atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Garīgā tēva loma kristieša dzīvē
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.01.13 20:40:34
Vai ir un kāda ir jūsu ticības dzīvē loma garīgajam tēvam (vadītājam)? Kā saredzat viņa funkcijas? Vai viegli bija atrast, pēc kādiem principiem meklējāt? Ja neredzat pēc tā nepieciešamību, varat, lūdzu, padalīties - kāpēc? Paldies.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.02.13 12:42:43
Atkal jūsmošana par stareciem Un atkal skaudrā apziņa, ka LELB nav nedz starcu nez klosteru. Filokalijas un Sv. Gregora skolas kopīgi izdoto grāmatiņu sekas. Es nekādīgi nevaru saprast luterāņu puses motivāciju iesaistīties šādā kopizdevniecības projektā.
Boriss
# Iesūtīts: 2009.02.13 13:55:49
Kristofers Esmu lasījis tā grāmatiņas. Kas tur tik slikts, varbūt var nolasīt te visiem priekšā? A jūsmo cilvēki par to, kas kaut ko dod vairāk par vārdiem!
Motivācija vienkārša - savā garīgā mantojumā nav daudz izkopti dziļākas garīgas dzīves padomi. Tas arī viss.
Mirga
# Iesūtīts: 2009.02.13 14:57:31
Ari es esmu dazas lasījusi, tomer arvien atkal brinos un nesaprotu, kas ta ir par macibu, ko Greciniece un Saulespuke te parstav. Ar bezgalīgiem cininiem, lielam rupem un pulem, ar ilgam un meklējumiem pec cilvēka, kas vinas vaditu, un – bez Jezus?
Mirga
# Iesūtīts: 2009.02.13 18:34:06
Greciniece
Ko Tu domaji ar „sai visa”? Vai ta gramatu pieminesana butu ko sajaukusi? Man prata patiesība bija tikai seit foruma lasitais. Un es nedomāju, ka es kaut ko ielasitu.
Es tiesam brinos un nesaprotu. Kaut vai, piemeram, ideala gariga teva aprakstu. Vai tas vel butu cilvēks? Un vai Jezu mums viss tas jau nav dots? Un vai ne Vinam mums butu viss janodod? Visa Bibele ir pilna ar Vina briniskigajiem apsolījumiem un gatavibu dot bez mera, jo Vins mus mil. – Pietiks.
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.02.13 19:32:06
Kamēr tās grāmatiņas izdeva Labvēsts - vēlāk Filokalija , tikmēr es tās lasīju ar dziļu interesi kā pareizticīgo garīgo mantojumu. Bet kad tam projektam vēl pieslēdzās Saldus Gregorskola, tad man tas izraisīja dziļu neizpratni par šādas sadarbības motīviem .

Jo visas šīs seno tuksneša tēvu un tik neseno starecu grāmatu lasīšana neglābjami ved pie sajūtas, ka luterisms nav īstā vieta, ka luteriskais lasītājs ir iekāpis nepareizā vilcienā. Luterismā nav nedz viedo starcu, nedz klosteru, kur tādi starci top. Luters savulaik pats pameta klosteri, apprecēja mūķeni, un klosteri tika aizklapēti. Ja palasa, kas Lutera darbos un luteriskajās ticības apliecībās teikts par klosteriem, tad dvēseles kolīzija ir ne pa mazam. Tad nu sajūtas luteriskam lasītājam var būt divejādas:

1. vai nu aizlidināt tās grāmatiņas, un palikt par luterāni. Ar palikšanu par luterāni es saprotu palikšanu luteriskajā - protestantiskajā ticības pārliecībā, nevis tikai fizisku palikšanu LELB rindās;

2. konvertēties uz kādu no konfesijām ar klosterības un garīgo tēvu tradīcijām - PB vai RKB.
Balss
# Iesūtīts: 2009.02.13 19:37:50
Kristofers
Vai nu tik radikāli būtu jāizlej no vannas ūdens kopā ar bērnu? (Vācu sakāmvārds.)
Klosteris Lutera laikos tomēr bija pavisam kas, cits nekā klosteris savā ideālajā izpausmē.
Pie kam, kāpēc gan senāko kristiešu - sauc tos vai nu par baznīctēviem vai stareciem - atziņas lai nebūtu luterāņu uzmanības vērtas?
Ja kādam, lasot šos darbus, sāk likties, ka tur ir viņu dvēseles īstās mājas, tad - ar varu mīļš nebūsi. Žēl, ka aiziet uz citu māju, bet... cik labi tomēr, ka Debesīs vairs nebūs konfesijas!
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.02.13 19:41:55
Var jau ieteikt luterānim trešo ceļu - ar pilnu krūti mesties LELB senbaznīcas atjaunošanas projektā. Jūsmot par A formas liturģiju. Par mācītāju tērpiem, kas paviršam skatītājam izraisa domu, ka viņš redz nevis luterāņu mācītāju bet gan katoļu priesteri. Bet varbūt pareizticīgo priesteri - ieraugot kāds vīrāka kvēpināmais trauks un vīrāks tiek lietots? Un ja vēl slacinātu svēto ūdeni, uzliktu sveču trauku pie svētbildes, tad jau sajūta, ka atrodies senbaznīcā, un nekur nav jākonvertējas būtu pilnīga?
Tad kāpēc šie bēdīgie komenti? Kaut kas tomēr vēl pietrūkst? Kaut kas ļoti būtisks?
Balss
# Iesūtīts: 2009.02.13 19:52:50
Kristofers
No kuras Baznīcas esi tu pats?
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.02.13 20:10:01
No LELB, kā rakstīts manā profilā.
Balss
# Iesūtīts: 2009.02.13 20:11:26
Kristofers
Bet kāpēc tu tik neiecietīgs?... Vai tev adiaforas aizedz galveno, kas mums luterāņiem ir?
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.02.13 20:52:38
Pārāk daudz es te lasu bijušos luterāņus, un tādus luterāņus, kuru konversija vairs ir tikai laika jautājums.
Un man šķiet, ka te pie vainas ir tā aizraušanās ar "senbaznīcas garīgo mantojumu, kamēr LELB nav neviena klostera un tur radušos starecu. Kamēr vienam tā ir adiafora, kas neaizsedz galveno, tad citam tas ir iemesls, lai konvertētos.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2009.02.14 12:03:00
Kristofers

Esmu Luteriskajā Baznīcā ne tālab, ka aizķērusies , jo vēl neesmu paspējusi konvertēties, bet tālab, ka jau daudzus gadus šī patiesi IR mana Baznīca un, kamēr tā spēj nodrošināt manas garīgās dzīves vitālās pamatprasības un seko apustuliskajai mācībai, te arī būšu.

Kr.: "Jo visas šīs seno tuksneša tēvu un tik neseno starecu grāmatu lasīšana neglābjami ved pie sajūtas, ka luterisms nav īstā vieta, ka luteriskais lasītājs ir iekāpis nepareizā vilcienā."

Nepiekrītu, ka "neglābjami" , toties jautājumi rodas, tas gan tiesa. Un jautājumi ir ļoti loģiski un pamatoti, un vismaz man tie bija par praktisko svētdzīvi . Lasot Rakstus, nevar nepamanīt kādu ļoti izteiktu līniju - pamudinājumu uz svētdzīvi. Sākot ar: "Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti " (Fil.2:13) , un visām citām vietām, kur šai kontekstā parādās nepārprotama norāde-pavēle - dariet, topiet, kļūstiet, sekojiet utt., utt. Grūti to ignorēt un ilgstoši lekt pāri ar domu, ka Kristus jau visu ir izdarījis un nav ko iespringt (un, protams, IR izdarījis to, ko neviens no mums nespētu ne ar kādiem darbiem, bet katram skaidrs, ka ne jau par to runa). Tad nu lūk šajās grāmatās atrodu, kā praktiski lēnām iet svētdzīves ceļu. Kā grēks ienāk cilvēkā - sākumā caur nodomu, ko var nepieņemt, bet var arī ar to sākt auklēties un tā lēnām iet grēka attīstības ceļu; kādas ir galvenās kaisles, kas nomoka cilvēci - sākot ar rijību, beidzot ar lepnību, kā tās atpazīt, kā ar Dievpalīgu uzsākt cīņu (ko neviens cits manā vietā necīnīs!), kā laicīgi pamanīt un atpazīt grēcīgā nodoma tuvošanos; ko darīt prāta izklaidības gadījumā utt. Šī literatūra (savāktā svēto pieredze) ārkārtīgi uzsver Kristus lomu un Dieva mīlestību, cilvēka vājumu iepretīm grēkam un savu cilvēcisko pūliņu bez Dieva absurdumu un bezjēdzību utt. Visa tā bagātība mudina iet dziļāk ticībā un pieaugt Kristū. Un tas ir ļoti labi un svētīgi, un augļus nesoši! Tas tiešām darbojas.

Ka luterismā klosteru nav - un žēl, ka Latvijā (citviet ir) nav, to arī vajadzētu godīgi atzīt. Jo arī mūsdienās ir cilvēki, kas gibētu īstenot tikai nedaudziem doto īpašo mūku dzīves aicinājumu un darīt to savas Baznīcas ietvaros. “Bet Viņš sacīja tiem: "Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir dots. “Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot." (Mt.19:12) Ar "bezdzimuma" cilvēkiem cauri gadsimtiem Baznīcas vidē tiek saprasti uz monasticismu paaicinātie. Un viņi ir skaista un ļoti svarīga zīme ikvienam pasaulē dzīvojošajam, ka Dieva žēlastības spēkā gars valda pār miesu.

P.S. Vēl tikai vēlējos piebilst, ka mans garīgais vadītājs - no LELB, kas ir arī manas draudzes mācītājs, spēja un spēj atbildēt uz ļoti daudziem ļoti praktiskiem svētdzīves jautājumiem - kas, ko, kā utt. Un tas ļoti palīdz iet šo ceļu. Kāpēc gan būtu jāizgudro divritenis no jauna, kāpēc būtu jānoniecina un jānonicina tas svētīgais, kas sakrāts citām konfesijām, ja tam ir universāls raksturs? Manuprāt tā ir tāda sava veida lepnības un arī aprobežotības pazīme.
Mirga
# Iesūtīts: 2009.02.15 23:14:49
Teksts no vēstules filipiesiem jaunaja tulkojuma ir skaidraks un labak ieklaujas konteksta: 12. Tapec, (...) bijība drebot, darbojieties savas pestisanas laba, 13. jo Dievs ir tas, kas pec savas labas gribas rosina gan jusu gribesanu, gan darbošanos.
Un tas ir ciesa sakara ar ieprieksejo tekstu nodalas sakuma.
Un ka gan saprast komentāra teikto, ka Kristus, protams, ir izdarijis to, ko mes neviens nespetu ne ar kadiem darbiem, bet ne par to esot runa? – Tas jau tad iznak apstiprinajums manam agrakam jautajumam „bez Jezus?” –
Tacu ne tas man bija prata, sakot tagad te rakstit, bet gan svetums musos. Un tas nu nekad nevar but musu pasu. Neviens nevares svetu dzivi iemacities. Tik cik vietas sevi busim atdevusi Jezum, pasiem maziem klustot, busim sveti. Bet atzit un pienemt savu niecigumu un nespeju Kunga prieksa, si pazemiba ( sevis aizliegšana ), kas atbrīvo vietu Milestibai, parasti ir mums visgrutaka lieta.
Boriss
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:26:39
KristofersPārāk daudz es te lasu bijušos luterāņus, un tādus luterāņus, kuru konversija vairs ir tikai laika jautājums.
Un man šķiet, ka te pie vainas ir tā aizraušanās ar "senbaznīcas garīgo mantojumu, kamēr LELB nav neviena klostera un tur radušos starecu...

Nu redz, cilvēk, tā tas ir, ka tam kam 38 izmērs sāk spiest, perk 39. Ja nav mūsu plauktā un negribas to tur izlikt, tad cilvēks ar dvēseli to atradīs tur, kur tas pieejams vienmēr. Kāpēc dažiem te škiet, ka luteriska identitāte ir garīga irobežotība un trūkums?
Grēciniece
# Iesūtīts: 2009.02.18 18:41:21

Jā, Mirga, "Un tas nu nekad nevar but musu pasu. Neviens nevares svetu dzivi iemacities. Tik cik vietas sevi busim atdevusi Jezum, pasiem maziem klustot, busim sveti. Bet atzit un pienemt savu niecigumu un nespeju Kunga prieksa, si pazemiba ( sevis aizliegšana ), kas atbrīvo vietu Milestibai, parasti ir mums visgrutaka lieta." - pilnīgi pievienojos - viss svētums, pat mazākā kripata mūsos ir no Dieva, ne no mums pašiem. Mūsu daļa tik vien kā sevi samazināt (aizliegt), lai atbrīvotajā vietā Kristus var ienākt. Kamēr esmu pilns pats ar sevi, savu ES un savām kaislēm, nekam citam jau tā īsti tur vietas nepaliek.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2009.02.18 18:45:15
Boriss
Vai vari, lūdzu, nepārprotamāk pateikt sava pēdējā teikuma intonāciju ? Jo ietulkot var dažādi!
Mirga
# Iesūtīts: 2009.02.19 18:23:50
Grēciniece
Vel tikai piebildisu, ka saja cela man iet mazuma, manuprat, L. Lasansa pierakstitais gramata "Manu izredzeto laimei" Jezus var but labs paligs.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2009.02.19 19:09:45
Mirga
Bez Viņa vispār nekas nesananāks, pat ne pirmais solis!
Lai nu mums visiem izdodas "iet mazumā"!
armilo
# Iesūtīts: 2010.03.17 10:14:25
Grēciniece, Tavs garīgais tēvs ir draudzes mācītājs.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2010.03.17 10:44:13
armilo
Vai tas ir jautājums?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 28 , pavisam kopa bijuši: 4617