Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.11.20 12:38:18
Mazliet no cita aspekta tēmu!
Kādām būtu jābūt Teoloģijas un Zinātnes attiecībām? Kādām būtu jābūt Baznīcas un Zinātnes attiecībām? Vai tām ir jārušinās katrai savā lauciņā, vai tomēr būtu noderīgs dialogs starp reliģiju un zinātni? Kādas dabas dialogam tam būtu jābūt?
Pāris (bet ne exkluzīvi) opcijas:
1. Zinātne ir Reliģijas kalpone, ko Baznīca liek, to zinātne "pēta" un "pierāda"
2. Reliģija ir Zinātnes izpētes objekts, kā parasts sociāls fenomens, tādējādi dialogs varētu būt kā ārsta un pacienta dialogs, kad ārsts pacientam prasa "ko tu jūti?"
3. Reliģija ir pasūtītājs, Zinātne izpildītājs, attiecības suguba pragmatiskas uz savstarpējās izdevības pamata, teixim Reliģija piedāva grantus tai interesantos projektos, Zinātnieki to pilda, bet, protams, izejot no zinātniskās metodoloģijas.
4. Abas draudzīgi līdzpastāv nesajaucoties un nekomunicējot vairāk kā vien "Lūgšanu brokastīs", reliģiski zinātnieki savu reliģiju patur pie sevis un nejauc iekšā izpētē un priesteri nejaucas zinātnē |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.11.20 15:51:33
Mulders
Kristietība ir labāka jo piedāvā šo operāciju veikt vienas dzīves laikā
Tie paši krišnaīti arī piedāvā to veikt vienas, šīs dzīves laikā. Tikai, ja nesanāca, tad būs vēl iespējas. Kāda būs kombinācija, vai tur būs vēlme dzert vai nebūs - vai ir liela starpība? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 15:56:11
Mulders
Nav pamata tavai zajavai, ka cilvēks nemainās. Mēs taču redzam, ka mainās! Pieņemsim, cilvēks pieņēma Kristu, kaut kad 32 gadu vecumā. Līdz tam viņš bija ateists, vai pagāns vai vienalga kas, kas bija, pēc tavas sistēmas, pelnījis ftopku.
Tagad, pieņemam, ka šis cilvēks pakļuva zem tramvja 26 gadu vecumā un gāja bojā.
Ko nu? Zinām, ka dotu viņam laiku, viņš izglābtos. Tagad nekā? Kāpēc? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.11.20 15:59:51
KarotesNav, atkal gļuks uzdevumā, tas ir radīts kā apaļš kvadrāts, lai peirādītu ka tas nav iespējams!
Ja viņš nomirst 26 gadu vecumā, tad tavs pirmais "Pieņemsim" ir vairs tikai proza ūdenī ar dakšām! Nav nekādas netaisnības, ja tevi ietupina ķurķī pēc tam kad tu esi zadzis. Spekulēt, ka varbūt pēc 2 dienām tu nokaunētos un padarītu zādzību par nebijiušu, nebūs nekāds arguments tiesā!
Tas ir tieši tas, ko es tev pārmetu - Karmologi māca, ka neexistē tāds vilciens kas neiet uz Nirvānu  Kristieši saka, ka existē tikai viens tāds Vilciens!
Pārfrāzējot gudros - Visi ceļi ved uz Nirvānu! Kurš garāks kurš īsāks, kurš caur lenteni kurš caur ko citu... Gribi griezt vecenītes, griez... Nirvānu tas tev neatņems, bet tikai attālinās... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 16:13:27
Mulders
Varbūtību teorija. No daudziem ateistiem, kuri mira jauni, tiešām neviens nebūtu kļuvis par ticīgo?
Karmologi māca, ka neexistē tāds vilciens kas neiet uz Nirvānu
Kur šie tā māca? Rekur daži vilcieni - vaišnavisms, budisms, kristietība, islāms. Pie nosacījuma, ka ne jau visi biļetes iepirkušie tur tiek, bet tikai tie, kuri saglabā skaidru apziņu, uz kurieni un kāpēc jābrauc. Citādi palaidīs staciju garām un atbrauks atpakaļ, vai izkāps kādā citā, kas iepatiksies.
Jā, griez vecenītes. Kamēr saglabāsi tieksmi griezt, tikmēr saņemsi visas ar to saistītās sekas. Kas te labs?
Vēl, lasīju par tādām "mūžīgi saistītajām dvēselēm", kuras vienmēr paliek pie vecenīšu griešanas, nekāda progresa.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.20 16:58:03
KarotesNav, nu... vot bet kuru uztrauc tā tava Nirvāna, šie ar vilcienu pa "koļcevoi" vizinās un viss... čem ņe opcija?
Kāda varbūtību teorija! Loģiku pamatosi? Es nav pravietis tamdēļ zīlēt vai kāds, kas ietupināts cietumā par noziegumiem būtu labojies, ja šo divas dienas vēlāk policija noķertu, to es nevaru!
Ir fakti uz sejas, ar tiem arī jādzīvo! Dzīvības un Nāves pavediens vienalga ir Dieva rokās, kā jau teicu - kļūdas dēļ neviens uz elli neiet! Dievs arī nevienu tur nesūta bez brīdinājuma, no sērijas, ka šie nezin par ko tur nonāk... zin visi labi zin ! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:04:37
Ctulhu, arī Gravitācija tevi sūta ar paatrinājumu no jumta, ja tu iedomājies pa gaisu pastaigāties! Tu vienmēr piesienies ikvienam vārdam... saku jau... mācies reiz dzeju lasīt, lai redzētu texta jēgu nevis tikai burtus! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:05:33
Mulders
Lai vizinās pa riņķi, kādas problēmas? Izlasi Peļevina "Dzelteno bultu", tur ir labas līdzības ar vilcieniem.
Loģika ir vienkārša: mums ir cilvēki, kuri jaunībā ir ateisti, bet pēc noteikta laika kļūst par kristiešiem. Katram vajag savu laiku.
Tad mums ir tādi notikumi kā kari, katastrofas, epidēmijas, kur masveidā iet bojā jauni cilvēki.
Normāli ir pieņemt, ka starp tiem bojā gājušajiem ir tādi, kuri pēc laika kļūtu par kristiešiem, ja tikai būtu dzīvojuši ilgāk. Kāds pamats ir pieņemt, ka tajās karu un katastrofu vietās ir nolasījušies taisni visi tie, kuri nekļūs par kristiešiem?
Nekas nav jāzīlē, tās ir vienkāršas varbūtības.
kļūdas dēļ neviens uz elli neiet!
... ar ko tu patiesībā domā, ka neviens no tiem, kas patiesi pieņēmuši kristietību, uz elli neiet. Savukārt, tie kas nepieņēma, iet uz elli, un tur nekādas kļlūdas nav?
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:14:21
KarotesNav, loģika ir pakaļā!
Tu oximoronos runā!
Ja cilvēks iet bojā karā, znač viņš nekādīgi nevarēja pārdzīvot pats savu nāvi! Itogo tavs pieņe`mums, ka ja viņš nenomirtu, viņš kļūtu par ticīgo ir garām. Agri vai vēlu visi nomirst, tā tu vari piesieties ikvienam, sakot, ja šis maita neticīgais būtu 2 minūtes ilgāk dzīvojis, viņš noteikti būtu atgriezies.
Zin pasaule zin tik daudz gadījumu, kad cilvēki izglābjas no drošas nāves, ka es esmu pārliecināts Dievs kontrolē un ja tev nebūs jāmirst, tu nenomirsi! Problēma ir tāda, ka šī infa ir vienīgi Dieva rokās, tamdēļ *****s kas izaicina DIevu lecot lauvu krātiņā īstenībā izpilda tikai uzskates materiāla funkcijas tiem, kas iedomājas, ka var Dievu apčakarēt.
Rakstos ir šī jaukā nesaprotamā rakstu vieta, ko daudzi nejēdz saprast, kad Kristus pienāca pie vīģes koka, tam bija tikai lapas un nebij vīģu laiks, šis gribēja ēst un redzēdams ka nekā ēdama kokā nav, to nolādēja un tas nokalta! No sērijas "Ja nav kazai piena, tad nav".
Daudzi to nesaprot, tak te botānika un vīģu cikls jāzin lai saprastu, ka Kristus māca par to, ka tu gan ārēji vari skaisti izskatīties, tak viņš redz vai augļi būs tai rudenī vai nebūs, un gadījumā ja redz, ka nebūs, tad ir pofig kad tevi nocērt vai pavasarī vai rudenī. Tak ja pavsarī, tad tas ir racionāli pret citām vīģēm, ka tu neizsūc zemes spēku!
Nežēlīgi, bet tev nav lemts zināt cilvēku likteņus un taisīt teoriju uz pieņēmumiem ir fufels! Tas ir noziedznieka attaisnošana ar nekad nepienākošo nākotni, kad šis atgrieztos vai noziedznieka attaisnošana ar grūto bērnību!
Tak pietiek ar vienu ticīgu bērnu un vienu karu/ciešanas/bērnunamus/sodus/mokas izgājušu krietnu cilvēku, lai tas kaunterotu šīs grēcīgās pasaules mēģinājumus sevi attaisnot savā egoismā, slinkumā, ļaunumā un cietsirdībā! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:22:38
Mulders
Itogo tavs pieņe`mums, ka ja viņš nenomirtu, viņš kļūtu par ticīgo ir garām.
Mans pieņēmums balstās vienkāršā statistikā. Ir novērots, ka cilvēkam, lai pieņemtu ticību, vajag noteiktu laiku. Vienam mazāk, otram vairāk. Trešais nepieņems nekad. To mēs varam konstatēt, uzmanīgi palūkojoties apkārt. Vai piekrīti līdz šai vietai?
Tu teici, ka "atmest" kristietību nevar - tie kas tā darījuši, praktiski nekad nav bijuši kristieši.
Tātad, mums ir objekts "cilvēks" par kuru zināms, ka viņš mēdz pieņemt kristietību pa īstam tādos un tādos vecumos.
Kas nepareizs ir manā pieņēmumā, ka uzsprāgstot kuģim ar jaunkareivjiem, starp viņiem ir tādi, kuri būtu pieņēmuši kristietību vēlāk? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:27:11
Mulders
Tas ir, tev jāpieņem, ka visās vietās, kur iet bojā jauni ateisti, tas ir karos, terora aktos, slimībās, nelaimes gadījumos utml, - ir kaut kādā veidā salasījušies tie ateisti, kuri nekad ticību nepieņemtu.
Kāds pamats ir tādam pieņēmumam?
Manam pieņēmumam ir matemātisks pamats, balstās statistikā un varbūtību teorijā. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:28:29
Ctulhu
Mulders nepiekritīs. Tad, kad esi kļuvis par kristieti (citas ideoloģijas, mācības un ticības neder), tad ZINI kā viss ir, tev viss ir skaidrs kā 2+2. Tu taču neapšaubīsi 2+2? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:29:53
KarotesNav,
To ka tas, kas kristietību pieņēmis, nekad neatkritīs, to māca Kalvinisti. To nemāca Luterāņi, lai arī nevar to izskadirot racionāli, tak izskaidrojums nav tamdēļ, ka empīrisku šī pasākuma konstatāciju ir grūti restaurēt...
Statistiku ir grūti pielietot indivīdam!
Statistiski katrs 3ais cilvēks ir ķīnietis, tak individuālā saskarsmē to nevar novērot! Tu tagad klasisku kļūdu izveic, ka statistiku mēģini griezt ar citu mērījumu - nāves biežums!
Mums NAV statistikas par to ko tu gribi mērīt. Mums ir statistika tikai LĪDZ nāvei nevis PĒC nāves. Tobiš tu statistikas datus mēģini kaut kā uztiept pavisam citai grupai...
Ja tava statistika savukārt neietver to cilvēku grupu, kas pakļūst zem "nomira nejauši" (karš, autobuss, noziegums, zemestrīce) tad tavi statistikas dati nav pareizi!
Pareizi formulēts būtu šāda statistika!
Mēs zinām ka dažādi cilvēki atgriežas dažādos laikos, un JA notiek atgriešanās tad tā ir līdz šā cilvēka nāvei, kura savukārt arī ir ļoti dažāda!
Nu un ko tu no šitā vari secināt |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:30:07
Ctulhu
JHVH salasa vinjus un noklapee
Smalks darbiņš, visus maitas pa lidmašīnām sasēdināt, un neļaut tajās iesēsties tiem, kuri pieņems ticību pēc noteikta laika. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:37:02
Mulders
Es runāju par cilvēku masām, un tur statistika kā reizi IR pielietojama.
Mums nemaz nevajag statistiku par PĒC nāves, bet pietiek ar PIRMS nāves, vai nāves brīdī. Cilvēka ticība uz nāves brīdi.
Mēs zinām ka dažādi cilvēki atgriežas dažādos laikos, un JA notiek atgriešanās tad tā ir līdz šā cilvēka nāvei, kura savukārt arī ir ļoti dažāda!
Nu un ko tu no šitā vari secināt
Varu secināt, ka Mulders izlokās, nespēdams loģiski aizstāvēt kādu dogmu!
Tavos datos nekā būtiski jauna nav. Jā, ir cilvēki, kas atgiežas dažādos laikos, tas jau ir tas pats, ko es saku! Tās ir dažādas cilvēku grupas - pēc atgriešanās laikiem.
Karš vienādi nogriež no visām grupām. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:38:19
Ctulhu
Tā ir tikai iekšējā sajūta, zināt ka 2+2=4. Tas piemērs raksturo tikai zināšanu uzticamību, pārliecību par zināšanām, bet nevis zināšanu sarežģītību un izstāstamību. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:41:45
Ctulhu
Vins saka, ka nezina
... un uzreiz pieved piemēru par elektrību, ko neviens nezina, bet lieto. ... un par neizzināmību. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.20 17:46:01
Ctulhu
Nu re, secīga pētīšana ir viens zināšanu iegūšanas veids, bet atklāsmes ir cits. |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2007.11.21 10:09:52
Ctulhu
Varbūt tās nemaz nav paredzētas savienošanai. Ir lietas, līdz kurām nevar aizpētīties, tās tad arī tiek dotas atklāsmēs. Tāpēc arī nepārklājas.
Vēl - tās gan nav atklāsmes, bet, dažos izmainītos apziņas stāvokļos cilvēks var piekļūt informācijai, kas normāli viņam nav pieejama.
Grofs apgalvo, ka informācija atbilstot realitātei, piemēram, identificējoties ar ķirzaku, tiek pareizi aprakstīta tās uzvedība. Tas pats esot attiecībā uz info par procesiem šūnās utml.
Noteikti, ka prasīsi, vai tādā veidā ir iegūta jauna informācija. Nezinu, manuprāt, ka nav, citādi būtu par to dzirdēts.
Kāpēc nav? Iespējams, tāpēc, ka visa tā informācijas iegūšana ir nejaušs blakusefekts ārstnieciskam procesam, tas nav galvenais. Kā arī ir maz seansu. Vai arī var iegūt informāciju tikai no tā, ko mēs jau zinām, vai esam zinājuši. Vai arī Grofs pūš bajānu, apzināti vai neapzināti, wishful thinking utml. Par šo gan neko neesmu atradis, ka kāds būtu atkārtojis viņa seansus (metodika ir zināma) ar mērķi tieši meklēt zināšanas, un viss būtu izgāzies vai apstiprināts. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.21 10:14:15
Ctulhu, savienot pagaidām nevar tamdēļ, ka interfeisi atšķiras, paradigmas dažādas. Tak agri vai vēlu savienosies... tas kā puzli likt, viens liek no viena stūra, otrs no otra... ja puzli pareizi liek, tie savienosies. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.21 13:22:16
KN, šoreiz es piekritīšu Ctulhu, bet ne damdēļ, ka es šārotu ar Ctulhu viņa ticību filosofiskā materiālisma visvarenībai, bet gan tamdēļ, ka pats teiciens "ir leitas, kuras nevar zināt" ir visai tāds izplūdis... tas ir savdabīgs agnosticisms, kas liek prasīt jautājumu "A kā tu to zini".
Tas ir tā pati Kanta kļūda par "lieta pati par sevi" Kants uzskatīa, ka mēs objektus neredzam to īstajā būtībā, bet tikai to manifestāciju mūsu interpretācijā... taču tas nozīmē, ka Kants kaut ko zin un tai pat laikā saka, ka to zināt nevar principā!
Būtībā par lietām līdz kurām mūsu zināšanas nesniedzas mēs pat runāt un domāt nevaram.
Protams, ja par vienīgo zināšanu ieguves metodi uzskatām metodoloģisko naturālismu, tad gan piekrītu KN |
:: Pievienot komentāru
|
