Jānis Kalniņš 
|
Iesūtīts:
2007.08.12 10:11:35
Jau ilgi domāju par 1. Kor. 11: 27. - 29. "Tad nu kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pie tā Kunga miesas un asinīm. Bet lai cilvēks pats izmeklējas, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, neizšķirdams tā Kunga miesu". (Citēts no 1905. gada izdevuma.) |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.09.25 14:16:56
KarotesNav, lūk, kad nesaprot, tad jau arī nemet prom... runa iet, par tiem gadījumiem, kad saprot un tomēr met prom!
Tad tā arī atdzīsti, nesaprotu Kristietību, nesaprotu Kristus darbu! Taču nez kamdēļ man liekas, ka tu vienmēr runā no pozīcijas, ka tu saproti Kristietību un tomēr to noraidi un tai netici! Tā ir cita bilde!
Vecāki ļoti labi atšķir, kad bērns nesaprot un kad spītējas! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.09.25 14:58:44
> Mulders
Ja saprot un met prom? Tādu gadījumu nav, tad tas ir vājprāts! Vienmēr apakšā ir kaut kas līdz galam neizprasts vai informācijas trūkums. Dzīvībai vērtīgu mantu nekad nemetīs prom, ja apzināsies un sapratīs, ko tur rokā. Tad tur ir darbs psihiatram un persona nav pieskaitāma.
Tu taču saki, ka neviens īsts kristietis savu ticību nemaina. Tā arī dara, kad ir izpratne.
Jā, es kristietību nesaprotu, visādā ziņā ne visu, bet žēl, ka man to neviens nevar izskaidrot. Pamazām, šķiet, tomēr skaidrojās. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.25 15:28:45
KarotesNav, jā tas ir neprāts... pietam ļauns neprāts... Tas ir neprāts ne tikai atmest kaut ko dzīvībai būtisku, bet tas ir mega neprāts - atmest pašu dzīvību kā tādu! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.09.25 15:51:23
> Mulders
Nu bet tad lūdzu - pie psihiatra. Tāds nav atbildīgs par savu rīcību, un tātad nav sodāms, bet gan ārstējams. Kāpēc lai psihiski slimam apcietinātu sirdi? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.09.25 16:04:25
KarotesNav,
nu a ja šis negrib, pretojas un mūk prom?
un tad tu atkal teixi, ka Dievs cilvēka gribu "izvaro"  |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.09.25 16:18:37
> Mulders
Psihiski slimos taču ārstē pret viņu gribu. Viņi taču ir tā sabojāti, ka nespēj pieņemt acīmredzamas patiesības. Kā jau tu saki - nevis netic un tāpēc nepieņem, bet tic un nepieņem. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.09.25 16:23:44
KarotesNav
Un patiesībā viss tomēr ir vienkārši, ja vien grib atzīt faktu, ka kristietība nav iepazīstama „no ārpuses”, vai kamēr tu palieci ieslēdzies savā es . Jo kristietība ir pats Kristus, kas ir tuvu ikvienam, kas viņu meklē. Un viņš pacietīgi gaida kaut mazu uzticības zīmi, kā, piemēram, pretī pastieptu roku, durvju atvēršanu, palīgā saucienu, jo tāda iespēja mums ir dota. – Tādu cieņu Radītājs parāda mums, saviem radījumiem.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.25 16:37:48
Mirga labi pateica... nevar Kristietību iepazīt paliekot ārā! Ja gribi iepazīt, nāc iekšā... ja negribi, tad nevaino taču Kristiešus! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.09.25 16:55:00
Visu var isti pazīt, tikai ienākot iekšā. Kristietība nav nekāds izņēmums.
No otras puses, tad jau tu nepazīsti islāmu, vaišnavismu un citas prakses. Varbūt ka tās ir labākas par kristietību? Nevari taču pateikt, neesi bijis iekšā. :-) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.25 17:24:36
KarotesNav, nu bet tamdēļ tu neatradīsi mani Islamistu, Vaišnaviešu, Budistu saitos... Ateismu gan esmu iepazinis no iekšpuses, biju ateists... izbiju... tamdēļ arī runāju par to!
Es ļoti konkrēti pasaku - negribu būt Budists, Muslims, Hinduists... un nevainoju viņus pie tā! Tāpat apzinos, ka vairumā gadījumu mani argumenti pret šīm reliģijām ir vairāk argumenti pret to, kā masu mēdiji un i-nets virspusēji attēlo šīs reliģijas.
Tamdēļ arī gaidu, kad reiz latviski izdos korānu, lai varētu ar to iepazīties ciešāk! |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.09.25 17:54:33
KarotesNav
Kad evaņģēlistam Billijam Grehemam esot jautājuši par to, vai tad arī islams un budisms neglābj, viņš esot atbildējis - es nezinu, vai budisms un citas reliģijas glābj vai nē. Vienīgais, ko es zinu - Kristus glābj! |
redaktors |
# Iesūtīts: 2007.09.25 19:32:17
Vai tēma par mācītāja atbildību izsmelta? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.09.25 21:04:09
Kāda nozīme mums, lajiem, diskutēt par mācītāja atbildību, ja to nelasa un tajā nepiedalās mācītāji paši? |
tomass [81.198.122.59] |
# Iesūtīts: 2007.09.29 12:04:44
tevi ,cilvēka bērns ,Es esmu izredzējis par sargu Izraēla namam, lai ja tu saņemsi kādu vārdu no manas mutes ,tos brīdini manā vārdā.ja Es bezdievim saku -bezdievi,tev jāmirst,un tu nebrīdini bezdievi,lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa ,tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā,bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.
bet ,ja tu būsi brīdinājis bezdievi,lai tas atgriežas no sava ceļa ,tad viņš gan mirs sava nozieguma dēļ,bet tu būsi izglābis savu dzīvību.Eceh.33.7,8,9 |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.09.29 12:45:03
tomass [81.198.122.59]
Labi, tas ir zināms teksts, bet kāds tam sakars ar pielaišanu vai atšķiršanu no sv. vakarēdiena? |
tomass [81.198.122.59] |
# Iesūtīts: 2007.09.29 12:54:21
netopiet mani brāļi daudzi par mācītājiem,zinādami,ka mēs nāksim grūtākā tiesā Jēk.3.1
sapratīgie mirdzēs kā debess stiprumu spožums,un tie,kas daudzus veduši pie taisnības,kā zvaigznes mūžīgi mūžamDan.12.3 |
ari luteranis [81.198.122.59] |
# Iesūtīts: 2007.10.02 14:32:16
J.Kalniņš-29.09-kāds tam sakars ar pielaišanu pie vakarēdiena
Tu esi Rakstu mācītājs un to nezini
katram Vakarēdiena dalībniekam jāzina ,kas ir grēks,grēku nožēla,grēku piedošana jeb mazais katehisms
mācītājam + vēl jāzina,ka katrs dievgaldnieks to zina-tas arī ir slēgtais jeb Jaunās Derības vakarēdiens,tur nav variantu
sk.vēl dr.M.Lutera rakstu skaidrojumi katrai dienai-26.sept. |
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.10.02 21:04:34
ari luteranis [81.198.122.59]
Tev zināmā mērā ir taisnība, bet tas ir iespējams tikai mazā pulciņā! Nu nevar mācītājs dievkalpojumā, kurā ir pārsimts dievgaldnieku, acumirklī ikvienu pazīt, "atkost` kas katram aiz ādas un attiecīgi rīkoties. Tālab jau arī Pāvils raksta, lai katrs pats sevi pārbauda. Tevis sacītais balstās uz Luteru, uz kādu visai loģisku domu, bet tas tomēr ir un paliek cilvēku sacītais un nav vēl Rakstos ietverts.
Tāda kontrole vēl varētu būt apstākļos, kad dievkalpojumu sadalītu publiskajā un slēgtajā daļā, kā tas kādreiz esot bijis. Bet vai šī prakse īsti ir JD garā, tas vēl ir jautājums. Varbūt varētu izteikt domas par šādu praksi un meklēt tai pamatojumu Rakstos? |
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.10.02 22:15:34
Vai varbūt varētu domāt par diviem dievkalpojumiem dažādos laikos? Vienu ar Svēto Vakarēdienu, otru bez, varbūt lielāku vērību pievēršot evaņģēlija pasludināšanai? |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2007.10.02 23:15:34
Mirga 2007.10.02 22:15:34
Kāpēc tu domā, ka evaņģēlijs un Vakarēdiens ir divas dažādas lietas? Manuprāt tas norāda uz cilvēka sašķeltību. Evaņģēlijs taču ir nepieciešams visam cilvēkam - gan dvēselei, gan miesai. Vai Kristus nenoteica divus līdzekļus, ar kuriem cilvēks saņems evaņģēliju, t.i. vārdu un sakramentu? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
