Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2010.09.20 23:08:02
Nesen nācās būt baptistu dievkalpojumā un tur draudzes locekļi aktīvi iesaistās liturģijā (ne tikai dziedot, bet arī sakot aizlūgšanas, liecības, brāļi saka sprediķus u.tml.) Luterāņu baznīcā sprediķot drīkst tikai ordinēts garīdznieks vai evaņģēlists, bet kā ir ar citām liturģiskajām darbībām? Piemēram, aizlūgumu lasīšanu, Svēto Rakstu lasīšanu? Piemēram, Torņkalna draudzē to piemēro, bet citās draudzēs - reti. Parsvarā luterisko baznīcu mācītājs kā tādā monoizrādē (piedodiet par salīdzinājumu), viens pats pilda visas liturga darbības. Lai arī katoļi uzsvēr īpašo priestera kā starpnieka lomu, tomēr arī pie viņiem tauta daudz plašāk iesaistās dievkapojumā (vismaz Rīgā).
Padalieties- kā ir jūsu draudzē, vai lajiem atļauj lasīt aizlūgšanas, Rakstus,varbūt darīt vēl ko citu? Ja jā, tad vai to dara arī sievietes, ne tikai pērminderi-vīrieši? Kā jums liekas, vai būtu jāvirzās uz lielāku laju iesaistīšanos vai tomēr ir labi saglabāt vecās tradīcijas un palikt pie šī "viena aktiera teātra"? |
|
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.09.21 12:09:02
Man jau šķiet, ka laju iesaistīšana dievkalpojuma norisē nemaz tik izplatīta nav. Visādā ziņā tā varētu būt arī vairāk, un, manuprāt, būtu vērtīgi, ja laji tiktu iesaistīti ne vien izpildīšanā (lasījuma vai draudzes lūgšanas nolasīšanā), bet arī dievkalpojuma plānošanā.
Protams, vienmēr tas varbūt nav nepieciešams, bet kādus lielākus dievkalpojumus plānojot, būtu taču skaisti savākt komandu, kas nodrošina dievkalpojumu (un tad tur būtu mācītājs, kas visu vada, + mūziķi/lasītāji/lūdzēji/u.tml), un tad kopīgi pārrunāt, kāda ir dievkalpojuma tēma (lasījumi, sprediķa tēma) un kādā veidā to izveidot par kopīgu visas draudzes lūgšanu.
Tomēr, lai tā darītu, lajus nepieciešams izglītot un mācīt, lai viņi saprastu, kas ir dievkalpojums un kādēļ lietas notiek tā, kā tās notiek (tādēļ ir vērtīgi arī lektoru kursi). Jo tiešām nebūtu labi dievkalpojumus padarīt par skatuvi visiem, kas vien vēlas runāt.. nereti tur gadās arī visādu dīvainu ideju sludinātāji, ja ļauj runāt visiem, kas vēlas. |
indriķis (labs)  |
# Iesūtīts: 2010.09.21 12:13:14
Bībeles Maratons, ir tāds Bībeles biedrības organizēts regulārs Bībeles lasīšanas pasākums vairākās Latvijas pilsētās, manuprāt, ir laba vieta, kur draudžu locekļiem publiski lasīt Bībeli. |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2010.09.21 22:15:37
Un kas izvēlas dziesmas, kuras dzied dievkalpojumā: mācītājs vai ērģelnieks?
Izlasot komentārus, sapratu, ka vairums ir par tradicionālo "viena aktiera teātri", jo baidās, ka laju iesaistīšanās pievilks psihiski nelīdzsvarotus ļautiņus, kas izrādīs sevi un kritīs uz nerviem. |
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.09.21 22:30:56
Svilpaste
"Un kas izvēlas dziesmas, kuras dzied dievkalpojumā: mācītājs vai ērģelnieks? "
Mācītājs, jo dziesmas tiek piemeklētas sprediķa tēmai.
"Izlasot komentārus, sapratu, ka vairums ir par tradicionālo "viena aktiera teātri""
Mani nedaudz izbrīna Jūsu attieksme pret mācītāja kalpošanu, nosaucot to par "viena aktiera teātri". Ja Jums dievkalpojums ir teātris, tad tiešām, kādēļ lai tajā neiesaistītu arī citus aktierus, piemēram tādus kā Jūs... Vairums ir par kārtību dievkalpojumā, nevis par aktieru ambīciju apmierināšanu.  |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.09.21 23:27:07
godwit
Vairums ir par kārtību dievkalpojumā, nevis par aktieru ambīciju apmierināšanu.
Ir vēl variants, kā jau dolce minēja - Rakstus lasa tie, kam balsis skanīgākas - tā lai pēdējos solos arī dzird. Iespējams, ka tik skanīgi lasīt Rakstus mājās neviens viņiem neļauj, tāpēc atliek baznīca. |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.09.21 23:31:21
Papucs
 |
vilks |
# Labojis vilks: 2010.09.22 07:09:24
Svilpaste
kas izvēlas dziesmas, kuras dzied dievkalpojumā: mācītājs vai ērģelnieks?
Kā kurā draudzē un kā mācītājs izlemj.
Zinu, kur mācītājs mēdz izvēlēties tikai dziesmu pēc sprediķa, pārējās ļaujot izvēlēties ērģelniekam/cei.
godwit
Vairums ir par kārtību dievkalpojumā, nevis par aktieru ambīciju apmierināšanu.
Kā gan organizēta laju iesaistīšana varētu radīt nekārtību? |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.09.22 09:06:50
vilks
es neiebilstu pret laju iesaistīšanu dievkalpojumā, bet iebilstu pret aktieru iesaistīšanu |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.09.22 09:16:33
godwit
diskusijas autore jau arī nerunā par aktieriem. tā bija tikai tava un citu interpretācija.
es vispār brīnos, no kurienes "aug kājas" mītam par briesmīgajiem un dumjajiem lajiem, kas neko nejēdz un kuriem neko nevar uzticēt? Tīri teorētiski, ja cilvēki kaut ko nezina vai nesaprot, viņus vajag mācīt. Par mācīšanu savukārt galvenais atbildīgais draudzē ir mācītājs. Ja cilvēkus māca/iedrošina un viņiem visu izskaidro, tad arī nevajadzētu būt problēmām ar viņu iesaistīšanu un uzticēšanos viņiem.. ne tikai dievkalpojumā, bet arī citur. |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.09.22 09:30:09
vilks
"diskusijas autore jau arī nerunā par aktieriem. tā bija tikai tava un citu interpretācija."
Izlasi lūdzu tēmas virsrakstu. Lai arī tas ir ielikts pēdiņās, tomēr daudz ko atklāj par tēmas autores attieksmi. Viņa droši varēja pēdiņas nelikt.
"es vispār brīnos, no kurienes "aug kājas" mītam par briesmīgajiem un dumjajiem lajiem, kas neko nejēdz un kuriem neko nevar uzticēt?"
Es arī par to brīnos! Esmu par laju iesaistīšanu dk ar visu savu sirdi.  |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2010.09.22 22:57:51
Tā vietā, lai izteiktos par tēmu, daži sāk apspriest tēmas autores personību... Un, ja es liku pēdiņās, tad tās arī ir pēdiņas. |
Jana_Svarovska  |
# Iesūtīts: 2010.09.23 09:31:26
Esu lasījusi ka kopš seniem laikiem dievkalpojumā ir dažādi pienākumi un dažādi iesaistīti palīgkalpotāji, kas lasa, kas dzied, kas palīdz altārī. Mūsu draudzē dievkalpojumā vadīšanā ir iesaistīti no 2 līdz 6 cilvēkiem, atkarībā no ikdienas vai svētku dievkalpojuma statusa, cik saprotu. Bet arī kad mācītājs ir viens, viss ir ļoti jauki, jo ja draudzes vairums dievkalpojumam gatavojas un līdzdzīvo, tad nu nemaz nav sajūtas par viena aktiera teātri.
Būtībā tas ir vienalga, ja tas ir teātris, "spēlē" viens vai daudzi, cirks ir cirks un ja nu vēl garlaicīgs...
Tā teātra sajūta drīzāk ir draudzes ļaužu dēļ, sanāk čalo, pļāpājas, bet kā zvani un pirmais korālis, tad kā signāls operā vai teātrī, saklust un piesledzas. Esu to redzējusi nereti, jo ik pa laikam viesojos šur tur un redzu dažādus dievkalpojumus. |
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2010.09.23 10:05:57
Jana_Svarovska
Mēģini vairāk saskatīt pozitīvo! Piemēram, lauku draudzīti, cilvēki atnākuši, satikušies, parunājās kā iet, kā klājas (t.i.pačalo), tad dievkalpojums - Dieva vārds, Sakraments, lūgšanas. Tāpat ja kādu sīci kristī. Viņam muti aizbāzt? Var jau var kādam traucēt, bet.. viss savā vietā, viss notiek! Vairāk pozitīva un mīlēt cilvēkus kādi viņi ir, nevis mēģināt iztaisīt nezin ko. Mirušos tos gan, var saguldīt vienā rindā, tad gan ne skaņas, klusi, ļoti svēti. Bet tur kur cilvēki, tur vienmēr rosība.
Kāpēc svētums mūsu tautiešiem saistās ar klusumu, sterilitāti, kastrāciju un armijniecisku disciplīnu?
P.s.Līdzīgi var teikt arī blakustēmu - dziedāšanas šovu. |
Jana_Svarovska |
# Iesūtīts: 2010.09.23 10:41:20
Raimonds ir ko pārpratis. Kā reiz lauku draudzīte ir tā kurā ir mans sākums ticībai un arī bērniem. Tas ir sirsnīgi, ka sanāk un jauki viens otru sveicina un apjautā. Es runāju par laicīgu tērzēšanu no ienākšanas brīža līdz pat korālim, kas citiem traucē pirms dievkalpojuma palūgties un noskaņoties. Raimondsprāt tas ir sterili? Cienīgi drīzāk.
Par bērnu troksni tas ir pašsaprotami, kamdēļ tas ka kāds pretstatījums jāpiemin?
Saprotu, ka Raimonds varētu biedēt kastrācija un armija, ja Raimonds ir vīrietis, bet kāpēc klusums...? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.09.23 10:53:12
Jana_Svarovska
Lēnprātīgais blakustēmā nedaudz to vairāk izstāstīja. Svētuma sajūta ir ļoti subjektīvs pārdzīvojums. Viss kas tik ar to nesaistās! Ir dzirdēts, es nevaru iet baznīcā, jo tur ir cilvēki, kad esmu viens tad gan. Vai arī cik dzirdēti noteikumi, iešu tikai tad, ja... |
Jana_Svarovska |
# Labojis Jana_Svarovska: 2010.09.23 11:09:43
Raimonds Bet jūs sapratāt, ka es izteicos par traucējošām pļāpām baznīcā? Es iesaku bieži cilvēkiem domāt pozitīvi, bet tas nenozīmē visa kā atļaušanu. Ko jūs teiktu par tik pozitīvu maiņu, kā runāšanās pēc dievkalpojuma pie kafijas? Esmu izbaudījusi, ka tas ir piemērotāks un ērtāks laiks. Ne? |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.09.23 11:12:23
Hmm, nez vai no Raimonda un Jana_Svarovska sarunas būtu jāsecina, ka laju iesaistīšanai daudz piemērotāks laiks ir pie kafijas tases?
Man kaut kā bija radies iespaids, ka diskusija ir par laju iesaistīšanu liturģijā, nevis laju neprasmi uzvesties dievkalpojumā vai pirms tā. |
Jana_Svarovska |
# Iesūtīts: 2010.09.23 11:21:49
vilks Tad man jāprecizē, ka esmu ļoti pozitīvā attieksmē pret laju iesaistīšanos dievkalpojumā. Protams, katram jānovērtē konkrētas piemērotības, bet kopumā - jā! Domāju, ka tas draudzes cilvēkiem liek labāk un vairāk piedzīvot dievnamu un draudzi kā savu . |
vasara  |
# Iesūtīts: 2010.09.23 11:24:03
Galvenais, lai šīs aktivitātes nekļūst par pašmērķi (jo redz citur tā dara) un lai piespiedu-brīvprātīgi netiek iesaistīti tie, kas to negrib. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.09.23 11:28:32
vasara
Galvenais, lai... piespiedu-brīvprātīgi netiek iesaistīti tie, kas to negrib.
absolūti piekrītu!
tā ir laju iesaistīšanas ēnas puse - ka reizēm vadītāji mēdz izdomāt "tik-un-tik" pienākumus, kurus obligāti vajag darīt, nu un cilvēki tad tiek vilkti kalpošanā ar varu.
Tomēr kristīgajā draudzē vajadzētu būt otrādi - vispirms ļaut cilvēkiem piedzīvot Dieva mīlestību (sadraudzībā un kopīgā maizes laušanā, mācīšanā un lūgšanās), ļaut viņiem pieaugt, un tad dot iespēju vingrināties tajās Gara dāvanās, kuras Dievs viņiem ir devis, kā arī palīdzēt tās pilnveidot. |
:: Pievienot komentāru
|
