atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Vai tradīcija ir vienlīdzīga ar Svētajiem Rakstiem?
Ingars
Iesūtīts: 2010.09.29 13:04:24
Daudzi kristieši mēdz apgalvot, ka bībelē absolūti viss nav uzrakstīts un tā ir patiesība, taču tikai tādā nozīmē, kā ja mēs par pasaules karti sacītu, ka tajā viss nav parādīts, proti - visas nianses, katra lauku viensēta, katra pļava un krūms nav pasaules kartē parādīti. Taču galvenais ir parādīts un kopaina paliek nemainīga neatkarīgi no tā, ko atklāj atsevišķu reģionu kartes - tās visas ir tikai kā papildinājums, detalizētāks paskaidrojums kopējai kartei, taču neviena no reģiona kartēm nedod pilnīgu ieskatu visas pasaules ģeogrāfijā, bet gan tikai atsevišķu reģionu sīkākas detaļas. Tāpat arī neviena cita atklāsme no Dieva neizies ārpus Bībelē atklātajām mācībām un Dieva Valstības principiem, bet tikai papildinās un dos dziļāku ieskatu atsevišķos evaņģēlija aspektos. Tā nekad nebūs kā jauna mācība, itkā Zemeslodei pieaugtu klāt vēl viens jauns "gabals"
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 .
AutorsZiņas teksts
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 16:20:42
Još Mulder
KF Epitome: "Mēs noraidām un nosodām arī kā aplamu un kristīgajai disciplīnai nepieņemamu izteikumu, ka labie darbi ir kaitīgi pestīšanai."

Tomēr pajautā indriķim vai taisnošanas posmu izgudrotājam ad, kāpēc viņi negrib atzīt savu neatsaukto izteikumu (kas ir gluži kā romas mācības kopija) par maldīgu, bet saka ka tas ir tikai neveikls.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 16:35:07
Luters atmaskoja viltus Kristus mācekļus – tādus, kas sevi sauc par ticīgiem, jo ir iemācījušies skandēt Kristus vārdus – kā papagaiļi, nesaprazdami to nozīmi. Bet viņu sirdis patiesībā ir palikušas aukstas un cietas pret Kristus vārdos ielikto jēgu. Tādi prot plaši runāt par taisnojošu ticību Dievam, kas viņus glābj, bet mīlestība uz savu tuvāko paliek tālu no viņiem. Tikmēr ticība bez mīlestības ir neīsta un tai nav nozīmes. Velti tādi viltus kristieši prātuļo par ticību, kas viņus glābj — viņiem tās vienkārši nav, jo ticība nav tikai prāta shēmā jeb tikai racionālā izpratnē, bet arī sirdī. Luteriskās ticības apliecības teicami atsedz šo tēmu.
Mūsu ticības apliecību rakstu veidotāji Dieva spēkā un Svētā Gara vadībā skaidri ir nojautuši to postu, ko var nest abstrakta taisnošanas mācības gabalu apgūšana – šis Dieva vēstures īsais kurss, kas runā par ticību un ignorē mīlestību. Tās var radīt teoloģiskus monstrus, kas ar Dieva vārdu uz lūpām turpina nīst un nežēlīgi apkarot savus tuvākos, savu drošību un attaisnojumu meklēdami aplamā atsaucē uz Kristu.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 16:36:51
Jošs Mulders , protams, ka Pestītājam Jēzum Kristum ticīga katoļa pestīšanu neapdraud dažs labs padarīts īsteni labs darbs.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.11 16:42:13
cik nu ir naacies Indrikji lasiit, imo vinjsh nenoliedz pestiishanu no ticiibas vien artikulu...

Ir aidomas, ka varbuut te kaarteejo reizi kashkjis par to, ko tad kursh saprot ar sho pestiijosho ticiibu?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 16:42:48
indriķi (labs)
Vai luteriskajām ticības apliecībām ir taisnība visā, kas attiecas uz teoloģiju, tai skaitā - nosodījumiem pret pāvestību?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 16:47:20
Ja pāvestība ir tāda, kādu to pareizi atmasko LTA , tad attiecas.
Bet pāvestība ir arī vēsturisks fenomens,
neviens nevar noliegt , ka daudzi Romas bīskapi
( Kā Gregors Lielais un Leons Lielais )
ir bijuši patiesi kristieši.
Un man no sirds gribas cerēt,
ka Benedikts XVII arī ir starp tādiem.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.11 16:51:47
PP, Indrikjis - paavestiiba kaa konkreetaas personas, vai paavestiiba kaa "amats"?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 16:57:59
Drīzāk, pāvestība, kad pazaudē sajēgu.
Viena lieta vēl būtu visādi goda tituli viduslaiku stilā, pavisam cita - murgi - ar bullu Unam Sanctum iedibinātie - "ārpus pāvesta nav pestīšanas" murgi.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 17:29:00
indriķi (labs)
Tad kāpēc tu neatsakies no pāvestības mācības par pestīšanu no darbiem - "svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā"?
Kas Benediktam traucē parakstīt luteriskās ticības apliecības?
Uldis
# Labojis Uldis: 2010.10.11 19:01:01
IVOZE

Piedod, ka kavējos ar atbildi. Biju stipri aizņemts. Bet nu tuvāk pie lietas.

Par Tradīciju pie katoļiem vispirms sauc to, kā ietvaros ir radušies Svētie Raksti. Tradīcija bija arī absolūti nepieciešama, lai varētu noteikt kas tieši ir ietverts Svēto Rakstu kanonā.

Manā priekšā stāv „Katoliskās Baznīcas Katehisms”. Tur par tradīciju ir šādi vārdi: „Šo dzīvās Atklāsmes tālāknodošanu, kas tiek īstenota Svētajā Garā, sauc par Tradīciju, lai to atšķirtu no Svētajiem Rakstiem, kaut tā ir cieši ar tiem saistīta.” (35. lpp.) Evaņģēlijs saskaņā ar šo katehismu, tālāk tiek nodots divējādi:

- mutvārdos
- rakstveidā.

Turpat nedaudz tālāk: „Dievs, kas runājis kādreiz, nepārstāj sarunāties ar sava mīļotā Dēla Līgavu, un Svētais Gars, caur kuru Evaņģēlija dzīvā balss atskan Baznīcā un caur to – pasaulē, ieved ticīgos patiesības pilnībā un liek viņos pārpilnībā mājot Kristus vārdiem.” Šis pēdējais citāts attiecas tieši uz mutvārdu tradīciju, jo, lūk, Atklāsme saskaņā ar rakstisko tradīciju līdz ar kanona nostiprināšanos ir apstājusies, lai dotu vietu mutvārdu Atklāsmei. Vai ne tā mums jāsaprot šie vārdi: „..Dievs, kas runājis kādreiz, nepārstāj sarunāties..”

Pārdomu cienīgs ir slēdziens par saistību starp Tradīciju un Svētajiem Rakstiem: „Tradīcija un Svētie Raksti ir ciešā saistībā, pastāvot dziļai savstarpējai apmaiņai. Izplūzdami no viena un tā paša Dievišķā avota, tie kopā veido, tā teikt, vienu veselu un tiecas uz vienu un to pašu mērķi.” Turpat: „Gan Tradīcija, gan Svētie Raksti dara Baznīcā klātesošu un auglīgu Kristus noslēpumu.”

Un, lūk, šie „viedie” vārdi: „..gan Tradīcija, gan Svētie Raksti ir jāpieņem un jāciena ar vienādu bijību un cieņu.” (36. lpp.)

Nav mazsvarīgi, ka visi šie atzinumi ir pamatoti nevis ar Rakstiem, bet ar Vatikāna II koncila lēmumiem. (1966. gads)

Tātad, runa ir par diviem autoritatīviem vienādiem avotiem, kas abi ir Svētā Gara inspirēti. Tomēr šodien Tradīcijas autoritātei ir lielāks svars par Rakstu autoritāti. Tāds ir slēdziens. Un pāvests var šo tradīciju locīt, kā viņam vajag, līdz ar to atceļot Rakstu autoritāti. Tieši tāpēc jau ir radušies dažādi izkropļojumi baznīcas mācībā, kā dēļ arī notika Reformācija.

Teikto apstiprina ar godātāIVOZE šis apgalvojums: Ja nav Tradīcijas, nav ticama lēmēja. Sekas ikviens domājošais sadomās pats.
Uldis
# Labojis Uldis: 2010.10.11 19:26:54
Turklāt jāņem vērā, ka Katoļu Baznīcas Katehisms ir visai konservatīvs savos uzskatos, ko nevar teikt par lielum lielāko RKB daļu.

PS
Citiem vārdiem sakot, ja konservatīvais ir tik vājš, kādam tad ir jābūt liberālajam? Vai arī kā Kristus saka: ja gaišums tavā acī ir tik tumšs, kāda tad būs tumsa?
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:52:19
PP Kas Benediktam traucē parakstīt luteriskās ticības apliecības?
Par Augsburgas TA pieņemšanas iespējamību, būdams vēl kardināls Ratcingers, viņš kaut ko esot runājis.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:14:39
indriķi (labs)
Nu tad tev tagad kā savējam viņš par to jāpārliecina.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.13 13:45:56
indriķi (labs)
Tuvu Romai, tuvāk vēl, ko vēl var vēlēties indriķis?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 24 , pavisam kopa bijuši: 2189