atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu "Bēdu, manu lielu bēdu..."
Saulespuķe
Iesūtīts: 2007.09.17 18:32:24
16.septembra Rīgas Lutera draudzes dievkalpojumā plkst.12.00, kurā kalpoja māc.J.Rubenis un māc.L.Rozentāls, pēc sprediķa par zūdīšanos, ērģelēm braši spēlējot, pa visu baznīcu atskanēja "Bēdu, manu lielu bēdu"...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.18 21:14:21
Spuķe
Mūzikas patikšana vai nepatikšana vienmēr būs gaumes lieta. Šo gaumi vistiešākā veidā ietekmē gars Tēvī. Ja būsi `smagā metāla` cienītāja, tad protams pat estrādes dziesmas būs nepanesāmas.
Bet tad ir baznīca, dziesmas un mūzika ne man un ne Tev, bet Dievam un jautājums arī ir vienīgi Viņam: "Vai Tev Kungs patīk?"
Vai neesi nekad painteresējusies, kā ikonas top, kā senāk Raksti tika pavairoti (pārrakstīti)- viens gleznoja un desmit uz ceļiem Dievu lūdza, bet te kādi jūsmo par lētām estrādes dziesmiņām un ņirgājas par iepriekšējo paaudžu veikumu- sakaunējušies būtu...
Dzelzs Felix [80.70.23.14]
# Iesūtīts: 2007.09.18 23:29:25
Tas jau bija mans jautājums- vai Dievs šķiro melodijas svētās un nesvētās? Liekas, ka mēs zinām labāk par Viņu. Vismaz AA noteikti.
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.18 23:58:24
Dzelzs Felix [80.70.23.14]
Zini kāda ir Tava vājība- daudz runā, bet maz domā. Ar labu nakti!
Balss
# Iesūtīts: 2007.09.19 18:33:02
Svilpaste taisa jokus! Te šodien visiem tāds priecīgs prāts!
Bet patiesi - cilvēka izjūtas par svētumu un to, kas piedienīgs baznīcā, var atšķirties. Tādēļ jau ir dažādas draudzes, dažādas baznīcas un pat konfesijas.
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.19 20:22:37
Balss
Man lasot tās atziņas par svētuma izjūtām, nebūt prāts uz jokiem nenesas- drīzāk uz kādu skarbu vārdu gan. Būs jāpaskatās, kuriem mācītājiem vairāk cilvēku velmes rūp, nekā Dievs.
Balss
# Iesūtīts: 2007.09.20 08:26:52
Andis Atvars
Būs jāpaskatās, kuriem mācītājiem vairāk cilvēku velmes rūp, nekā Dievs.
Klau, tautas kontrole , tev jau spriedums gatavs? Vēl tik jāizvēlas, kuram to piespriedīsim? Kāpēc tu apgalvo, ka šīs netradicionālās melodijas tiek lietotas, lai izpatiktu cilvēkiem , nevis lai cilvēkus modinātu un liktu viņiem aizdomāties?
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.20 09:32:41
a_masiks
Elektroganam nav ne vainas- robežas netiek pārkāptas un neviens piebeigts arī netiek...
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.20 09:52:09
Balss
Nu šaubos vai ar šūpļa dziesmām kādu var pamodināt, lai gan saka ka 1911.g., kad Niagāras ūdenskritums sasalis, tad apkārtnes iedzīvotāji pamodušies no klusuma..., bet šķiet tas tieši šeit nav- neikdienišķais.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.20 10:47:34
SPuķe, nu tad tā arī saki, ka Dievkalpojumā Kristus vairs netiek sludināts A citādi no viena paša gadījuma nevar bildi ieraudzīt! Mēs ta tai draudzē ne visi esam bijuši!
A moš šiem ērģelnieks ar līkām rociņām nevar izspaidīt sarežģītos akordus priekš baznīcas dziesmām.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.20 10:53:36
>Nez, kā gan var realizēt tādu padomu - abstrahēties no ikvienam labi
>pazīstamu dziesmu, kas izskan tikai kā melodija, nestās vēsts.

SPuķe, tad ko jūs iesakāt darīt tiem ticīgajiem, kuriem X-Mas ar pagānu saulgriežiem asociējas? Skaidrs, ka Kristus nav dzimis 24 decembrī, taču kaut kā tā sanācis ka tad arī tos svinām. Ko darīt ticīgajam, kam tas asociējas ar pagānismu? Tā vienkārši apstrahēties??? Tad jau tomēr taisnība vien būs Adventistiem un citiem, kas teic, ka priekšmetā pašā ir spēks, ka dienā ir savs objektīvs spēks... Tagad jūs sakāt, ka melodijā ir objektīvs spēks, kas jūs pievērš grēcīgām nesvētām domām! Maģija
Interesanti... ja šo pašu melodiju klausītos kāds sveštautietis, vai viņam būs tās pašas asociācijas? Ja nē, tad tomēr Dz. Fēlixam ir taisnība, tā ir jūsu sirds, kas jūs pazudina nevis melodija. Un tas ir tikai labi, ka melodija jums uzrāda jūsu negarīgumu!
Protams, var strīdēties par to, ka Lutera Draudzē mācītājs nerēķinās ar ticībā vājām sirdīm, kā jūsējā, kas tik viegli novēršas no Dieva Vārdiem pieķerdamās Pagānu melodijām.
Bet tad jau jāmeklē cita draudze... piemēram pie Adventistiem iet tie ticībā vājie, kurus apgrēcina Ziemassvētku svinēšana 24 decembrī (lab es te tik tā kā piemēru) jo ja cilvēks iet baznīcā šai laikā pie Luterāņiem, tad viņu apgrēcina šis pagāniskais svētku fons! Tā teikt "pagāniskā melodija" kas pavada 24 decembri!
Vai jūs arī X-mas laikā sašūtat tik ļoti, un atsakāties piedalīties, jo tas notiek pagānu svētku laikā?
Andis Atvars [87.110.102.129]
# Iesūtīts: 2007.09.20 11:16:32
Mulders skabārgu Saulespuķē meklē... tālāk, tur kaut kas par baļķi bija teikts...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.20 11:46:57
Andis Atvars, vārds vietā
vilks
# Iesūtīts: 2007.09.20 15:12:59
Es domāju, ka ieteikums iet uz citu draudzi nav uzbrauciens. Tiešām, tādēļ ir labi, ka ir dažādas draudzes, kurās Dieva Vārdu sludina dažādi. Un kāpēc gan ne ar tautasdziesmām? Man patiktu, ja manā draudzē palaikam tās skanētu.

Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.20 16:18:46
Saulespuķe Nū... redzi kā sanāk, kad spriež pēc ārējā neiedziļinoties! Sanāk figņa! Tamdēļ arī ar tām tautas dziesmām... jāiebrauc bazarā pirms sašust pie pirmajiem akordiem!

Lasi starp rindiņām!

Galu galā pārlasi Romiešu 14 nodaļu! Tur Pāvils pieļauj, ka var būt kāds kas visas dienas tur vienādas, bet cits kādas īpaši. Kāds kas ēd visu, bet kāds kas ir veģetārietis. Pāvils nenosoda ne vienus ne otrus, bet saka, lai vieni otrus neabižo.

Tad vai tad tu uzskati, ka tas ir apvainojums, ja kāds veģetārietis ir sašutis, ka viņš ir draudzē, kur gaļēdāji ir un tad pēc viņa protestiem viņam saka... ej uz to draudzi, kur gaļu nēēd.
Vai citādi... kāds kas kādu dienu tur par īpašu nonāk draudzē, kas pulcējas ap "visas dienas vienādas" tradīciju... vai viņš nejutīsies kaut kā nepareizi? Tādam jāiet tur kur pulcējas tie, kas ir viņa pārliecībā!

Taču šoreiz no malas izskatījās, ka kāds ir sašutis par to, ka draudzē nenotiek tādas dziesmas un dziedāšana kā viņš ir iedomājies tam ir jābūt! Ja tevi tas apgrēcina, kamdēļ tad tu tur ej? Apgrēcināt var arī lietas, kas nav grēks pats par sevi!

Nāc uz mūsu - Biķera baznīcu - līdz šim tur vienmēr ir dziedātas tikai un vienīgi dziesmas no dziesmu grāmatas!
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.09.20 18:49:24
Nu gan iet jautri!

1) Lielākā daļa no mūsu tautas dziesmām, kuras tagad pazīstam, ir veidojušās jau kristietības laikos un tās ir savdabīgs kristietības atspoguļojums tautas dzīvē. Manuprāt, bēdu manu lielu bēdu ir viena tieši kristietības ietekmē veidojusies tautas dziesma un nevajag aizmirst, ka lielākā daļa no kristīgās mūzikas ir kādas citas tautas folklora - Lutera korāļi daudzi ir senas krogus un ielas dziesmas, kuras Luters to skaisto melodiju dēļ ieviesa baznīcā. Te kādā citā diskusijā jau tika pieminēts gan latviskumka un kristietības saikni/atnagonismu. Tā kā tamlīdzīgu tautas dziesmu skanēšanu baznīcā interpretēšanu kā bezdievīgu varu nosaukt par savdabīgu farizejiskumu.

2) Andi, koncerti ne tik vien neputina baznīcu un draudzi, bet to ceļ! vismaz tā notiek Ugālē. Tādēļ esmu rīkojis koncertus, rīkošu un iesaku to darīt arī citiem.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.09.20 21:32:00
a_masiks
Saulespuķe tomēr velreiz mēģinās pateikt, kas "Saulespuķes variantā tiek pretsatīts" un kas ne. Vismazāk, vismaz Saulespuķe, še grib pretnostatīt latviskumu un kristietību, par šo jautājumu no manas puses šobrīd vispār nav runa. Ir runa par dziesmu saturu, izcelsmes mērķi un lietošanas telpu. Protams, zinu, ka daudzas un daudzu tautu melodijas ir kādu korāļu pamatā un tur ir runa par izmainītu verbālo vēsti! Melodija tautas, vārdi - Baznīcas, un ar laiku Baznīcas cilvēki kādreizējo tautas dziesmu primāri saista ar Baznīcu. Un tā ir atšķirība. Taču ne tā ir šobrīd konkrētajā draudzē vai Baznīcā - mums konkrēta tautas (un estrādes) dziesma saistās ar konkrētiem ne Baznīcas vārdiem un šo dziesmu ierastu izpildīšanas vidi.
Un nezinu, kā var attaisnot, piemēram, jautrās bērnu multfilmu dziesmiņas "в травке сидел кузнечик" (konkrēts, reāli pašas piedzīvots piemērs) atskanēšanu dievkalpojumā - mana sāpe iziet taisni no šāda skatupunkta, nedomājot par tādām augstākām lietām kā kristietības un latviskuma pretnostatījums.
Var jau būt, ka tiešām tā ir tikai manas sirds un galvas vaina, kad salecos, dievkalpojuma laikā izdzirdot ko tādu, laikam jau mana ticība par mazu, ka nevaru tā abstrahēties, kā, acīmredzot, daudzi še prot. Nu piedodiet, man grēciniecei!
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.09.20 21:47:59
Saulespuķe

Bet tajā dziesmiņā par sienāzīti arī ir ietverta morāle, kura kristietībai ir visai akceptējama! Ja šāda dziesmiņa labi kalpo kā ilustrācija pasludinātāji vēstij, kāpēc ne? Sprediķos taču mācītāji arī izlieto ilustrācijai kaut ko no ikdienas, galu galā Jēzus taču arī daudz runāja līdzībās! Kādēļ gan arī mūzika nevarētu būt šī līdzība? Pamēģini uztvert to no šāda viedokļa!

Ja mēs vispār runājam par mūziku, tad tā nav taču vienkārši kāds dekors vai fons - mūzika ir ar savu vēsti. Un tie nav tikai vārdi vien, ko piekarina kādam meldiņam klāt, melodija pati par sevi jau ir vēsts. Tas ir vienkārši lieliski, ka draudzē ir tāds ērģelnieks(-ce), kura mūziku tā interpretē un izprot un mūzikā turpina vai ilustrē verbālo pasludinājumu!

Varētu ieteikt mēģināt atbrīvoties no dažiem aizspriedumiem. Baznīcā vēl ir daudzas citas lietas, kuras tur ienākušas no laicīgās dzīves- kaut vai tā pati nauda un galu galā mēs paši. Redz, ortodoksā baznīca vispār neatzīst nekādus instrumentus (izņemot zvanus!) dievkalpojumā, uzskatot, ka Dievu nevar slavēt vai pielūgt ar mašīnu. Mums ērģeles ir banīcas mūzikas simbols, bet šī instrumenta sākumos tas bija pilnīgi laicīgs instruments Romas un Bizantijas galma izklaidēm, baznīcā tas nonāca vien nejaušības dēļ, jo kādam Romas imperatoram to nebija kur likt un viņš to iegrūda baznīcā. Pēc kādiem gadsimtiem baznīca atrada pielietojumu ērģelēm dievkalpojumos. elektriskie mūzikas instrumenti sākotnēji tika lietoti vien "vieglajai" mūzikai, bet tagad tos taustiņdēļus dzirdam arī baznīcās ik uz soļa. Un ko lai sakām par ģitārām? Vai tos meldiņus, kas skan kristīgajā rādio, dizedātus kādā nelatviešu valodā, kuru Tu nesaprotu, Tu uzreiz definētu kā kristīgus? Mēģini paskatīties šādi, varbūt būs vieglāk.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.09.20 22:01:41
Vēl kas. Tagad baznīcās kā pilnīgi normāla lieta tiek uztverta liela daļa mūzikas, kura pašos pamatos ir stipri vien bezdievīga. Daži piemēri:
Kāzās mūzdien spēlē Mendelsona kāzu maršu no mūzikas Šekspīra lugai "Sapnis vasaras naktī"vai , vēl ļaunāk - maršu no "Loengrīna". Tie abi gabali pašos pamatos ir pagāniski. Skan daudz kas no Hendeļa, kas balstīts uz sengrieķu mītiem, labākajā gadījumā uz Vecās derības sižetiem. Mēs ļoti pacilāti dziedam 401 dziesmu, kas ir fragments no Sibēliusa simfonijas "Finlandia". Laulībām ir dziesma, kura balstīta uz Bēthovena 9. simfonijas fināla tēmu, Bēthovenu par reliģiozu komponistu arī visai pagrūti nosaukt!

Droši vien arī Lutera laikos daudz bija tādu, kuri salēcās, kad bija jādzied reliģiski vārdi labi zināmai ielas dziesmai! A varbūt gluži otrādi - ir taču daudz vieglāk dziedāt tajā meldiņā, kas ir labi zināms! Tālab jau ir arī viens korālis iekš Tek saulīte tecēdama.

Un vai Tu neesi pamanījusi publikas (sevišķi Ziemsvētkos, kad sanāk arī retāki ciemiņi) reakciju, dziedot nobeigumu "Ak, Jeruzāleme modies"?
Akebono
# Iesūtīts: 2007.09.21 09:32:12
Ha, ha! Jā, atceros savu pārsteigumu, kad pirmo reizi baznīcā kaut kas bija jādzied meldijā "Uz to mums atkal jāiedzer"! Vispār jau var piekrist pārdomām par Luteru un ka var būt dažādas dziesmas. Taču praksē būtu saprāta robežās jādomā, kas ceļ draudzi un kas neceļ.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.21 10:11:24
a_masiks nu prjam tīri sakarīgu textus stumj!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 90 , pavisam kopa bijuši: 34459