atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Luteroļi, jeb katolāņi II
Aivars
Iesūtīts: 2010.10.10 15:19:05
Jaunais katoļu arhibīskaps apgalvojo t :
Ja arī katoļi un luterāņi apvienosies, tad abas puses saglabās savu identitāti, jo nevienu neinkorporēs ar varu vai pret viņu gribu, svētdien pārraidītā intervijā LTV raidījumam "de facto" atzīst jaunais katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Kā luterāņu un katoļu draudžu locekļi skatās uz šādu variantu?
Iepriekšējā diskusija šeit

(šoreiz megapļurkšķim Pīlēnam aka Latvju Luterānim aka...), kas noraka iepriekšējo diskusiju, ne vairāk kā divi komentāri dienā.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.13 11:21:43
luterānis [62.75.211.32]
Lāsti ir izteikti tiem, kas māca taisnošanu ticībā bez pašu darbiem...
Ko tas nozīmē, kā šķiet?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 11:22:40
Aivar , kā tas nākas, ka teologiem - Uldim, Voldemāram, tev ir zudusi sapratne par ironiju?
Bet tu mani zini - es arī ne pa jokam paskatītos vienai otrai turienes "bīskapei" (kā tur sauca to zviedru Bābeles netikli, kas ar vēl vienu "mācītāji" dzīvo pašu "baznīcas" "svētītā" "laulībā" )vai bīskapam acīs par viņu "kalpošanu" zviedru un amerikāņu kristiešiem.
Un , protams, arī vēl veselam turienes herētiķu baram, kas ar šo "kalpošanu" ir tīri labi apmierināti.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.13 11:28:47
3. Mozus 19:14 Tev nebūs kurlu lādēt, nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu,- Es esmu Tas Kungs!
luterānis [62.75.211.32]
# Iesūtīts: 2010.10.13 11:30:07
Aivars

Tas ir rakstīts katehismā?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 11:32:06
Anatēma herētiķiem! (Ne jau kurliem un akliem. )
Lāsti ir izteikti tiem, kas māca taisnošanu ticībā bez pašu darbiem
Ja nemaldos, tas Luterāņu un katoļu kopējais dokuments par taisnošanu paredz ka tamlīdzīgi Tridentas lāsti nav spēkā.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.13 11:42:15
indriķis (labs)
Lūk - visas iespējas noskaidrot ko kurš `kopējais` dokuments saka.
Un vēl parr tiem pašiem Zviedriem... vai nebija arī kāds Porvo dokuments? http://books.google.com/books?id=sCY4sAjTGIYC&pg=PA291&lpg=P.. A291&dq=Porvoo++justification&source=bl&.. ots=BwztBluOJO&sig=4aNm9MIYh0eJglE-9XBygzkU36g&hl=lv&ei=NXC1TObFD8afOu_U5I8.. O&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=2.. &ved=0CBgQ6AEwAQ#v=onepage&q=Porvoo%20%2.. 0justification&f=false
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.13 11:54:42
Aivar
Valdībām ir deklarācijas, partijas slēdz līgumus ar NVO, baznīcas paraksta kopējus dokumentus, LELB Satversmē LTA ir saistošas tās mācībai un praksei ...

Pamanīji līdzību?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.13 12:30:33
indriķi (labs)
Tu te nesen pāvestu slavēji. Zinu, ka viņam zināmā mērā tīri laba grāmata par Kristu esot.
Pastāsti, lūdzu, būdams viņējais, vai viņš sludina attaisnošanu tā, kā to izprot LTA.
Ingars
# Labojis Ingars: 2010.10.13 14:48:03
Nu izskatās, ka Deivida VIlkersona pravietojumi sāk piepildīties - mākslīgais ekumēnisms. Otra kustība būs no Dieva, kas nebūs cilvēka organizēta, bet gan Dievs CAUR cilvēkiem to organizēs.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.10.13 14:52:47
Es atvainojos, šis konkrēti nebija vis Keneta, bet gan Deivida VIlkersona pravietojums text
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 14:55:27
Ingar , neapšaubāmi, ir jau savs samākslotības elements ekumēnismā, vairāk gan tajā liberālā protestantisma vai liberālā Rkb sadaļā , kur principā neticot Dieva vārdam ( kuru ar vēsturiskā kriticisma metodi teoloģijas augstskolās sen anulējuši ), sabīda kopā kaut kādus vispārējus tekstus. Bet tos tekstus paši arī tikai ņem pa pilnu.
(Atceros kā kāda nu jau atvaļinājusies PLF "bīskape" ņēmās gudri pamācīt LELB par sieviešu ordinācijas svētību ar tml tekstu.)
Bet Dievs CAUR cilvēkiem organizēs arī drīzāk izklausās pēc kārtējā harizmātu lozunga.
Jo tāpat uzreiz uzrodas kāds interpretators klubiņā uz skatuves,
kurš vienmēr gatavs paskaidrot, ko un kā Dievs tagadiņās darīs.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.13 15:39:55
indriķis (labs) reiz nodeva labo liecību, no kuras tagad kratās vaļā:

"LTA māca, ka patiesas baznīcu sadraudzības pamatā ir pilnīga saskaņa mācībā par dievišķajiem žēlastības līdzekļiem, par to saņemšanu un lietošanu.."
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.13 17:38:04
K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 229: Divdesmitais vakara priekšlasījums

X TĒZE
Sestkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja par ticību māca, ka arī formāla ticības patiesību pieņemšana, kas pat pieļauj nāves grēkus, sniedz pestīšanu un dara taisnu Dieva priekšā; vai arī ­ ja māca, it kā ticība taisno un glābj tāpēc, ka rosina cilvēkā mīlestību un dzīves veida atjaunošanu.

Šovakar aplūkosim šīs tēzes pirmo daļu. Tajā apskatīta bauslības un Evaņģēlija jaukšana, kas sastopama galvenokārt pāvesta baznīcā un kas ir galvenais iemesls tam, kāpēc viņi neko negrib dzirdēt par Luteru un viņa mācību. Viņi ir dzirdējuši un lasījuši, ka Luters māca, ka nevis labie darbi glābj cilvēku, bet gan vienīgi ticība bez labiem darbiem. "Tātad," viņi secina, "Luters ir bijis bezdievis! Viņš saviem sekotājiem esot mācījis: "Ticiet, tikai ticiet. Jums nevajag darīt nekādus labus darbus, arī bez tiem jūs nokļūsit Debesīs!"" Bet tā nepavisam nav Lutera mācība, bet gan tās pretstats. Tiesa gan, viņš nemācīja, ka cilvēka pestīšanai bez ticības esot nepieciešami arī labie darbi. Bet viņš mācīja, ka cilvēka pestīšanai ir nepieciešama tāda ticība, kas pati no sevis, spontāni rada mīlestību un ir auglīga labos darbos. Tomēr tas nenozīmē, ka ticība taisno mīlestības dēļ, bet gan to, ka šī ticība, ko rada Svētais Gars, nevar citādi, kā vienīgi darīt labu. Ticība taisno tāpēc, ka turas pie žēlastības apsolījumiem un tveras pie Kristus. Un ticība ir auglīga labos darbos tāpēc, ka tā ir patiesa ticība. Ticīgais nav jāpamudina darīt labus darbus. Viņš labus darbus nedara pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka Dievs viņam ir piedevis grēkus, bet ­ pats galvenais ­ tāpēc, ka viņš citādi rīkoties nevar. Tas ir pilnīgi neiespējami, ka sirdī būtu īsta ticība, bet tā neizpaustos mīlestībā un labos darbos. Taču to nespēj saprast pāvestieši. Viņi spriež šādi: arī ar patiesu ticību var dzīvot nāves grēkos. Tāpēc arī viņi vīpsnā par mums un mūsu mācību, ka ticība mūs glābs. Viņi saka: "Tā nu gan ir smalka reliģija! Briesmīgākā, ko kāds jebkad izgudrojis!" Tā viņi runā par Luteru.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.10.13 18:58:10
Luters atmaskoja viltus Kristus mācekļus – tādus, kas sevi sauc par ticīgiem, jo ir iemācījušies skandēt Kristus vārdus – kā papagaiļi
( arī kā pīlēni - pēk, pēk (I(l) ), nesaprazdami to nozīmi. Bet viņu sirdis patiesībā ir palikušas aukstas un cietas pret Kristus vārdos ielikto jēgu. Tādi prot plaši runāt par taisnojošu ticību Dievam, kas viņus glābj, bet mīlestība uz savu tuvāko paliek tālu no viņiem. Tikmēr ticība bez mīlestības ir neīsta un tai nav nozīmes. Velti tādi viltus kristieši prātuļo par ticību, kas viņus glābj — viņiem tās vienkārši nav, jo ticība nav tikai prāta shēmā jeb tikai racionālā izpratnē, bet arī sirdī. Luteriskās ticības apliecības teicami atsedz šo tēmu.
Mūsu ticības apliecību rakstu veidotāji Dieva spēkā un Svētā Gara vadībā skaidri ir nojautuši to postu, ko var nest abstrakta taisnošanas mācības gabalu apgūšana – šis Dieva vēstures "īsais kurss", kas runā par ticību un ignorē mīlestību. Tās var radīt teoloģiskus monstrus, kas ar Dieva vārdu uz lūpām turpina nīst un nežēlīgi apkarot savus tuvākos, savu drošību un attaisnojumu meklēdami aplamā atsaucē uz Kristu.

Aivars (šoreiz megapļurkšķim Pīlēnam aka Latvju Luterānim aka...), kas noraka iepriekšējo diskusiju, ne vairāk kā divi komentāri dienā.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.13 18:58:26
Trilobīt
Pat Lutera Katehismā bērniem tiek jautāts: "Kas tas ir?" Proti, ko tas nozīmē? Pacitē, lūdzu, Pīlēnam savu katehismu, pastāsti, kā šim katoļu debesīs nonākt.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.14 09:03:05
Augsburgas ticības apliecība XXVIII Par baznīcas varu

Tātad – kad tiek spriests par bīskapu tiesisko varu, tad vajag izšķirt viņu laicīgo varu un viņu baznīcas varu. Tādējādi saskaņā ar Evaņģēliju vai, kā saka, pēc dievišķā likuma šī vara pieder bīskapiem kā bīskapiem, tas ir, kā tādiem, kuriem uzticēta Vārda un sakramentu pārvaldīšana: piedot grēkus, noraidīt Evaņģēlijam pretrunīgu mācību un izslēgt no baznīcas kopības – ne cilvēciskajā spēkā, bet vienīgi ar Vārdu tos bezdievīgos, kuru bezdievība zināma. Šais lietās dievišķo tiesību dēļ draudzēm ir nepieciešams viņiem paklausīt; tas ir saskaņā ar Kristus vārdiem: “Kas jūs klausa, tas klausa Mani.” (Lk. 10:16) Bet, ja viņi ko māca vai pavēl pret Evaņģēliju, tad draudzēm ir Dieva pavēle, kas aizliedz tiem paklausīt : “Sargieties no viltus praviešiem!” (Mt. 7:15) “Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no Debesīm jums sludinātu citu Evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!” (Gal. 1:8) “Jo mēs nekā nespējam pret patiesību, bet tikai par patiesību.” (2. Kor. 13:8) Un atkal: “Tādēļ es jums to rakstu.. pēc tās pilnvaras, ko Tas Kungs man devis ticības stiprināšanai un ne postīšanai.” (2. Kor. 13:10) Tāpat pavēl arī kanoni Par priesteriem un Par avīm. Un Augustīns vēstulē pret Petuliānu raksta: “ Nav jāseko un jāklausa arī katoliskajiem bīskapiem, ja tie maldās vai ko māca pret kanoniskajiem Dieva Rakstiem .”
Ingars
# Iesūtīts: 2010.10.14 09:32:41
indriķis (labs)

Bet Dievs CAUR cilvēkiem organizēs arī drīzāk izklausās pēc kārtējā harizmātu lozunga.
Jo tāpat uzreiz uzrodas kāds interpretators klubiņā uz skatuves,
kurš vienmēr gatavs paskaidrot, ko un kā Dievs tagadiņās darīs.


Domājams, ka tu saproti, ka to pašu tekstu var arī pavērst pret jebkādu tradicionālo konfesiju iniciatīvu

Bet patiesībā nav nemaz tik sarežģīti saprast, kas ir kas - pēc augļiem mums būs pazīt. Tāpēc pirmais un galvenais jautājums šādiem garīgajiem līderiem ir - cik daudz laika katru dienu viņi katrs pavada ar Dievu sarunājoties, lūdzot, slavējot un lasot Bībeli "kambarī"? Ja nav šīs prioritātes, tad tālāk ar šādu līederi nav vērts runāt. Ja šī prioritāte ir, tad skaidrs, ka cilvēks Dievu pazīst un zin Dieva gribu, jo diendienā pavada laiku ar Viņu, meklē Viņa vaigu, meklē Viņa gribu un ir pastāvīgā kontaktā ar Viņu. Turklāt, ja vēl šim cilvēkam ir augļi – aiz viņa kalpošanas ir reāli glābti cilvēki, Kristus mācekļi, tad nav divu domu, šis ir Dieva vīrs, kurš pats iet pa pareizo ceļu un ved citus arī pa to. Tad vairs nevar sacīt – šis ir ķartējais harizmātu lozungs, jo vai gan mēs varam ko iebilst pret Svētā Gara darbu, pret reāliem rezultātiem? Es šeit negribētu uzsvērt tieši harizmātus, pentakostus, luterāņus, katoļus...tas nav tik būtiski, būtiski ir tas, vai kalpošana, vai šī ekumēniskā kustība ir balstīta Dieva Vārdā, vai tās līderi ir Dieva vīri (kuriem ir personiskas attiecības ar Dievu), vai ir reāli augļi – cilvēki kļūst brīvi, pieaug raksturā un rūpējas cits par citu.

Mēs varam turpināt deldēt baznīcas solus, bīdīt teoloģiskas diskusijas un baznīcpolitiskos procesus, bet bez personīgām attiecībām ar Dievu CAUR JĒZU KRISTU mūsu kalpošana un darbošanās varbūt arī Garā iesākta, taču tiks turpināta miesā un ir taču skaidrs, kur noved miesīga darbošanās.

Šīs dienas ir ļaunas un mēs nevaram atļauties šķiest savu dārgo laiku un enerģiju bezjēdzīgām aktivitātēm. Tāpēc vērtēsim kristīgās kustības un to līderus, un arī to dalībniekus pēc augļiem, nevis pēc konfesionālās piederības, jo tikpat starp harizmātiem kā starp tradicionālo konfesiju pārstāvjiem ir gan patiesi kristieši, gan liekuļi. Tomēr mācība arī nav nesvarīga – tai ir jābūt pilnīgai. Ir jau redzami rezultāti, kas notiek, ja mācība ir nepilnīga vai izkropļota – gan vienai otrai harizmātu draudzei, kura līdz ar nezālēm izravējusi arī kviešus, gan tradicionālajām draudzēm, kuras neatzīst Svētā Gara kristību un rezultātā ir bez spēka kalpošanā. Un tikai nevajag te demagoģiju – rezultāti un fakti runā paši par sevi, ka tā kristiešu daļa, kuri neatzīst Svētā Gara kristību, nes maz augļu (maz cilvēku pieved Dievam, maz jēgas no viņu kalpošanas, ātri izdeg utt.). Ar to arī izskaidrojams tas, kāpēc harizmātiskās draudzes aug ātrāk
danar
# Labojis danar: 2010.10.14 09:51:23
Ingars
Tad tu gribi teikt,ka harizmatu maciba ir pilniga,tapec tas draudzes aug atrak un luterani neaug,jo nav si Sv.Gara kristiba(t.i.nav pareiza maciba)?
Ingars
# Iesūtīts: 2010.10.14 10:19:03
danar

Ir arī harizmātu draudzēs savas bremzējošās nepilnības, kā rezultātā viena daļa no tām arī neaug. Problēma ir tā, ka cilvēki dzenas tikai pēc emocijām un ekstaltiskiem piedzīvojumiem un ar to arī aprobežojas, kā rezultātā šāda draudze sākumā strauji uzplaukst, bet tikpat ātri nozied, jo tai nav garīgā satvara, nav vīzijas, nav stratēģijas, nav stingrā Dieva Vārda pamata.

Kas attiecas uz luterāņu un tradicionālajām konfesijām vispār - jā, šīs draudzes aug ļooooti lēni un kalpošana visbiežāk ir neefektīva. Pārsvarā šo draudžu pieaugums izskaidrojams ar dabisko pieaugumu (dzimstība) un arī ar vietējām tradīcijām, taču reāli liela daļa vispār tā arī nesaprot, kas ir kristība, lielai daļai nav skaidrs, ka Dievs jālūdz katru Dienu un tāpat arī Bībele jālasa katru dienu, ka ir jākalpo saviem tuvākajiem regulāri un pastāvīgi. Tas viss ir lielā mērā sekas tam, ka neatzīst Svētā Gara kristību - rezultātā kalpotājiem nav reāla spēka, nav reāla efekta. tāpat arī iemesls tam ir, ka vienai daļai mācītājiem nav personīgu attiecību ar Dievu - rožukroņa skaitīšana un citu iepriekšrakstītu lūgšanu skaitīšana neskaitās, ar to ir tik daudz par maz, cik par maz ir pārtikt ar vienu maizes drupatu un ūdens pilienu dienā. Par laimi tradicionālajās konfesijās ir arī aktīvi kristieši. Un tāpēc es kādreiz domāju – kāpēc vienā draudzē ir spēcīgs mācītājs, spēcīgi kalpotāji, citā nav, kāpēc pat vienas draudzes ietvaros viena daļa kalpotāju ir efektīvi, bet otra daļa – neefektīvi. Un tad es sapratu, ka tas ir atkarīgs no tā, vai kristietim ir regulārs individuālais laiks ar Dievu vai nav. Atklāju arī to, ka tie mācītāji, kuri patiešām ir efektīvi, visi runā mēlēs, bet neefektīvie mēlēs nerunā. Es nesaku, ka mēlēs runāšana automātiski padara kristieti efektīvu, bet gan, ka šī tomēr ir Svētā Gara kristībai līdzejoša zīme.

Uzreiz piebildīšu – daudzi kristieši paņem vienu „jājamzirdziņu” un visu laiku maļās tik ap to vien. Tas var būt jebkas – pareiza mācība, Svētā Gara kristība ar mēlēs runāšanu, sabata turēšana, kristība pagremdējot, pestīšana tikai no ticības – visas šīs lietas ir vienlīdz svarīgas, bet tiklīdz kādu kristīgās mācības aspektu izrauj no konteksta, tā rodas jauna maldu mācība un jauna sekta.

Tātad problēma ir tā, ka mācītāji un līdz ar to veselas draudzes un konfesijas uzsēžas uz viena atziņas attīstības līmeņa un tālāk neiet. Lūk kāpēc arī ir runa par "pilna" un "nepilna" evaņģēlija draudzēm. Lai gan jāteic, ka viena daļa harizmātisko draudžu pašas ir nepilna evaņģēlija draudzes, jo no vienas puses pieņēmušas to, kā trūkst luterāņiem (Svētā Gara kristību), bet no otras puses atmetušas kādu citu svarīgu daļu no pilnā evaņģēlija, piemēram - Dieva Vārds vispirms un tikai tad garīgi piedzīvojumi.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.10.14 10:23:46
Tāpēc nedrīkst pēc Svētā Gara kristības saņemšanas uz tā līmeņa apstāties. Ir jāņem vērā PILNAIS EVAŅĢĒLIJS, kas nesaka, ka Gara kristība ir viss, nē, pilnais evaņģēlijs saka, ka spēks no augšienes ir jālieto cilvēku glābšanai. Pilnais evaņģēlijs saka, ka nepietiek ar to, ka draudzē ir parieza mācība, ka pestīšana nāk vienīgi no ticības, bez darbiem, ir jāiet tālāk par to - jāsludina šī mācība citiem. Tāpat arī nepietiek ar evaņģēlija sludināšanu vārdos vien, tas jāsludina ar darbiem, rūpējoties un reāli gādājot par jaunatgrieztajiem kristiešiem
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 54 , pavisam kopa bijuši: 3452