Saulespuķe 
|
Iesūtīts:
2007.09.17 18:32:24
16.septembra Rīgas Lutera draudzes dievkalpojumā plkst.12.00, kurā kalpoja māc.J.Rubenis un māc.L.Rozentāls, pēc sprediķa par zūdīšanos, ērģelēm braši spēlējot, pa visu baznīcu atskanēja "Bēdu, manu lielu bēdu"... |
|
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2007.09.18 13:14:37
Andis, vēl jau Pāvils raksta arī
"Bet no malas ievesto viltus brāļu dēļ, kas bija iezagušies novērot mūsu brīvību, kas mums dota Kristū Jēzū, ar nolūku mūs darīt atkal par kalpiem, - viņiem mēs ne acumirkli neesam piekāpušies, lai evaņģēlija patiesība paliktu pie jums." 
Ko nu?
|
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 13:26:41
...viņiem mēs ne acumirkli neesam piekāpušies...
Mulders
Vārdi "neesam piekāpušies" parāda aktīvu darbību, patiesības apliecināšanu arī tam, kas kļūdās. Kā notiek minētā gadījumā- atbildes pat nav. Līdz ar to Pāvila rakstītais nav izmantojams kā ataisnojums.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.18 13:32:34
Andis Atvars, nuja... un arī mēs šeit nepiekāpjamies, ka te būtu kāds pārkāpums. Redz Saulespuķe grib Baznīcai uztiept kādu konkrētu muzikālo žanru un aranžējumu, grib definēt ko drīxt izpildīt un ko nedrīxt, grib definēt aizliegumus izpildīt tautas mūziku... tās tautas mūziku kurā Evanģēlijs tiek sludināts... un mēs aktīvi nepiekāpjamies un noraidām šādu Saulespuķes voluntārismu un mēģinājumu uztiept savu izrpatni par Dievkalpojumu Mēs aktīvi nepiekāpjamies Saulespuķesveidīgo apdraudējumam mūsu Kristīgajai Brīvībai dziedāt mūsu tautas dziesmas, kuras pat ļoti iederās gan vārdos gan izpildījumā attiecīgajā sprediķī!
Tas ka tev jēdziens "Latviešu Tautas Dziesma" asociējas ar Mārām un Krogu, tas jau tikai licina par tevi, nevis par Baznīcu! Un mēs aktīvi nepakļaujamies šādai tavai grēka samaitātai izpratnei! Mēs neļaujam, ka Velns mūs tirina ar savu stabulīti tikai tāpēc, ka kāds savā grēka saistītajā samaitātajā prātā visur redz elkus! |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 13:55:12
Mulders
Pag, pag- gribi teikt, ka uz Valsts Prezidenta balli džinsos brauksi. Tuvumā Tevi nelaidīs. Ir šinī pasaulē arī kāda kārtība. Par haosu iestājies, bet tad jau neesi konservatīvs, ja selektīvi pieeji lietām?Es neesmu pret latviešu tautas dziesmām, bet šitā krogus dziesma man nešķiet īsti piemērota baznīcā. Un tad ir jautājums, kādēļ tā ir par visām varītēm nepieciešama dziedāt baznīcā. Domāju, ka Pāvils rakstot domāja par fundamentālām lietām, kur viņš strikti iestājās pret.
Nu un ko teiksi par kolekti uz altāra, blakus Svētam Vakarēdienam? Bet tāpat "0" emocijas un nekāda sakarīga pamatojuma un arī no Muldera. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.18 14:09:30
Andis Atvars, piedod, bet Raksti ir primāri. Jā mēs esam saistīti arī pakļauties cilvēku iedibinātai kārtībai! Nav skaidrs vai Saulespuķe iebilst pret šo cilvēku iedibināto kārtību vai pret Biblisku mācības izkropļojumu. Bībelē nerodu pamatojumu Saulespuķes iebildumiem.
Tātad jautājums ir vai un kāda ir cilvēku iedibinātā kārtība attiecīgajā draudzē. Pieņemu, ka lielu daļu šīs kārtības nosaka Mācītājs. Tad jautājums vai Saulespuķe ir draudzes locekle un ir kaut kā veidojusi šo kārtību un to zin un tamdēļ ir protests, vai Saulespuķe ar savu dziesmugrāmatu ir atnākusi uz svešu baznīcu? |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 14:40:57
Ctulhu
Labrīt! Tā būs necieņas izrādīšana ne tikai pret Valsts Prezidentu, bet pret valsti kopumā un Tevi palūgs vienkārši pazust no teritorijas. Zīmīgi, ka Rakstos ir minēta līdzīga situācija, bet tikai sekas ir nesalīdzināmi bēdīgākas (...un iemeta galējā tumsībā...).
|
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 14:41:24
tā nav šais laikos izdomāta lieta, bet sena Baznīcas tradīcija
vilks
Negribi to pamatot ar kādu raksta vietu? VD laikā Templī ziedojuma trauks atradās tā patāli no altāra- netālu no durvīm un Vissvētākajā vietā lai ieietu bija noteikumi oj, oj, bet to prasīja Dievs.
Nu jā, bija jau laiks, kad par naudu grēka atlaides tirgoja... nu šīs ir tas pārejas posms LELB, lai pēc laiciņa pie indulgencēm nonāktu?...
Vēl nesaproti, kādēļ tas nav pareizi, tad viens praktisks piemērs. Lai ko izaudzētu Latvijas ne visai auglīgos (Kurzemes smiltiņā) laukos, tie ir jāmēslo un mēslojums jau nav nekas slikts, bet tādēļ to neliksim uz pusdiengalda (protams, ne jau lai ēstu, bet nu tā kā vajadzīgu lietu, lai ko izaudzētu un būtu ko uz pusdienas šķīvja likt). Nu pieleca???
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.18 14:50:29
Andis Atvars, kolekti blakus vakarēdienam es īsti nesaprotu kā var nolikt čista praktiski. Vai tad laji iet altārī un met tur naudiņu? Laikam problēmu nesapratu! |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 15:12:05
Mulders
Nu jā, kad draudzei ir sakarīgs mācītājs, tad tādas problēmas var būt nesaprotamas...
Vai nu upurtrauku, kas atrodas tur kur tam jāatrodas ienākot baznīcā, kalpotājs (pērmenderis) pirms Vakarēdiena aiznes un nodod to mācītājam, lai tas novietotu blakus Vakarēdienam, vai nu kalpotāji dziesmas laikā ievāc kolekti un tad to nogādā līdz mācītājam.
Man nebūtu nekādu pretenziju, par kolektes pienešanu pie altāra, lai pateiktos Dievam par iespējām, ko Viņš ir devis, bet tas arī viss... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.18 15:23:29
Andis Atvars, ja šito laikam nesapratu! A nafig? |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.09.18 18:46:22
Paldies par viedokļiem.
Dīvainus un absurdus spriedumus gan te nākas lasīt par sevi, kaut tēma ne par manu personu, vai tad to bija tik grūti pamanīt? Pierādīt, ka neesmu ēzelis, neredzu jēgu.
Bet, atgriežoties pie tēmas. Nav jau runa par latviešu tautas mantojumu, bet globālāk (tik šoreiz minēju vissvaigāko piemēru) - Lutera draudzē "labākais", ko nācies dzirdēt, ir dziesmiņa par sienāzīti, R.Paula repertuārs atskan visai bieži, tāpat arī citu autoru estrādes dziesmas. Lūk, kur tā man sāpe un ne tikai mana. Bet šajā forumā sapratu, ka citiem tas tā nav. Mums katram sava izpratne par svētumu un sava arī pieredze, kā pozitīvā, tā negatīvā. |
Dzelzs Felix [80.70.23.14] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 19:28:02
S-puķe, Jūs laikam domājat melodiju dievkalpojumā vai arī tur tiešām draudze dziedāja par sienāzīti vai tautasdziesmu?
Ja tur skanēja melodija, tad nesvētas bija JŪSU domas. Es saprotu, ka runa var būt par kādiem textiem d-kalpojumā, bet ja runa ir par melodiju, tad problēmu jāmeklē sevī un tikai(starp citu labs veids pārliecināties, ka esat grēcīga ne svēta, ja tādas domas domājat).
P.s. iesaku speciālus dievk. svētajiem. |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 19:44:40
Dzelzs Felix [80.70.23.14]
Nebrīnies, ja kādreiz paliksi kancelē viens, jo ko tik nekristīgu reti izdodas lasīt... Jūs pat nepapūlējaties noskaidrot kas tur īsti notiek, bet otru jau nolējat ar dubļiem. Vai tiešām domājat, ka estrādes mūzika ir piemērota baznīcai? Teikšu vēl ko vairāk, gribat kādu draudzi paputināt- rīkojiet baznīcā koncertus. Nu piemērus pats atradīsi... |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 19:48:38
p.s Protams, ar koncertiem domāju ne baznīcas mūzika. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.09.18 19:53:27
Dzelzs Felix [80.70.23.14]
Nez, kā gan var realizēt tādu padomu - abstrahēties no ikvienam labi pazīstamu dziesmu, kas izskan tikai kā melodija, nestās vēsts. Piemēram, dzirdu dievkalpojumā "Piena ceļu" vai filmas "Ilgais ceļš kāpās" vadmotīvu (piemēri no Lutera dr.) un - ir nulle asociāciju. Nu nespēju es tā, laikam pārāk grēcīga esmu, un manas domas vismaz uz mirkli tiek novērstas no dievkalpojuma.
P.S. Ja arī es aizietu uz dievkalpojumu svētajiem, tad tas tāds vairs nebūtu manis dēļ. |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.09.18 19:59:34
Zauru, gan dievkalpojumos vairāk traucē nevis senās latviešu un nesenās estrādes melodijas, bet gan pārlieku novecojušie (eg. vārtus adraiet un ielas mēžiet, un viss tas gaismā laistās) vai apbrīnojami nemākulīgie jaunie (eg. pasaulei mēs pāri ejam, zemi šo mēs ieņemam utt) dziesmu tekstu tulkojumi, kas ne tikai griežas ausīs vai izraisa krampjainus smieklus īpaši nepiemērotos brīžos (nu tāds tas zaurs- filologs ir, ka analizē tekstus visur un vienmēr).
Piena ceļam nav ne vainas, un ir vēl pāris estrādes dzesmas, kas nav nemaz tik sliktas gan mūzikā, gan tekstā.
Katrā ziņā labāk klausīties sakarīgu estrādes dziesmu nekā sliktu `kristīgo` ziņģi. |
Spuķe [213.175.80.116] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 20:06:11
Zaurs
Par kristīgām ziņģēm varu tikai piekrist! |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 20:11:49
Zaurs
Gribi, lai ko indīgu pasaku par Tavu komentu? Man tas problēmas nerada..., tādēļ piedomā ko raksti. |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 20:15:21
Spuķe [213.175.80.116]
Pakomentē, kas paslēpts zem šiem diviem vārdiem `kristīga ziņģe`? |
Spuķe [213.175.80.116] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 20:39:01
Tas būs subjektīvi - cukursaldās melodijas cukursaldās balsīs, arī tie teksti... Nu jau krietni mazāk, taču agrāk Krist.radio, kad repertuāra izvēle nebija tik plaša un laba kā tagad, visai bieži dūšu apsķebināja. Ne viss, kur cilvēki ieliek vārdu Jēzus vai Dievs, automātiski kļūst svētuma pilns, reizēm tas var izklausīties pēc Dieva Vārda necienīgas lietošanas. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
