Jānis Kalniņš 
|
Iesūtīts:
2007.08.12 10:11:35
Jau ilgi domāju par 1. Kor. 11: 27. - 29. "Tad nu kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pie tā Kunga miesas un asinīm. Bet lai cilvēks pats izmeklējas, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, neizšķirdams tā Kunga miesu". (Citēts no 1905. gada izdevuma.) |
|
neizpratne [87.99.76.195] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 16:12:59
kaut.. Es gluži gan nedomāju, ka negrēkot vispār būtu iespējams. Bet lasot jūsu komentārus, man rodās iespaids, ka Jūs cilvēkus vēlaties atstumt no Kristus darba. Piem. Svilpaste -
uzskatu, ka nevajadzētu laist pie dievgalda cilvēkus, kas dzīvo kopā ārlaulībā, parasti tas ir zināms pat mācītājam . Ja mācītājs šos cilvēkus nelaidīs pie Vakarēdiena, kā tad Kristus aizskars šo cilvēku sirdsapziņu, lai viņi saskatītu/saredzētu/sajustu savu grēku? Vai tad mēs bez Kristus līdzdalības kaut ko vispār varam paši saviem spēkiem veikt? Kāpēc mācītājam būtu jāuzņemas Dieva atbildība? Protams ir arī izņēmumi, bet domāju, ka tie neskar cilvēka vājumu, bet gan ļaunprātību. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.09.18 16:31:36
>kā tad Kristus aizskars šo cilvēku sirdsapziņu
>un priekškam tad ir Dieva Vārds - Bībele un sprediķi...
Un priekš kam tad Vakarēdiens? Tad, ja tev Vakarēdiens ir Kristus piedošana, tad kā tu šo piedošanu novēli sev, kurš ir bezgrēcīgs acīmredzot (jo mācītājs tevi nedzn prom) bet tu aizliedz to kādama kuram IR GRĒKS un tomēr viņu mācītājs dzen prom?
Taču tieši par Vakarēdienu ir teikti šie vārdi "Izlietas uz grēku piedošanu". Tas ir galvenais un centrālais Vakarēdiena mērķis - dāvāt šo grēku piedošanu... tajā mēs to saņemam objektīvi! Bet tu to liedz tieši tam, kuram tā visvairāk vajadzīga!
Lūk pie kā noved Viskonsīnas mācība!
|
neizpratne [87.99.76.195] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 16:41:59
kaut.. Gal.5 esmu lasījusi, un ne tikai... Nesaprotu kuru vietu Tu īpaši vēlies izcelt? Vakarēdiens - tas ir gan reāls, jo Kristus ir klātesošs un tai pat laikā mistisks, jo prātam neaptverams. Kad esmu grēkus nožēlojusi un man ir piedots, tad sirdsapziņa tai pat momentā paliek mierīga. Bet ir bijuši gadījumi, kad Dieva Vārds uzrunā caur dzirdēšanu, lasīšanu, pārdomām, asarām, bet tikai Vakarēdiena laikā pēkšņi saliekās viss dzirdētais, pārdomātais kopā. Un tad atliek vai nu iet pie mācītāja, vai arī gaidīt nākošo Dievkalpojumu. Un kas būtu noticis tad, ja mācītājs tai reizē man nebūtu pielaidis pie Vakarēdiena? Bet akcentu vēlos likt uz to, ka arī mācītājs ir tikai cilvēks, un, arī viņš var kļūdīties nelaižot kādu pie Vakarēdienu. Vai ne tā? es vēlreiz uzsveru, runa nav par tīšu ļaunprātību. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.18 16:47:00
kaut... pareizi... tamdēļ visa draudze zin ka Cālītis un Sants ir exkomunicēti! |
neizpratne [87.99.76.195] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 16:53:41
Jā, jā, pamāci zem 4 acīm u.t.t. tas viss ir pareizi. Bet arī pagāniem un muitniekiem ir tiesības uz Kristus piedošanu kaut vai pēc grēknožēlas tie atkal grēko ( jo nesaredz ļaunumu ko dara). Manuprāt nepielaist pie Vakarēdien drīkstētu vienīgi tad, ja cilvēks apzināti aizstumj Svēto Garu, un arī tad uz laiku, jo Kristum viss ir iespējams. kamēr dzīvojam, neredzu iemeslu pie Vakarēdiena nepielaist. Jo tā var nopļaut arī sēklu kopā ar nezāli. |
neizpratne [87.99.76.195] |
# Iesūtīts: 2007.09.18 16:57:17
Un arī Santam un Cālītim ir iespēja atgriezties! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.18 17:01:03
neizpratne, tie "pagāni un muitnieki" ir ar domu - turēt kā visus citus nekristiešus! Mēs nekristītus cilvēkus pie Vakarēdiena patiešām nelaižam!
Kas ir kristīts, tas vairs nav pagāns un tādu pielaiž! Tas vārds "pagāni" imho oriģinālā (varu kļūdīties) ir "tautas".
Tb tā instrukcija ir, ja cilvēks neklausa, tad viņš tiek izstumts no draudzes un attiexme pret viņu ir kā pret jebkuru citu ārpus draudzes esošu. Tā nav naida vai pilnīgas norobežošanās attiexme. Attiexme ir vienkārši - kā pret tiem, kas ir ārpusē. Tos mēs pie Vakarēdiena patiešām nelaižam! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.18 17:01:16
neizpratne, pilnīgi piekrītu! |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.09.18 22:33:19
Nu, manuprāt sv. Vakarēdiena tieša saistīšana ar grēku piedošanu ir mazliet vienkāršota pieeja - tad jau mums, lai saņemtu gŗeku piedošanu, ir jāiet pie dievgalda un tad jau tā notiek - tad, kad no divreizēja dievgalda gadā pamazām pārgāja uz iksvētdienas komuniju, vecāka gadagājuma cilvēki dažreiz teica: "tie laikam ir tie lielie grēcinieki, kas tik bieži iet pie dievgalda"!
Un par to dievgalda nedošanu tiem, kuri nelabojas - bet Jēzus taču deva maizi un vīnu arī Jūdasam!!!!!!!!!! |
domātāja [81.198.17.214] |
# Iesūtīts: 2007.09.19 00:12:18
Par cienīgu Vakarēdiena saņemšanu esmu domājusi vairākkārt.Šai kontekstā man ir izkristalizējies tas,ka
1.Jēzus iestādīja Sv.Vakarēdienu visiem mācekļiem(Mt.25.26-27).Un Lk.17.1 brīdinājums-Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam,caur ko tā nāk!-Tāpat pieminētā1.Kor.Savukārt Dr.M.Henics "Enhidrionā" skaidro "tā kā nu vienādi vārdi skan gan Pēterim gan Jūdam..tad nenoliedzami ir tas, ka Jūda kā necienīgs saņem ne vien maizi un vīnu, bet arī Kristus miesu un asinis - tāpat kā Pēteris. Pēteris- savai pestīšanai, bet Jūda - sev par sodu .Un Pāvils saka-necienīgie noziedzas ne vien pret maizi un vīnu, bet arī pret Kunga miesa un asinīm. Ja nu viņi noziedzas tā, ka viņi to neizšķir,tad iznāk,ka arī necienīgie ēd tā Kunga miesu, bet- necienīgi"Domāju,ka mācītājiem par šo lietu ir jārunā un jābrīdina Dievgaldnieki, bet,vai saņemt Vakarēdienu vai nē,ir katra kristieša paša pārziņ |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.09.19 08:00:13
Svilpaste
uzskatu, ka nevajadzētu laist pie dievgalda cilvēkus, kas dzīvo kopā ārlaulībā, parasti tas ir zināms pat mācītājam.
Vai tad nu tas ir vienīgais nenožēlotais grēks daudzu kristiešu dzīvēs? Kā tad ir ar aprunāšnanu, strīdiem, šķelšanos? Ar negodīgumu, mantkārību, u.t.t. Tos tikai grūtāk piefiksēt? Tad jau tiešām jāsāk taisīt grēku saraksti, kādi kādreiz esot bijuši... un izmeklēšana ... un tad jau turpat aiz stūra rēgojas inkvizīcija. Īstenībā atbildība par Vakarēdiena cienīgu baudīšanu gulstas uz pašu ticīgo.
Es tikai pieminēju man zināmu gadījumu, kad cilvēks gan grib ar mācītāju parunāties, izkratīt sirdi, cik viņam gan grūti, bet tad tomēr turpināt dzīvot tā, kā tas ir skaidrā pretrunā ar to, ko Dievs cilvēkam māca. |
Jāzeps  |
# Iesūtīts: 2007.09.19 08:22:54
Par to jau runāju- it kā es nestu visu katoļu grēkus. Tas man liekas nesaprātīgi, ka dažam labam par katoļiem ir izveidojies priekštats, tik dēļ citu katoļu grēkiem (varbūt kuri ir bijuši vairākus gadsimtus atpakaļ)
Grēksūdze ir katra cilvēka sirdsapziņas izmeklēšana. Katoļi piemēram nevar iet pie dieva galda ar grēku, kuru grēcinieks pats apzinās un nenožēlo, bet ja grēcinieks nesaprot, ka grēkojis, tad viņam Kristus miesa tiek dota tā vai tā un tas nav pretrunā ar ticību. |
domātāja [81.198.17.214] |
# Iesūtīts: 2007.09.19 09:59:23
Svilpaste[Domāju, ka ne tikai. Viņa pienākums ir sagatavot Dievgaldniekus, la viņi spētu Vakarēdienu saņemt cienīgi - skaidrojot, norādot,mācot, tā sacīt, pildot visus sev Kristus uzticētās pilnvaras, lai kristietis, saņemot Vakarēdienu, nesaņemtu to sev par sodu.. |
domātāja [84.237.173.43] |
# Iesūtīts: 2007.09.20 09:41:55
Tad, kad zini, kas ir šis Sakraments, esi iepazinusies ar to, bet ej pie Dievgalda ņirgādamies par Jēzus nopelnu pie Krusta ( citu tik smagu grēku nevaru iedomāties). Nu apmēram kaut kā tā... |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.09.20 18:37:47
Cik noprotu, tad lielākā daļa no diskutētājiem ir nonākuši pie pārliecības, ka atbildība par cienīgu vei necienīgu baudīšanu gulstas uz pašu saņēmēju, bet mācītāja pienākums ir mācīt kāda tad ir cienīga un necienīga sakramenta saņemšana. Es jau arī esmu tādos pat uzskatos. Tādēļ droši vien kādā mācītāju konferencē ierosināšu, ka mums vajadzētu atmest tādu lietu Baznīcas mērogā kā pierakstīšanos pie dievgalda (dažviet tas vēl tiek praktizēts!), pieteikšanos pie mācītāja, ja esi no citas draudzes. Vienkārši katrs baznīcēns pats izlemj ņemt dalību komūnijā vai nē. Tādā gadījumā būs ir dažas konsekvences:
1. Vajadzētu no Satversmes un citām instrukcijām izņemt definējumu par sv. Vakarēdiena saņemšanas biežumu kā kritēriju atskaitīšanai no draudzes.
2. Mums principā būs jānerūpējas par to, ka pēkšņi kāds katolis, baptists vai sproģists vai KLBists pienāks pie dievgalda.
šīs lietas varbūt ne visiem būs patīkamas un pieņemamas, bet tādas nu ir tās konsekvences, ja atbildība paliek uz pašu komunikantu. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.09.21 09:19:39
> a_masiks
pēdējā brīdī - vot ņemšu un no visas sirds noticēšu&nožēlošu& aizjozīšu
vari nepaspēt noteikt pēdējo brīdi. Ir gan viens diezgan drošs variants:
1) iedzert indi, lēnas darbības pret kuru nav pretindes
2) iet kristīties
Tā paliek mazs laika posms, kurā sagrēkot. Savukārt indes dzeršana ir piedota.
|
domātāja [84.237.173.43] |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:24:04
Jānis Kalniņš Par 1. punktu piekrītu,un arī par 2. vispārīgi jā, jo neredzu veidu kā lielajās draudzēs mācītājs varētu izkontrolēt komunikantus. Bet baznīcās (kurās es esmu bijusi) pie Dievgalda tiek aicināti visi LELB kristīti un iesvētīti draudžu locekļi. Domāju, ka tādā veidā atkrīt jautājums komunikantam par nezināšanu, drīkst vai nedrīkst tur piedalīties. Kāpēc vispārīgi? Tādēļ, ka Jņ.20.22-23;M t.16,19, Mt.18,17-18 ir runāts par Baznīcas atslēgu varu ko pārstāv priesteri. Ec.34.16; 33,19 runā par grēciniekiem kuriem pēc grēknožēlas būs piedots, bet te man rodās jautājums - kā mācītājs var zināt kas notiek cilvēka sirdī. Teikt es varu , ka nožēloju, bet sirdī nē (mācītājs pielaiž pie V.Ēd.), teikt varu, ka nē, (vai nu aiz lepnības,bailēm u.c. iemesliem), bet sirdī nožēloju.(mācītājs nepielaiž pie V.Ed.)? Bet Ebr.13,17 ir teikts, ka `mācītājam"....būs jādod atbildība..." |
domātāja [84.237.173.43] |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:25:58
Svilpaste
ja jau viss uz pašu sirdsapziņas, tad vai nenonāksim pie vispārēja bardaka
Vai savu sirdapziņas bardaku tik brutāli vēlaties novelt uz mācītāja pleciem? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.21 11:30:14
Svilpaste, kā tu interpretē Pāvila vārdus "Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera." (1 Kor 11:28)
Vai tu vienkārši uzstāj uz extrabiblisku kārtību, kas arī nav aizliegta, taču vai tev ir bibliskas pretenzijas pret tādu praksi, kas izriet no šiem Pāvila vārdiem? |
indriķis  |
# Iesūtīts: 2007.09.21 22:22:58
Ja godīgi, tad Raksti saka - " Bet lai cilvēks pats izmeklējas "Mācītāja atbildība ir nepielaist pie dievgalda draudzei vai baznīcai nepiederošus un ekskomunicētus, ne izskaitļot katra atbilstību vai neatbilstību dievgaldam konkrētajā svētdienā. Draudzes locekļa nepielaišana pie dievgalda faktiski nozīmē viņa ekskomunikāciju un tā nav joka lieta. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
