muga34 
|
Iesūtīts:
2011.04.10 23:31:41
1.Pavestas ir tik cienijams un cildens ka vins nav vienkarsi cilveks bet tads ka Dievs, Dieva vikars. // (#1. "Papa tantae est dignitatis et cesitudinis, ut non sit simplex homo, sed quasi Deus, et Dei vicarius."  // 13. Tatad pavests ir kronets ar triskarso kroni ka debesu un zemes un zemako regionu //elles// karalis. // (#13. Hinc Papa triplici corona coronatur tanquam rex coeli, terre et infernoram." // 18. Attieciba uz pavesta autoritati, pavests ir it ka Dievs zemes virsu, Vieniga visu Kristu ticigo suverinitate, karalu karalis, kam bagatigi ir nepārtraukts speks, kam visvsrenais Dievs uzticejis, parvaldit zemes un debesu karaļvalstis. // (#18. "Deveniendo ad Papae auctoritatem, Papa est quasi Deus in terra unicaus Christifidelium princeps, regum omnium rex maximus, plenitudinem potestatis continens, cui terreni simul, ac coelestis imperii gubernacula ab omnipotenti Deo credita sunt." // 30. Pavestam ir tik liela vara un autoritate ka vins ir spejigs parveidot, pasludinat vai |
|
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.04.13 09:10:11
Aivars
Nu, varbūt Zatlers izlūgs Pāvesta Svētību arī mūsu daudzcietušajai valstij. |
muga34 |
# Iesūtīts: 2011.04.13 16:37:23
Aivars - nu ja... agru vai velu visi valdibu vaditaji arzbrauc uz vatikanu noknikset bet lidz vietejai baznicai gruti aizvilkties...  |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.04.13 16:38:19
muga34
Kā Tu domā, vai tas apstiprina tēzi, ka Pāvests ir pats pekles valdnieks? |
muga34 |
# Labojis muga34: 2011.04.13 16:51:58
Aivars - tu jau zini manu atieksmi // valdnieks vins nekads nav ne peklei ne debesim //... bet prieks sevis izlem pats...
Kristofers - "Prompta Bibliotheca canonica, juridica, moralis, theologica, necnon ascetica, polemica, rubricistica, historica" - pec vatikana ir ista religisko zinasanu enciklopedija un sis pedejais ofocialais un vatikana akceptetais izdevums - ne kads to ir labojis ne ko atsaucis - pats Lucija Ferraris bija profesors, Sveta Ofisa konsultants, pirmo si darba redakciju izdeva 1746, seit dota ir pedeja... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.13 16:57:28
muga34
Bet kaut kāds valdnieks taču šis ir, ja reiz Latvijas prezidenti pie šī piebraukā? |
muga34 |
# Iesūtīts: 2011.04.13 18:11:41
Aivars - katrs mes kaut kas esam... |
παλαιό ανόητος |
# Labojis παλαιό ανόητος: 2011.04.13 19:11:54
Aivars
Nu ja tu nezini, varu pateikt, ka Pāvests ir: Romas bīskaps, Kristus Vikārs, Apustuļu Vecākā Pēctecis, Vispārējās Baznīcas Augstais Priesteris (Pontiff, tas ir Romas impērijas tituls), Itālijas Primāts un Romas provinces arhibīskaps metropolīts, Vatikāna pilsētvalsts Suverēns un Dieva Kalpu Kalps. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.13 19:42:37
παλαιό ανόητος
Nokaunies! Pats tu pontifs kautkāds, bet viņš ir "Pontifex maximus", jeb `pats pats diženākais no [dienvid]tilta būvniekiem"  |
παλαιό ανόητος |
# Labojis παλαιό ανόητος: 2011.04.13 19:48:20
Aivars
Nu lai nu būtu - Vispārējās Baznīcas Augstais Tiltu Būvētājs. Pontiff laikam angliski ir tas pats latīņu Pontifex. Bet faktiski tas ir uz Romas impērijas laikiem atvedināms reliģisks titulis, priesteru kolēģijas vadītājs.
Tev taisnība, ka, runājot par Viņa Svētību, latīņu valoda ir vietā. |
παλαιό ανόητος |
# Iesūtīts: 2011.04.14 18:38:25
Jā! TAS ir noticis:
http://zinas.nra.lv/pasaule/45445-pavests-slave-latvijas-ekumeniskas-tradicijas.htm |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.14 21:21:07
παλαιό ανόητος
Valsts prezidents pateicās pāvestam par baznīcas būtisko iesaisti garīguma stiprināšanā krīzes un pēckrīzes laikā. Pāvests īpašu interesi izrādīja par ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī garīgo vērtību lomu mūsu valstī.
Nez ko šie teikumi nozīmē?  |
muga34 |
# Labojis muga34: 2011.04.17 00:08:02
Tris gramatas ar lidzigiem izteikumiem...
(Credere autem dominum nostrum papam conditorem dictae dectretalis et istius, sic non potuisse statuere prout statuit, haereticum censeretur.)
pasvitrotais teksts tulkojas - ... mūsu kungs pāvests ...
Avoti:Extravagantes XX Johannis XXII Parize 1508 gads un Extravagantes XX Joannis XXI Liona 1511 gads
Credere autem Dominum Deum nostrum Papam conditorem Dictae Dectretalis et istius, non sic potuisse statuere prout statuit, haereticum censeretur.
pasvitrotais teksts tulkojas - ... musu dievs kungs pavests ...
Avoti:Extravagantes viginti Johannis vigesimisecundi Bazele Sveice 1511gads
|
muga34 |
# Iesūtīts: 2011.04.17 00:20:09
30 ... autentiskam bibeles inerpretacijam vienmer jabut saskana ar katolu baznicas ticibu.
Avots: Apostolic Exhortation Verbum Domini, Benedict XVI, 30 Sept, 2010.
http://www.vatican.va/holy_father/benedict_xvi/apost_exhort.. ations/index_en.htm
Man jau liekas otradi - ticibai jabut saskana ar bibeli un nevis bibelei ar ticibu... |
muga34 |
# Iesūtīts: 2011.04.17 01:03:06
Today, we are celebrating the Solemnity of the Assumption of the Blessed Virgin Mary. This is an ancient feast deeply rooted in Sacred Scripture: indeed, it presents the Virgin Mary closely united to her divine Son and ever supportive of him.
Mother and Son appear closely bound in the fight against the infernal
un ta talak... bet man jau liekas ka bibele rakstits pavisam kas cits...
http://www.vatican.va/holy_father/benedict_xvi/angelus/2007.. /documents/hf_ben-xvi_ang_20070815_assunzione_en.html |
παλαιό ανόητος |
# Iesūtīts: 2011.04.17 10:13:01
muga34
Ai, muga34 , man liekas, ka Tu drusku par daudz aizraujies ar piekasīšanos.
- Attiecībā uz Credere autem Dominum Deum nostrum Papam conditorem Dictae Dectretalis et istius, non sic potuisse statuere prout statuit, haereticum censeretur - domāju, ka Tu piekasies nepareizam tulkojumam. Latīņu valodā var būt savādāka vārdu kārtība teikumā, nekā latviešu valodā. Domāju, ka teikums kopumā saprotams pavisam savādāk, nekā Tev liekas.
- tas, ka rakstu interpretācijām jāsaskan ar ticības apliecībām, nav tikai katoļiem, bet visiem kristiešiem. Nu piemēram, rakstos nekur nav pieminēta trīsvienība vai trīsvienīgais dievs, tomēr kristieši interpretē rakstus, it kā tas tur būtu un uzskata to, kas interpretē savādāk, par nekristiešiem (piemēram Jehovas lieciniekus).
- Par Marijas īpašo godināšanu - mans izskaidrojums priekš sevis ir tāds, ka pastāv gan pierakstītā baznīcas tradīcija, tas ir - raksti, gan arī nepierakstītā, mutvārdu tradīcija. Marijas godināšana vairāk balstās nepierakstītajā tradīcijā. Mariju godina gan ortodoksi, gan katoļi.
Dažādi protestantismā bāzēti strāvojumi atzīst tikai rakstisko tradīciju, tāpēc arī šo godināšanu nesaprot.
|
muga34 |
# Iesūtīts: 2011.04.17 20:35:35
παλαιό ανόητος - es nepiekasos izlieku tikai to kas acis griezas...
- domāju, ka Tu piekasies nepareizam tulkojumam. - tu jau to vardu kartibu vari mainit ja tik - kungs musu vai musu kungs un dievs kungs musu vai kungs dievs musu u.t.t. ta butba jau paliek nemainiga - bez tam siet tas sastopams 3 gramatas kas par kaut ko liecina - ir tads vecs kara laika ticiens visdrosaka vieta kur slepties ir tu kur bumba vai mina jau ir spragusi bet ja ta tani pasa vieta sprags otreiz tad spradziens tur bus ari treso reizi - repektivi nejausiba ir vienreiz otreiz un tresoreiz ta ju vairs nav nejausiba...
tas, ka rakstu interpretācijām jāsaskan ar ticības apliecībām, - pag pag tu te ko jauc - idzilinie ko tu pasaki - ja rakstu interpretacijam jasaskan ar ticibas apliecibam tad no tadiem rakstiem nav jegas un interpretet vari kut vai telefona gramatu tikai ta lai saskan ar tavu ticibu - ne no rakstiem janam ticibas aplieciba un tai jasaskan ar rakstiem un ne otradi...
Par Marijas īpašo godināšanu - nekad neko sliktu neesmu teicis par Mariju un goda apliecinasanu tai - ja Dievs izraudzija vinu sadam uzdevumam tad vina to bija pelnijusi Dieva acis un vina ir godajama un domaju ka man vel lidz vinas ticibai un skaidribai augt un augt...
runa ir par pielugsanu - Marijas pielugsana ir 1. bausla parkapsana viss tiesaka veida, Marijas pielidzinasana Kristum ir necienas izradisana gan pasai Marijai gan Dievam un ir ari raksru sagrozisana un ari melosana... Marija bija izcila sieviete bet mes vinu nepieludzam!!! mes vinu nepielidzinam Kristum!!! - tas ir vistiesakais mantojums no mitraisma vai isis pielugsanas vai citam paganisma religijam ja ari no islama kur sajas religijas mates-dievietes tels bija viens no augstakajiem pielugsmes objektiem... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.17 20:43:15
muga34
Nav man noskaņojuma baigi tajā iedziļināties, lai tur katoļi paši aizstāvās, ja spēj! Bet viena lieta gan. Līdzīgi PA man uzreiz šķita, ka vismaz kāda punktuācija tur ir nojukusi. Iemetot Tevis piesaukto frāzi Gūglē, atradu laikam avotu - http://biblelight.net/Extravagantes.htm
Iesaku pievērst uzmanību, ka oriģinālajos tekstos, kas redzami attēlā, nemaz nav dominum nostrum pap am , lai gan lapas saimnieks tekstu interpretē tieši šādā variantā!
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.17 20:54:08
kur nu vēl Dominum Deum nostrum papam |
muga34 |
# Labojis muga34: 2011.04.17 20:56:01
Aivars - tur ir papa
Papa, Papae , n
declension: 1, gender: M
1. pope
Age: Latin not in use in Classical times (6-10) Christian
Area: Ecclesiastic, Biblical, Religious
Geography: All or none
Frequency: frequent
Source: General or unknown or too common to say
papas, papae, n
declension: undeclined
1. governor
2. tutor
Age: In use throughout the ages/unknown
Area: All or none
Geography: All or none
Frequency: lesser
Source: Lewis and Short, A Latin Dictionary, 1879 (L+S)
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.17 20:58:38
muga34
Nu? Ir taču atšķirība kāds ir locījums, ne?
(pat ja te fonā Panorāmas krieviņš atsakās iemācīties normāli locīt galotnes) |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
