atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kas ir luteriskā reformācija?
Konfesionāls luterānis
Iesūtīts: 2010.10.29 16:20:48
Uz jautājumu, kas ir luteriskā reformācija, brīnišķīgu atbildi dod Hermaņa Zasses grāmata Kas ir luterisms?.

"Pareiza luteriskās baznīcas izpratne un pareiza luteriskās reformācijas izpratne nosaka viena otru. Šodien .. reformācijas pareizā izpratne zudusi tādēļ, ka tā vairs nav aptverama, pamatojoties baznīcā, tādēļ, ka, lai vispār spētu saprast lielo un mīklaino reformācijas notikumu, mēģina tverties pie vēsturiskām un filozofiskām teorijām, kurās balstoties šo notikumu nekad nevarēs izprast. Par Reformācijas būtību: http://www.ebaznica.lv/?p=5405
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 21 . 22 . >>
AutorsZiņas teksts
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.10.31 23:10:17
devonas reksi

"Protams, baznīcai ir jāsludina arī Dieva likumi - jo kā citādi tā varētu sludināt Evaņģēliju? Bet likums tiek sludināts arī sinagogā. .. To, ka mēs ejam pretī pastarajai tiesai, zināja jau Zaratustra un Muhameds. Askēze un mūki sastopami jau Āzijas reliģijās, un svēttapšana, cerība uz nemirstību - mistērijās. Bet grēku piedošana ir tikai Jēzū Kristū. .. Nav taisnošanas bez svētīšanas, piedošanas bez atjaunošanas, patiesas ticības, no kuras neizaugtu jaunās paklausības auglis. Kristietis dzīvo tikai no ikdienas grēku piedošanas Kristus dēļ, viņš patiešām dzīvo no tā - .. grēcinieks un taisnots vienlaicīgi."

(H.Zasse)

danar
# Iesūtīts: 2010.10.31 23:34:26
Konfesionāls luterānis
ja tu paskaidrotu saviem vardiem kas reformacija ir,tad varbut ari labak varetu saprast
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.10.31 23:40:24
danar
Pavisam īsi - Evaņģēlija mācības par grēku piedošanu atkalatklāšana un atjaunota pasludināšana.

Garāk - skat. 1.lpp.
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.01 07:58:44
Hermaņa Zasses grāmata Kas ir luterisms? 73.-74. lpp.:

Kaut arī .. mūsu baznīcas tēviem tiek atzīti vainu mīkstinoši apstākļi, uzliekot ievērojamu daļu vainas citiem, tomēr paliek spēkā apsūdzība: reformācija bija „atkrišana no baznīcas”.
..
Kā atbildēt uz šiem ev. lut. baznīcas eksistences tiesības apdraudošajiem pārmetumiem? Visupirms jāatzīst, ka mūsu baznīca līdzīgus pārmetumus arvien uztvērusi nopietni. Tā rīkojušies mūsu baznīcas tēvi, būdami gatavi piekāpties, lai novērstu baznīcas šķelšanos. Augsburgas ticības apliecība ar katru savu rindu apliecina, ka tas ir saprašanās centienu dokuments attiecībās ar Romu. Šī mūsu baznīcas pamatapliecība ļoti noteikti pasludina norobežošanos no visiem maldiem, turpretī attiecībās ar „vecticīgajiem” tā parāda gatavību slēgt mieru.. Tādējādi baznīca apliecinājusi, cik nozīmīga tai ir baznīcas ārējās vienotības aizsardzība, tāpat tālākajā vēstures gaitā tā nav izturējusies nevērīgi pret to, ka šī baznīcas vienotība 16. gs. tikusi izpostīta. .. Tomēr šīs lielās šķelšanās cēloņu vidū ir arī maldi un grēks.. Luteriskā baznīca jautājumā par 16. gs. baznīcas šķelšanos nekad nav pieņēmusi apgalvojumu, ka šķelšanās skārusi „tikai” ārējo, „empīrisko” baznīcu, turpretī patiesā baznīca – viena, svēta, vispārēja baznīca, kurai mēs piederam, apliecinādami mūsu ticību – šais notikumos palikusi neskarta. .. mēs varam, paši to neapjauzdami, atkrist no šīs patiesās baznīcas ..
devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.11.01 08:42:38
Konfesionāls luterānis
Vai H.Sasses izteika: " Nav taisnošanas bez svētīšanas, piedošanas bez atjaunošanas, patiesas ticības, no kuras neizaugtu jaunās paklausības auglis" nozīmētu, ka nedzīva ticība, bez labajiem darbiem, neved pie pestīšanas?
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.01 09:03:11
devonas reksi
Pestījoša ticība arvien ir dzīva ticība. Bet diezin vai tu īsti saproti vairāk par 2 vārdiem šajā teikumā - "arvien" un "ir". Ja nu tev ir patiesa interese par šiem jautājumiem, tad lasi Bībeli, LTA utt.
devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.11.01 09:33:29
Konfesionāls luterānis
Es tik gribēju noskaidrot atšķirības RKB un luterāņu viedoklī par pestīšanu un esmu priecīgs redzēt, ka tādu praktiski nav
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.01 09:37:54
devonas reksis
Atšķirības ir, bet KL nebūs spējīgs tās izskaidrot. Skaties Eberharda Jungela "Taisnošana". Tur tiešām labi un izsmeļoši tas apcerēts. Tiesa ne vienas lappuses apmērā - http://www.amazon.com/Justification-Heart-Christian-Eberhard-Jungel/dp/0567087751
devonas reksis
# Iesūtīts: 2010.11.01 09:41:27
Aivars
Paldies.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.11.01 09:45:23
Konfesionāls luterānis
Zase rakstot par Reformāciju vairāk runā par reformātiem t.i. kalvinistiem (vismaz šajā grāmatiņā), tās bija viņa laika aktualitātes, ar varu apvienojot visu evaņģēlisko spārnu, bet vai viņš kaut kur ir rakstījis polemizējot par vai ar katoļiem?
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.01 09:45:27
Aivars KL nebūs spējīgs tās izskaidrot

Vai no tava katehisma 8. bauslis ir pilnīgi un galīgi izsvītrots? Kāpēc tu nemitīgi mani apmelo? Tev par to pie algas pieliek? Tā vari savu vienaldzību pret kristīgās mācības skaidrību attaisnot?
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.01 10:06:52
Raimond
Vai tad Evaņģēlija atkalatklāšana luteriskajā reformācijā nav saistīta ar romiešu maldiem par attaisnošanu?

Neesmu gan Zasses bibliogrāfijas eksperts. Te ir tas, ko zinu:

Antoloģija We Confess (CPH) ietver, piemēram, Zasses rakstus par apustulisko sukcesiju, pēdējām lietām un antikristu u.tml. LMF esot neiespiests tulkojums latviešu val.

Latviski Zasses raksti lasāmi LMF izdevumā Mantojums: 1994 (#10, 12), 1995 (#4, 7, 8, 9, 10), 1996 (#3, 4, 7), kuros vairāk vai mazāk, bet Romas mācība tiks pieminēta.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.11.01 10:28:22
Konfesionāls luterānis
Vai tad Evaņģēlija atkalatklāšana luteriskajā reformācijā nav saistīta ar romiešu maldiem par attaisnošanu?

Grāmata Kas ir luterisms?, kā citi raksti ir vairāk sava laika polemika ar Zases laikabiedriem, (nenoliedzot, ka tas kas rakstīts ir vērtīgs), bet tagad tomēr ir citas ne mazāk asas problēmas, kas tāpat skar taisnošanas mācību.

Piemēram, cik tālu zem konservatīvisma ideju karoga var tuvoties Romas baznīcai? Tāpat, vai nenonāksim pilnīgā izolācijā bēgot no jau apriori definētās liberālās pasaules luteriskās saimes?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.01 10:44:35
Raimonds
Štrunts par izolāciju, bet tā var aizbēgt arī no paša Evaņģēlija!
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.01 10:47:29
Raimond

Luteriskās baznīcas identitāti nosaka tās ticības apliecības. Ja Dievs ir, turklāt vēl tāds, kurš ir devis cilvēkiem Savu nemaldīgo vārdu (Bībeli), tad ikviens var viegli pārliecināties, ka luteriskās ticības apliecības ir pareizs Bībeles mācību apliecinājums un izklāsts. LTA nepieļauj nekādu citu ticības apliecību, kas būtu pretrunā ar LTA, pastāvēšanu luteriskā baznīcā. Un runa jau nav par formālu LTA parakstīšanu, bet gan sludināšanu no kancelēm.

Kristīgās ticības apliecināšana aizvien ir "izolējoša" - māte pret meitu, tēvs pret dēlu utt. Jautājums tādēļ ir par to, kam vairāk klausīt - vēlmei pēc pasaulīgas godības, liekuļojot ticības vienību, kuras nav, vai tomēr Dievam.

Turklāt nav jau runa par to, ka kāds augstprātīgi grib būt pareizāks par pārējiem. Runa ir par to, ka baznīca un ikviens kristietis dzīvo no grēku piedošanas, ko viņam sniedz Evaņģēlijs, Kristība, Absolūcija un Altāra Sakraments. Atraut cilvēkiem skaidro grēku piedošanas apsolījumu (tolerējot dažādus dvēseles pazudinošus maldus) tikai tādēļ, lai pasaules priekšā lepotos ar ārēju baznīcas vienību, ir bezatbildīgi.

Kad kristietis apzinās un ir ticībā satvēris to, kas ir Evaņģēlijs - grēku piedošanas apsolījums Kristus nopelna dēļ, tad viņš šo dārgumu neiztirgos ne par kādu un būs gatavs tā dēļ panest jebkuru krustu, arī "mazā pulciņa" krustu, būdams šajā pasaulē šķirts arī no citu baznīcu kristiešiem.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2010.11.01 10:50:26
Aivars
Zase daudz runā par Evaņģēliju, bet luteriskā reformācija bija vairāk dzīvot ar to un liecināt. Izolācija jau vien sanāk tāda bēgšana no īstenības un Evaņģēlija.

Konfesionāls luterānis
To, ko raksti manuprāt zina, katrs normālu Iesvētes mācību izgājis draudzes loceklis vai pat Svētdienas skolas bērns. Tās ir definīcijas, principi, bet svarīgāk ir tālāk, kā ar to dzīvot?
Nevis bēgot, izolējoties no citiem nepareizajiem, bet izvēloties adekvātāko veidu t.sk. runājot, liecinot un pārliecinot par Kristus Tev dāvāto taisnību.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.11.01 11:14:49
Raimonds
Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā, ka pats Inkarnētais Evaņģēlijs par Sevi sacīja, ka nācis pie pazudušajiem
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.01 11:25:57
Raimond , zināmu pareizi saprastas izolācijas nepieciešamību arī nevar noliegt,
jo no neatgriezīgiem herētiķiem (grēkotājiem pret Kristus patiesību) no vienas puses un shizmatiķiem (grēkotājiem pret Kristus mīlestību) no otras, kristieši ir aicināti atstāties, lai pašiem nepazūd pareizie orientieri.
Kādi varētu būt iemesli tam, ka pasaules luterismā atkal ir nepieciešama Reformācija,
jo "Mozus krēslus"daudzviet ir aizņēmuši herētiķi?
Varbūt kristieši nav bijuši uzdevumu augstumos, tos laicīgi neizolējot?
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.11.01 13:46:07
indriķis (labs)
Labāk sāksim reformēt vispirms paši sevi, jo daudzas problēmas sākās tad, ja kādus citus vēlas vispirms reformēti. Vai arī vēl viena traka pseidoreformātoru ideja, spidzināt sevi, domājot, ka tas uzreiz dod atļauju to darīt ar citiem.
Konfesionāls luterānis
# Iesūtīts: 2010.11.01 13:49:47
Raimond - Zasse tajā grāmatā, ko sakies esi lasījis, saka:

"Tā sauktā „dzīvā reliģija”, kuru modernā pasaule liek dogmatiskās kristietības vietā, ir sātana izgudrojums, jo jaunu reliģiju veidošana, kā zināms, ir viens no velna mīļākajiem nodarbošanās veidiem."
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 21 . 22 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 59 , pavisam kopa bijuši: 33625