atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Mirstošās lauku draudzes
Kārlis Egle
Iesūtīts: 2007.11.12 20:55:53
Domāju, ka ne jau mani vienu satrauc šī parādība mūsu Baznīcā. Sāp sirds, tādēļ gribas runāt par šo tēmu. Aktivitātes pilsētu draudzēs un galīgs panīkums daudzviet laukos - milzīgs kontrasts. Varbūt to varētu ilustrēt šādi - mierīgas jūras vidū virs ūdens redzami vairs tikai laivas borti, Kristus guļ un nav neviena, kas Viņu pamodina lai teiktu: "Kungs, vai Tev nemaz nerūpk ka mēs grimstam?" Varbūt lauku draudzēm ir jānomirst, lai varētu nākt augšāmcelšanās? Jeb, varbūt par to nemaz nav jālauza galva, viss ir kārtībā, normāla parādība - mīlestība taču iet mazumā un loģiski, ka daudzas lauku baznīcas dievkalopjumos, labākajā gadījumā, apmeklē kādi 15 - 20 cilvlēku.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.08 05:45:53
Vēl par 1/10

Tas arī neattiecas uz šo tēmu, bet vien pārdomām: Šis ziedošanas princips ir VD nodokļu sistēma, kad Dievs bija arī valsts galva. VD mēs varam visu šo sistēmu skaisti atrast. Mācītāju konferencē, kurā šī tēma tika skaisti izklāstīta un cienījamajam lektoram likās, ka viņš nu ir pilnībā pierādījis, ka 1/10 ir arī JD ziedošanas mēraukla, beigās piecēlās viens mācītājs un pajautāja: "Vai algādzim arī bija jādod šī desmitā tiesa?" Un iestājās liels klusums, jo redzi - atbilde ir NĒ.

Ar šo gribu pateikt vien to, ka korektākais ir mācīt, ka katram ir jāziedo draudzei, mēs varam ieteikt saprātīgu ziedojuma apmēru (es iesaku turēties pie šiem 1 -1,5%), bet galu galā katrqam pašam ir jāizlemj, cik viņš ziedos un lai ar to neplātās.

Es kalpoju Ugālē un Zlēkās, tās ir mazas draudzes, īpaši nekad neesmu sludinājis par ziedošanas dievišķajiem labumiem, tomēr esam labi tikuši galā ar lielām lietām un bankrotējuši vēl neesam.

Un vēl. Nevajag pārāk zemu novērtēt dažādus baznīcu celtniecības un remontu projektus: Tie ļoti mobilizē draudzi darbam. 19 gadu laikā mēs esam tikuši galā ar ērģelēm, tagad pamazām restaurējam altāri. Un ļaudīm šie darbi ir svarīgi, jo tie savā ziņā vieno cilvēkus kādam mērķim. Baznīcu celtniecība, dārgu mākslas priekšmetu dāvinājumi baznīcai arī ir ticības darbs. Var jau teikt - cik gan nabagus varētu pabarot par šo naudu, bet pieminiet , ko Jēzus teica par to sievu, kura viņa kājas svaidīja ar dārgu svaidāmo eļļu!
Aivars Lapšāns J.Kalniņam [80.233.178.15]
# Iesūtīts: 2007.12.10 12:43:45
Redzi , brāl, ja neesi mēģinājis, tad pavedināt šaut ar lokiem pa tankiem nevajadzētu. Dieva ieroči ir tādi , ka tas tanks izkūpēs, ja šausim ar to efektīvāko pušku.
Tici man , ka desmitā tiesa ir vismodernākā JD. To pat izmanto luterāņu mācītāji. Viņiem tā kā kauns atklāties. Un var redzēt viņu degsmi un plānus kalpošanā. Nauda evaņģēlijam ir vajadzīga.
Tas mācītājs , kurš piecēlās un pateica , ka telts priesteriem nekas nebij jādod ir kapitāla rakstu sludināšana bez kādas jēgas. Neiet runa kādos gadījumos nekrāj desmito tiesu , bet iet runa , ka ja krāj , tad tas ir sevišķi efektīvs Dieva piedāvātais ierocis. Nevienam nekas nav jāuzspiež. Draudze caur ticību un rakstiem un kristiešu piemēru nonāk līdz desmitajai tiesai. Vai tad jūs draudzes Bībeles stundās nerunājat par šo tēmu? Varbūt runā tikai viens? Tad jau viss vienmēt būs vienos vārtos.
Tici man. Daudzas lietas no VD darboja
Aivars Lapšāns J.Kalniņam [80.233.178.15]
# Iesūtīts: 2007.12.10 13:03:11
jas JD. Maksimļs piemērs ir apustuļu darbos, kur visu meta kopā. Tu domā , ka tagad pilnīgi visu , kas vien ir nemet kopā? Met. Ir Dieva kalpu grupas , kuras tikai sludina evaņģēliju. Viņi nekur citur nestrādā un , ja tajā grupā kādam noziedo naudu , tad tā tiek ielikta kopējā katlā. Un tām grupām , tāpat kā Mozus laikos Dievs pienes ēdienu un dzērienu jebkurā pasaules vietā viņi ar nebūtu. Pazīsīstu tādus ...Vi
Man ļoti gribētos , la šī saruna par desmito tiesu nekļūtu par tukšu retoriku.Tad ir ziepes. Tici man , ļoti daudzi luterāņi ievēro desmitās tiesas principu un viņu lietas kā ticībā , tā mājs sakārtošanā , tā biznesā nes fantastiskus augļus. Desmitā tiesa ir ļoti globāla kristieša sapratne par dzīves veidu. Par maksimālu atdošanos Tam Kungam.
Vecajā derībā desmitā tiesa bija katra cilvēka personīgs akts , upuris , pateicība , kas izredzētajai tautai tīri shematiski bija jādara bauslības ietvaro
Aivars Lapšāns J.Kalniņam [80.233.178.15]
# Iesūtīts: 2007.12.10 13:12:57
s. Jaunās derības laikos Dievam desmitā tiesa nav vajadzīga tāpat kā VD no ,,ticīgajiem,, , kuri ir pazaudējuši ,,savu pirmo mīlestību ( J. atklāsmes gr.)
Tie , kas ir pamēģinājuši desmitās tiesas principu, tādos veidojas kalpošanas harizma. Un tas ir super! Vienkārši super...
Te, es Tev- no tās multenītes , kur zaķis salasa ābolīšus.... Nu mēs arī lasām šos ābolīšus (desmito tiesu) , un tad te pienāk , pieceļas viens ļoti gudrs rakstu mācītājs un ļoti gudri pasaka : Vai tad visi to darīja?...! ( AK JUMS , ZAĶI, JUMS ĀBOĻI GARŠO!?)
Ja , man garšo āboļi un tie kas viņus nogaršojuši ēdīs vēl.
Lietas būtība baznīcas vadībā būtu : pareiz glabāt šos āboļus, lai viņi vienmēr būtu mīlestībā ēdami un mīlestībā izdalāmi. Bet tas jau ir cits stāsts...
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.12.10 16:31:54
Aivars Lapšāns

Saproti pareizi, es jau to nenoliedzu, es tikai vēršos pret administratīvu vai kaut vai pusadministratīvu desmitās tiesas ieviešanu.

Un vēl. Manis ieteiktā sistēma ar 1 - 1,5% ziedojumu nodrošinātu proporcionālu atalgojumu mācītājiem. Desmitā tiesa jau būtu pilnīgi ideāla situācija. Tādā gadījumā man te atkal rodas jautājums: Kādēļ tad vajadzētu šo trako centralizēto algu sistēmu ar īpašumu pārdošanu utt?

Te nesen SV.R. bija tāds pārskats par projekta ieviešanas gaitu. Tur ekonomists apgalvoja, ka šī projekta ieviešana ir ticības, nevis ekonomikas jautājums!!!!
Jautājums Baznīcas vadībai un brāļiem un māsām mācītājiem: Vai tad jums ir tik vāja ticība, ka jūs neticiet, ka jūsu sludinātais Vārds modinās arī lauku draudzēs tādu ticību, ka visi ar prieku ziedos desmito tiesu? Kādēļ tad jūs nevarat mazlietiņ paciesties - galu galā no sējas līdz pļaujai taču ir tikai viena vasara!
Es tādēļ neprasu pats nekādu algu, es ticu - ja sludinātais Vārds kritīs labā augsnē un tiks pareizi kopts, tad draudze pati gribēs maksāt algu, lai mācītājs nemirtu badu!

PS. Kad, tu, brāl`, iereģistrēsies? Ļoti grūti lasīt saskaldītus komentārus.
Balss
# Labojis Balss: 2007.12.10 16:54:57
Jānis Kalniņš
Izlasi SR rūpīgāk! Par ticību finanšu eksperts nerunā, lai gan ir ticīgs cilvēks un draudzes loceklis. Bez ticības un vīzijas neviens liels darbs nav iespējams.
Tu visus objektīvos rādītājus izmet miskastē un apgalvo, ka gada laikā visas, arī mazās draudzītes, būs spējīgas un gribošas uzturēt savus mācītājus. Tad kāpēc līdz šim tas nav noticis? Un pats vēl iestājies pret draudžu mācīšanu par desmitās tiesa nozīmi un svētību pašam un visai baznīcai.
Pie tam, pat ja visas draudzes spētu uzturēt - pienācīgi - savus mācītājus (šobrīd to spēj tikai viena draudze visā LV!) - tu sevi, lūdzu, tur neieskaiti, jo tu pats dzīvo no sava ārpus draudzes darba, ne no draudzes ziedojuma.
Tad kur paliek Lutera Akadēmija ar telpām, apkuri, remontiem, pasniedzēju algām? Kur paliek Gregora skola - ar visiem tiem pašiem izdevumiem? Kur paliek dažādo Baznīcas nozaru darbs? Jeb tev liekas, ka tas viss ir priekš kaķiem un nav vajadzīgs? Draudzes šobrīd nav spējīgas šādus līdzekļus ziedot. Ari šim mērķim ir vajadzīga, kā tu saki, trakā reforma. Tādēl, lai baznīca nemirtu badā, uz naudas lādes guļot. Bet lai varētu celties, iet un strādāt no visa spēka, nevis pusbadā novārgusi, lēni vilkties uz priekšu.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.10 21:21:47
Balss

Mīļā Balss, ļoti jauki, ka mēs jau mazliet tuvojamies, tomēr atļaušos dažas korekcijas.

1) Es NEIESTĀJOS pret 10 tiesas mācīšanu draudzē! Bet es ietājos pret tās piespiedu labprātīgu ieviešanu un pret nekorektu teoloģiju. Ja kāds liecina par 1/10 tiesas svētību - tas ir brīnišķīgi un iedvesmojoši! Bet no tā vēl nevar veidot ticības postulātu. Tas, ka daudzas lietas no VD darbojas, nenozīmē to automātisku pārnešanu uz JD, ignorējot to būtisko izmaiņu attiecībās starp Dievu un cilvēkiem, kas notika ar krustā sišanu un augšāmcelšanos.
2) Ja kāda drauzīte nav griboša uzturēt savu mācītāju, tad te var būt šādi iemesli - brutālākais: mācītājs to tiešām nav pelnījis; ikdienišķākais: mācītājs nemīl savu draudzi kā Kristus mīlējis draudzi; katastrofālais: tā vispār nav draudze, kurā Kristus Vārds mīt! Cita lieta, vai darba apjoms draudzē ir tik liels, ka tai ir vajadzīgs pilna laika mācītājs.
3) Un kura tā draudze būtu, kas uztur savu mācītāju? Cik zinu, tad Ventspilī mācītājam nav blakus darba, Liepājas sv. Annas draudzē, domāju arī, ka nē, Valmieras draudzē mācītājs saņem ministra algu; lielākā daļa Rīgas draudžu maksā pilnu algu mācītājam. Kādēļ te izplatīt dezinformāciju? Ja nu vienīgi Tavā uztverē pienācīga alga ir Valmieras draudzē, tad nu gan Tev taisnība.
4) Kas attiecas uz nozarēm - a) draudzes maksā iemaksas pēc draudzes locekļu skaita; b) Virsvaldes pašas valdījumā vai īpašumā ir nekustamie īpašumi ap 30 milj. latu vērtībā, kurus apsaimnieko pastorāts. Tāda informācija izskanēja sinodē. Visbeidzot - te jau iepriekš izskanēja versija: var taču aicināt draudzes vākt kolektes šīm īpašajām vajadzībām. Tas bija diezgan sen, bet mēs esam vākuši kolekti Gregorskolai, Bībeles biedrībai, vēl citām lietām. Ja cilvēkiem paskaidro, kam vāc ziedojumu, viņi arī labprāt ziedo! Nu jau sen no Virsvaldes puses nav nākusi iniciatīva šādām akcijām. Pilnīgi normāli, ja vienu kolekti mēnesī (nu labi, varbūt 2 trijos mēnešos) draudze ziedotu kādām īpašām vajadzībām.
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.10 21:23:03
janis
Es strādāju. Come on, nāc, darbojies arī tu! Nāc, gādā, lai Lutera Akadēmija ar tavu darbu vienu gadu pastāv! Bez naudas! Un mājas lapa arī. Un elektrību un apkuri arī bez naudas lai mums kāds dod! Neviens tevi nebremzēs! Pierādi ar darbiem, ka Baznīcas darbam nauda nav nepieciešama!
Balss
# Labojis Balss: 2007.12.10 21:40:51
Jānis Kalniņš
1) Kurš runā par piespiedu ieviešanu!? Tam taču nebūtu nekādas nozīmes! Priecīgu devēju Dievs svētī, ne piespiestu!
2) Es domāju, ka runa ir par nespēšanu. Tie varianti, kurus tu minēji, visi ir vērā ņemami. Tieši tāpēc arī jāveido novērtējuma sistēma. Pie kam, no kopējā katla tiks nodrošināta pamatiztika, kuru tad draudzēm jāpapildina. Tas būs taustāms i mācītāja, i draudzes novērtējums.
3) Atsaucos uz SR lasīto. Cipari man nav zināmi, tāpēc nevaru neko vairāk argumentēt. Varbūt tie ir internie cipari, kas zināmi tikai pašam un Sašam? Runa bija nevis par pilnas algas, bet par pienācīgas algas maksāšanu. Lai mācītāja ģimenei un bērniem nav jāiztiek no humpalām un jāēd vistrūcīgākā barība.
4) Ar kolektēm nav iespējams nosegt visas šīs vajadzības - tās pietiktu kādu logu rāmju nomaiņai varbūt... Divām mācību iestādēm un arī Baznīcas nozaru darbinieku algām ir vajadzīgs prognozējams budžets. Tā tas ir arī citu zemju baznīcās. Uz entuziasma viļņa un kolektēm var balstīties maza draudzīte sākumposmā. Draudzei (Baznīcai) augot, saimniecība kļūst lielāka, līdz ar to vajadzīga skaidrība, kas- kur- kad- kā.
Vai tu domā, ka Virsvaldes īpašumā esošās baznīcu celtnes (kam, protams, ir milzu vērtība) butu jāpārdod?! Var jau būt, ka tur ir arī citi pārdodami vai labāk apsaimniekojami īpašumi. Tas viss prasās aprēķināms, jāmeklē labākās iespējas, kā to padarīt. Tāpēc jau arī tā komanda strādā.
Aivars Lapšāns balss [80.233.178.15]
# Iesūtīts: 2007.12.10 22:12:56
Kas tas ir SR , kur to var lasīt?
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.10 22:24:14
Aivars Lapšāns
SR = avīze Svētdienas Rīts. Var pasūtīt kā jebkuru citu avīzi vai nopirkt savā draudzē. Vismaz tam tā vajadzētu būt, jo tajā tiek publicēta draudzēm nozīmiga informācija.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.10 22:27:26
Balss

Nu zin, tas veids, kā tiek pasniegta visa šī ziedošanas teorija, tiem, kuri neziedo 10 tiesu, liek justies kā nepilnvērtīgākiem kristiešiem - bez uzticības Dievam utt. Varbūt tas ir jāpārdomā?

Tas jau ir tas jautājums - kas ir pienācīga alga? Kā kuram. Katrā ziņā jebkuros apstākļos naudas vienmēr ir par maz - vai nu tie ir 100 lati, vai ļimons...
Nu jā, skaidrībai ir jābūt. Problēma ir tāda, ka Virsvalde līdz šim tā īsti nemaz nav darījusi zināmu draudzēm, cik tad īsti vajag, kāds ir gada budžets. Vien ātrs ziņojums sinodē bez drukātiem materiāliem. Patiesībā laikam gan neviens mācītājs tā īsti nezin, cik tad Virsvaldē ir algotu darbinieku. Mēs nezinām LA budžetu. No kādām finanšu komisijas ziņojumu druskām vien noprotam, ka ir ļoti grūti savākt līdzekļus un notiek visādas naudas līdzekļu izvietošanas, lai iegūtu labākus rezultātus.
Iepriekšējās sinodēs daudz laika aizņēma arhibīskapa ziņojums un visas tās finanšu lietas, tālab šajās tās laika taupīšanas nolūkā "izgrieza". Bet varēja jau visu to drukātā formā ielikt materiālos.

Tad vēl kas. Man ļoti gribētos zināt tos baznīcas augšanas tempus. Piemēram cik bija kopējais draudžu locekļu skaits 1987. gadā un tagad. Reālais, zināms vien iekšējais lietošanai, ne tas ko uzdeva un uzdod tagad valsts iestādēm. Kamēr šie skaitļi nav skaidri publiskoti, tikmēr runāt par baznīcas augšanu ir visai grūti. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka pašlaik LELB kopumā diez vai ir 2x lielāka nekā agrāk. Bet par cik ir pieaudzis administratīvo un citādu darbinieku skaits? Te noteikti pastāv kāda metodika, lai izvērtētu visas pastāvošās birokrātijas darbības efektivitāti. Viss pārējais ir tikai emocijās balstītas runas - man šķiet..., es domāju... utt.
Un tā vērtība ir saimnieciskajām celtnēm un zemēm, ne baznīcu ēkām! Baznīcu ēku tirgus vērtību reāli nemaz nevar aprēķināt, jo tās nevar pārdot, tām ir vien atjaunošanas un apdrošināšanas vērtība.
Starp citu, visā Rietumeiropā baznīcas tiek slēgtas un sekularizētas. Tas ir noticis arī Latvijā: piemēram, Rīgas sv. Jura baznīca (tagad lietišķās mākslas muzejs) laikam jau 17. gs. ir pārtraukta izmantot baznīcas vajadzībām, tāpat arī Katrīnas baznīca, kuras apsīda ir vienā Vecrīgas iekšpagalmā vēl sazīmējama. Mums tā, protams nav aktualitāte, bet Zviedrijā, kur vienai draudzei pieder 5 baznīcas, tās nudien tagad nav vajadzīgas un to uzturēšana izmaksā pārāk dārgi, tādēļ tās tiek slēgtas un pat pārdotas. Pirms tam bīskaps tās desakralizē un viss. Mums gan arī ir dažās vietās līdzīga situācija. Piemēram Miķeļtornī - tur ir labi ja 10 pastāvīgie iedzīvotāji! Skaidrs, ka baznīcas ēku faktiski uzturēt ir nevajadzīgi un patiesībā bezjēdzīgi.
Balss
# Labojis Balss: 2007.12.10 22:49:20
Jānis Kalniņš
Kurš tad te pasniedz tādu piespiedu ziedošanu? Lapšāns? Es tikai viņam piekrītu, ka Dievs šādu rīcību - ja tā nāk no sirds un brīvi - svētī.
Nepiekrītu, ka naudas nekad nebūs diezgan. Esmu dzīvojusi gan trūkumā, gan pārticībā. varu dzīvot visādi. Bet ir smagi, ja ilgstoši jāknapinās ar visnepieciešamāko. Tomēr tādam kristietim kaut kas nav kārtībā, ja nekad nepietiek...
Par cipariem un draudžu locekļiem statistikas man nav. Domāju, ka prāvesti šīs Virsvaldes lietas zina labāk un var tev paskaidrot.
Bet lasot par to, ka te un tur tiek celtas jaunas baznīcas, atjaunotas draudzes - vai tad tas neliecina par dzīvību un augšanu? Par visvisādām draudžu aktivitātēm, par jauniešu pasākumiem?
Varbūt, ka Miķeļtornis nu ir tāds izmiris (padomju laikā izmērdēts) krasts, kur baznīcas ēkas uzturēšna ir jau neiespējama. Bet citādi man liekas, ka mums nu gan Zviedrijas situācija nedraud. Varbūt tieši tāpēc, ka mēs esam konservatīva Baznīca ar visai skaidru vērtību skalu.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.10 23:10:47
Par Zviedriju - mums vienkārši vēsturiski jau ir bijis mazāk baznīcu, nekā Zviedrijā vai Anglijā.

Bet par to knapināšanos - ir labi iemācīties dzīvot nezūdoties. Ja man ŠODIEN pietiek, tad pietiek! Rītdiena nāks ar savu zūdīšanos. Zini, tad arī Dievs dara patiešām brīnumus! Lai cik Tev arī neliktos, ka esmu pārticis, bet faktiski mums uz cilvēku sanāk knapi 100 ls mēnesī. Skaidrs, ka ar to nevar iztikt. Bet nupat nesen piedzīvoju, kā Dievs sūta naudu, tad kad viņas galīgi nav. Pats galvenais - vienmēr paļaujies un nezūdies!

Var jau būt, ka kādam šķiet, ka saimnieciskā darbība ir veids, kā nodrošināt financiālo dzīvotspēju. Es personīgi Evaņģēlijā nekur neko tādu neatronu. Es pat domāju, ka tajā brīdī, kad Baznīcas īpašumā nonāca vērtīgi peļņu nesoši īpašumi, kuru sākotnējais mērķis taču bija labdarība, Baznīca daudz ko zaudēja no savas ticības. Mana pārliecība, ka pārtikt no Evaņģēlija - tas nozīmē pārtikt no sametamām dāvanām. Ja mēs gribam pārtikt no kādiem procentiem, tad tas ir un paliek augļošana, lai arī cik civilizētā veidā. Visā tajā algu projekta lietā tas ir tas švakākais teoloģiskais punkts. paskaties vēsturē - lielākai daļai (ja ne visiem) mūku ordeņu kāds nabadzības solījums bija mūka solījuma sastāvdaļa. Un ja lauku draudzē, kurā neviens no draudzes locekļiem nav PIENĀCĪGI algots, kāda gan reputācija būs PIENĀCĪGI algotam mācītājam gan draudzē, gan sabiedrībā?
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.10 23:20:03
Jānis Kalniņš
Es nez kāpēc domāju, ka izglītības iestādes un citi regulāri darbi nav padarāmi, balstoties uz sporādisku līdzekļu nokrišanu no gaisa. Bet es neesmu mācītājs. Laikam man nepienākas diskutēt par lietām, kurās neesmu ne garīgi, ne laicīgi izglītota. Labāk diskutē par šīm lietām ar piemērotākiem sarunu biedriem.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.10 23:21:28
Bet vai Tad Pestītājs mums nenorādīja uz putniem gaisā? Vai tad Viņa apsolījumi ir kaut kas sporādisks?
Balss
# Labojis Balss: 2007.12.10 23:31:55
Jānis Kalniņš
Bet vai tad Pestītājs teica - sēdiet ar atvērtām mutēm un gaidiet, lai ceptas vistas krīt mutē? Jeb ap.Pāvils tomēr teica, lai katrs pārtiek no savu roku darba un vēl palīdz citiem?
Mācītāj, es šo Pestītāja līdzību saprotu kā norādījumu neraizēties , nevis nedomāt un nestrādāt .
Slaviks
# Iesūtīts: 2007.12.10 23:32:49
Balss Vot šis ir dikti vietā.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.10 23:54:20
BalssBalss
Bet es jau tieši tāpat! Katram būs strādāt tādā kārtā un tādā veidā, kā Dievs viņu iecēlis!
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.10 23:58:20
Jānis Kalniņš
Tad par ko mēs te cepamies? Strādāsim katrs savā vietā pēc labākās sirdsapziņas un nepārmetīsim, ja otra darbs ir citāds.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 51 , pavisam kopa bijuši: 4820