atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu kāpēc jālūdz "Kungs apžēlojies"?
deprofundis
Iesūtīts: 2007.08.24 13:33:03
vai tad Kungs jau nav apžēlojies?
AutorsZiņas teksts
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.08.28 20:50:11
Cik bieži grēkojam, tik saucam pēc apžēlošanas (tātad - nemitīgi). Kas netaujā pēc piedošanas un žēlastības, tam tā acīmredzot nav vajadzīga un tas sevi neapzinās par grēcinieku.
Jo vairāk sevi apzinies par grēcinieku, jo vairāk apjaut un novērtē Kristus žēlastību.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.08.30 09:10:11
Grēciniec, varbūt labāk pārtraukt šo nemitīgo saukšanu pēc apžēlošanas un paraudzīties, kas jau ir dots?
Jo tik pilnīga ir mums dāvātā Kristus apžēlošana reizi par visām reizēm, ka viņš, mums atkārtoti klūpot un krītot, pat palīdz piecelties, to saprast, atzīt un nodot viņam, lai mēs varētu baudīt dievbērnības prieku.
Vikentijs
# Labojis Vikentijs: 2007.08.30 11:15:58
Nu es domāju, ka šī lūgšana ir vairāk nekā tikai saukšana uz debesīm pēc savu grēku atlaišanas. Kas jau interesējas par Jezus lūgšanu , tas jau to lēnām saprot. Es biju lūgānās un lekcijās kur pops to skaidroja tā, ka tā ir dvēseles stāvokļa apzināšanās, ka cilvēks sevi apzinās kā vienīgi no Dieva žēlastības atkarīgu. Kam tā nav tikai zināšana un pārliecība, bet arī dzīva ticība, tam tas no galvas mēmām zināšanām pārceļas uz sirdi un lūpām, paliekot par dzīvu lūgšanu.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.08.30 12:43:46
Vikentij, varu atbildēt tikai tā, ka patiesi ik brīdi apzinos, ka esmu atkarīga vienīgi no Dieva žēlastības.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.09.03 18:20:41
Mirga
Dievbērnības prieks vairāk izpaužas netaisnības paciešanā, nekā dāvanu skaitīšanā, apbrīnošanā un tukšā iedvesmā.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.09.03 20:51:46
Te mazliet ir pārprasta šī izteiciena jēga. Izprast to tik sekli kā vien lūgumu pēc grēku piedošanas ir profanācija. Palasiet uzmanīgi JD tās vietas, kur cilvēki uzrunā Jēzu ar šo teicienu. Visur viņi ar to 1) atzīst Jēzu par Kungu; 2) tas ir gandrīz vairāk kā sveicinājums tikai Kungam; 3) ar to saprotams vispārējas svētības izlūgšanās vai lūgums pēc palīdzības kādā konkrētā gadījumā - slimība, apsēstība. Jēzus ir tas, kurš šiem lūdzējiem apskaidro, kā viņiem vajag - grēku piedošanas un sāk ar to un tad seko dziedināšana kā apliecinājums Viņa varai piedot grēkus.

Liturģijā arī šim dziedājumam ir divas vietas: Prūšu kārtībā nepastarpināti pēc grēksūdzes pirms absolūcijas, tādējādi uzsverot, ka grēku piedošana ir īpaši jāizlūdzas; vai Romas misē, kura ir par pamatu arī vecluteriskajam dievkalpojumam, kas tagad iedzīvināts t.s. A kārtībā (Zviedrijā tā vienkārši ir normāla kārtība) Kyrie seko pēc absolūcijas un introita, vairāk atspoguļojot šo sveicinājuma būtību un svētības izlūgšanos no Jēzus klātbūtnes dievkalpojumā. Tā kā mēs esam sapratuši, ka grēku piedošana ir pirmais, kas mums no Dieva vajadzīgs, tad to liekam dievkalppojuma sākumā pirms introita.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.09.03 22:55:14
Ctulhu 2007.09.03 18:44:02
Vari saukt to par infantilu. Bet citādi to sauc par kristīgu. Runa ir par netaisnības paciešanu un piedošanu privātā sfērā (nosauksim to tā). Kas attiecas uz līdzcilvēkiem, tie ir mīlami un aizstāvami, un sargājami no jebkādas netaisnības.
indriķis
# Iesūtīts: 2007.09.04 18:15:07
Romas misē, kura ir par pamatu arī vecluteriskajam dievkalpojumam, kas tagad iedzīvināts t.s. A kārtībā
Nav A kārtība vecluterisks dievkalpojums, bet liturģiska jaunrade, kur no visa paņemts pa druskai. Romas misa ir ikvienas Rietumu dievk. kārtības pamatā - gan A, gan B. gan C, D, E ... izņemot anklāvu RKB, kur kalpo sv. Ambrozija misi. Kyrie sākotnēji bija draudzes atbilde litānijā. Litāniju paņēma nost, bet kyrie atstāja. Un tagad no katra liturģiskās kreativitātes ir atkarīgs, kur to lieto un ko ar to saprot.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.09.04 23:34:31
Ctulhu 2007.09.04 13:25:38
Nu gan smiekli man sanāca
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.09.06 00:14:29
Ctulhu
Nē, par tavu "nopietnību". Bet pats ģeķīgākais tajā ir tas, ka tu tam tici, kā man šķiet.
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.09.07 21:28:45
Jāni Kalniņ, apsveicu tevi ar Ugāles baznīcas 310.gadu jubileju. Dzirdēju, ka esat svētku dievkalpojumā izmantojuši kādu senāku dievkalpojuma kārtību. Kurējā (kura gada) tā bija?
Balss
# Iesūtīts: 2007.09.07 21:55:07
Jānis Kalniņš
Pastasti gan - ka tas viss notika?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.09.07 23:32:20
Nu nekas jau īpaši sens tas nebija - tā pati A kārtība, kuru izmantojam katru svētdienu.
Bet vispār jau bija jauki - bija sabraukuši ciemiņi no tuvienes un tālienes, sevišķi mīļi man personīgi bija ciemiņi no Jelgavas sv. Vienības draudzes, kurā mēs ar sievu esam kristīti, svētīti, laulāti un 5 no mūsu 8 bērniem tur ir kristīti. Dziesmas skanēja tik vareni, ka Silvija pat ar pilnām ērģelēm nevarēja draudzi pārspēt (kur nu ir tie ņaudētāji, kas žēlojas par pārāk skaļām ērģelēm - problēma vien tukšās baznīcās)! Kalpojām 3 mācītāji - vēl bija Valters un Kārlis. Vislielākie svētki draudzei bija altāris - beidzot nojaucām sastatnes, kaut gan restaurācija vēl tikai par trešdaļu pabeigta, bet vienalga - pēc 4 gadus dzīves bez altāra tie bija svētki! Un kur nu vēl Harinas darinātās brīnišķīgās altārsegas. Labi cilvēki bija palīdzējuši tikt uz dievnamu mūsu Lūcijas tantei - cilvēkam, kuram Dievs un baznīca ir viss un viņa tiešām ir ar ilgu mūžu paēdināta.
Pēc tam jauks sadraudzības brīdis draudzes mājā ar dziesmām, un pat teātri - ar to mūs aplaimoja Dainis no Jelgavas, plašāk pazīstams kā Jančuks. Mēs no smiekliem gandrīz vai plīsām.
Šoreiz viss bija kaut kā tā mīļi, bez lielām ceremonijām un reveransiem un ļoti celsmīgi. Kārlis to formulēja tā: Šodien mēs piedzīvojām dievkalpojumu, kāds tas te varētu būt bijis pirms 200 gadiem. Laikam no šejienes tā doma par senāku liturģiju, bet tas laikam gan vairāk domāts dziedāšanā un lielā garīgā vienotībā. Tas tomēr ir kaut kas varens, kad ap 250 cilvēku ar lielu spēku apliecina ticību un dzied!
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 10 , pavisam kopa bijuši: 4779