atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Luterāņu klosteris
Oskars
Iesūtīts: 2007.09.22 22:37:44
Jūsu domas par to? Zinu, ka kaut kur ir, bet kur? Vai nevar kāds pateikt precīzāk? Varbūt kāds zina arī to interneta mājas lapas?
Ko jūs teiktu, ja tāds parādītos Latvijā?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.09.27 11:44:40
Kristofer , kāpēc tu pretnostati Romas klosterību ar īsto, patristisko klosterību. Pozitīvs ieguldījums un sekojošs pagrimums ir raksturīgs abu tipu klosteriem. Ne velti Bizantijas impērija pagrima gan politiski, gan garīgi, bet Roma stāv.Bet savā laikā klosteri bija kristīguma saliņas barbaru un nejēgu ielenkumā. Visu cieņu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.27 11:55:56
indriķis, nu pagrimst dažādas konfesijas neatkarīgi no klosteriem!
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.27 12:00:21
danar
Kā jau rakstīju- sevis uzlabošanai līdz dieva līmenim, lai pēc tam var pārdzimt jau augstākā pakāpē. Vari būt drošs- nav LELB vajadzīgi klosteri. Tie nav vajadzīgi arī katoļiem un pareizticīgiem. Problēmas šajā dzīvē cilvēkiem ir jārisina, bet ne no tām jābēg. Jānis Kristītājs, Jēzus Kristus pabija laiciņu tuksnesī, bet nedzīvoja visu savu atlikušo dzīvi...
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.09.27 14:08:46
Kristofer, Lutera un luterisko apliecību attieksme pret klosteriem nav negatīva principā. Piemēram, Šmalkaldes artikulos (3.) Luters raksta: "Parversmes un klosteri , kas senos laikos tika dibināti ar labu nodomu audzināt mācītus vīrus un tikumīgas sievietes, būtu atkal jāiekārto , lai tur audzinātu mācītājus, sludinātājus un citus baznīcas kalpotājus, kā arī dažādas vajadzīgas personas laicīgajai valdībai pilsētās un laukos, arī labi audzinātas jaunavas par mājasmātēm un saimniecības vadītājām." Negatīva attieksme bija drīzāk pret nebiblisko nozīmi un vērtību, kādu piedēvēja mūku solījumiem un pret viņa laika un apkārtnes klosteros bieži valdījušo klostera dzīves degradāciju.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.27 14:13:05
Kārlis u.c.,
---
abusus non tollit usum
Eseja [80.232.129.226]
# Iesūtīts: 2007.09.27 16:38:44
Kāpēc te daži tā uztraucas, klosteri taču ir tiem,kas jūt aicinājumu, tas nav nekas obligāts un piepiedu kārtā....
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.09.27 16:53:18
Eseja, ja tie citi ir savādāki nekā mēs, tad
a) A ja nu viņiem taisnība, tas nozīmē ka man nav taisnība un tad visi par mani smiesies
b) Ja man ir taisnība, tas nozīmē, ka viņiem nav taisnība un tad man par viņiem ir jāsmejās, jo ja es nesmiešos, visi domās, ka es viņiem piekrītu un tad viņi smiesies par mani!

Tamdēļ mēs nedrīxtam pieļaut savā apkārtnē "citādos"
Balss
# Iesūtīts: 2007.09.27 21:46:56
Mulders
Kopš kura laika tevi satrauktu, ja par tevi kāds smietos? Nebūsi taču pārgājis citā partijā? ?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.27 21:54:45
Balss, mani tas nemaz neuztrauc, tamdēļ arī varu izteikt "neopulāru" viedokli, piekrītot Vikentija pamatdomai! Tas nekādīgi nenozīmē, ka es piekrītu visu, ko Vikentijs saka!
Arī Indrexa pāris uzstādījumi ir vērā ņemami, tb vai LELB ir gana izaugusi un pietiekoši nobriedusi, lai tai uzticētu klosterus... to lai spriež kompetenti onkas! Jo Dievs gan dod, bet Dievs var arī ņemt!
Balss
# Iesūtīts: 2007.09.27 22:07:05
Mulders
Kas tad nu kam klosterus uzticēs ? Ja grib, tad taču pašiem vien jādomā un jāveido. Vai tradicionālajiem klosteriem vispār ir nākotne mūsdienu pasaulē, pagrūti spriest. Zinu gan, ka mūsu stresainajā pasaulē kā sēnes pēc lietus dīgst un aug un vairojas visdažādāko nokrāsu retreat centri - garīgās un miesīgās atpūtas vietas klusumā, prom no ikdienas steigas un stresa. Tātad pēc tādiem ir vajadzība.
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.27 22:53:12
... mūsu stresainajā pasaulē kā sēnes pēc lietus dīgst un aug un vairojas visdažādāko nokrāsu retreat centri - garīgās un miesīgās atpūtas vietas klusumā, prom no ikdienas steigas un stresa. Tātad pēc tādiem ir vajadzība.
Balss
Protams, ka tādi ir vajadzīgi un noderīgi, bet dzīvot klosterī, tas ir kaut kas pretdabisks un Dievs to NEKAD un NEKUR nav prasījis.
Kristofers
# Iesūtīts: 2007.09.28 09:14:43

Andim Atvaram: izdari šādu pētījumu - izraksti (vai copy-paste) VISAS Kristus pavēles saviem sekotājiem no četriem evaņģēlijiem (īpaši uzmanīgi - no Mateja evaņģēlija), un padomā, vai klosteris tomēr nav tā vieta, kur cilvēks var centies un cīnīties šīs pavēles 100% izpildīt. Kaut vai šo: "Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ." Mt 19:21, bet pārdomām palasīt visu perikopi (16-30)

Balsij: Ja mēs ar vārdu "klosteris" sapratīsim tādus "retreat centrus", tad jautājums, kā šādas garīgās sanatorijas tiks finansētas.
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.28 09:31:35
Kristofers
Stagāt ( sekot ) Jēzum nenozīmē ieslēgties klosterī. (Nu nevajag aiz matiem pievilkt lietas, kas tādas nav!)
Šī Rakstu vieta parāda, ka patiesam kristietim būs jāpiedzīvo viss tas pats, kas Jēzum. Jēzus mācekļi ir tam uzskatāma liecība.
Ja mēs ar vārdu "klosteris" sapratīsim tādus "retreat centrus", tad jautājums, kā šādas garīgās sanatorijas tiks finansētas.

Protams, ka tie kas tās apmeklēs paši finansēs. Jautājums drīzāk par klosteriem, kas tos apmaksās?...
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.09.28 09:42:00
Andis Atvars, nu un atkal... tas tu ielasi kaut ko, kas tur skaidri nav pateikts!

Nu atvaino, šoreiz tu brauc pa sektantu izdangāto ceļu... ja kas nav skaidri rakstīts, tad tas ir aizliegts! Loģika kā māja!

Nu neej klosterī, netuvojies tiem, ja tie tik ļoti tevi apgrēcina!

Kristofers
# Iesūtīts: 2007.09.28 12:13:42

Andi, rūpīgi pārdomā šo rakstu vietu, nevis nocitē kādu Bible study guide.
Lieta ir sekojoša. Kristiešu skatījumā ideālā cilvēku kopība bija Jēzus ar Saviem mācekļiem Savas zemes dzīves laikā. Un tā perikope, ko es tev palūdzu izlasīt, atklāj uz kādiem noteikumiem mācekļi ir šajā kopībā iestājušies. Kristus saka: "Un kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību." (29) Tie ir paša Kristus vārdi!
Pēc Jēzus zemes dzīves, kā mēs lasām Apustuļu darbos, par šādu ideālo kopību kļuva Jeruzalemes draudze, kurā "visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja." (2:44-45) Tā bija absolūta iesaiste, pārdot visu un naudu atdot kopienai, noliekot to "pie apustuļu kājām" (5:2)
Par sekojošām finanšu grūtībām JD neraksta, bet mēs redzam, ka citās apustuļu dibinātās draudzēs šāda kopiena vairs netiek ieviesta, bet tajās tiek vākta materiāla palīdzība Jeruzalemes draudzei, piem. Rom. 15:25-28.
Nepārstāstīšu te Baznīcas vēsturi, bet īsi. Pēc tam, kad kristietība bija kļuvusi par Romas impērijas valsts reliģiju ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām attiecībā uz Baznīcas locekļu ticības nopietnību un dedzību; radās vīri, kurus šāda mietpilsoniska reliģija neapmierināja. Viņi vēlējās visā nopietnībā sekot Kristum, ievērojot visas tās pavēles, ko Viņš ir devis saviem mācekļiem. Tā izveidojās pirmās klosteru komūnas, kā mēģinājums atjaunot to ideālo kopību, kas pastāvēja Jēzus mācekļu pulkā un Jeruzalemes pirmdraudzē.
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.28 12:28:02
Mulders
Kurš ir lielāks sektants, tas, kurš ko izgudro un aiz matiem pievelk kādu pantu no Rakstiem, jeb tas, kurš pasaka, ka tas to nu gan nenozīmē?
Esmu pabijis klosterī, lai labāk saprastu tā būtību. Nu nekļuvu par tā piekritēju, bet nedomāju, ka šodien kādam klosterim tuvojoties ieļaunotos uz kādu. Man žēl vienīgi tās iemītnieki, kuri kaut ne tā ir sapratuši Dievu un Viņa nodomu pie katra no mums.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.28 12:35:53
Andis Atvars, un atkal... tu tik perfekti zini kas kuram ir Dieva aicinājums! Aceries, arī Pēteris gribēja uzzināt "Kas būs ar šo"... un kādu atbildi viņš saņēma. Tu seko Kristum, kāda tev daļa par citiem!

Sektants ir gan tas, kas neredz to kas Rakstos rakstīts, gan tas, kas ielasa tur to, kas tur nav rakstīts!

Taču tu nespēsi pierādīt, ka Dievs aizliedz veidot Klosterus! To kas ir aizliegts, to Dievs neslēpj un runā skaidri. Savukārt izejot no savām dāvanām un aicinājumiem spriest par citu dāvanām un aicinājumiem, tu nespēsi!

Kā tad tā nākās... ka ikvienam ieminoties par Klosteri ir skaidrs apmēram par ko iet runa, un izglītotākie visai labi zin kas tur notiek. Taču kas notiek pasaulē ticīgo vidū, to mēs redzam ik uz soļa... kašķi un ķīviņi!

Tad kur ir tā Pilsēta kalnā, kas spīd cilvēkiem? Kur cilvēks ietu pēc Dieva Vārda, ja viņa ikdiena ir aptumšota... kā tas nākās, ka šodien pat Luterāņi meklē klosterus, kur dzirdēt un redzēt Dieva Vārdu? Kur tad vēl iet? Uz ielas, kur tevi izsmies? Baznīcā, kur no Altāra ezotēriku sludina? Pie fanātiķiem, kas tevi izmetīs tikai tāpēc, ka tu neapreizi apliecini ticību? Pie Harizmātiem, kas tevi par mazticīgu uzskatīs, ja nevarēsi buldurēt viņiem līdzi? Kur iet cilvēkam, kas meklē Dieva Vārdu? Un kamdēļ lai Dieva Vārds nebūtu Klosterī?
Kur tas ir aizliegts?
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.28 12:36:50
Kristofers
Ir cilvēki mēģinājuši tā norobežoties no ārpasaules, bet viņu pūliņiem nav bijusi Dieva svētība.
Pārāk burtiski ielasi Rakstus, jo tad vēl nevien atstāt vajadzēs tuviniekus, bet sākt tēvu un māti ienīst, ģimeni pamest...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.28 12:39:38
Andis Atvars, nezinu nezin kā par to svētību, bet pateicoties Klosteriem un viņu darbam mēs šodien lasām neskartu Dieva Vārdu, Baznīctēvu darbus, mums ir Kyrilica alfabēts un Kristietība ir izplatījusies pa visu Eiropu! Ja tā nav svētība, tad kas ir?
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.28 13:05:06
Mulders
Ir lietas, kuras mēs tiešām zinām- Dievs tā nekad neliks darīt ne man ne kādam citam. Tad ir lietas, par kurām neesam droši, bet tad ir Dieva pavēles darīt ko. Šī pavēle ir- iet pa visu pasauli un darīt par Kristus mācekļiem visas tautas tās kristīdami un mācīdami ( atstāsts)... Vai neredzi pretrunas...? Vēl, Dievs nekad no cilvēka neprasīs to, ko Pats nebūtu jau kādreiz veicis.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 68 , pavisam kopa bijuši: 4837