Baptistu beernu prieks luturu beerniem vareetu buut 64kaajis vai 65
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.16 12:57:36
bitukas tie Piltenes krucifiksofobi bija hariki...
Bet varu arī parunāt par ko nopietnāku - daudzi baptisti joprojām netic bibliskajam Vakarēdienam,
nupat Sestdienā lasīju Dr.Hirša izpratni par Sv.Vakarēdienu, kur viņam Jēzus esot klāt tikai procesā. Un šis pretendē runāt baptistu vārdā. Pavisam nožēlojama interpretācija.
Daudzi tomēr tic - man viens nāca pie Dievgalda - es viņam tā arī noprasīju - vai tici, ka tā ir Kristus miesa. Ticot.
Tad nu es viņam pasniedzu kā kristietim un neskatījos uz tiem bibliskajam Vakarēdienam neticošiem baptistiem , viņu neticēšanu viņam nepielīdzinādams.
bitukas
# Iesūtīts: 2012.04.16 13:00:40
Pater Henricus
Es tev par to nejautaaju. Ko domaa citi, taa ir vinju dariishana. Es par krucifiksa stiprinaajumu pie sienas jautaaju.
bitukas
# Iesūtīts: 2012.04.16 13:02:11
Pater Henricus
Ja gribi kasiities tad atbildi nafig nesi LELB.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.16 14:16:56
bitukas, bet es Tev jautāju, vai ne.
Cik ilgi baptisti "oficiāli" iestāsies pret biblisko Vakarēdienu, ja arī baptistu ticīgie grib ticēt Kristus vienkāršajiem un noslēpumainajiem vārdiem - "Tā ir mana miesa, tās ir manas asinis"? Nevarat kādā savā kongresā vienreiz un par visām reizēm atrisināt šo jautājumu bibliski?
Nafig es neesmu LELB? Es un draudze, kurai kalpoju , ar bīskapa svētību kopā nākam LELB baznīcā.
Zaļajā Ceturdienā piedalījos LELB Kurzemes bīskapa dievkalpojumā. Kalpoju ( nu jau iet otrais gads ) arī LELB draudzē, kuras nosaukums ļoti interesanti skan angļu valodā.
Man šķiet, ka brīžam vairāk esmu LELB nekā daudzi lelbieši.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.16 14:22:40
"Ar prieku pateicos, KUNGS, ka neesmu kā tie.... "
Bračas, bračas, vai tiešām tik vien tā prieka, kā ieboldēt par sevi, ka atšķiramies no citiem?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 63 , pavisam kopa bijuši: 1350