atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu "Bēdu, manu lielu bēdu..."
Saulespuķe
Iesūtīts: 2007.09.17 18:32:24
16.septembra Rīgas Lutera draudzes dievkalpojumā plkst.12.00, kurā kalpoja māc.J.Rubenis un māc.L.Rozentāls, pēc sprediķa par zūdīšanos, ērģelēm braši spēlējot, pa visu baznīcu atskanēja "Bēdu, manu lielu bēdu"...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Balss
# Labojis Balss: 2007.10.19 22:50:13
Latviski nekas netulkojas , tāpat arī nepārdodas. Atgriezenisko darbības vārda formu var lietot tikai kopā dzīvu būtņu apzīmējumiem.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.21 15:58:20
Sheksna nekad neesi redzējis bazūni? Nu, tas ir metāla pūšamais instruments, bet fagots ir pavisam citā pūšamo instrumentu klasē ( koka pūšamo inst. klase). Ja kas, tad latviski bazūni vēl sauc par trombonu...
Kur te trombons?
http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/music/basoon.html
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.10.22 23:43:23
Sheksna

Latviskais bazūne nāk no vācu "Posaune", kas ir trombons. Fraņču "Basson" ir fagots, kas Tavā linkā arī kārtīgi attēlots un aprakstīts. Tas nu tā.

Runājot par ērģelēm baznīcā, atļaušos te kā mazliet zinošs cilvēks paskaidrot.

Ērģeles ir piemērotākais instruments baznīcai dēļ savas nedziestošās skaņas. Tāpat piemēroti tālab ir arī visi metāla pūšaminstrumenti, bet ērģeles ienāca krietni vien agrāk, kad tagad pazīstamās trompetes, tās pašas bazūnes un citi vēl nebija pat konstruēti. Tavai zināšanai, pirmās ērģeles ir uzbūvēts 330. g. pirms Kristus dzimšanas Grieķijā, bet baznīcā sāktas izmantot ap 9 - 10. gadsimtu. Koka pūšamie, (to skaitā arī fagots) ir vienkārši par švaku, tāpat arī stīgu instrumenti. Mūzikas instrumenti ar dziestošu skaņu kā klavieres, čembalo, arī ģitāras un bungas der vien efektiem, bet tie akustisko īpatnību dēļ nevar nodrošināt melodisko līniju un harmonisko skaidrību. Tālab arī baznīcās, kurās parasti ir visai liela reverberācija, dziedāt korāļus klavieru pavadījumā vienkārši ir neiespējami, arī ar grandioziem pastiprinātājiem ne.

Kas attiecas uz regeju un citiem tamlīdzīgiem stiliem, kā zināms, tur melodija un arī teksts nudien nav tas svarīgākais, bet baznīcas dziedājumam svarīgākais ir melodija + teksts. Luteriskajam korālim ir arī didaktiska nozīme, bet vienmuļi desmitiem reižu atkārtota kāda frāze, lai arī dievbijīga, didaktisku funkciju neveic, vien kādu savdabīgu, varbūt pozitīvo zombēšanu.
Balss
# Iesūtīts: 2007.10.23 18:48:27
a_masiks
Informācijai: To rakstīja Sheksna .
Latviski bazūne pareizi tulkojas kā `fagots`
Kāpēc kristietis lai nedrīkstētu kopt un veicināt pareizu savas dzimtās valodas lietošanu?!
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.23 19:17:14
Latviski bazūne pareizi tulkojas kā `fagots`
Kāpēc kristietis lai nedrīkstētu kopt un veicināt pareizu savas dzimtās valodas lietošanu?!

Sāksim diskusiju `kurš ir Jānis Endzelīns`? Vainojiet enciklopēdiju, tur attiecīgais pūšamais mūzikas inctruments bija nolamāts par `fagotu`...

Bet vispār, ja jau aizgāja runa par terminoloģiju, Balss varētu mums pastāstīt, ko nozīmē:
- Euharistija;
- Sakraments;
- Episkpopālis;
- Konsistorija;
- Konsekrēcija (konsekrācija?);
- Celebrēt;
- Artiķelis;
- Konkordija;
- Diacēze
Balss
# Labojis Balss: 2007.10.23 20:12:54
Sheksna
Par savu tālākizglītību tev nu gan būs jārūpējas pašam... diez vai te atvērsim svešvārdu vārdnīcas nodaļu. Šo vārdu izpratnei tev labi palīdzētu arī latīņu valodas studijas.
Bet artiķelis ir no tās pašas operas, kur tevis lietotais inctruments, lai gan ar senākiem radu rakstiem...
Ja jau, tad jau:
Sāksim diskusiju `kurš ir Jānis Endzelīns`?
Šajā jautājumā pareizi būtu bijis jālieto vārdiņš kas , nevis kurš ...
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.10.23 22:38:08
Sheksna

Labi. Vēlreiz paskaidrošu. Trobone ir angļu izcelsmes vārds, Posaune ir vācu izcelsmes vārds. Tā kā tas nav latviešu nacionālais mūzikas instruments, tad tam nav latviskas izcelsmes nosaukuma un tiek lietots gan aizguvums no vācu, gan no angļu valodas - bazune vai trombons.

Franču Basson ir basa versija no Hautbois , ko pazīstam kā oboju. Baroka laikā tas izpildīja basa partiju Francijā, kur kontrabasu lietoja ļoti reti, tālab arī tāds nosaukums. Tie abi ir dubultmēlīšu koka pūšanminstrumenti. Latviešu valodā tiek lietoti vācu izcelsmes vārdi fagots un oboja .

Kurā enciklopēdijā Tu redzi, ka Posaune ir tas pats kas Basson ?
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.10.23 22:45:05
Ctulhu

Nu jā: roka, popa un tamlīdzīgu žanru pamatā ir tieksme ar vienveidīgas melodijas atkārtojumiem (plaši pielietots paņēmiens arī indiešu un ķīniešu meditatīvajā mūzikā) un pastāvīgu, uzmācīgu ritmu nomākt otrās signālsistēmas darbību un aktivizēt pirmo. Tālab jau arī nevaru pieņemt baznīcas mūzikas praksē šos žanrus.

Baznīcas mūziku raksturo intelekta un emociju apvienojums, kas ilustrē ticības pārdzīvojumu, bet nekādā veidā nepūlas ietekmēt psihi - tas ir tas, ko saprotu ar vārdu "zombēšana"
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.23 23:08:52
Labi. Vēlreiz paskaidrošu. Trobone ir angļu izcelsmes vārds, Posaune ir vācu izcelsmes vārds. Tā kā tas nav latviešu nacionālais mūzikas instruments, tad tam nav latviskas izcelsmes nosaukuma un tiek lietots gan aizguvums no vācu, gan no angļu valodas - bazune vai trombons.
Viens no mums pamatīgi putrojas. Fagots un trombons ir 2 dažādas lietas, angļi par `basoon` sauc to, ko mēs par `fagotu`, par vāčiem nezinu, ibo uzraksti uz sintezatoriem allaž ir bijuši angļu valodā .
Kāds izskatās fagots, mēs jau noskaidrojām. Trombons ira šitāds:
http://www.muzikascentrs.lv/mi/products_pictures/314L_l.jpg
Tagad vēlreiz atkārtojam, kāds izskatās fagots:
http://www.music.lv/riga/index.asp?pageId=417&subPageId=634&pageAction=.. showSubPage
Nudien nezinu, kuram no šitiem līdzīga bija Jērikas bazūne (domājams, ka ne vienam, ne otram), bet tas nav visai svarīgi.
Baznīcas mūziku raksturo intelekta un emociju apvienojums, kas ilustrē ticības pārdzīvojumu, bet nekādā veidā nepūlas ietekmēt psihi
Un kas tad ir `pārdzīvojums`, ja ne zināma psihes ietekmēšana, jeb `noskaņas radīšana`? Svētsvinīgi, himniski dziedājumi ērģeļu pavadībā vai roka/regeja/dajebkā ritms - abi pilda vienas un tās pašas funkcijas, tikai dažādām gaumēm.
Sāksim diskusiju `kurš ir Jānis Endzelīns`?
Šajā jautājumā pareizi būtu bijis jālieto vārdiņš kas , nevis kurš ...

Nefiga. KAS ir Jānis Endzelīns, mēs visnotaļ labi zinām. KURŠ no mums ir cienīgāks turpināt viņa iesākto - lūk, tas ir jautājums, kas šajā diskusijā bija pacēlies...
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.10.24 21:20:43
Sheksna
Svētsvinīgi, himniski dziedājumi ērģeļu pavadībā vai roka/regeja/dajebkā ritms - abi pilda vienas un tās pašas funkcijas, tikai dažādām gaumēm.

Te nu atļaušos oponēt. Ir starpība: baznīcas un arī vispār klasiskā mūzika izraisa emocionālo pārdzīvojumu, kura mērķis ir aktivizēt arī prātu. Roka un tml. žanru uzdevums ir aktivizēt instinktus un nomākt prāta darbību. Katrs no šiem žanriem aktivizē pilnīgi citus smadzeņu centrus un pilnīgi atšķirīgi ietekmē hormonālo darbību. Šajā tēmā ir veikti visai daudz pētījumu sākot no visai uzjautrinošiem kā tomāti, kuriem atskaņo Mocartu, izaug lielāki un garšīgāki, beidzot ar visai nopietniem pētījumiem par mūzikas ietekmi uz cilvēku psihi. Tu noteikti internetā varēsi atrast visai daudz par šo tēmu, esmu pamanījis, ka visai sekmīgi tur atrodi saites.
Vēl tāds mazs sīkumiņš kā skaļums - rok- un popmūzika tiek atskaņota krietni lielākā skaļumā nekā klasiskā mūzika. Pat visskaļākās ērģeles nepārsniedz 120 db, bet vismaigākā diskotēka sākas no kādiem 140db, kas būtībā jau ir sāpju slieksnis un ir ekvivalents reaktīvās lidmašīnas starta troksnim.
Te varu minēt vienu kuriozu. Šovasar asistēju Latvijas ērģeļu ainavas CD ierakstā. Tas pārsteidzošākais ir tas, ka Liepājas sv Trīsvinības katedrāles ērģeles, kas ir pazīstamas kā lielākās Latvijā, ir ievērojami klusākas par Zaļenieku baznīcas ērģelēm, kurām ir vien 21 reģistrs!
Ieva_di
# Iesūtīts: 2007.10.24 22:57:05
nu ko ta tie enjgjelji ìsti pütìs-fagotu,trombonu vai bazünes?
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.10.25 12:34:42
Jānis Kalniņš
piekrītu par nervu sistēmām, nepiekrītu par regeju bez teksta.
Regejs jo īpaši ir Teksts. Kuŗā izdzied prieku un sāpi un visu ko. Ne mirkli nešaubos, ka karībiešu draudzē dzied regeju un tā ir pareizi.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.10.25 13:45:00
Zaurs

Es jau arī tāpēc laikam pēdējā komentārā regeju īpaši nepieminēju, jo tas tiešām ir tā, kā Tu raksti. Regejs nav bāžamz vienā maisā ar roku. Tas nu ir skaidrs.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.25 16:04:24
Ir starpība: baznīcas un arī vispār klasiskā mūzika izraisa emocionālo pārdzīvojumu, kura mērķis ir aktivizēt arī prātu. Roka un tml. žanru uzdevums ir aktivizēt instinktus un nomākt prāta darbību. Katrs no šiem žanriem aktivizē pilnīgi citus smadzeņu centrus un pilnīgi atšķirīgi ietekmē hormonālo darbību.
Nezinu nezinu, gan viens, gan otrs ir emocionālais pārdzīvojums, atšķiras tikai gaumes. Vot, teiksim, ir mums operas ārija, kura saskaņā ar J. Kalniņa loģiku, izraisa `emocionālo pārdzīvojumu` (kas ir labi). Kas notiek, ja mēs šo pašu operas āriju, neatņemot tai ne melodiju ne ko, ackaņojam techno vai dajebkādā citā `neklasiskā` versijā, kas notiek? Emocionālais pārdzīvojums pazūd, to nomāc inctinkti vai kā?
Vēl tāds mazs sīkumiņš kā skaļums - rok- un popmūzika tiek atskaņota krietni lielākā skaļumā nekā klasiskā mūzika.
Nū, tas nav obligāti, bez tam viss ir atkarīgs no 100+1 faktora - galu sānā, roku var spēlēt arī `unplugged` versijā, kad tas sevišķi skaļāks par klasisko mūziku nebūs, ja mums ira cilvēks ar sintezatoru, tā skaļumu arī var pieregulēt pēc publikas vēlmēm un otrādi - arī grandiozus klasiskās mūzikas koncertus taču apskaņo ar mikrofoniem un tumbām, vai ne? Viss pārējāis jau ir skaņotāju un mērķauditorijas gaumes/prasību ziņā - ja mērķauditorija pie mūzikas grib lēkāt, viņai to vajag skaļi, a ja grib vnk klausīties uz baudīt - tad atkal nedrīkst būt par skaļu, jo tas kropļo skanējumu. Vai roku un popsu var baudīt, vienkārši klausoties, bez lēkāšanas? Gan jau ka var...
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.10.25 18:04:21
Sheksna
Vai roku un popsu var baudīt, vienkārši klausoties, bez lēkāšanas? Gan jau ka var...

Varbūt arī, bet nav vēl pieredzēts...
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.25 19:16:27
Varbūt arī, bet nav vēl pieredzēts
Kā Tu zini, ka nav? Tu jau neredzi, kā cilvēki mājās klausās mūziku, ne jau visi un vienmēr lēkā. Vēl jo vairāk - tā pati roka klasika, aka bītli un kvīni diez vai šodien diži der lēkāšanai...
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.10.25 22:42:22
Sheksna

Klausās gan, bet kādu motīvu vadīti? (Te jau nu veidojas mazliet cits diskusijas temats!) Daudziem ir nepieciešams kaut kāds fons ikdienas darbībām. Kādēļ? mans pieņēmums ir - ritmiska mūzika izslēdz dažus smadzeņu centrus un bloķē domāšanu. Lai nu saka, ko grib, bet es esmu novērojis pie sevis darbā - kādu laiku darbnīcā skanēja radio, tad pamanīju, ka darbinieki sāk biežāk kļūdīties un paviršāk strādāt. Tad vairs neatļāvu skanēt radio (vismaz tad, kad spēju to kontrolēt ) un šķiet, ka problēmu ir mazāk.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.10.25 23:07:15
Klausās gan, bet kādu motīvu vadīti?
Tas nu jājautā katram individuāli. Man arī personīgi diez ko nepatīk radio, kas darbā skan fonā, bet ne tik daudz mūzikas, cik muldēšanas dēļ. Cita lieta ir ieslēgt to mūziku, kas MAN patīk - manuprāt, šamā netraucē, tomēr es pieturos pie viedokļa, ka mūzika ir jāizbauda - uzliec skanēt un aizver acis. Un te vairs nav svarīgi, vai tā ir klasiskā mūzika, korāļi, gregoriāņu chantošana, techno, regejs vai garāžā ierakstīts pašdarbnieku pankroks. Galvenais ir - vai šī mūzika Tev patiešām sniedz baudu vai galvassāpes, vai ir indiferenta. Un tas jau ir atkarīgs no gaumes. Esmu dzirdējis, kā metālisti apgalvo, ka metāls esot gandrīz vai kā klasiskā mūzika - var jau būt, ka tā ir, bet tas tomēr nav manā gaumē, man no pārāk smagas mūzikas sāp galva
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.10.26 09:45:07
Mūzika - kā kuram cilvēkam, un kā kurā brīdī.
Pārsvarā man tā traucē koncentrēties un strādāt. Ir diezgan reti, kad palīdz - vairāk tad, kad jānomāc apkārtējos trokšņus.
Rutīnas darbus savukārt par labāk, ja skan mūzika.
Citreiz klausos tikai mūziku un neko citu nedaru.

Taču, varētu būt tā, ka ir augstāku un zemāku "vibrāciju" mūzika. Tusiņā Mocartu neatskaņo, un ne bez iemesla - ne tā emocionālā noskaņa.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.10.26 09:56:17
vilks
Jā, ir dažādi ritmi. Šamaņu bungas ieved transā. Pretīgi spiedzīga balss - tāda arī ir, labas emocijas neradīsies. Ir kaut kāda zemas frekvences skaņa, kas rada baiļu izjūtu.
Ir zināms tāds "binaural beat", uz austiņām, katrā ausī sava frekvence, un iedarbojās starpība no abām frekvencēm. Arī visādu sajūtu radīšanai.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 23 , pavisam kopa bijuši: 33723