atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Baznīcas saimnieciskās tradīcijas
tranulis
Iesūtīts: 2010.12.05 14:13:48
Mazliet pētot savas dzimtas vēsturi,izmantoju LELB vēsturiskos dokumentus,cilvēku atmiņas, un radās pārdomas par LELB pašreizējo ekonomisko situāciju un vēsturisko kārtību-kāda tā ir bijusi. Tagad viss iziet uz to,ka mācītāji ir kā putniņi virs zemes- gan Dievs par viņiem parūpēsies. Un tad ir tā,ka mācītājam Dievs dod un uztura 6bērnus-reāli jau to dara draudze,bet drsaudzes loceklim ir 1 vai dvi,jo viņam Dievs devis norādi atbildīgi rūpēties par dzimušajiem. Tagad viss reducējas uz to, cik naudas baznīcēni samet savam draudzes ganam.Un kādreiz tas ir ne pavisam tik daudz, cik gribētu no pilsētas atbraucis jaunietis,kuram vārds mācītājs vai dažreiz tik evanģēlists šķkiet jau bezmaksas ieejas karte visam un uz visu. Ja paskatāmies senākos laikos-mācītājs dzīvoja vislaiks aistībā ar draudzes ļaužu dzīves līmeni. 19.gs sākumā par bērnu kristībām pienākošais cimdu pāris,un varbūt kāda kapeiciņa nebija noteicošais finansiālais ieguvums mācītājam sevis un baznīcas uzturēšanā.
AutorsZiņas teksts
tranulis
# Iesūtīts: 2010.12.05 14:31:44
Mācītājs tomēr visu laiku vēsturiski ir bijis arī savas draudzes saimnieciskais vadītājs.Jo mācītājmuiža ar visiem tās ienākumiem bija garantētais mācītāja iztikas avots.Zemes,dīķi,un viss cits-deva pastāvīgus ienākumus macītājam. un kolete jau lielā mērā-draudzes darba vajadzībām,kā jau to mūsu draudžu gani mīl teikt. Ar to gribu teikt,ka jau no senseniem laikiem ne draudzes padome,bet mācītājs bija arī veiksmīgs saimniecisks darbinieks,šai ziņā izglītots. Ne senākos laikos mācītājs varēja iztikt ar Dieva vārdu zināšanu,ne tagad-jautājums-cik to zināšanu un iemanu ir katram. un tad nu ievēlam par arhibīskapu mācītāju,kura bijušasjā draudzē mēnesi mēnesi pēc ievēlēšanas nogāžas balkons,bet toties viņs ir labs sprediķotājs. Ja šādi standarti būs arī turpmāk-LELB bankrotēs,ko jau būtībā ir izdarījusi. Būs vesels bars sprediķotāju,kas gatavi būs baznīcās ar cauriem jumtiem ,nobrukušiem balkoniem sprediķot par tēmu-Dievs dos,vajag tikai lūgt. Te gan drīzāk gribētu aicināt aizdomāties par pastāstu no anekdotes-kad 3x jūrā slīkstošais lūdz Dievu palīdzēt, tad neierauga šo palīdzību piebraukušā laivā,pamestā glābšanas riņķī, bet gaida personīgu ierašanos vai izcelšanu no ūdens uz enģēļa spārna.Ir tas kas ir- zemes,ēkas, meži ja vien nav jau bezatbildīgi iztirgots,kuras var apsaimniekotizmantojot tiešajiem uzdevumiem.Draudzes locekļus,no kuriem,īpaši laukos, daudziem nav darba iesaistot ražošanā. Sākumā-jau nevajag daudz-kaut neliela siltumnīca, dārzeņu audzēšana pārdošanai u.t.t. latvijā ražotu pērk labprāt-atsevišķu produktu pat trūkst.Tiesa, tas nav nedēļas laikā uzrakstīt sprediķi,un sagatavot vienu bībelesstundu. Varbūt tomēr var mēģināt?
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.12.05 17:24:05
tranulis

Sorī , tas viss ir garām.....Šitādas muļķības mums pirms dažiem gadiem stāstīja Dz. laugalis. Tie laiki sen pagājuši. Mācītāji sadarbojās ar muižkungiem , atļāva izvarot jaunas līgavas utt.....Protams , ka tas bij labs variants , bet tas neatbilst evaņģēlijam. Draudzei pieder visi īpašumi . Dievam. Evaņģēlijs ziņo , ka no kalpošanas atkarīgs cilvēku skaits draudzē. ja nav cilvēku , tad mācītājs nesaprot kas ir evaņģēlija sludināšana. Viņš sēž savā mācītājmājā un gaida pieņemamo dienu. neviens neatnāk. Mācītājs iet sludināt uz ielas, pie kaimiņiem , apstaigā visas novada mājas izrunājas , lūdz, aicina pieņemt Jēzu sirdī...tad ir augļi un nav nekādi īpašumi vajadzīgi.
Minimālists
# Iesūtīts: 2010.12.05 17:37:53
tranulis, tas patiešām ir garām. Kamēr draudzes nesapratīs, ka tām mācītājs ir jāuztur, problēmas turpināsies. Turklāt, ja mācītājs paralēli kalpošanas darbam veiks īpašumu apsaimniekošanu, tad ar vienu no šiem darbiem īsti labi nebūs. Šur tur jau ir bijusi prakse iesvētīt benzīntanku vai autoservisu apmaiņā pret lētāku auto apkopi
Valentīnis
# Iesūtīts: 2010.12.05 18:30:25
mācītājs vai priesteris ir draudzes saimnieciskais vadītājs, bet tā tam nevajadzētu būt! garīdzniekam ir jābūt cilvēkam, kas ticībā nešaubās, katru dienu nepārtraukti lūdzas, izglītojas domā par baznīcēnu grēkiem un kā no tiem tikt vaļā!
Es nezinu, kam likt rūpēties par baznīcas ēku? Ja būtu daudz paaicinājumu uz garīgo kārtu, tad nekas slikts nebūtu ja kāds garīdznieks arī mazāk nodarbotos ar garīgo, bet pievērstos saimnieciskajam. Ja katrā draudzē būtu 5 garīdznieki un vēl valstī būtu 1000 būtu diplomētu un ordinētu, bet pie draudzes vēl netikušu.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.12.05 18:32:11
Minimālists

Kamēr draudzes nesapratīs, ka tām mācītājs ir jāuztur

Draudzēm nav mācītājs jāuztur. Vajag šo novecojošo domāšanu lauzt. Mācītājs , ja viņš zin Bībeli , tad viņš arī zin kā iztikt. Draudze nav nodalīts subjekts no mācītāja , vai otrādi. Mācītājs ir draudzes sastāvdaļa. Katoļos tā var bet luterāņos mācītja alga ir atkarīga no augļiem. Ja pieci lati mēnesī , tad pieci. Ja pieci simti , tad pieci. Te ir tas fenomens , ka mācītājs nezin kā pie naudas tikt. Vai tad viņš nav iepazinies ar apustuļu darbiem?
Minimālists
# Iesūtīts: 2010.12.05 20:18:33
Aivars Lapšāns man līdz šim bija licies, ka katram draudzē savs amats... Turklāt, man nav īsti skaidrs, kā mācītājs paralēli pilnvērtīgam draudzes aprūpes darbam vēl kaut ko var darīt? Investēt vecmāmiņas mantojumu investīciju fondos un dzīvo no augļiem?
saldiniece [188.120.245.249]
# Iesūtīts: 2010.12.05 20:26:08

tranulis - `un tad nu ievēlam par arhibīskapu mācītāju,kura bijušasjā draudzē mēnesi mēnesi pēc ievēlēšanas nogāžas balkons,bet toties viņs ir labs sprediķotājs.``

viņš ar sprediķošanu uzcēla draudzi, kas spēja baznīcu izremontēt.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2010.12.05 21:41:25
saldiniece [188.120.245.249]

Atļaušos aizrādīt, ka viņš neienāca tukšā vietā, bet gan draudzē, kura jau visai labi funkcionēja. Tas nav pārmetums vai viņa nopelnu noniecinājums, bet tikai precizējums.
Aivars Lapšāns
# Labojis Aivars Lapšāns: 2010.12.05 21:47:43
Minimālists

Draudzes aprūpe. - šī terminoloģija ir tāds ielas sarunas stils. Kā mācītājs aprūpē draudzi? Ko viņš , teiksim pirmdienā aprūpē? Ko otrdienā .....Vēlreiz uzsveru , ka mācītāja uzdevums ir pēc Bībeles norādījuma = sagatavot svētos kalpošanas darbam. Ja tas tā notiek draudzē , tad mācītājam nav viss vienam jādara. Mācītājs arī tik ļoti nenogurst. Draudze ir miesa ar locekļiem. Visi kaut ko dara. Mācītājs jau nav jāizceļ. Te jau ir tā ,, tautas tradīcija,, par mācītājiem. Skumjākais ir tas , ka mācītāji paši uzķeras uz šo tradīciju. Un bieži vien sadeg....
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.12.05 21:54:12
Aivars Lapšāns Minimālists

Sorrī, jūs abi arī esat daļēji garām, jo nav un nevar būt pilnīgi vienota universāla recepte, kas der visās situācijās. Apstaigāt visas ciemata mājas - es zinu gadījumu, kur ļoti cītīgi un labi domājošs mācītājs tā darīja, rezultātā dievnams ir tukšs! Draudzei pienākums uzturēt mācītāju - bet draudze ir arī misijas objekts un ļoti bieži, pat lielākoties situācija sevišķi mazajās lauku draudzēs ir tāda, ka draudze kā subjekts nav spējīga misionēt, tur ir jābūt misionāram, kurš vispirms šo draudzi uzceļ! Te man kāds teiks - nu tādēļ jau mums bija GASN! Bet tas nedarbojās. Un ne mazāk būtisks par finansiālās krīzes momentu bija tas, ka netika ņemti vērā eklesioloģiskie un pastorālie apsvērumi.

Visā tajā, ko tranulis rakstīja, vērā ir ņemams ir šis: "J a paskatāmies senākos laikos-mācītājs dzīvoja vislaiks aistībā ar draudzes ļaužu dzīves līmeni." To es vairākkārt esmu rakstījis, ka nelielā lauku ciematiņā, kurā vidējais iedzīvotāju ienākumu līmenis ir knapi virs iztikas minimuma, mācītājs ar vismaz 3x lielākiem ieņēmumiem nu nekādi neveicinās Evaņģēlija sludināšanu. Man tā atmiņā, ka Pāvils kaut kur rakstīja, ka viņš tapis ikvienam līdzīgs, lai visus mantotu Evaņģēlijam, kaut kā tā. Un te varu minēt, ka ir vesela virkne piemēru, kur izcils mācītājs lielā pilsētas draudzē ir ļoti sekmīgs, turpretim mazā lauku draudzītē viņš cieš pilnīgi fiasko, nevar atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, jo gluži vienkārši nespēj nolaisties līdz viņu domāšanas līmenim, savukārt vienkāršajiem ļaudīm nav saprotamas akadēmiskās gudrības.

Vienvārdsakot - Baznīcā ikvienā situācijā ir nepieciešama tieša Svētā Gara vadība un līdz detaļām visus sīkumus reglamentējoša Satversme un mācītāju kalpošanas noteikumi te nepalīdzēs. Topiet Gara pilni!
Aivars Lapšāns
# Labojis Aivars Lapšāns: 2010.12.05 22:22:49
Jānis Kalniņš

Pilnībā Tev piekrītu. Protams , ka mācītājs var arī nestaigāt. Ir labi piemēri , kur darbojas apstaigāšana. izrādās , ka apkārtnē ir daudz ļaužu , kuri gājuši baznīcā , bet dažādu iemeslu dēļ aizgājuši. ir maldīgs uzskats , ka novadā nav ,,kristīgu interesentu,, .
Par mācītāja apstaigāšanu. Te jau ir tas fenomens. Ja mācītājs nesagatavo kalpošanas misionāru grupu novadā , tad pīsies viens un nekas viņam nesanāks. Pietiek , ja ir teiksim pieci , baznicā gājēji viņus uzaicināt uz vakaru , kur pie galda tiek izrunātas lietas. galvenais sākta motivēta Bībeles mācīšana misionārām vajadzībām. Tas darbojas simtprocentīgi. Vadītājam neatlaidīgi ir jāaicina uz šiem svētās sadraudzes vakariem. Dievs tad atver robežas fantastiskā veidā. Tā ir prakse no manas ikdienas.
Bet , Jāni, kas vainas mazai draudzītei tālu no ļaužu pūļiem? Ja tā iet Luterisma mantojuma ceļu = nāk kopā uz sadraudzi , Dievkalpojumiem, diakoniju , uttt...viss ok. Viens jau ar var tusēt pa baznīcu, Kas vainas? Dievs taču apsolījis mūs pabarot. Ko var gausties it sevišķi tie , kuri 5 gadus mācījušies citus mācīt = negaudieties, rītdiena pati .....
Dievs šitādu anštāti slēdz ciet. samierināmies un ar prieku veram Lutera un apsutuļu pamācības par draudzēm....kam mums tās vecās sakas. Tās pat nav sakas , cilpa ...dažam labam.....
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.12.05 22:54:53
tranulis
# Iesūtīts: 2010.12.06 23:52:06
Interesanti,ka manas pārdomas kādu ieinteresēja. Visu problēmu sakne manuprāt slēpjas kādreiz tik populārajā humānajā palīdzībā no māsu draudzēm. kad cilvēki,draudzes, arī mācītāji sāka pierast pie domas, ka draugi,kuriem ir( gan nedomājot- no kurienes-kur,ar kādu darbuu.t.) dos. Dievs arī draugs -dos. Jautājums-kur dabūt mūžigu devēju tiem,kuri paši ir gatavi tikai lūgt, pazemīgi pieņemt, pateikties, un gaidīt nākošo saņemšanu. Mūsu Dievnami,mācītajmuižas necēlās pašas no sevis. Tās visulaik vajadzēja remontēt,pielabot,lai būtu.Arī vecās vietā kādu jaunu uzcelt. Un to nedarīja draudzes un mācītāji-gaidītāji,kaq nu viņiem dos.Arī senāk mācītājs apkalpoja vairākas baznīcas,draudzes.Jā, tolaik tās sauca par filiālbaznīcām,bet arī tur vajadzēja kristīt,iesvētīt,apbērēt,salaulāt,un vēl dievkalpojumus novadīt. Tagad Eiropā ir situācijas ar vienu baznīcu-draudzi un vienu vai vāirākiem mācītājiem. Latvijas naivās galviņas arī gribēja tāpat-jo no malas izskatījās ,ka viegli,daudz goda,maz darba u.t.t. Tikai tur darbs ir tikpat intensīvs kā Latvijā pirms 100 gadiem.Bet mēs latvijā bieži gribam kā padomju laikos-dievkapojums1x nedēlā un nevis ietvalsts darbā,bet "strādāt ar sevi" pilnīgojot ticībā.Latvijā ir normāli,ka cilvēkus izvada ne draudzes mācītājs, bet mana kaimiņiene,jo savulaik mācītājam bija jāmācās Rīgā vai vēl kas ļoti svarīgs,kas liedza izpildīt pienākumu pret ilggdīgu draudzes locekli.Un cilvēki atceras. kad pāris gadus atpakaļ mācītājs sadomāja lepni iet piestrādāt Rīgā ,tad pēc nedēļas konstatēja,ka tas tomēr ir grūti...Strādāšana beidzās.Grūti ir visiem,bet kas ir gatavi to krustu nest? To,kas teiks,ka palīdzējuši darbā -būs daudz. Un viņiem pienākas....
Minimālists
# Iesūtīts: 2010.12.07 07:22:48
tranulis, man kaut kā liekas, ka katru dienu iet uz darbu un vienreiz nedēlā sprediķot dievkalpojumā ir ievērojami vieglāk, būt draudzē un sludināt / runāt ar cilvēkiem katru dienu
tranulis
# Iesūtīts: 2010.12.07 12:32:16
Draudzei ir jāuztur mācītājs vai cilvēks,kas mācījies teoloģiju un atsūtīts uz draudzi? Tas nav viens un tas pats... Mūsdienās ļoti viegli rodas priekšstats- man pienākas,bet ne priekšstats-man ir pienākums.Pienākums izprast,uzklausīt drauidzes cilvēkus. Ja mācītājs ierodas kā pareizo domu nesējs uz vietu,kur iepriekšējo pusgadsimtu, izrādās, viss ir noticis nepareizi,greizi. Tagad būs īstā,pareizā dzīvošana! Baznīca,draudze-tās ir arī tradīcijas! Un tikko beidzis vai pat vēl nebeidzis studēt nākošais teologs savos divdesmit un gados ar vienīgo pareizo uzskatu ir mazliet smieklīgs. Un ja vēl ierodas ar pretenzijām pēc dzīvesvietas,transporta,bet ar nevarēšanu veikt cilvēkiem svarīgos rituālos darbus(bēres,laulības). Kur ir motivācija uzturēt? Visur dzīvē ir samaksa par padarīto.Jautājums-kur ir darbs? Pat ja mācītājs mājās ikdienā pielieto paššaustīšanos ar pletni u.c. -vai viņs, cenšoties būt īsti ticīgs, ar to ko sniedz draudzei kā vienībai? Sev jā, bet draudzei? Lai nav tā,ka dzīvojot ideāla draudzes locekļa dzīvi, tiek rādīts paraugs, kuram sekot reāli nevar neviens draudzes loceklis,kam ir kaut kādi pienākumi darbā, ģimenē u.t.t. Varbūt piezemētāk,reālāk.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 75 , pavisam kopa bijuši: 413