atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudzes attīstība
vilks
Iesūtīts: 2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās?

Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē" (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas )
<< 1 ... 45 . 46 . 47 . 48 . 49 . 50 .
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Iesūtīts: 2012.09.21 16:58:58
Ziniet, man jau sāk apnikt, šķiet, ka neesmu īsti klausījis Svētajam Garam, tas ir - vēsts ir no Dieva, taču esmu centies to pēc sava prāta un savā spēkā nodot tālāk. Piedodiet man šo grēku. Īsti nevaru saprast kas te notiek ar komentāriem, laikam moderators būs ko padzēsis, bet varbūt, ka tā arī labāk.
Ingars
# Iesūtīts: 2012.09.21 17:08:47
Irenejs [82.145.209.61]

Es gan lasīju pretēja rakstura liecības par to laiku, ka notiek morāles degradācija, Draudze sāk flirtēt ar pasaules varenajiem, Gara kalpošanas vietā ienāk paaugstinātas klēru kārtas vienpersoniskā kalpošana pēc iepriekš sastādītām programmām
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.21 19:22:07
Ingars
nez vai tevi te kads baigi dzeess..ir 50 lapa un tas nozime ka javer temas turpinajums valja(ka jauna tema)tamdelj ssitaadi pigori
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.22 00:36:34
Ingars
Es neesmu zaimojis Dieva darbus konfesionālajās draudzēs
Tu esi zaimojis, piemēram, liturģiju jeb tradicionālo dievkalpojumu.
ko mēs saprotam ar vārda "liturģija" latvisko tulkojumu "kalpošana"?
Draudzē ar to allaž ir saprasta vispirms paša Kristus kalpošana. Ja Tu nopietnāk iedziļinātos tradicionālajā Draudzes sapulcē, ko sauc par dievkalpojumu, pamanītu, ka tā patiesībā ir Dieva liturģija, paša Dieva darbs. Lūk, to Tu zaimo.

Meklēt Dieva Vaigu nozīmē garīgu aktivitāti, sadraudzību ar Dievu.
Vēlreiz Tev jautāju, kur Dieva Vaigs ir pazudis, ka tas tik intensīvi jāmeklē?? Tava garīgā aktivitāte ir tukša gaisa tricināšana, jo Tu meklē to, kurš Tevi ir atradis. Tev ar to nepietiek?

Dieva Vārds mūs aicina meklēt Viņa vaigu, lasi pats psalmos un praviešos
"Ak, pamosties, jau saule spīd..." Mums pat viena dziesma par Tevi ir Dziesmu grmatā Psalmos un praviešos Dieva Vaigs tiešām vēl bija aizklāts, bet tagad ir Jaunā Derība(!)

arī apustuļu vēstulēs mēs tiekam mudināti lūgties bez mitēšanās, jo gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.
Kas `arī`? Dievu meklēt un lūgties ir divas dažādas lietas, nevis `arī`. Tad nu lūdzies, lūdzams, nevis skraidi riņķī pie visādiem samozvanciem, Dievu meklēdams. Šitā Dievu meklēdams vienmēr atrod Dievu pēc savas līdzības.

Ja Dievs ir visu laiku klātesošs, kamdēļ tad arī neļaut Viņam pārņemt iniciatīvu Savās rokās, bet vadīties pēc mākslīgas liturģijas? Ja Dievs ir klātesošs, tad tradicionālā liturģija nav nepieciešama - Viņš Pats tad brīnišķi vadīs sapulces spontāni caur Gara dāvanām. ]
Kāpēc lai es mākslīgi pieņemtu, ka Dievs ir pazudis? Ja Dievs nedanco spontāni kopā ar Ingaru un citiem, tad Dievs ir pazudis, tā to saprast? Varbūt Ingars ir kaut ko viltīgu salietojies un pazaudējis prātu?

Ja tā nenotiek - tad patiešām Dieva vaigs ir pazudis un ir īstais laiks Viņu meklēt, nevis aizvietot Gara vadību ar mākslīgas liturģijas protēzi.

Tu pats esi pazudis, aiziedams pasaulē un notriekdams savu mantojumu ar nesvētiem ļaudīm, kas zaimo visu, ko nesaprot. Muldi vien, vēl dabūsi tiešām kādu protēzi pārmācīšanas nolūkos.

Ņem vērā, ka Gara dāvanas netiek nodotas caur ordināciju, tās dod Svētais Gars kam gribēdams.
Es tā nemaz neteicu. Ordinācijā tiek doti uzdevumi (nevis dāvanas) galvenokārt Dievvārdu sludināšanā un sakramentu izdalīšanā.

Ja Kristus ir mūsu Liturgs, tad netaisīsim savu liturģiju, bet ļausim Viņam izpausties
Mēs arī netaisam. Savas liturģijas mums nav, tikai Kristus. Un Tu būsi tas, ka Kristum kaut ko ļaus? Kurš tad te ir Kungs?

patiesi vakarēdiens ir sapulču kalpošanas [a kāpēc ne liturģijas?] kulminācija un centrs.

Vienīgi te nav vietas nevienam klēram vai liturgam, kā vien Kristum un Viņa mīļajiem bērniem, kuri savienojas ar savu Kungu un savā starpā.
Tad Vakarēdiens pats iekāpj rokās vai mutē? Un vīns arī pats ielīst? Vai varbūt no debesīm sāk birt un līt?
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.22 11:07:43
Diezgan naski esam uz pamācīšanu, līdz ar to plūkdami augļus no laba un ļauna atdzīšanas koka, un nedodami tiesāt tam kas spriež taisnu tiesu.
Liekas Sālamans saka ka kur daudz vārdu tur neiztikt bez grēka, jo kas vārdā neklūp ir pilnību sasniedzis Dievā, saka Jēkabs.
Nu ko darīt ka nu ir tā liturģija ieviesusies un cilvēkiem prikeštats ka tā ir īstā gaisma, aizmirstot ka īstā gaisma ir pašu sirdīs , īstais altāris ir paša sirdīs, īstais kalpojums Dievam ir pienesot garīgus upurus kas tam tā patīk.
Arī to ka , tā saukti kristīgi, jādzīvo ne tikkai sastingstot Dievkalpojumos , bet jo vairāk tas jādara ierobežojot sevī ļaunās domas pārklājot ar visuaptverošo mīlestību.
Kuram ta patīk ka kapājas acīs? Te jau ir tas ko saka ar ko mērosi citus atmēros atpakaļ. Nu ja tu mīli rakāties cita sirdī , tad arī iemīli to ka tiesā tavu sirdsapziņu, ja tas nav patīkami tad ierobežo sevi. Zinām ka mīlestība ir (ne)darīt otram to kas pašam (ne)patīk.
Lai nu Jēzus Kristus dzīvais Dievs mums uz to vada un pasargā mūsu domas Jēzū kristū- Svaidītajā Kungā!
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.22 12:43:24
rainars
Diezgan naski esam uz pamācīšanu
Tas ir vērojums, nevis pamācība, pareizi? Ja nu cilvēks metas mācīt, viņam jārēķinās, ka tā ir garīga fronte, nevis mierpilna mīlestības baudīšana. Maldu mācība nevar tikt uzņemta mīlestībā.
Nu ko darīt ka nu ir tā liturģija ieviesusies un cilvēkiem prikeštats ka tā ir īstā gaisma, aizmirstot ka īstā gaisma ir pašu sirdīs , īstais altāris ir paša sirdīs, īstais kalpojums Dievam ir pienesot garīgus upurus kas tam tā patīk.
Vai Tu gribi, ka paša darbošanās man būtu tuvāka par Dieva darbošanos? Vai tā mēs nenobrauksim kaut kur lejā? Bet liturģija, ir Dieva darbs - atliek tikai apklusināt savu pašdarbību.

īstā gaisma ir pašu sirdīs
Par šo es Tev mīlestībā uzbraucu - tā ir dēmoniska pamācība. Līdz ar to turpmākais, ko Tu nosauc, kaut formāli pareizs, zaudē savu īsto saturu.
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.22 13:06:11
Domāt ne mīlestībā jāuzņem kas , bet mīlestībā izsakaužama.
Uz ko tad attiecas Jēzus sacītais Mateja 23 nodaļā, kur Jēzus saka ka nebūs jums saukties par rabi? Tāpat ko Jānis domā sacīdams ka nav vajadzīgs ka jums kāds māca , bet kā svaidījums jūs vada pie tā lai paliek?
Man tāds skats , ka lai izprastu liturģijas nozīmi vajag mācīties, nu esmu izgājis lektoru kursus. Kā lai vienkāršs draudzes loceklis to izprot nemācījies? Un vai tādēl kādam kas to ir izdarījis un saprot labāk par pārējiem ir jāpaaugstinās?
Pēteris savā otrajā vēstulē runā par atturību atdziņā.
Pasaki lūdzu kāpēc mācītie teologi ir naski uz citu pamācīšanu , bet kad pašiem ko iesaka , tad uzvelk lūpu?
Jā par to pašu gaismu sirdī es tā nemākulīgi esmu izteicies un tas tev nedod tādu pilnvaru sbraukt augumā , bet jo vairāk vērst uzmanību ar lēnprātīgu garu skatīdamies ka pats nekrīti(Gal.6) vārdā(Jēk.), jo tak zinam ka ar ko mērām pašiem tiek atmērīts. Un te jau parādās ka mācītāji nāk bargākā sodā, tāpat kā tie pirmsvaidījuma laiku farizeji. Ja tu saki ka esi redzīgs tad vaina paliek , nevis ka teiktu ka neredzi.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.22 13:16:07
rainars
Domāt ne mīlestībā jāuzņem kas , bet mīlestībā izsakaužama.
Nē.

Uz ko tad attiecas Jēzus sacītais Mateja 23 nodaļā, kur Jēzus saka ka nebūs jums saukties par rabi? Tāpat ko Jānis domā sacīdams ka nav vajadzīgs ka jums kāds māca , bet kā svaidījums jūs vada pie tā lai paliek?
Tas viss attiecas uz to, ka Jaunajā Derībā neviens nedrīkst neko mācīt līdz pasaules galam, kad atkal atnāks Kristus.

Man tāds skats , ka lai izprastu liturģijas nozīmi vajag mācīties, nu esmu izgājis lektoru kursus. Kā lai vienkāršs draudzes loceklis to izprot nemācījies? Un vai tādēl kādam kas to ir izdarījis un saprot labāk par pārējiem ir jāpaaugstinās?
Ja nu nesapratējs paaugstinās, sapratējam taču arī jāpaaugstinās līdz viņa līmenim, lai varētu runāt kā līdzīgs ar līdzīgu. Citādi nesapratējs domā, ka sapratējs nekā nejēdz.

Ievēro, ka vārdu atziņa raksta bez `d`, citādi runājam par dzīšanu, nevis zināšanu jeb izpratni.
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.22 14:09:37
Nu re kā man redzās. Jēzus rāda priekšzīmi pazemojoties , kaut bija bagāts(atdziņās). TUr jau taisnība ka pratējam jāpazeminās lai pasniegtu roku zemajiem. Kas pats paaugstinās ..... brāļi, turiet vienādu prātu savā starpā ...
Man domāt ka tas attiecas uz visiem , tātad uz mācītājiem arī.
Nu bet te nu mainīt sirdis var tik pats Kristus-Svaidījums. Vecajā derībā ar aprakstītas priesteru nelietības aizmirstot taisnību , žēlastību un ticību un jaunajā derībā pats Dievs Jēzus miesā rāda piemēru.
Domāt ka pareizība jāatprasa no zinātājiem , ne no nezinātājiem. Nu neko jau neizdarīsi ka ir tādi ļauži ,arī es biju, Jēzus palīdz(tagad) izrāpties no šī grāvja kurš sasien smagas nastas(likumu) uz apkārtējiem un tuviniekiem. Kam daudz dots no tā atprasīt ir Bībeles princips. Kā var atprasīt veselību no slima cilvēka. DRīzāk jau vajadzētu dziedēt tā vietā lai sistu pa sāpīgām vietām.
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.22 14:27:39
Te tāds labs, man viedoklis, kā tikt ar to nelabo galā.
http://www.youtube.com/watch?v=dKHKfMHBP-k&feature=player_embedded
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.22 16:35:59
Ēvalds Bērziņš
man atkal liekas, ka rainaram ir sava īpatna teoloģija, kur akurāt dzīšana nāk pirms zīšanas
Pieņemu, ka viņš nemaz nerunā par Ēdenes dārzu, bet par kādu citu personisku pieredzi ar laba un ļauna atdzīšanas koku. Tas ir noteikti kaut kas skaudrāks par žagariem vai stibu
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.22 18:54:23
rainars
Kā var atprasīt veselību no slima cilvēka. DRīzāk jau vajadzētu dziedēt tā vietā lai sistu pa sāpīgām vietām.
Slimu cilvēku nevar izārstēt, neaizvedot pie daktera un nepārliecinot par slimību. Ko darīt tad, ja viņš netic, ka ir slims?

Bet vārdu `atziņa` gan raksti bez `d` un nesaki, ka es tev situ pa sāpīgu vietu
Pater
# Iesūtīts: 2012.09.23 18:52:41
Ingars , Draudze sāk flirtēt ar pasaules varenajiem, Gara kalpošanas vietā ienāk paaugstinātas klēru kārtas vienpersoniskā kalpošana pēc iepriekš sastādītām programmām
šitos pekstiņus vari pārmest kaut apustulim Pāvilam - gan vienpersoniskumu kalpošanā un iepriekš iecerētas misijas gan flirtēšanu ar pasaules varenajiem - atsaukšanos uz viņa Romas pilsonību un diskusijas ar autoritātēm.
Ko var darīt, ja tā laika pasaules varenie, nabadziņi, arī sāk kārot pēc Debesu valstības un masveidā sāk atsaukties Evaņģēlijam?
Vai labāki ir tagadējie - vienaldzīgie?
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.24 19:33:19
A uz ko attiecas mērīšana un skabargu vilkšana , kā arī kauna pilnā norā`dīšana ar pirkstiem?
Vērotājs
# Iesūtīts: 2012.09.24 19:53:53
rainars
Vai tad ne uz tevi?
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.24 21:33:19
Vērotājs tu labi vēro!
Domājams ka Dievam patīkamāka kalpošana ir ka tu esi cilvēku pievedis līdz tam ka pats atdzīst , bet nu norādīt konkrēti bāžot acīs es nemanu evanģēlijā kas nozīmē labā un priecīgā vēsts.
Ingars
# Iesūtīts: 2012.09.25 19:29:10
Ēvalds Bērziņš

[Es neesmu zaimojis Dieva darbus konfesionālajās draudzēs ]
Tu esi zaimojis, piemēram, liturģiju jeb tradicionālo dievkalpojumu.
[ko mēs saprotam ar vārda "liturģija" latvisko tulkojumu "kalpošana"? ]
Draudzē ar to allaž ir saprasta vispirms paša Kristus kalpošana. Ja Tu nopietnāk iedziļinātos tradicionālajā Draudzes sapulcē, ko sauc par dievkalpojumu, pamanītu, ka tā patiesībā ir Dieva liturģija, paša Dieva darbs. Lūk, to Tu zaimo.


Ar Svētajiem Rakstiem arī iespējams darboties pret Dieva gribu, ja tos pielieto nepareizi, bez Svētā Gara vadības. Tieši tā rīkojās farizeji un tā rīkojas vairums akadēmisko teologu mūsdienās. Viss liturģijas teksts, vismaz luterāņu liturģijā, gan ir bibliski pareizs, tāpat arī visi simboli. Es ticu, ka tas viss ir ar labiem nodomiem sastādīts, taču tie ir cilvēku labie nodomi, cilvēku centieni kompensēt autentiskas Gara vadības trūkumu. Tas trūkums nav tāpēc, ka Gars būtu aizgājis no Draudzes, bet gan tāpēc, ka Draudze ir uzgriezusi Garam muguru. Tomēr šis maigais Dieva Gars turpina klauvēt pie ticīgo sirds durvīm, diemžēl viena daļa tā saucamie „mācītāji” mēdz visai rupji Svēto Garu atraidīt.

[Meklēt Dieva Vaigu nozīmē garīgu aktivitāti, sadraudzību ar Dievu. ]
Vēlreiz Tev jautāju, kur Dieva Vaigs ir pazudis, ka tas tik intensīvi jāmeklē?? Tava garīgā aktivitāte ir tukša gaisa tricināšana, jo Tu meklē to, kurš Tevi ir atradis. Tev ar to nepietiek?


Jā, Viņš mūs ir atradis, bet mēs Viņu tikai sākam atrast. Tā nav tukša gaisa tricināšana kā izpildot iepriekš sastādītu liturģiju, bet gan Viņa paša autentisks darbs mūsos, Viņš mums pakāpeniski atklāj Sevi, Viņš māca mums Sevi izprast un nekāda liturģiskā forma, lai cik laba un bibliska tā būtu, šeit neko nelīdz, bet vienkāršība, pazemība, atvērta sirds un paklausība Tā Kunga priekšā. Viņa svētdarīšanas darbu mūsos nevar ieslēgt tradicionālajā liturģijas formā. TO Vārdu, tos simbolus, kas ieslēgti liturģijā, vajag iegūt dzīvus savā sirdī, to vajag iedzīvināt reālajā dzīvē, nevis ieslēgt baznīcas sienās.

[Dieva Vārds mūs aicina meklēt Viņa vaigu, lasi pats psalmos un praviešos ]
"Ak, pamosties, jau saule spīd..." Mums pat viena dziesma par Tevi ir Dziesmu grmatā Psalmos un praviešos Dieva Vaigs tiešām vēl bija aizklāts, bet tagad ir Jaunā Derība(!)


Šis gan neattiecas uz levītiskās kalpošanas formu, bet uz dziļi personiskām un tuvām attiecībām ar To Kungu. Kā jau teicu – viena lieta ir tā, ka Viņš mūs ir atradis un nav tālu nevienam no mums, taču vai mēs Viņu esam atraduši, vai mēs atpazīstam Viņu, kad Viņš mūs vada un kā Viņš mūs vada ikvienā dzīves situācijā. Jā, mums ir Svētie Raksti, taču vai bez Viņa mēs Rakstus spējam saprast? Un tā, mums ir jāatrod Viņš Rakstos. Var teikt arī – jāiepazīst.

[arī apustuļu vēstulēs mēs tiekam mudināti lūgties bez mitēšanās, jo gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. ]
Kas `arī`? Dievu meklēt un lūgties ir divas dažādas lietas, nevis `arī`. Tad nu lūdzies, lūdzams, nevis skraidi riņķī pie visādiem samozvanciem, Dievu meklēdams. Šitā Dievu meklēdams vienmēr atrod Dievu pēc savas līdzības.


Neviena lūgšana nenotiek bez Dieva meklēšanas. Meklēt Dievu nenozīmē skraidīt apkārt un meklēt Viņu kā meklē pazudušu cilvēku. Dievs ir Gars un tāpēc šī meklēšana arī ir garīga aktivitāte. Ja tu nāc pie Viņa lūgšanā, tev Viņš ir jāpazīst, lai tu Viņu varētu iepazīt, tev Viņš ir jāmeklē. Piekrītu – latviešu valodā vārda „meklēt” lietošana šādā kontekstā var samulsināt, taču tā ir garīga mācība, kas garīgi jāsaprot. Dievs mums atklājas, taču tas nenotiek automātiski, tā nav nekāda maģija, bet gan attiecības. Tas nozīmē, ka šajā kontekstā „meklēt” nozīmē nevis meklēt, kur Viņš pazudis, bet gan meklēt Viņa būtību, meklēt Viņu iepazīt, meklēt un iepazīt šajā gadījumā ir sinonīmi. Tikai tad, kad tu Dievu pazīsti, tu vari Viņu lūgt garā un patiesībā

[Ja Dievs ir visu laiku klātesošs, kamdēļ tad arī neļaut Viņam pārņemt iniciatīvu Savās rokās, bet vadīties pēc mākslīgas liturģijas? Ja Dievs ir klātesošs, tad tradicionālā liturģija nav nepieciešama - Viņš Pats tad brīnišķi vadīs sapulces spontāni caur Gara dāvanām. ]
Kāpēc lai es mākslīgi pieņemtu, ka Dievs ir pazudis? Ja Dievs nedanco spontāni kopā ar Ingaru un citiem, tad Dievs ir pazudis, tā to saprast? Varbūt Ingars ir kaut ko viltīgu salietojies un pazaudējis prātu?



Dieva meklēšana nav mākslīga, bet gan dabīga atbilde uz Viņ mīlestību. Kā jau noskaidrojām, tad bibliskā nozīmē meklēt Dievu nozīmē iepazīt Viņu, kāds Viņš ir, tas nozīmē meklēt pēc saprašanas, kā Viņš grib darboties tieši tagad, kā Viņš vēlētos šodien novadīt draudzes sapulci, kā Viņš šodien gribētu mūs svētīt un mums kalpot caur dāvanām. Taču mākslīgi radīta liturģiska forma iegrožo Viņa pilnīgo gribu. Tas nenozīmē, ka Dievs „spontāni danco pēc Ingara vai kāda cita stabules”, bet gan, ka tā kā Viņš ir Dievs, Viņš var izpausties spontāni, ārpus mūsu liturģiskajām formām un priekšstatiem. Arī par apustuļiem vasarsvētku dienā teica, ka viņi ir piedzērušies, bet nejau cilvēks ir tas, kurš noteiks kad un kā Dievam izpausties. Spontanitāte nozīmē nevis spontānu miesas emocionālu reakciju, bet gan to, ka Dievs ir suverēns Savā gribā un Viņš drīkst rīkoties bez mūsu sastādītajām liturģiskajām programmām.

[Ja tā nenotiek - tad patiešām Dieva vaigs ir pazudis un ir īstais laiks Viņu meklēt, nevis aizvietot Gara vadību ar mākslīgas liturģijas protēzi. ]
Tu pats esi pazudis, aiziedams pasaulē un notriekdams savu mantojumu ar nesvētiem ļaudīm, kas zaimo visu, ko nesaprot. Muldi vien, vēl dabūsi tiešām kādu protēzi pārmācīšanas nolūkos.


Tu tagad runā no savas konfesionālās platformas un tavā skatījumā, acīmredzot, visi, kuri meklē kā klausīt Dievam vairāk nekā cilvēkiem, ir nesvēti, jo neturas pie konfesionālajiem kārtības ruļļiem un priekšrakstiem.

[Ņem vērā, ka Gara dāvanas netiek nodotas caur ordināciju, tās dod Svētais Gars kam gribēdams. ]
Es tā nemaz neteicu. Ordinācijā tiek doti uzdevumi (nevis dāvanas) galvenokārt Dievvārdu sludināšanā un sakramentu izdalīšanā.


Dievvārdu sludināšana, sakramenta izdalīšana un visas citas aktivitātes Draudzē pieder vienīgi Kristum un Viņš Pats izvēlas katrā situācijā caur kuriem cilvēkiem izpaust tādu vai citādu svētību, nevis cilvēks pats. Apustuļi, ieceldami vecajus vietējās draudzēs, nekad nav devuši viņiem kādas īpašas pilnvaras, ka tikai viņi drīkstētu pārvaldīt sakramentus vai sludināt. Vecaju funkcija saistās ar viņu garīgo briedumu un dievišķu aicinājumu pārraudzīt, vai tiek īstenota Dieva griba un vai nenotiek kādas novirzes no tās. Tas nozīmē izpaust garīgu autoritāti pamācot nevis vadīt kalpošanas. Kalpošanas vadīt tiesības ir vienīgi Svētajam Garam, vienīgā atšķirība starp vecajiem un pārējiem brāļiem ir tā, ka vecajie ir garīgi visnobriedušākie, visievingrinātākie pareizi uztvert un saprast Svētā Gara vadību – tikai šī viena atšķirība. Būtībā ikvienam tiek dota spēja saklausīt Svētā Gara balsi, taču brieduma pakāpes ir dažādas un ne visi arīdzam ir paklausīgi tam, kā Svētais Gars viņus vada, ne visi arī ir pietiekami nobrieduši, lai spētu vienmēr pareizi izšķirt to, kas nāk no Svētā Gara no tā, kas nenāk no Svētā Gara. Šeit mēs redzam, ka loģiska virzība ir tā, ka visi draudzes locekļi tiecas pretī tādam pat un vēl augstākam garīgā brieduma līmenim, kāds dotajā laikā ir vietējo draudžu vecajiem. Tāpēc izpaliek vajadzība pēc īpaši izdalītas klēru kārtas, jo tiek īstenota savstarpēja paklausība atkarībā no garīgā brieduma un svaidījuma. Ikvienam vecaja mērķis ir, lai visi draudzes locekļi sasniegtu tādu pat un vēl augstāku garīgā brieduma līmeni, kāds ir viņam pašam un to var panākt tikai tad, ja notiek nemitīga vingrināšanās. Taču kā lai vingrinās, ja tevi noklasificē kā laju un nosēdina pasīvu baznīcas solā?

[Ja Kristus ir mūsu Liturgs, tad netaisīsim savu liturģiju, bet ļausim Viņam izpausties]
Mēs arī netaisam. Savas liturģijas mums nav, tikai Kristus. Un Tu būsi tas, ka Kristum kaut ko ļaus? Kurš tad te ir Kungs?


Kur Bībelē rakstīts, ka Kristus mums atstāja šādu liturģisku formu? Pārfrāzēšu precīzāk – kur Bībelē rakstīts, ka Kristus liturģiju ieslēdza kādā rituālā formā analoģiski kā tika dota levītiskā liturģija Mozum? Vai Kristus, vai apustuļi atstāja mums kādu detalizētu aprakstu kā konkrēti novadīt kristību un vakarēdienu? Jā, mums ir norādījumi par elementiem, kam tur jābūt, taču šie elementi netika ieslēgti liturģiskā formā, tie tika doti par ārēju zīmi garīgajai realitātei. Uzsvars tātad ir uz Svētā Gara darbu, nevis uz ārējo zīmju izpildes formu (kurā momentā kāda dziesma jādzied, kādi vārdi jāsaka un kādas darbības kādā veidā jāizpilda). Ir dots vienkārši brīvā formā apraksts par šīm zīmēm un viss. Jaunajā Derībā, atšķirībā no Vecās Derības, jo īpaši no Toras, nav vispār nekādu uzsvērtu reglamentu, likumu un kārtības ruļļu, pie kā burtiski pieturēties. Atšķirībā no Mozum dotās bauslības, Draudzei dotā mācība ir radikāli citādā formā pasniegta, proti, tā pasniegta brīvā formā un konkrētais veidols tiek atstāts Svētā Gara vadības ziņā. Jaunajā Derībā lielāks uzsvars ir uz garīgo realitāti, nekā uz ārējo formu, vēl vairāk – ārējā forma izriet no Gara vadības, jo atšķirībā no Vecās Derības, Jaunajā Derībā Gars ir izliets pār visu miesu. To derētu atcerēties dažiem labiem klēriem, kuriem šķiet, ka viņi vienīgie pārstāv Svētā Gara autoritāti Draudzē.

[patiesi vakarēdiens ir sapulču kalpošanas [a kāpēc ne liturģijas?] kulminācija un centrs.

Vienīgi te nav vietas nevienam klēram vai liturgam, kā vien Kristum un Viņa mīļajiem bērniem, kuri savienojas ar savu Kungu un savā starpā. ]
Tad Vakarēdiens pats iekāpj rokās vai mutē? Un vīns arī pats ielīst? Vai varbūt no debesīm sāk birt un līt?



Kāpēc ne liturģijas? Tāpēc, ka mēs katrs ar šo vārdu saprotam ko citu. Lai izvairītos no pārpratumiem, lietoju vārdu „kalpošana” vārda „liturģija” vietā

Vai Svētajos Rakstos kas minēts par kādu īpašu klēru kārtu, kuriem vienīgajiem ir tiesības vadīt vakarēdiena vai kristību norisi. Svētie Raksti vispār neko nenorāda uz kādām rituālām formām Draudzē, vien to, ka tas un tas tika darīts un viss. Arī attiecībā uz sapulču norisi mēs vienkārši atrodam, ka ikviens varēja brīvi kalpot ar savu dāvanu, protams, paklausot dāvanu Devējam.



Pater

Individuāls ticīgais juridiski var būt saistīts ar valsti, taču ne Draudze, vēl vairāk - Draudze nedrīkst tikt pārvērsta par juridisku personu. Par kādu flirtēšanu tad es runāju? Nu, piemēram - kad Vācijas protestantu baznīcas garīdzniecība sveica Hitleru dzimšanas dienā un svētīja viņu, tas ir normāli?
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.26 08:44:24
IngarsDievs ir arī kārtības Dievs,to taču lasot Rakstus var nojaust,bet piekrītu tev par to,ka reizēm kristieši kaut kādas lietas samoca..sarežgī..tur par tērpiem,sveču krāsām un vel visādām dīvainām ārējām lietām.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.26 19:31:43
Ingars
Ar Svētajiem Rakstiem arī iespējams darboties pret Dieva gribu, ja tos pielieto nepareizi, bez Svētā Gara vadības. Tieši tā rīkojās farizeji un tā rīkojas vairums akadēmisko teologu mūsdienās.
Pareizi, tas ir iespējams. Kā Tu zini, ka Tu pats rīkojies pareizi ar Sv.Rakstiem? Kā Tu zini, ka Tev pašam ir Sv. Gara vadība?

Viss liturģijas teksts, vismaz luterāņu liturģijā, gan ir bibliski pareizs, tāpat arī visi simboli. Es ticu, ka tas viss ir ar labiem nodomiem sastādīts, taču tie ir cilvēku labie nodomi, cilvēku centieni kompensēt autentiskas Gara vadības trūkumu.
Vismaz to Tu atzīsti... Bet ar ko ir labāki Tavi cilvēku labie nodomi, cilvēku centieni kompensēt autentiskas Gara vadības trūkumu? Kāpēc man būtu jāpieņem Tavi labie nodomi un centieni?

Tas trūkums nav tāpēc, ka Gars būtu aizgājis no Draudzes, bet gan tāpēc, ka Draudze ir uzgriezusi Garam muguru. Tomēr šis maigais Dieva Gars turpina klauvēt pie ticīgo sirds durvīm, diemžēl viena daļa tā saucamie „mācītāji” mēdz visai rupji Svēto Garu atraidīt.
Tevis nosauktās problēmas nerada pati liturģija, bet novēršanās un izvairīšanās (spontāna, starp citu) no liturģijas.

Jā, Viņš mūs ir atradis, bet mēs Viņu tikai sākam atrast. Tā nav tukša gaisa tricināšana kā izpildot iepriekš sastādītu liturģiju, bet gan Viņa paša autentisks darbs mūsos, Viņš mums pakāpeniski atklāj Sevi, Viņš māca mums Sevi izprast
Tad Dieva piesaukšana, grēku izsūdzēšana, Dieva slavēšana, Dievvārdi, lūgšanas, Dievgalds utt. ir tukša gaisa tricināšana? Nē, tieši tas ir Viņa paša autentisks darbs mūsos, Viņš mums pakāpeniski atklāj Sevi, Viņš māca mums Sevi izprast

un nekāda liturģiskā forma, lai cik laba un bibliska tā būtu, šeit neko nelīdz, bet vienkāršība, pazemība, atvērta sirds un paklausība Tā Kunga priekšā.
Tātad līdz tikai zināmas cilvēka kvalitātes? Bet kā lai viņas iegūst? Pašas no sevis tās taču nerodas?

Viņa svētdarīšanas darbu mūsos nevar ieslēgt tradicionālajā liturģijas formā. TO Vārdu, tos simbolus, kas ieslēgti liturģijā, vajag iegūt dzīvus savā sirdī, to vajag iedzīvināt reālajā dzīvē, nevis ieslēgt baznīcas sienās.
Viss, ko Tu būtībā piedāvā, ir netradicionālas (spontānas) formas... un viss. Kāda tam tad jēga? Nevajag Dievu ieslēgt arī spontanitātē.

Jā, mums ir Svētie Raksti, taču vai bez Viņa mēs Rakstus spējam saprast? Un tā, mums ir jāatrod Viņš Rakstos. Var teikt arī – jāiepazīst.
Raksti ir tikpat tradicionāli kā liturģija, turklāt, arī cilvēki tiem ir roku pielikuši un uzrakstījuši, tāpat kā liturģiju. Kāpēc Tu uz vienādiem noteikumiem Rakstus pieņem, bet liturģiju noraidi?

Neviena lūgšana nenotiek bez Dieva meklēšanas. Meklēt Dievu nenozīmē skraidīt apkārt un meklēt Viņu kā meklē pazudušu cilvēku. Dievs ir Gars un tāpēc šī meklēšana arī ir garīga aktivitāte.
Satuvināties ar Dievu viens nesvēts cilvēks nemaz nevar gribēt. Tāpēc cilvēkam jākļūst svētam ar Dieva dotajiem līdzekļiem, kuri tiek izdalīti liturģijas laikā. No tā tad izriet Dieva iepazīšana, arī dziļi individuālā.

Ja tu nāc pie Viņa lūgšanā, tev Viņš ir jāpazīst, lai tu Viņu varētu iepazīt, tev Viņš ir jāmeklē. Piekrītu – latviešu valodā vārda „meklēt” lietošana šādā kontekstā var samulsināt, taču tā ir garīga mācība, kas garīgi jāsaprot.
Tad tas samulsums pieder pie garīgas neizpratnes par garīgām lietām vai tomēr pie vārda lietošanas ne visai atbilstošā kontekstā?

Dievs mums atklājas, taču tas nenotiek automātiski, tā nav nekāda maģija, bet gan attiecības. Tas nozīmē, ka šajā kontekstā „meklēt” nozīmē nevis meklēt, kur Viņš pazudis, bet gan meklēt Viņa būtību, meklēt Viņu iepazīt, meklēt un iepazīt šajā gadījumā ir sinonīmi.
Man grūti iedomāties, kā automātiskums varētu būt maģija. Iedomājies, piemēram, maģisko ātrumkābu vai maģisko veļas mašīnu Es automātiskumu saistu drīzāk ar lietām, kuras pašsaprotami darbojas manā labā bez manas sevišķas piepūles. Vēl piemērs, vai Tu savus vecākus atklāji maģiski? Man tas ir pašsaprotami, ka, piemēram, esmu savu vecāku bērns un arī sava Debesu Tēva bērns. Bet tu, spontanofīls, gribi, lai katru reizi viss notiek savādāk, citādi esot maģija

Tikai tad, kad tu Dievu pazīsti, tu vari Viņu lūgt garā un patiesībā
Neiebilstu. Un kā Tev šķiet, vai garā un patiesībā var lūgt vienu un to pašu lūgšanu neskaitāmas reizes?

Dieva meklēšana nav mākslīga, bet gan dabīga atbilde uz Viņ mīlestību. Kā jau noskaidrojām, tad bibliskā nozīmē meklēt Dievu nozīmē iepazīt Viņu, kāds Viņš ir, tas nozīmē meklēt pēc saprašanas, kā Viņš grib darboties tieši tagad, kā Viņš vēlētos šodien novadīt draudzes sapulci, kā Viņš šodien gribētu mūs svētīt un mums kalpot caur dāvanām.
Vai Dievkalpojuma autentiskums ir atkarīgs no spontanitātes? Vai Tu tici tam, kas notiek liturģijā?

Taču mākslīgi radīta liturģiska forma iegrožo Viņa pilnīgo gribu. Tas nenozīmē, ka Dievs „spontāni danco pēc Ingara vai kāda cita stabules”, bet gan, ka tā kā Viņš ir Dievs, Viņš var izpausties spontāni, ārpus mūsu liturģiskajām formām un priekšstatiem.
Tu laikam tici, ka Dievu var iegrožot kā tādu zirgu Man gan šķiet, ka iegrožot vajadzētu cilvēku, ko liturģija arī perfekti veic. Tas nozīmē, ka cilvēks tur danco pēc Dieva stabules. Un danco ne kā pats grib un jūt, bet sāk gribēt un just kā Dievs. Kurā brīdī un kā tas notiek, tā gan ir Dieva absolūta kompetence.

Arī par apustuļiem vasarsvētku dienā teica, ka viņi ir piedzērušies, bet nejau cilvēks ir tas, kurš noteiks kad un kā Dievam izpausties.
Liturģija un cilvēki nenosaka, kā Dievam izpausties. Dievs nosaka liturģiju caur savu Vārdu un Draudzi. Ko apustuļi darīja, atgriezušies Jeruzālemē pēc Debesbraukšanas? Viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties un visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās. Te ir mazliet aprakstīta liturģiskā forma, ko viņi piekopa. Tas pats bija Vasarsvētkos - visi bija sapulcējušies vienā vietā - protams, uz liturģiju, kā jau viņi mēdza pulcēties. Un tieši tad, kad viņi bija kopā liturģijā, ne agrāk, ne vēlāk, notika Sv.Gara izliešana. Un ne spontani, kaut kurā dienā, bet tieši piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, tajā liturģiski svarīgajā dienā, kurā Mozus deva israēliešiem baušļus. Tieši tāpat, pulcējoties mūsdienās uz liturģiju, tajā kristiešiem tiek dots Sv. Gars, ko viņi arī lūdz un sagaida.

Spontanitāte nozīmē nevis spontānu miesas emocionālu reakciju, bet gan to, ka Dievs ir suverēns Savā gribā un Viņš drīkst rīkoties bez mūsu sastādītajām liturģiskajām programmām.
Dievs ir suverēns, āmen. Bet Tu Draudzi gribi pataisīt par nejēgām, kuri nevar ar Dievu neko kopīgu pasākt. Ar savu spontanitātes prasību un Dieva tiesību aizstāvību (atradies advokāts :D) Tu ne tikai sevi, bet visus kristiešus uzskati par bezdvēseles un bezgara marionetēm. Un ko Tu teiksi, ja liturģija ir sastādīta kopā ar Dievu, nevis uz savu roku? Arī protestēsi?

Tu tagad runā no savas konfesionālās platformas un tavā skatījumā, acīmredzot, visi, kuri meklē kā klausīt Dievam vairāk nekā cilvēkiem, ir nesvēti, jo neturas pie konfesionālajiem kārtības ruļļiem un priekšrakstiem.
Ja Tu meklētu kā klausīt Dievam, Tu vispirms uzklausītu visā Draudzē atzītus svētus cilvēkus, nevis savā pašgudrībā apšaubītu Draudzes tradīciju.

Dievvārdu sludināšana, sakramenta izdalīšana un visas citas aktivitātes Draudzē pieder vienīgi Kristum un Viņš Pats izvēlas katrā situācijā caur kuriem cilvēkiem izpaust tādu vai citādu svētību, nevis cilvēks pats.
Pareizi, ka Kristum, bet kāpēc tad, piemēram, tie divpadsmit palika vienmēr tie paši, Pāvils palika vienmēr tas pats. Pēc Tavas prasības divpadsmit apustuļiem katru reizi bija jabūt citiem cilvēkiem, kā Kristus gribētu. Un Viņš gribēja, bet tie divpadsmit palika tie paši uz mūžu. Tāpat mācītājs tradicionālā Baznīcā tiek ordinēts uz mūžu. Pat baznīcs apkopšana var sagādāt milzīgas problēmas, ja par to neatbild konkrēts cilvēks. Es varu derēt, ka Sv. Gars katru reizi neatgādinātu, ka, piemēram, jāuzmazgā grīda baznīcā.

Apustuļi, ieceldami vecajus vietējās draudzēs, nekad nav devuši viņiem kādas īpašas pilnvaras, ka tikai viņi drīkstētu pārvaldīt sakramentus vai sludināt. Vecaju funkcija saistās ar viņu garīgo briedumu un dievišķu aicinājumu pārraudzīt, vai tiek īstenota Dieva griba un vai nenotiek kādas novirzes no tās. Tas nozīmē izpaust garīgu autoritāti pamācot nevis vadīt kalpošanas.
Kā Tu to zini?

Kalpošanas vadīt tiesības ir vienīgi Svētajam Garam, vienīgā atšķirība starp vecajiem un pārējiem brāļiem ir tā, ka vecajie ir garīgi visnobriedušākie, visievingrinātākie pareizi uztvert un saprast Svētā Gara vadību – tikai šī viena atšķirība. Būtībā ikvienam tiek dota spēja saklausīt Svētā Gara balsi, taču brieduma pakāpes ir dažādas un ne visi arīdzam ir paklausīgi tam, kā Svētais Gars viņus vada, ne visi arī ir pietiekami nobrieduši, lai spētu vienmēr pareizi izšķirt to, kas nāk no Svētā Gara no tā, kas nenāk no Svētā Gara. Šeit mēs redzam, ka loģiska virzība ir tā, ka visi draudzes locekļi tiecas pretī tādam pat un vēl augstākam garīgā brieduma līmenim, kāds dotajā laikā ir vietējo draudžu vecajiem.
Par Sv.Gara vadību piekrītu. Bet atšķirība starp draudzes locekļiem nav tikai briedumā, bet arī aicinājumā. Vispārējā priesterība tiešām attiecas uz visiem, bet ne visi ir mācītāji, kā Tu Rakstos lasi. Turklāt arī vecaji ir iecelti un atzīti kalpotāji, nevis kurš katrs, kurš prot runāt.

Tāpēc izpaliek vajadzība pēc īpaši izdalītas klēru kārtas, jo tiek īstenota savstarpēja paklausība atkarībā no garīgā brieduma un svaidījuma. Ikvienam vecaja mērķis ir, lai visi draudzes locekļi sasniegtu tādu pat un vēl augstāku garīgā brieduma līmeni, kāds ir viņam pašam un to var panākt tikai tad, ja notiek nemitīga vingrināšanās. Taču kā lai vingrinās, ja tevi noklasificē kā laju un nosēdina pasīvu baznīcas solā?
Te nu laikam esam tikuši pie problēmas saknes. Tu neesi mierā ar savu klasifikāciju kā klausītājs. Tas var norādīt uz augstprātību, bet arī uz dedzīgu vēlēšanos kalpot Draudzē un pat Dieva aicinājumu. Kā zini, tādas lietas vienmēr Draudzē tiek pārbaudītas, lai nav falšas. Pakļaujies pazemīgi un nestreb karstu, un Dievs Tevi izveidos par labu kalpu, varēsi kalpot.

Kur Bībelē rakstīts, ka Kristus mums atstāja šādu liturģisku formu? Pārfrāzēšu precīzāk – kur Bībelē rakstīts, ka Kristus liturģiju ieslēdza kādā rituālā formā analoģiski kā tika dota levītiskā liturģija Mozum?
Kristus pats ievēroja Vecās Derības liturģisko formu, kas, kā Tu zini, ir Dieva dota un aprakstīta Torā. Tas nozīmē, ka visu, kas no tā attiecas arī uz JD, ir jāpatur, altāris, piemēram.

Vai Kristus, vai apustuļi atstāja mums kādu detalizētu aprakstu kā konkrēti novadīt kristību un vakarēdienu? Jā, mums ir norādījumi par elementiem, kam tur jābūt, taču šie elementi netika ieslēgti liturģiskā formā, tie tika doti par ārēju zīmi garīgajai realitātei. Uzsvars tātad ir uz Svētā Gara darbu, nevis uz ārējo zīmju izpildes formu (kurā momentā kāda dziesma jādzied, kādi vārdi jāsaka un kādas darbības kādā veidā jāizpilda). Ir dots vienkārši brīvā formā apraksts par šīm zīmēm un viss.
Tāpēc jau arī forma norāda uz Sv.Gara darbu, ja neesi pamanījis.

Jaunajā Derībā, atšķirībā no Vecās Derības, jo īpaši no Toras, nav vispār nekādu uzsvērtu reglamentu, likumu un kārtības ruļļu
Tāpēc, ka Torā jau ir visi vajadzīgie reglamenti. Un Tora, neaizmirsti, arī ir kristiešu Svētie Raksti.

Par kādu flirtēšanu tad es runāju? Nu, piemēram - kad Vācijas protestantu baznīcas garīdzniecība sveica Hitleru dzimšanas dienā un svētīja viņu, tas ir normāli?
Kā Tu domā, vai šodien garīdzniecība to darītu, zinādama tālāko notikumu gaitu? Bet citādi nav nekā nosodāma tajā, ka garīdznieki apsveic un svētī valdības vīrus.



Aivars
# Labojis Aivars: 2012.09.26 20:04:34
Ingars
Spontanitāte nozīmē nevis spontānu miesas emocionālu reakciju, bet gan to, ka Dievs ir suverēns Savā gribā un Viņš drīkst rīkoties bez mūsu sastādītajām liturģiskajām programmām.
Nu tad, ķitvainazīt, ļauj Dievam būt suverēnam (palasi,ko tas nozīmē!!!) un nevis ingarisko teorijas, ka Dievam nav cita ko darīt, kā mācīt ingarus iet uz podiņa un tīrīt zobus ikreiz no jauna ar īpašu Sv Gara aicinājumu, nevis ļaut šiem sekot noderīgām un pieredzē balstītām podiņapmeklēšanas un zobu tīrīšanas liturģijām!


Par kādu flirtēšanu tad es runāju? Nu, piemēram - kad Vācijas protestantu baznīcas garīdzniecība sveica Hitleru dzimšanas dienā un svētīja viņu, tas ir normāli?
ā.. nu tas takš akurāt notika 2/3 gs mijā, vai ne?
<< 1 ... 45 . 46 . 47 . 48 . 49 . 50 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 123 , pavisam kopa bijuši: 1135